Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 08:32
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Amatas novadam dots straujās upes vārds, kura vijas cauri visai tā teritorijai un ko īpaši iecienījuši laivotāji, tāpēc šopavasar pašvaldība pie Amatas upes uzstādīja webkameru, kurā varēja vērot ūdens līmeņa izmaiņas. Amatas novads ir “visnovadnieciskākais”, jo tam nav izteikta centra un teritorijā nav nevienas pilsētas. Pašvaldības zīmolu veido Amatas novada svētki, kas katru gadu notiek citā pagastā un ar citu tēmu. Pērn iedibināta arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu vārdā nosauktā prēmija. Latviskās kultūras zīmes un latviskā dzīvesziņa tiek popularizēta Āraišu maizes svētkos un arheoloģiskā muzejparka pasākumos, Līgosvētkos Ģikšos, starptautiskajā danču naktī janvārī, kur pulcējas 500–1000 dalībnieku no dažādām valstīm, lai no astoņiem vakarā dancotu līdz par rītam. Tikai amatiešiem pieder Dvēseļu stunda martā un nacionālo partizāņu piemiņas pasākums Sērmūkšos septembrī, kas sekmē patriotisko audzināšanu. Savukārt 1. jūlijā, kad ir Amatas novada dzimšanas diena, to kopā atzīmē visu piecu – Amatas, Drabešu, Nītaures, Skujenes un Zaubes pagasta darbinieki. Šogad plaši izvērtās Zvārtes svētki ar zāļu tējām, zaru slotiņām un stāstiem par raganām.
12. septembrī tikšanās ar konkursa vērtētājiem tika nolikta Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā, kas ir Baltijā pirmais arheoloģiskais brīvdabas muzejs un kuram ir izcila kultūrvēsturiska nozīme visā Ziemeļeiropas reģionā. Šovasar te jau piekto gadu notika Āraišu svētki.
Savukārt Amatas novada domē, kuras mājvieta ir Drabešu pagasta “Ausmās”, ciemiņus sagaidīja novada deju guru jeb skolotāja Lilita Jansone, kura atzina, ka viņai patīk šeit strādāt, jo nepārtraukti tiek likti uzstādījumi jebkurai jomai, arī kultūrai. “Iemācīsim saviem bērniem svētkus svinēt!” – ar šiem vārdiem viņa aicināja pašus mazākos audzēkņus iesildīt gan viesus, gan pašmāju tantes un onkuļus, kuri sniedza novada prezentāciju. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzsvēra, ka amatieši strādā nākotnei un līdzsvaroti visā novada teritorijā un kultūrai arī turpmāk tiks saglabāti līdzīgi akcenti un meklēts savs radošais pienesums. Emocionālu prezentāciju par Melānijas Vanagas muzeja virtuālās ekspozīcijas “Esi pats” izveidi sniedza projekta vadītāja Elīna Kalniņa, lai komisiju sagatavotu tālākajam. Savukārt pašvaldības ārējo sakaru koordinatore Rita Merca uzsvēra amatiešu “draudzīgo garu” – Amatas novada pašvaldībai ir sadarbības līgumi ar Suvalku pašvaldību Polijā, Alītu Lietuvā, Kindas komūnu Zviedrijā, Azerbaidžānas Ismajilli rajonu un Norvēģijas Osfoldas reģionu. Jau vairākus gadus amatieši sadarbojas ar Krasnojarskā dzīvojošiem latviešiem, un notikušas divas starptautiskas nometnes Latvijā un Krasnojarskā. Saikni ar novadniekiem ārzemēs viņi uztur sociālajos tīklos, piemēram, informē par kultūras norisēm un katru gadu izsūta vēstules savējiem uz Angliju un Īriju, aicinot atbraukt vismaz uz Līgosvētkiem. Savs Twitter konts ir arī pašai priekšsēdētājai. Savukārt Nītaures jauniešu un vietējo iedzīvotāju sabiedrisko un kultūras dzīvi pēdējos gados aktīvi ceļ spārnos jauniešu biedrība “Nītaureņi” ar valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Šteinu priekšgalā. Viņš ir pārliecināts, ka mazās vietās uzturēt sabiedrisko dzīvi un noturēt jauniešus, veidojot piederību vietai, var tikai nevalstiskās organizācijas. Jau vairākus gadus Amatas novadā darbojas attīstības fonds, kura mērķis ir veicināt sociālās, ekonomiskās un kultūras vides attīstību, iesaistot un apvienojot vietējo sabiedrību.
