Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 16:32
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Sarunas ar ministrijām
Ar Finanšu ministriju
• 11. septembrī sarunās par nākamā gada budžetu un Ministru kabineta un LPS 2014. gada vienošanās un domstarpību protokolu piedalījās finanšu ministrs Andris Vilks, valsts sekretāre Sanita Bajāre, kā arī Finanšu, Satiksmes, Ekonomikas un Labklājības ministrijas pārstāvji.
Jautājumā par finansējumu pašvaldību autoceļiem un ielām LPS uzskata, ka nākamgad jāievieš autoceļu finansēšanas modelis, valsts autoceļu fondam novirzot finansējumu, kas atbilst 100% ieņēmumu no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 30% ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. LPS lūdz noteikt autoceļu fonda līdzekļu sadales proporciju starp pašvaldībām un valsti 2014. gadā vismaz 25%:75%, kā arī noteikt, ka katru nākamo gadu valsts autoceļu fonda finansējums tiek palielināts par 10% no plānotajiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, līdz sasniegts Likumā par autoceļiem paredzētais finanšu apjoms. FM piedāvājums mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem 2014. gadā ir 25,2 miljoni, savukārt LPS prasa 33,1 miljonu.
Par finansējumu zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem LPS uzskata, ka, sagatavojot 2014. gada budžetu, Satiksmes ministrijai jādefinē minimālais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms atbilstoši Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam noteiktajam. Saskaņā ar MK un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokolu un noslēgtajiem līgumiem par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu pārvadātāju nesegtie zaudējumi jāsedz to reālajā apmērā. LPS prasa segt Latvijas vietējo reģionālo maršrutu pārvadātājiem 2013. gadā nekompensētos zaudējumus 1,4 miljonu latu apmērā un noteikt, ka 2014. gadā reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem paredzētais finansējums nav mazāks par 11,2 miljoniem un reģionālajos starppilsētu maršrutos nav mazāks par 7,75 miljoniem latu.
Jautājumā par dzīvokļa pabalstu saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām LPS viedoklis ir šāds: lai elektroenerģijas jomā nodrošinātu Ekonomikas ministrijas plānotā sociālā atbalsta instrumenta pieejamību trūcīgām personām, bet nesarežģītu un nepadarītu smagnēju administrēšanas mehānismu, Pašvaldību savienība piedāvā izmantot šādu mehānismu – pašvaldības piešķirtu trūcīgas personas statusu uz trim vai sešiem mēnešiem, reģistrētu personu pašvaldību aplikācijā “SOPA” vai Labklājības ministrijas informācijas sistēmā (LabIS) un izsniegtu trūcīgas personas apliecību. Tālāk Labklājības ministrija, izmantojot sistēmu LabIS, apkopotu informāciju par trūcīgām mājsaimniecībām; AS “Latvenergo” atlaižu piemērošanai nepieciešamo informāciju par trūcīgajām mājsaimniecībām var iegūt no Labklājības ministrijas. Pēc tam AS “Latvenergo” iesniegtu rēķinu pēc fakta atbildīgajai valsts institūcijai; par daudzbērnu ģimenes statusam atbilstošām mājsaimniecībām AS “Latvenergo” un Labklājības ministrija var iegūt informāciju no Iedzīvotāju reģistra. Piedāvājot šādu risinājumu, Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka Labklājības ministrijai jāsavieto ministrijas rīcībā esošā datubāze ar pašvaldību rīcībā esošajiem datiem, garantējot iespēju šai sistēmai pieslēgties AS “Latvenergo”; saistībā ar elektroenerģijas cenu paaugstinājumu paredzētās administratīvās izmaksas un cenu kompensācija trūcīgām personām starp starta tarifu un pamata tarifu un elektroenerģijas kopējo cenu ir paredzamas valsts budžetā.
• 18. septembrī Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas sarunās par 2014. gada budžeta jautājumiem, finansējumu izglītības jomā, kā arī par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projektu tika pārrunāti protokola projektā ietvertie jautājumi par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidējā termiņā, kā arī aktualitātes saistībā ar pašvaldībām plānoto finansējumu 2014. gada valsts budžetā.
