Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 11:05
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
26. septembrī Briselē Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmē Latvijas delegācijas RK pārstāvis Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš asi kritizēja Eiropas Komisijas regulas priekšlikumu, kas paredz izveidot tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu. Regulas projektā plānots noteikt stingrākus vienotus noteikumus pieejamībai Eiropas Transporta tīkla ostu pakalpojumu tirgum, ietverot arī tādus pakalpojumus kā kravu apstrāde, loča pakalpojumi, vilkšana un pasažieriem sniegtie pakalpojumi.
Vītoliņš uzrunā RK un Eiropas Komisijas pārstāvjiem norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī divas reizes līdzīgs tiesību akta priekšlikums jau noraidīts un arī šoreiz Latvija neatbalsta regulas projektu. “Esmu pārliecināts, ka tik stingrs regulējums patlaban ir pāragrs, jo jāņem vērā ostu dažādība gan pārkrauto kravu apjomā, gan atšķirībās kravu segmentos un tirgos. Tā, piemēram, Ventspils brīvosta gadā pārkrauj 30 miljonu tonnu dažādu kravu, taču tas nav nekas salīdzinājumā ar Roterdamas ostu, kur tiek pārkrautas vairāk nekā 300 miljonu tonnu kravu gadā,” skaidroja Vītoliņš. “Šobrīd jau katrā valstī pastāv nacionālais regulējums, kas vērsts uz ostu konkurētspējas paaugstināšanu. Tāpat pastāv bažas, ka šāds jauns regulējums negatīvi ietekmēs Baltijas ostu konkurētspēju ne tikai tāpēc, ka mūsu ostas ir vidējas vai mazas, bet arī tāpēc, ka mums jākonkurē arī ar mūsu kaimiņvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ostām,” uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis.
Eiropas Komisija paudusi cerības, ka ostu pakalpojumu sniegšanas brīvība novērsīs papildu administratīvo slogu tām ostām, kuras jau darbojas labi, un palīdzēs pārējām ostām atrisināt savas strukturālās problēmas. Šim argumentam nepiekrīt arī Alesandro Kozimi, Itālijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā, kurš gatavojis RK viedokli par regulas projektu. Viņš kategoriski iebilda pret regulas projektu, taču atzina, ka nākamais solis varētu būt priekšlikums regulas vietā pieņemt direktīvu, kas atšķirībā no regulas nav tieši piemērojama un atstāj dalībvalstu ziņā, kādus līdzekļus izvēlēties direktīvā minētā rezultāta sasniegšanai. Kozimi atklāja, ka viedokļi atšķiras arī dalībvalstu starpā: “Nozīmīgs varētu izrādīties Nīderlandes atbalsts regulai, jo Eiropas lielākajai ostai – Roterdamas ostai – šāds stingrs regulējums tikai palīdzētu nostabilizēt savas pozīcijas tirgū.” To apstiprināja arī Nīderlandes delegācijas pārstāvja RK Ralfa de Vrīsa teiktais, ka Nīderlandē ostu joma ir ļoti nozīmīga: “Mēs pilnībā atbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest regulu, jo tā radītu visiem vienlīdzīgu “spēles laukumu”, kāda patlaban pietrūkst.”
Apstiprināšanas gadījumā Latvijā šī regula attiektos tikai uz TEN-T tīklā ietvertajām lielajām ostām, taču patlaban pilnīga vienošanās par TEN-T regulu vēl nav panākta.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017