Unikāls ir privātā uzņēmēja Čira jeb Aivara Zvirbuļa īstenotais projekts, kura ietvaros izbūvēts Amatciems, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ir ārvalstnieki, veidojot šeit daudznacionālu kopienu. No vairāk nekā 100 ha lielās teritorijas trešdaļu aizņem ūdeņi un otru trešdaļu – meži. Amatciemā dzīvojamo māju apbūve tiek veidota, balstoties uz videi pievilcīgas koncepcijas ieviešanu.
Amatas novada Kultūras centrā Ģikšos atrodas ne tikai kultūras centrs, bet arī bibliotēka un dienas aprūpes centrs. 2011. gadā te veikti vērienīgi renovācijas darbi. Kultūras centrā darbojas Amatas novada amatierteātris “Taka”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata”, senioru dāmu deju grupa “Jestrās omes”, līnijdeju grupa, folkloras kopa “Ore” un jauniešu deju kolektīvs “Krustainis”, tiek organizēti dažādi izklaides, tematiskie un gadskārtu ieražu pasākumi, amatiermākslas un profesionālo mākslinieku koncerti, izstādes un teātru izrādes. Vērtētāji šeit tikās ar Skujenes NVO un Ģikšu pensionāru biedrību “Dzīvesprieks”, aplūkoja tērpu skati, kas tapusi pašu vietējo rokām, un iesaistījās dejās, kas neiztrūkstoši ir starptautiskās danču nakts programmā. Promdancojot tika nomēģināta arī kooperatīva “Zaļais grozs” produkcija. Šajā kooperatīvā apvienojušies zaļās produkcijas audzētāji un ražotāji no Skujenes, Nītaures, Līgatnes, Siguldas, Amatas un Vecpiebalgas, un, kaut arī tas ir viens no mazākajiem Latvijā, pērn “Zaļais grozs” Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotajā konkursā ieguvis titulu “Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2012 mazo kooperatīvu grupā”.
Amatas pamatskola jauno mācību gadu sagaidījusi ar vadības maiņu – ilggadējās direktores Aleksandras Freivaldes vietā stājies jaunais direktors Indars Upītis, kurš uzsver, ka šī skola ir īpaša – ar savu atmosfēru, vērtībām un darbu, ko katrs te ieguldījis. Pie skolas plīvo zaļais karogs, un pēc vecuma tā ir otrā ekoskola valstī. Zaļo klasi uzbūvējuši skolēnu vecāki brīvajā laikā. Amatas pamatskolēniem ir sava forma un dienasgrāmatas, bet skolai – savs karogs un muzejs, kurā apkopotie materiāli stāsta par novadnieces rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas dzimtu un cilvēku likteņiem. Muzeja veidotājas skolotājas Ingrīdas Lāces pavadībā iespējams arī doties uz Tjuhtetu – vietu, kur Vanaga pavadīja ilgus gadus, jo, ieejot pie skolas izveidotajā Sibīrijas zemnīcā, pārņem izjūta, ka tiešām esam aizceļojuši laikā. “Atbrauciet kādreiz uz Dvēseļu stundu! Tās ir nopietno acu stundas, kad pieminam rakstnieces mūžu – ne jau pieklājības dēļ, bet tas ir vajadzīgs būtības dēļ, spēka dēļ, un tur mēs varam atrast savu identitāti,” aicina Ingrīda Lāce.
Pavadot vērtētāju brigādi uz Drabešu pagasta Līviem, Sociālā dienesta pārstāvis Andris Jansons pastāstīja, ka pašvaldība finansē piecus dienas aprūpes centrus ar integrētu medicīnisko aprūpi – gan Līvos, gan arī Kārļos, Ģikšos, Ieriķos un Nītaurē. Jāpiebilst, ka amatieši pirmie valstī izveidoja arī mājas aprūpes biroju – jau 1999. gadā, bet šovasar sarūpējuši pensionāriem 50 mobilos telefonus ar SOS jeb drošības pogu. Seniori ar tā starpniecību var ne tikai visu diennakti izsaukt palīdzību, sazināties ar sociālo dienestu, ģimenes ārstu vai aprūpētāju, bet arī piezvanīt cits citam. Netālu no dienas aprūpes centra, kur iespējams saņemt tādu pašu medicīnisko aprūpi kā feldšerpunktā, atrodas bibliotēka. Novada izpilddirektors Māris Timermanis uzskata, ka visur jābūt integrētai pieejai – ja cilvēkam kādā vietā tiek piedāvāts viens pakalpojums, tad turpat jāsaņem arī citi.
Ciemošanās Amatas novadā noslēdzās ar zooparka “Rakši” apmeklējumu, kur kamieļus, alpakas, lamas un guanako var ne tikai aplūkot no attāluma, bet arī pabarot un apmīļot. “Rakšu” saimnieks Kristaps Blaus apgalvo, ka lamu terapija labi līdzot pret dvēseles depresiju.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017