Protokola ietvaros Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji arī informēja par nākamajā gadā plānoto finansējumu izglītības jomā, proti, finanšu līdzekļu piešķiršanu skolēnu brīvpusdienu un mācību līdzekļu nodrošināšanai, kā arī pedagogu darba samaksas jautājumiem.
Izskatot protokola projektu, domstarpības radās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp pašvaldībām un valsti. LPS tagadējo 20% un 80% sadales vietā vēlas nodokļa sadali izmainīt par labu pašvaldībām līdz pat 85%, valstij atstājot 15%.
Tikšanās laikā FM pārstāvji arī informēja par Eiropas Savienības fondu finansējumu nākamajā plānošanas periodā un citiem jautājumiem, kas aktuāli pašvaldībām turpmākajos gados.
LPS Domē
• 25. septembrī notika LPS Domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2014. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu. Domes sēde notika divās daļās. Sēdes atklātajā daļā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks.
LPS Dome vienbalsīgi nolēma nepilnvarot LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini parakstīt Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2014. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, taču LPS ir gatava turpināt dialogu ar valdību kompromisa panākšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē starp pašvaldībām un valsti. LPS pieprasa ieskaitīt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldību budžetos 84% apmērā. Jau šogad bija nepieciešams, lai IIN pašvaldību budžetos nonāktu 84% apmērā un pašvaldības varētu pienācīgā apmērā nodrošināt iedzīvotājiem dzīvi sakārtotā vidē, kā arī kompensētu IIN bāzes samazinājumu pašvaldību budžetā. Domes sēdē valdībai tika piedāvāts kompromiss – strīdīgos 4% sadalīt abām pusēm vienādi, tādējādi pašvaldību budžetos 2014. gadā nonāktu 82%, bet valsts budžetā – 18% IIN. Diemžēl valdības pārstāvji to neatbalstīja.
Par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidējā termiņā LPS uzstāj, lai pašvaldībām tiktu nodrošināti pietiekami un pienākumiem proporcionāli finanšu resursi – sākot ar 2014. gadu, būtu jāpalielina pašvaldībām piekrītošā nodokļu daļa no visiem nodokļiem par vienu procentpunktu gadā, līdz 2020. gadā pašvaldību daļa sasniegtu 25% no tām piekrītošo nodokļu daļas. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis apgalvo: “Pašvaldībām šīs finanses ir nepieciešamas, lai sakārtotu un nodrošinātu virkni pakalpojumu katram Latvijas iedzīvotājam, piemēram, sakārtoti vietējie ceļi, apgaismojums, droša vide, skolu pieejamība, uzturēšana, transports bērniem uz skolām, bērnudārzi, ūdensapgāde, siltums un citas normālai dzīvei nepieciešamas un tik pašsaprotamas lietas. Kamēr finanses nav pietiekamas, viss tiek nodrošināts tādā līmenī, kā to pieļauj konkrētās pašvaldības līdzekļu daudzums. Katra pašvaldība domā arī par izaugsmi, tai ir nepieciešams naudas ieguldījums, tāpēc nevar teikt, ka pašvaldību prasības ir utopiskas.”
LPS arī turpina prasīt līdzekļu novirzīšanu valsts autoceļu fondam, kas atbilstu 100% ieņēmumu no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 30% ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, jo salīdzinājumā ar 2013. gada faktu nākamgad reālais pieaugums valsts autoceļu programmai būs tikai 13,48 miljoni latu, bet pašvaldību autoceļiem un ielām – tikai 1,85 miljoni latu. LPS lūdz noteikt autoceļu fonda līdzekļu sadales proporciju starp pašvaldībām un valsti 2014. gadā vismaz 25%/75%, citādi nav iespējama pienācīga ceļu uzturēšana kārtībā.
LPS Valdē
• 18. septembrī LPS Valdes sēdē izskatīja jautājumu par pašvaldību budžeta ieņēmumiem 2014. gadā, kā arī vidējā termiņā.
