Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 07:22
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Liepājas pilsētas ģerbonis ar sarkano Kurzemes lauvu pie liepas apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas – tālajā 1625. gada martā, kaut gan vēsturē Līvas ciems ierakstīts vēl 372 gadus agrāk. Katru pavasari 18. martā liepājnieki svin pilsētas dzimšanas dienu. Liepāja bagāta ne tikai ar vēsturi, bet ir arī viens no Latvijas kultūras stūrakmeņiem. Katru dienu te notiek kāds kultūras pasākums, koncerts, teātra izrāde vai mākslas aktivitāte. Tā, piemēram, pērn Liepājas pašvaldības kultūras organizācijas sarīkojušas 977 pasākumus un kopā ar nevalstiskajām organizācijām nodrošinājušas 1012 pasākumu norisi – tātad sanāk, ka liepājniekiem tiek piedāvāti trīs pasākumi dienā! Īpaši ir Liepājas festivāli, kas pulcē dalībniekus un viesus no visas pasaules. Liepājā ir daudzkas tāds, kas vienīgais un vispārākais Latvijā, Baltijā, Eiropā un pat pasaulē.
Vērtēšanas komisijas vizīte 18. septembrī sākās Liepājas domē, kur domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un vietnieks Gunārs Ansiņš vadīja konkursa pieteikuma prezentāciju. Liepāja ir trešā lielākā pilsēta un lielākais rūpniecības centrs Latvijā, ostas pilsēta, transporta un loģistikas un arī reģionāls kultūras centrs. Viena no Liepājas bagātībām ir lielākā pludmale Baltijā un ūdens ar sāls koncentrāciju, ko jau prot likt lietā Liepājas reģionālajā slimnīcā, piedāvājot ārstnieciskās vannas. Beidzamajos gados Liepāja vareni būvējas – pirms diviem gadiem tika uzsākta slimnīcas rekonstrukcija, pirmajā kārtā vērienīgi izmainot pirmo un otro stāvu un uzceļot jaunu piebūvi, ko atklāja šāgada maijā, bet nupat augusta beigās uz jaunajām telpām pārcēlās reanimācijas, jaundzimušo intensīvās terapijas, angiogrāfijas un radioloģijas nodaļa, kā arī izbūvētas dzemdību zāles. Par gadsimta būvi Liepājā, iespējams, kļūs koncertzāle “Lielais dzintars”, kuras izveidei plānoti vairāk nekā 21 miljons latu. Liels ieguldījums nozares attīstībā ir trīs kultūras iestāžu ēku renovācija – ar ERAF atbalstu restaurēts Liepājas Latviešu biedrības nams, Liepājas teātris un Liepājas muzejs. Liepājā ir vislielākais renovēto dzīvojamo māju un iestāžu skaits Latvijā – visas pašvaldības īpašumā esošās ēkas jau nosiltinātas, atvērta arī finansējuma līnija daudzdzīvokļu māju sakārtošanai – no domes iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz pat 90%. Pašvaldība arī gādā par parku un pilsētvides attīstību, mikrorajonu labiekārtošanu un Liepāju kā velosipēdistiem draudzīgu pilsētu – celiņu kopgarums jau sasniedz 30 km.
Komisijai bija iespēja pārliecināties par vērienīgo renovāciju Liepājas muzejā, kas ir viens no lielākajiem pašvaldību muzejiem Latvijā un glabā vairāk nekā 100 000 muzeja priekšmetu par Liepāju un tās apkārtnes vēsturi. Pēc rekonstrukcijas Liepājas muzejs ieguvis ne vien plašākas telpas izstāžu un tematisko pasākumu rīkošanai, bet arī jaunu elpu. Maijā Liepājas muzejā tika atklāta unikāla privātkolekciju izstāde. Muzeja direktore Dace Kārkla priecājas, ka jūlijā un augustā te bija skatāmi pasaulslavenā spāņu mākslinieka Salvadora Dalī darbi no Francijas privātkolekcijām un cer, ka tiem sekos Pikaso un Šagāla darbi.
Peldu ielas galā, pie ieejas Jūrmalas parkā, šovasar uzstādīta pirmā taktilā karte, kas palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem orientēties un iepazīties ar objektiem parkā. Tie, kas vēlas doties garākā ceļojumā, var izvēlēties Liepājas tūrisma biroja radīto maršrutu neredzīgajiem un vājredzīgajiem “Sadzirdi, sasmaržo, satausti Liepāju!” – grupu pavadīšanai maršrutā apmācīti gan redzīgi, gan neredzīgs gids – Arturs Līvmanis. Liepāja ir labs piemērs universālā dizaina ieviešanā, vadlīniju iestrādē ietvēs, marķētu pakāpienu, apgaismes stabu un citu pieejamas vides elementu izveidē.
