Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 18:11
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Talsu novada ģerbonī cieši kā ozola lapas savijušies 14 pagasti un četras pilsētas. Kaut arī Eiropas un pasaules kartē tas ir mazs punktiņš, Talsu novads pieskaitāms pie Latvijas lielākajiem novadiem. Tā identitāti veido unikālais svītru kods, kuram izmantots tautas brunču motīvs, īpašās tradīcijas un savi svētki. Katrā novada pilsētā un pagastā ik gadu tiek rīkoti savi – vietējie svētki, no kuriem populārākie ir Vīna svētki Sabilē un vasaras vidus svinēšana Talsos, bet savdabīgākie – sēņošanas čempionāts Spārē un Dižmāras gadatirgus Talsos, katru reizi tam izvēloties citu tēmu – šāgada galvenais varonis bija sīpols, un bija sīpoļ’ priek’ ne pa jokem!
19. septembrī Talsu novada pašvaldības administratīvajā centrā, uzrunājot vērtēšanas komisiju un kolēģus, Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus sacīja: “Nododam vērtēšanai darbu, ko esam veikuši daudzu gadu garumā, un tas viss darīts novada cilvēku labā.” Pēc viņa vārds tika dots pašvaldības izpilddirektora vietniecei izglītības un sociālajos jautājumos Ingai Krišānei, kura sniedza konkursa pieteikuma prezentāciju. Talsu novada budžets ir visai iespaidīgs – 23 miljoni latu, kam, protams, jāpieplusē daudzo projektu nauda – gan Eiropas Savienības fondu un dažādu programmu finansējums, gan nevalstisko organizāciju un uzņēmēju piesaistītie līdzekļi. Piektā daļa no kopbudžeta izdevumiem paredzēti kultūrai un uz katru novada iedzīvotāju tiek ierēķināti 150,57 lati gadā. Talsu novadā ir 18 kultūras centri, 11 brīvdabas estrādes, 26 bibliotēkas, lielais novada muzejs un savs muzejs vai novadpētniecības krātuve visās skolās. Arī lielajā Dziesmusvētku gājienā talseniekiem allaž ir viena no daudzskaitlīgākajām delegācijām, jo novadā darbojas 227 mākslinieciskie kolektīvi jeb, matemātiski rēķinot, 13% iedzīvotāju iesaistījušies mākslinieciskajā pašdarbībā.
No domes izejot ielās, pirmo pamanījām vienu no interesantākajiem namiņiem Talsos. Tajā iekārtojusies biedrība “Ciparnīca” Tals’ keramik’, kuras kodols ir divi podnieki – Nauris Galviņš un Diāna Dzelme. Kopā ar draugiem un atbalstītājiem viņi cenšas saglabāt Kurzemes podniecības tradīcijas.
Pastaiga pa Talsiem iesākumā veda uz Lielo ielu, kurai dažādos laikos bijuši dažādi nosaukumi. Tagad tā iekļauta vērienīgajā ERAF projektā “Talsu pilsētbūvniecības pieminekļa piemērošana tūrisma produkta attīstībai” un tiek veidota, iekļaujoties pilsētas kultūrvēsturiski ainaviskajā vidē.
Pa Lielo ielu ejot, var nonākt topošajā Radošajā sētā, kas jau tagad izskatās skaista un neparasta, īpaši vakaros, bet vēl interesantākas ieceres saistās ar tās nākotni – talsenieki grasās to nodot mākslinieku, amatnieku un radošu cilvēku rīcībā. Radošās sētas kompleksā ietilpst Tautas nams un mūzikas skola, kas rekonstrukcijas rezultātā savienotas ar galeriju un izbūvēto pagalmu.
Tautas nama zāle pēc remonta aprīkota ar modernām skaņu un gaismas iekārtām – līdzīgas ir vēl sešos novada kultūras centros. Bet mūs Tautas nama otrajā stāvā sagaidīja čigānpuisis Ingus Stauģis, kurš nolasīja dzejoli savā dzimtajā valodā. Tas viņam īpaši tuvs, jo Ingus to skaitījis arī pirms diviem gadiem Valdemārpilī, kad tur atklāta čigānu klasīte. Valdemārpils vidusskolā atvērta multikulturāla 1. klases telpa, kurā strādā apmācīts skolotāja palīgs – čigāns Ingus Stauģis.