LPS komitejās
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 10. septembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes darba kārtībā bija jautājums par eiro ieviešanu saistībā ar sociālā darba sfēru, kā arī tika apspriesta sociālās jomas informācijas ievākšana, datu apkopošana, analīze un izmantošana. Komiteja apsprieda arī sociālās palīdzības sistēmas reformu, asistenta pakalpojumu nodrošināšanu un visaptverošas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu ārstniecības iestādēs.
Tehnisko problēmu un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 24. septembrī notika LPS Tehnisko problēmu komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas apvienotā sēde, kurā izskatīja jautājumu par pašvaldību investīcijām 1995.–2012. gadā, par vietējo autoceļu attīstību dalītā atbildībā: pieejamo finansējumu un plānoto sadalījumu pašvaldībām valsts vietējo un pašvaldību autoceļiem prioritārā virziena “Pilsētvides attīstība” un darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājuma projekta ietvaros, par finanšu līdzekļu pieejamību pašvaldībām vietējo autoceļu finansēšanā Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam ietvarā, par finansējumu valsts vietējiem autoceļiem ERAF finansējuma un valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.–2020. gadam ietvarā, par valsts mežu ceļu infrastruktūras attīstību turpmākajos septiņos gados, par paredzēto finansējumu valsts budžeta programmas “Valsts autoceļu fonds” ietvarā un mērķdotācijām pašvaldību ielām un autoceļiem 2014. gadā.
Tā kā aktuālais jautājums interesēja ļoti daudzus pašvaldību pārstāvjus, dubultkomiteju sēde notika divās zālēs – 3. stāva zālē sēdošie notikumiem sekoja tiešraidē.
Abu komiteju pārstāvji vienojās, ka pašreizējā finansējuma ietvaros NAP izvirzītie mērķi ceļu nozarē nav sasniedzami. Komitejas sēdē apsprieda galvenokārt valsts vietējo autoceļu iespējas saņemt finansējumu. Pašlaik ir skaidrs, ka no valsts budžeta vietējiem ceļiem paredzēti 45,5 miljoni latu, no Lauku attīstības fonda – 89 miljoni latu. Valdības jaunākais piedāvājums (“Jaunās politikas iniciatīvas”), kas paredz piešķirt tikai 20% no naftas produktu akcīzes nodokļa, kā arī papildu finansējumu 21,7 miljonu latu apmērā, nespēj nodrošināt autoceļu attīstību, īpaši tādēļ, ka līdz šim lielāko finansējuma daļu autoceļiem veidoja Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. “Jaunās politikas iniciatīvas” pēc būtības izslēdz iespēju attīstīt valsts vietējos un pašvaldību autoceļus. Ja netiks ieviests atbilstošs autoceļu finansēšanas modelis, tad valsts vietējo un pašvaldību autoceļu attīstība tiek apdraudēta.
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas autoceļu attīstībai paredzamo finansējumu plāno galvenokārt no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem, neparedzot adekvātu finansējumu no valsts budžeta. Pastāvot reālai iespējai, ka 2014. gadā faktiski tiks pārtraukts ES finansējums, ja vien valdība neparedzēs ar vienreizēju lēmumu atsevišķiem ES projektiem 2014. gadā piešķirt atsevišķu finansējumu, valsts budžetā netiek nodrošināts pietiekams finansējums valsts vietējiem un pašvaldību ceļiem, kas rada apdraudējumu ne tikai valsts reģionālajai attīstībai, bet arī ceļu nozarei kopumā.
