Augusta pēdējā nedēļā un 12 septembra dienās padsmit cilvēku lielai delegācijai, kuras sastāvā bija pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, četrām ministrijām – Kultūras, Labklājības, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no AS “Swedbank”, SIA “Lattelecom”, “Latvijas Avīzes” un žurnāla “Logs”, bija dota unikāla iespēja apceļot 15 Latvijas pašvaldības – konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2013” otrās – nacionālās kārtas dalībnieces.
Konkursa finālam pašvaldības izvirzīja visi pieci plānošanas reģioni – pa trim no katra, un tās tika vērtētas divās kategorijās: lielo pilsētu grupā un novadu grupā. Par uzvaru konkursa četrās nominācijās – “Pašvaldība kultūrai”, “Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai”, “Pašvaldība veselībai” un “Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai” un titulu “Eiropas Gada pašvaldība 2013” sacentās Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Valmiera lielo pilsētu grupā un desmit novadi – Alūksnes, Amatas, Iecavas, Jēkabpils, Kandavas, Preiļu, Rēzeknes, Rucavas, Siguldas un Talsu novads.
Otrās kārtas laikā vērtētāji ne vien iepazinās ar 15 pašvaldībās uzcelto, rekonstruēto, izveidoto, iegādāto, nodrošināto, atbalstīto, noorganizēto un citādos veidos paveikto, lai atbilstoši konkursa kritērijiem saliktu punktus vērtēšanas tabulā, bet arī meklēja īpašos stāstus un centās ieraudzīt cilvēkus, kuri daudz darba, pūļu un nesavtības ieguldījuši savas apkaimes un līdzcilvēku dzīves uzlabošanā, lai nominētu viņus Eiropas Gada cilvēka titulam.
Vērtēšanas komisija 15 pašvaldībās redzēja, dzirdēja un piedzīvoja ļoti daudz un par šo pieredzi un bagātību, kas tika tverta ar acīm, ausīm un sirdi, saka lielu paldies gan visu apmeklēto pilsētu un novadu domju un iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, gan jo īpaši – apciemoto objektu saimniekiem!
Konkursceļojuma laikā vērtēšanas komisija izmantoja desmit pārvietošanās veidus un līdzekļus: kājām un ar auto visos novados un pilsētās, elektromobiļus, velosipēdus, gaisa tramvaju un bobsleja kamanas Siguldā, motorlaivu Lubāna ezerā, plostu Alūksnes ezerā, upes tramvaju Valmierā un pat kamieli – Amatas novada “Rakšos”.
Vērtētāji ar prieku un pateicību baudīja jauniepazītus ēdienus un dzērienus, piemēram, viduslaiku mielastu Siguldas pilī, vairāku veidu pašdarītus vīnus un ozolzīļu kafiju Kandavā, Latgales šmakovku un Preiļu sieru, profitroļļu zupu Ates dzirnavās, zāļu un garšaugu tējas Valmierā, zivis no jūras, ezeriem un dīķiem, Liepājas “menciņus” un Rucavas balto sviestu, visdažādāko šķirņu, izmēru un krāsu ābolus un citas rudens veltes, un vēl daudzko citu gan Pierīgā un Latgalē, gan Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē.
Vērtētāji arī paši mācījās – apguva vairākus vārdus trīs “svešvalodās” – latgaliešu, malēniešu un rucavnieku mēlē, kā arī iegaumēja dažas dzīves atziņas. Viena no tām, kas pieder latgaliešu literātam un grāmatniekam Andrievam Jurdžam no Rogovkas, skan tā: “Gods un slava ātri zūd, bet laba slava nesatrūd.” Lai labā slava ilgus gadus būtu gan konkursantiem, gan pašam konkursam!