5. diena – Rēzeknes novadā

Rēzeknes novada ģerbonī redzamo zelta vārpu jumi un sudraba kamolu virs tā var tulkot šādi: novads Latgales viducī vienmēr lepojies ar strādīgiem cilvēkiem, kuri vasarā ceļas līdz ar saules lēktu un dodas apstrādāt savus zaļos tīrumus, tāpēc arī ģerboņa fons ir zaļš. Jumis simbolizē pārticību, savukārt novada cilvēku priekos un bēdās izdziedātās dziesmas kā sudraba dzīpari satinas vienā kamolā.

Ar dziesmu Latgalē ierasts sākt jebkuru darbu, tāpēc arī konkursa vērtēšanas komisiju 4. septembrī Rēzeknes novada domē sagaidīja ne vien pašvaldības vadība un nodaļu vadītāji, bet arī novada koris “Ezerzeme”, kas kopā ar himnas autoru Normundu Zušu izdziedāja Rēzeknes novada himnu “Dzimtajam novadam”. To veido 25 pagasti, un no viena novada gala līdz otram ir 100 kilometru. Rēzeknes novads ir viens no bagātākajiem Latvijā ar kultūras pieminekļiem – valsts aizsargājamo sarakstā iekļauti 237 kultūras pieminekļi. Tāpat Rēzeknes novads var lepoties ar nemateriālām kultūras vērtībām – talantīgām un neordinārām personībām, tautas daiļamata meistariem un mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Novada 134 amatiermākslas kolektīvos darbojas 1564 dalībnieki, no tiem 26 kolektīvi ar 505 dalībniekiem piedalījās šīsvasaras Dziesmu un deju svētkos. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs izceļ arī citas novadam raksturīgas iezīmes – tā ir ne vien Latvijas lielākā pašvaldība, kam Dievs dāvājis skaistu dabu, bet tajā arī aktīvi darbojas iedzīvotāju konsultatīvās padomes un nevalstiskās organizācijas, pašvaldība sniedz atbalstu pieredzes apmaiņas un kvalifikācijas celšanas projektiem Latvijā un ārzemēs, kā arī atbalsta infrastruktūras sakārtošanas projektus, lai radītu apstākļus jaunu darbavietu radīšanai un aizkavētu iedzīvotāju aizplūšanu. Un, protams, visos 25 novada pagastos ir aktīvi pašdarbnieki. Jau vairāk nekā 20 gadus Rēzeknes novada pašvaldība rīko Latgales podnieku dienas. Jauna tradīcija ir Uzņēmēju diena, kas notiek Jāzepa dienā martā. Pie jaunām, bet jau popularitāti ieguvušām tradīcijām jāmin arī Novada diena jūlija trešajā sestdienā.

Dricānu vidusskolas kolektīvs, ciemiņus gaidot, bija sagatavojis ne tikai vairākus muzikālus sveicienus, bet arī iepazīstināja ar skolas veikumu sportiska dzīvesveida un videi draudzīgas domāšanas veicināšanā. Dricānu vidusskolai 2012./13. mācību gads aizritējis daudz interesantāk un radošāk nekā iepriekšējie, jo skola ieguvusi jaunu sporta zāli. Šopavasar Dricānu vidusskola rīkoja pirmo metodisko dienu visiem novada skolu pedagogiem un dažādās darbnīcās iepazīstināja kolēģus ar savu pieredzi un radošajām aktivitātēm. Dricānieši lepojas ar saviem novadniekiem un Dricānu vēstures spilgtākajām lappusēm, to visu aprakstot un veidojot digitālos materiālus par skolu un novadu. Vēstures skolotājas vadībā bērni aktīvi nodarbojas ar novada kultūrvēstures tradīciju iedzīvināšanu. Skolai ir sava himna, karogs un avīzīte “100–kājis”. Šogad skolā ieviesta jauna – tālmācības programma. Dricānu vidusskolas ikdiena un mācību process tiek saistīts ar zaļo domāšanu, veselīgu dzīvesveidu un videi draudzīgu attieksmi, jo skola iesaistījusies ekoskolu kustībā. Netradicionālā ābolu izstādē varējām aplūkot nekad agrāk neredzētas šķirnes, piemēram, ‘Škūškovas gleizdainie’, ‘Dricānu biezie’, ‘Dzeņagola apdauzītie’, ‘Piļcenes vēsturiskie’ u.c. Ābolu šķirņu nosaukumi veidoti, veiksmīgi izmantojot Dricānu pagasta vietvārdus. Savukārt skolas foajē iekārtoto fotopersonālizstādi “Dīvs, Doba, Cylvāks” skolotāja Silvija Laizāne nodēvējusi par ilustratīvi meditatīvām pārdomām. Dricānu vidusskolas pedagogi uzskata, ka laukos skolotāji un skolēni ir ciešākā emocionālā sasaistē nekā pilsētā. “Paši zīmējam, paši dzēšam, un paši dzīvei izvēlamies krāsas,” tā rezumē skolas direktore Sarmīte Mežule.