Komitejas sagatavoja priekšlikumus izskatīšanai LPS Valdes sēdē par valsts vietējo un pašvaldību autoceļu finansējumu.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 26. septembrī notika LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm”, sprieda par pedagogu darba algām 2013./2014. mācību gadā un par par mācību grāmatu satura atbilstību standartam. Sēdē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule un citi ministrijas speciālisti. Sēde izvērtās abpusēji auglīgā diskusijā, jo pašvaldību pārstāvji aktīvi uzdeva jautājumus, bet ministrijas speciālisti – nepagura skaidrot. Daudz neskaidrību joprojām saistās ar bezmaksas izglītības nodrošināšanu skolu audzēkņiem, tāpēc klātesošajiem vēlreiz atgādināja mācību līdzekļu sadales principus – ko pērk valsts, bet ko – pašvaldība. Oktobra sākumā pašvaldības saņems vasarā solītos 500 tūkstošus latu. Iepriecinoši izskanēja ziņa, ka jau līdz maijam pašvaldības saņems katram skolēnam 2014. gada valsts budžetā plānotos 14 latus mācību līdzekļu iegādei. Par valsts atvēlētajiem līdzekļiem skolas ir tiesīgas iegādāties arī grāmatas skolotāju vajadzībām – metodisko literatūru un kontroldarbu krājumus.
Ministrijas pārstāvji atgādināja, ka absolūti nepieļaujami klašu audzinātājiem turpmāk izsniegt vecākiem sarakstus ar nepieciešamajām grāmatām. Atsevišķos gadījumos skolas padome ir tiesīga izlemt, vai un kādi mācību līdzekļi jāpērk audzēkņu vecākiem, taču šis lēmums stāsies spēkā tikai tad, ja būs guvis arī skolas direktora un pašvaldības akceptu.
Diskusija skāra arī mūžam aktuālo pedagogu atalgojuma problēmu. Ministrijas speciālisti solīja, ka pielikums skolotāju algām par kvalitātes pakāpi attieksies arī uz profesionālās ievirzes skolu pedagogiem. Ministrija pašlaik aktualizējusi strukturēto vienību skolu problēmu, domājot par pienācīgu atalgojumu arī šo skolu pedagogiem.
Novadu apvienībā
• 18. septembrī notika Novadu apvienības valdes sēde, kurā apsprieda 21 novada domes priekšsēdētāja viedokli par Eiropas Savienības fondu Lauku programmas finanšu sadalījumu nākamajā plānošanas periodā. Pašlaik tas ir apspriešanas stadijā, un projekts var mainīties. Valde pauda viedokli, ka visā lauku teritorijā jābūt vienādi pieejamiem Lauku programmas projektiem. Diskusijā izskanēja viedoklis par kvotu principa nepieciešamību ES fondu apguvē.
Valde vienojās par turpmāko darba grafiku. Turpmāk Novadu apvienības valdes sēdes notiks katra mēneša otrajā otrdienā pulksten 10.
Citi notikumi
• Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Ļeņingradas reģiona pašvaldību padomi un Gulbenes novada pašvaldību īsteno projektu “Atbalsts vietējo pašvaldību attīstībai ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos” Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu programmas ietvaros. Viena no projekta aktivitātēm bija Latvijas pašvaldību vadītāju mācību vizīte Sanktpēterburgā un Priozerskas apgabalā šāgada 27.–29. augustā, lai veicinātu pašvaldību pārrobežu sadarbību. Vizītes laikā pašvaldību vadītāji piedalījās pašvaldību forumā Sanktpēterburgā.
• 4. septembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības uzņēmējdarbības atbalsta tīkla darba diskusija “Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības attīstības iespējas Latvijā”. Diskusijā piedalījās “Krājaizdevu apvienības” valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders un “Vidzemes uzņēmējdarbības un inovācijas centra” valdes loceklis Pauls Irbins. Diskusijas laikā tika skatītas divas prezentācijas – “Reģionu ekonomiskā izaugsme, attīstot finanšu kooperāciju jeb krājaizdevu sabiedrības” un “Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības attīstības iespējas Latvijā”. Prezentācijas un diskusijas videoierakstu atradīsiet šeit: http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/?task=view&article_id=3411.
• No 5. līdz 11. septembrim Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) 60 pārstāvju piedalījās pieredzes semināru braucienā uz Baltkrieviju (Novopolocku, Polocku un Minsku) un Ukrainu (Kijevu un Ļvovu). Delegācijas vadība tika uzaicināta uz pieņemšanu pie Latvijas vēstnieces Ukrainā Argitas Daudzes.