Šovasar Glābšanas stacijā Jūrmalas parkā nācis klāt vēl viens palīgs – Latvijā pirmais pludmales pieejamības komplekss cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tajā ietilpst cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem pielāgotas pārģērbšanās un sanitārās telpas ar dušu. Liepājā cilvēki ar īpašām vajadzībām var baudīt tādas iespējas, kādas līdz šim viņiem bijušas liegtas – pa platu pielāgotu laipu doties uz jūru, lai peldēšanas ratiņkrēslā vai patstāvīgi izbaudītu peldi jūrā. Glābšanas stacijā pieejami arī pavadoņa – asistenta pakalpojumi. Liepāja ir vienīgā pašvaldība Baltijas jūras reģionā, kur jūra gaida visus, arī invalīdus, turklāt pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts jeb Zilais karogs šeit plīvo jau 12 gadus. Šogad Liepāja starptautiskajā EDEN konkursā atzīta par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi Latvijā pieejama tūrisma nodrošināšanā.
Tramvaja līnijas pagarinājums, kas uzbūvēts pērn, aizved līdz Ezerkrasta mikrorajonam un nesen atjaunotajai bibliotēkai “Libris”, kas ir ar mākslas novirzienu un kur regulāri tiek iekārtotas nelielas izstādītes.
Pagaidām vēl radošais kvartāls un Pētera I namiņa apdzīvošana ir ieceres stadijā, toties lietišķās mākslas centrs “Dārza iela” šeit darbojas jau gadu. Centra darbnīcās var vērot gan aušanas procesu, gan arī izmēģināt roku senajā amatā. Folkloras centra “Namīns” paspārnē kopš maija darbojas studija “LATVA”, kas piedāvā gan tautas tērpus, gan risinājumus, kā tā etnogrāfiskās sastāvdaļas izmantot ikdienas apģērbā, un “Atšaukas”, kas jau desmit gadus kopā ar bērniem gatavojas un mācās svinēt gadskārtu svētkus un uzņem kāziniekus un kristību rīkotājus.
Lai gan Jauniešu māju oficiāli plānots atklāt 10. oktobrī, tajā jau aktīvi rosās tās galvenie saimnieki – Liepājas jaunieši, kuri grib savu māju izveidot par vietu, kur dzimst labas idejas un var gūt jaunus kontaktus un iedvesmu. Pašvaldība uzskata, ka šī māja domāta jauniešiem un viņiem pašiem tā saturiski jāpiepilda – ar mūziku, radošām izpausmēm un visu, ko paši vēlas.
Pērn atjaunotā Liepājas Latviešu biedrības nama direktore Vita Hartmane priecājas, ka renovācijas gaitā nams ticis arī pie zviedru laiku kaltā bruģa pagalma. Šī ir viena no vietām, kur sastopama vēsturiskā daudzveidība un īpaši labi izjūtama Liepājas aura. Biedrības namā iekārtojušās daudzas iestādes – gan pašvaldības Kultūras pārvalde, gan Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs un citas, arī Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa, ko izveidojusi pašvaldība un vada rakstniece Sandra Vensko, kuras vadībā tiek izdots arī literārais izdevums “Vārds”.
Tējas istabā savu vietu atradis neliels veikaliņš, kur var iegādāties dažādus amatnieku darbus, rotas, sveces, rokdarbu materiālus un pērles. Te notiek radošās darbnīcas, kas piedāvā plašu nodarbību klāstu, un ir neliela vietiņa izstādēm.
Liepājas teātra vīziju – būt mīlētiem mājās un atpazītiem Eiropā – cenšas sasniegt arī jauno kurss, kurus pašvaldība tika sūtījusi skoloties uz Klaipēdu. Kaut pagājis neilgs laiks pēc atgriešanās, domes vadība uzskata, ka tā ir veiksme Liepājas teātrim. Jāatzīmē, ka Liepājas pašvaldībai vienīgajai ir savs teātris, ko pilnībā finansē Liepājas dome.
Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle ir Liepājas sirds un baroka pērle, kurai pamatakmens likts 1742. gadā. Tās īpašā vērtība ir ērģeles, kas ir lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē. Katedrālē notiek ērģeļmūzikas koncerti, un par tradīciju kļuvis starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls, kas notiek ik septembri.
Kūrmājas prospektu kā pilntiesīgi iemītnieki apdzīvo bronzas skulptūras, kurās iemūžināti Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli – Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs. Vērtēšanas komisija izmantoja izdevību iemūžināties pie bungu komplekta.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017