Tautas nama pirmajā stāvā iemitinājusies pašvaldības aģentūra “Talsu novada Tūrisma informācijas centrs”, ko droši var pieskaitīt pie radošās saimes. Jau ilgus gadus to vada Inese Roze, kura pati ir kā viens no novada zīmoliem – “Talsu saulīte”, kam zaļā krāsa liecina par zemes spēku, izturību un varenumu, zilā dod lēnprātību un radošumu, bet sarkanā krāsa simbolizē emocijas, vitalitāti un dzīvesprieku.
Pa pakāpieniem uzkāpuši Baznīckalnā, kur atrodas senākā mūra ēka Talsos – Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca, iegaumējām vietējo gidu stāstīto, ka baznīca celta 1567. gadā un ilgus gadus par mācītāju te kalpojis komponista Ludviga van Bēthovena jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda. Nozīmīgi, ka 1945. gada 30. martā Talsu baznīcā notika pēdējais pilnīgais kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums Latvijā un tajā piedalījās vairāk nekā 3000 klausītāju, klātesot teksta autoram Andrejam Eglītim un komponistei Lūcijai Garūtai. Tagad glīti sakārtots ne tikai Baznīcas laukums, bet arī draudzes nams.
Netālu atrodas talsenieku un apkaimes iedzīvotāju iecienītā kafejnīca “Piena sēta”, kur vērtēšanas komisiju laipni uzņēma pats AS “Talsu piensaimnieks” valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs, cienājot gan ar dažādajiem sieriem, gan saldiem kārumiem.
Talsu pilsēta šogad var lepoties ar diviem atjaunotiem objektiem, kas īstenoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta “Kultūras infrastruktūras atjaunošana Talsos” ietvaros – ekspluatācijā nodota gan Talsu Tautas nama ēka, gan arī Sauleskalna brīvdabas estrāde.
No tik skanīgas vietas tālāk devāmies dziedādami un Dziesmu svētku virsdiriģenta Ginta Ceplenieka pavadībā kāpām “Dziedošajā autobusā”. Šī Talsu novadā ir jauna tradīcija un viens no galvenajiem šāgada notikumiem – 4. maijā, kad Latvija svinēja valsts atjaunotnes 20. gadadienu, Talsu skolēnu kori ar mērķi iedzīvināt novada un Latvijas patriotisma ideju pa četriem maršrutiem četros autobusos vienlaicīgi apciemoja novada lielākās apdzīvotās vietas, kur sniedza koncertus un, protams, dziedāja arī pa ceļam.
Ar “Dziedošo autobusu” devāmies uz Laucienes pagastu, kur atdusas Bēthovena draugs mācītājs un komponists Amenda. Taču Lauciene ir slavena ar vēl kādu vietu – 2004. gada 1. maijā, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, toreizējā pagasta priekšsēdētāja Ina Jurkeviča, kura tagad ir Talsu novada Kultūras nodaļas vadītāja, īstenoja sapni par Eiropas birzi, katrai dalībvalstij veltot tai raksturīgāko koku. Pa šiem gadiem kociņus stādījuši gan daudzu valstu vēstnieki un augstas amatpersonas, gan Talsu novada draugi un sadarbības partneri no Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Čehijas, Šveices, Turcijas, Igaunijas, Lietuvas un citām zemēm.
Strazdes pagastā, pateicoties ELFLA Lauku attīstības programmas ietvaros finansētajam projektam, atjaunota senā Strazdes muiža, kas ieguvusi modernu bibliotēku un brīvā laika pavadīšanas centru. Bet muižas parka rūķi sola pirms gadumijas tikšanos ar visīstāko Ziemsvētku vecīti.
Savukārt Stende pie jaunas brīvdabas estrādes pērn tika, pateicoties sadarbībai ar igauņiem un projektam “Connecting Stende and Võhma”. Talsu novada pašvaldības darbinieki Vihmā piedalījās lietišķās mākslas veidotāju darbnīcā, bet 2012. gada 21. septembrī tika atklāta Stendes estrāde.
Lībagu pagastā dzīvo viens no novada radošākajiem cilvēkiem – komponists Raimonds Tiguls, kurš apguvis pasaulē reti sastopama instrumenta hang spēli un prot uzburt arī ārpasaules noskaņu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017