• No 11. līdz 14. septembrim Austrijas pašvaldību 60. kongresā Lincā piedalījās Latvijas pašvaldību pārstāvji. Kopā ar kolēģiem tika apspriesta nākamajam gadam plānotā kopējā projekta aktivitātes – par notekūdeņiem un atkritumu saimniecību. Attēlā (no kreisās): LPIA priekšsēdētājs Normunds Tropiņš, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, LPS padomniece Sniedze Sproģe un Austrijas Pašvaldību asociācijas pārstāvis Nikolauss Drimmels.
• 17. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un LPS kopīgi rīkotās diskusijas “Pašvaldību ekonomiskās intereses ES un Latvijā” mērķis bija noskaidrot, kā izmantot Eiropas Savienības sniegtās iespējas nacionālo un vietējo pašvaldību un uzņēmēju mērķu sasniegšanai. Apkopojot LZA un LPS kopīgi rīkotajā pirmajā seminārā ieskicētās problēmas un reaģējot uz pašvaldību ierosinājumiem diskusiju tematikai, Latvijas Zinātņu akadēmija un LPS piedāvā lekciju un diskusiju cikla turpinājumu. Otrās diskusijas tēmu loks skāra pašvaldību intereses un iespējas ES budžeta un projektu līdzekļu piesaistei, kā arī uzņēmējdarbības iespēju modelējumu vietējo resursu sekmīgākai izmantošanai.
• 18. septembrī LPS namā bija organizēta Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) valdes tikšanās ar jaunajiem izpilddirektoriem – tiem, kuri amata pienākumus sāka pildīt pēc 2013. pašvaldību vēlēšanām. Kopsavilkuma bilance liecina, ka par “jaunajiem” uzskatāmi izpildvaras vadītāji 37 Latvijas pašvaldībās (vienā konkurss turpinās). LPIA priekšsēdētājs Normunds Tropiņš jaunajiem kolēģiem izskaidroja principus, pēc kādiem ievēl valdi, pastāstīja par LPIA sanāksmēm un par iespēju klātienē vai video tiešsaistē piedalīties LPS komiteju norisē. Detalizētu priekšstatu par asociācijas darbu sanāksmes dalībnieki guva LPS padomnieces, LPIA darbības galvenās koordinatores Sniedzes Sproģes prezentācijā. Viņa mudināja izpilddirektorus tāpat kā līdz šim uz sanāksmēm līdzi ņemt arī pašvaldības speciālistus, kuru pārziņā ir konkrētais jautājums, kā arī piekodināja – laikus un ieinteresēti iesaistīties aptaujās. Tās palīdz formulēt pašvaldību viedokli ikgadējās sarunās ar ministrijām, kā arī gatavojot dažādus normatīvos aktus.
Informācijai
• Ikviens interesents aicināts uz izstādi “Eiro – mūsu valūta”. Līdz 17. oktobrim tā bez maksas būs apskatāma Rīgā, bet pēc tam aizceļos uz Daugavpili un noslēgsies Liepājā 2014. gada janvārī. Saturiski un vizuāli bagātīgā izstāde ir visaptverošs uzziņas avots gan pieaugušajiem, gan vērtīgs mācību līdzeklis skolām un augstskolām. Izstādē padomāts arī par pašiem mazākajiem apmeklētājiem, kas bērnu stūrītī eiro var iepazīt ar izzinošu spēļu palīdzību.
“Eiropas Komisijas ceļojošā izstāde, kas ar panākumiem viesojusies vienpadsmit citās ES dalībvalstīs, sasniegusi arī Latviju. Izstāde sevi pierādījusi kā moderns un pieprasīts veids, kā sabiedrībai pastāstīt par eiro, jo izstāde ir interaktīva, ar līdzsvarotu informatīvo un izklaidējošo daļu. Ceru, ka apmeklētāji mājup dosies ar kaut nedaudz lepnuma par šo eiropiešu kopējo sasniegumu – eiro un ar izstādes palīdzību eiro Latvijas iedzīvotājiem kļūs tuvāks,” saka Eiropas Komisijas viceprezidents, Ekonomikas un monetāro lietu un par eiro atbildīgais komisārs Oli Rēns.