Noslēgumam tuvojas renovācijas darbi Strūžānu veco ļaužu pansionāta filiālē Pilcenē. Te iekārtotas 28 vietas, jo ar 50 vietām Rēzeknes novada veco ļaužu pansionātā Strūžānos ir par maz. Pašvaldības piedāvātie sociālie pakalpojumi pensijas vecuma personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri pilnībā vai daļēji nevar pildīt sadzīves mājas darbus, aprūpēt sevi un risināt dzīves problēmas, ir patiess atspaids daudziem vecļaudīm un dzīves apdalītajiem. Strūžānos viņiem nodrošināti labiekārtoti apstākļi, nepieciešamais apģērbs, apavi un rehabilitācijas līdzekļi, tiek sniegta palīdzība individuālo sociālo problēmu risināšanā un juridiskos jautājumos, organizēti kultūras un atpūtas pasākumi, kā arī piedāvā garīgo aprūpi atbilstoši personas konfesionālajai piederībai. Tas viss ir jauki un labi, taču šāda palīdzība diemžēl vajadzīga daudz lielākam veco ļaužu pulkam, tāpēc Pilcenes filiāle tapusi īstajā laikā.

Gaigalavas pagastā tapušais ūdenstūrisma attīstības centrs “Bāka” pie Lubāna ezera oficiāli atklāts 2011. gada 27. maijā. Projekta rezultātā sakārtota arī dīķu apkārtne un pussabrukusī padomju laika sūkņu stacija pārveidota par modernu ūdenstūrisma attīstības centru. “Bāka” piesaista daudz apmeklētāju, jo piedāvā semināru telpas, lekcijas dabā, kā arī radošās, dabas un sporta nometnes skolēniem, pedagogiem un citiem interesentiem. Tā ir lieliska vieta veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanai. Par lielisko skatu no jumta terases, kas paveras uz ezeru un dīķiem, pārliecinājās arī Rīgas komanda.

Nautrēnu pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska savu pagastu ciemiņiem priekšā stādīja kā Latgales kultūras šūpuli, jo no šejienes nākuši 64 kultūrvēstures darbinieki, 32 literāti un valodnieki, 26 garīdznieki, arī bīskaps un valstsvīrs Jāzeps Rancāns un bijušais Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats. Nautrēnu vidusskolā izveidots novadpētniecības muzejs, kur savākts bagātīgs uzziņas klāsts par novada vēsturi un slavenākajiem ļaudīm. Jau trešo gadu Nautrēnu pagastā par godu novadnieka dzejnieka Pētera Jurciņa piemiņai iedibināta tradīcija 29. jūnijā atzīmēt dzejas svētkus “Pīterdīna Rogovkā”, kas pulcē plašu literātu un literatūras cienītāju loku. Oktobra sākumā Rogovkā notiek gadatirgus “Smotra tiergs”, bet aprīlī – pavasara gadatirgus. Nautrēnu pagasta “galvaspilsētā” Rogovkā vērtētāji tika iepazīstināti ar skaisto baznīcu, kurai ērģeles ziedojis Kārlis Ulmanis, kā arī kultūras namu, jauniešu centru, doktorātu un Nautrēnu vidusskolu. Skolas direktore Anita Žogota pamatoti lepojas, ka šī ir vienīgā skola, kur fakultatīvi tiek mācīta latgaliešu valoda. Nautrēnu vidusskolā darbojas mazpulcēni un jaunsargi, te var nodarboties ar pašdarbību, dažādiem sporta veidiem un koriģējošo vingrošanu, iegūt traktora vadītāja apliecību un apgūt latgaliešu rakstu valodu.

Noslēgumā komisija viesojās pie tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” dalībnieka keramiķa Pētera Gailuma, kur bijām aculiecinieki brīnumainajām pārvērtībām, kad māla pikucis prasmīgajās podnieka rokās pārtop par neparastu svečturi, vāzi vai krūku.