Rīga -1°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 07. decembris 06:53
Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
Iecavas sauklis skan: šeit uzzied ne tikai dārzi, bet arī cilvēki! Viskrāšņākā ziedēšana senatnē saistās ar hercoga Jēkaba laiku, kad Dzelzāmurā darbojās dzelzsceplis, vara kaltuve un čuguna lietuve. Divi tajā laikā gatavotie lielgabali vēl tagad apskatāmi Iecavas centrā. Rosīgu uzplaukumu Iecavai atnesa arī grāfa Pālena valdīšanas laiks – 18. gadsimta beigās tika uzbūvēta Iecavas pils un radīts angļu stila ainavu parks 17 hektāru platībā. Mūsdienās Iecava jo īpaši uzzied jubilejas svinībās, kas tiek rīkotas ik pēc pieciem gadiem (pērn Iecava atzīmēja 520. jubileju), un ik pēc diviem gadiem Ziedu svētkos, kad tiek sumināti sakoptāko sētu īpašnieki.
24. septembrī Iecavā atkal uzziedēja vairākas vietas un cilvēki. Pirmie –“Tarkšķi” un viņu vadītāja Kristīne Karele, Iecavas novada domē sagaidot vērtēšanas komisiju. Folkloras kopā “Tarkšķi” ir liels pulks mazu un jau paaugušos meiteņu un zēnu, kā arī pavecāku ļaužu, kuri ļoti labprāt spēlē vijoli, kokli, stabuli, cītaru, dūdas, mandolīnu un citus mūzikas instrumentus, kā arī dzied un danco. Šovasar “Tarkšķi” izdeva savu pirmo albumu “Ganos”. Vēsturē tiks ierakstīta arī pagājušajā gadā izveidotā Iecavas novada literārā mantojuma e–grāmata, kurā apvienota 18 novadnieku dzeja un miniatūras un kas pieejama ne vien pašvaldības mājaslapā, bet arī novada bibliotēkās. Tā tapusi, pateicoties jauniešu brīvprātīgajam darbam, par ko Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā “Brīvprātīgais 2012” Iecavas jaunieši saņēma balvu nominācijā “Brīvprātīgo tīkls 2012” Zemgales reģionā, kā arī projekta “Trešais tēva dēls” speciālbalvu. Šos faktus kā vienus no svarīgākajiem savā prezentācijā par novadu uzsvēra arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis. Iecavas novadam piederīgi ir 9399 iedzīvotāji, un ievērojama summa no budžeta tiek atvēlēta kultūrai – 6,4%. No grāfa Pālena laikiem saglabājušās vairākas celtnes, arī kultūras nams, kas nesen labiekārtots, tāpat sakārtota brīvdabas estrāde un parks. Novadā ir sešas biblitotēkas, un tās iecavnieki veido kā lauku cilvēku tikšanās vietas un vietējo kopienu centrus. Jau renovētas un atbilstoši aprīkotas Zorģu, Ziemeļu, Zālītes un Rosmes bibliotēku telpas. Patlaban lielākais topošais objekts Iecavas novadā ir stadions, kura izmaksas lēšamas 1,2 miljonu latu apmērā.
Saņemot ciemiņus un apmeklētājus Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā, tā direktore Mirdza Brazovska allaž atgādina savulaik grāfa Pālena teiktos vārdus, kad viņš atklāja Iecavas slimnīcu: “Vesels cilvēks strādā labāk.” Šī devīze kļuvusi arī par viņas motivāciju arvien uzlabot veselības aprūpi novadā. Veselības centra un vadītājas lepnums ir ārstu pieņemšanas tāfele, kas aizņem vai visu sienu – te iespējams saņemt visdažādāko speciālistu konsultācijas, arī arodārsta, endokrinologa, ginekologa, ķirurga, neirologa, otolaringologa, podiatrijas speciālista, internista, onkologa un vēl citu dakteru konsultācijas. Iecavas novadā ir pat acu ārsta privātprakse, kā arī piecas zobārstu prakses un zobu tehniskā laboratorija. Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā iekārtots arī dienas stacionārs ar 15 vietām, tāpat mediķi nodrošina veselības aprūpi mājās, dodas mājas vizītēs un konsultē pa telefonu. Savukārt stacionārā ārstējas pacienti, kuriem nepieciešamas laikietilpīgas manipulācijas, un paliatīvās aprūpes pacienti no visas valsts. Par diagnostikas daļu var teikt tā: viss, kas Latvijā tiek izmantots, pieejams arī Iecavā. Tā varētu turpināt, bet tad neiztikt bez medicīnas terminiem, tāpēc vien pieminēšu vienu no pēdējiem jaunumiem – sāls istabu, kurā veic haloterapiju. Bērnudārzu “Dartija” un “Cālītis” mazuļus ar novada domes transportu šurp ved veselības veicināšanas nolūkā. Noteikti jāpiebilst, ka veselīgu dzīvesveidu sekmē arī Dzimtmisas pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestādes “Dartija” dalība ekoskolu programmā un Zaļais karogs. Turklāt Iecavas novads ir pirmā no novadu pašvaldībām, kam izstrādāta veselības veicināšanas programma, un nupat tas uzņemts Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā.