Izstāde Rīgā atvērta apmeklētājiem līdz 17. oktobrim Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. No 21. oktobra līdz 29. novembrim tā būs pieejama Daugavpils Kultūras pilī, bet no 2. decembra līdz 7. janvārim – Liepājas Olimpiskajā centrā. Uz izstādi ekskursijās īpaši tiek aicinātas skolēnu un studentu grupas. Izstādē iespējams arī vadīt klašu stundas par eiro un Eiropas Savienību, iepriekš piesakoties pie izstādes koordinatora pa tālruni 28300095.
• No 14. līdz 18. oktobrim Latvijā jau trešo gadu būs UNESCO nedēļa, kurā īpaša uzmanība tiks veltīta vietējā mantojuma un dzīvo tradīciju izcelšanai, jo Latvijā ir bagāts nemateriālais kultūras mantojums. Šogad UNESCO nedēļa tiks aizvadīta, atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 10. gadadienu. UNESCO nedēļā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina izglītības iestādes iesaistīties aktivitātē “Pastāsti par savu mantojumu”. Tās mērķis ir apzināt vietējos tradīciju zinātājus un praktizētājus, kas var būt no jebkuras ģimenes, radu, draugu un paziņu loka. Ikviena Latvijas bibliotēka aicināta aktualizēt novadpētniecību un starppaaudžu dialogu, rīkojot, piemēram, stāstu vakarus, sarunas ar tradīciju praktizētājiem un uzturētājiem.
Atmiņu institūcijas – muzeji, arhīvi, krātuves u.c. – UNESCO nedēļā aicinātas iesaistīties aktivitātē “Suiti meklē suitus”, lai apzinātu Latvijas kolekciju glabātājinstitūcijās esošās liecības par suitu kultūrtelpu un suitu kopienas pārstāvjiem Latvijā un pasaulē. Atmiņu institūcijas iespēju robežās aicinātas informēt par šīm liecībām, sūtīt digitālos attēlus, kā arī pievienot stāstus par to, kā šīs liecības līdz muzejam ir nonākušas.
Plānojot un sagatavojot tematiskās aktivitātes, var izmantot UNESCO LNK prezentāciju par UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un citus materiālus, kas pieejami internetā: http://www.unesco.lv/lv/unesconedela20131/unesconedela2013/.
• LIKTA izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balvai “Platīna pele 2013”, kas šogad tiks pasniegta jau septīto gadu pēc kārtas. Pieteikšanās notiek kategorijās “e–pakalpojumi”, “e–biznesa risinājumi un inovācijas” un “labākais e–skolotājs” līdz 28. oktobrim. Vairāk lasiet šeit: http://www.likta.lv/LV/Lapas/pele2013.aspx.
• Kultūras ministrija izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” neliela apjoma grantu shēmā “Kultūras mantojuma saglabāšana” (termiņš projektu iesniegšanai – līdz 6. decembrim) un neliela apjoma grantu shēmā “Kultūras apmaiņa” (līdz 20. decembrim).
Lai informētu potenciālos projektu iesniegumu iesniedzējus par finansējuma saņemšanas iespējām, KM organizē informatīvos seminārus par projekta iesnieguma sagatavošanu. Informatīvais seminārs “Grantu shēmas “Kultūras mantojuma saglabāšana” projekta iesnieguma sagatavošana” notiks 22. oktobrī ES mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28. Savukārt 23. oktobrī ES mājā Rīgā būs iespēja apmeklēt informatīvo semināru grantu shēmas “Kultūras apmaiņa” projekta iesnieguma sagatavošanai. Interesenti pieteikties semināriem var līdz 18. oktobrim, aizpildot anketu, ko iespējams lejupielādēt KM vietnē http://www.km.gov.lv/lv/eeagrantsculture/pieteikties.html, un nosūtot veidlapu uz sadaļā norādīto epastu.
www.lps.lv
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017