Dienas centrs “Iecavnīca” tapis Sociālā dienesta paspārnē un jaunajās telpās iekārtojies tikai maija beigās. Šeit strādā gan sociālie darbinieki, gan jaunatnes lietu speciālists, jo arī apmeklētāji ir visdažādāko vecumu. Sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale uzsver: “Mums ir ļoti labi darbinieki, jo tikai tādi var strādāt ar cilvēkiem.” Jaunieši jau paguvuši centru papildināt ar savu krāsaino ideju krēslu, kurā sēžot, raisoties aizvien jaunas domas par to, ko Iecavā vēl vajadzētu. Viņu galvenais urdītājs ir Laura Jerķe – veselības veicināšanas koordinētāja un jaunatnes lietu speciāliste vienā personā.
Zālītes speciālās internātpamatskolas direktors Jānis Kārkliņš ir vienīgais stiprā dzimuma pārstāvis novada astoņu izglītības iestāžu vadītāju saimē, un viņam līdzās ir stiprs plecs – skolotājs Arnolds Ziemelis, kuram piemīt izgudrotāja talants un prasme aizraut arī citus. Skolā ir četras nelielas darbnīcas, kur puiši un meitenes var apgūt metālapstrādes, kokapstrādes, keramikas un mājturības iemaņas. “No tā, ko citi met ārā, mēs šeit gatavojam interesantas lietas,” saka skolotājs Ziemelis. Divi Zālītes speciālās internātpamatskolas audzēkņu gatavotie koka traktori pavasarī Briselē tika nodoti Eiroparlamenta priekšsēdētājam Martīnam Šulcam un Sandrai Kalnietei, tādējādi var uzskatīt, ka Zālītes bērni palīdzējuši mūsu lauksaimniekiem Briselē aizstāvēt Latvijas zemnieku intereses.
Zorģu bibliotēku jau 35 gadus vada Aina Ezergaile. Viņa ļoti priecājas, ka aizpērn bibliotēka tikusi pie jaunām, ērtām un plašām telpām. Zorģu bibliotēka lielu darbu iegulda iedzīvotāju mutisko atmiņu vākšanā un tagadnes norišu regulārā iemūžināšanā fotogrāfijās un audiofailos. Popularizējot novadpētniecības materiālus, bibliotēkā iekārtota plaukta izstāde “Tie esam mēs, Zorģu ļaudis”. Zorģu bibliotēka uztur saikni arī ar ārvalstīs dzīvojošiem iecavniekiem. Ainai Ezergailei piešķirta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības balva “Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs 2012”. “Es tāds īsts bibliotekārs nemaz neesmu, drīzāk raustītājs,” saka Zorģu bibliotēkas vadītāja. “Gribas taču, lai bibliotēka būtu mūsu Zorģu gaismaspils.”
Iecavas muižas parkā vērtēšanas komisiju sagaidīja pats barons Pālens uz zirga, izmantojot iespēju palepoties, ka parks, kas iekārtots vienlaicīgi ar muižas kompleksa izbūvi laikā no 1795. līdz 1800. gadam, veidots angļu ainavu parka stilā un tā apkārtnē saglabājušās izteiksmīgas ozolu alejas. Vasaras sezonā parkā notiek dažādi kultūras pasākumi, tāpēc iecavnieki nesen sakārtojuši brīvdabas estrādi un labiekārtojuši pārējo teritoriju.
Pirms trim gadiem izveidotā Iecavas sporta un novada vēstures biedrība “Arhīvs”, ko dibināja četri cilvēki – Dzintars Zaumanis, Baiba Gāga, Kārlis Sinka un Jānis Krūze, iekārtojusi novada sporta un vēstures ekspozīciju, organizējusi Muzeju nakts pasākumus, kā arī iedibinājusi Baltās nakts tradīciju Iecavā.
Kultūras namā, kura vadītāja ir Alma Spale, darbojas 14 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu, un šogad Dziesmu svētkos piedalījās septiņi no tiem. Pavisam Iecavas novadā ir 68 mākslinieciskie un interešu izglītības kolektīvi, kas apvieno 1210 dalībniekus no dažādām vecuma grupām. Māksliniecisko kolektīvu un interešu izglītības dalībnieku skaita attiecība pret Iecavas novada iedzīvotāju skaitu apliecina, ka katrs septītais vai astotais Iecavas novada iedzīvotājs jeb 12,87% no novadā dzīvojošajiem ir iesaistījušies kādā no mākslinieciskās pašdarbības vai interešu izglītības kolektīviem. Viens no ceļojuma emocionālākajiem brīžiem bija tad, kad pēc vērtēšanas komisijai sarīkotā iecavnieku koncerta visi tā dalībnieki uznāca uz skatuves kopā ar dziedātāju un komponistu Mareku Pelsi, lai kopdziesmā vienotos viņa radītajā Iecavas himnā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
