Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 18:51
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
|Valmieras pašvaldības vadītājs – Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
2013. gada 10. oktobrī Ordeņu kapituls nolēma par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru ilggadējam pašvaldību darbiniekam, Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam Inesim Boķim.
Viņam šis gads ir īpašs – pavasarī Valmieras pilsētas vadītājs tika apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi “Par nopelniem olimpiskajā kustībā”. Kopumā izgatavotas tikai 300 šādas zīmes, un ar tām apbalvo Olimpisko spēļu medaļniekus, trenerus, sporta aktīvistus un sporta atbalstītājus. Savukārt vasarā Inesim Boķim paldies teica iedzīvotāji un daudzie pilsētas viesi par skaisti nosvinēto Valmieras 730. jubileju. Bet septembrī konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2013” komisijai atrādītā pilsēta izpelnījusies Gada pašvaldības godu kultūrā.
Valmieras pilsētas pašvaldību Inesis Boķis vada jau desmit gadus: “Valmiera ir manas mājas, mans darbs un mana mīlestība.” Valmierā attīstība un virzība uz priekšu notiek visās nozarēs, turklāt vairākās jomās, piemēram, izglītībā, sportā un kultūrā, valmierieši ir priekšā daudzām pilsētām un novadiem. “Varu apgalvot, ka Valmierā ir gandrīz viss, lai te varētu mācīties, studēt, atrast labu darbavietu, veidot ģimeni un saturīgi un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Taču ne mirkli nedrīkst apstāties, ir jāiet uz priekšu un jādzīvo līdzi laikam,” ir pārliecināts astotās lielākās Latvijas pilsētas vadītājs.
| Atzinības krusts Amatas novada domes priekšsēdētājai
Ar Ordeņu kapitula šāgada 10. oktobra lēmumu par nopelniem Latvijas valsts labā IV šķiras Atzinības krusts piešķirts ilggadējai pašvaldību darbiniecei, Amatas novada domes priekšsēdētājai Elitai Eglītei.
Amatas novadam 2013. gads bijis veiksmīgs – noslēgti vairāki nozīmīgi projekti un saņemts akcepts arī vairāku jaunu īstenošanai nākotnē. Rudenī amatieši kļuvuši par Eiropas Gada pašvaldību novadu grupā nominācijā par Eiropas Savienības vērtību popularizēšanu. “Esam gandarīti, ka mums izdevies veiksmīgi pārstāvēt savu novadu un Vidzemi valsts mērogā,” priecājas Amatas novada pašvaldības vadītāja.
Savulaik viņa ir bijusi laikraksta “Druva” lasītāju organizētās aptaujas Gada cilvēks, un ieteicēji toreiz uzsvēra ne vien novada sasniegumus, bet arī domes priekšsēdētājas personisko devumu – gan viņas lietišķās īpašības, gan iejūtīgumu un atsaucību. “Esmu laimīga, ka liktenis ļāvis man dzīvot un strādāt šeit. Bezgalīgi mīlu šo novadu, šīs vietas. Es te varētu darīt jebko, taču esmu gandarīta, ka man ir iespēja šo cilvēku un vietas labā darīt kaut ko vairāk,” tā pirms septiņiem gadiem, saņemot Cēsu rajona Gada cilvēka titulu, atzinās Elita Eglīte, un to pašu viņa var sacīt arī tagad.
Kad šovasar 18. jūnijā notika jaunā sasaukuma pirmā Amatas novada domes sēde, viņu atkal par priekšsēdētāju ievēlēja vienbalsīgi, un arī tas ir Elitas Eglītes varēšanas un personīgo īpašību pierādījums.
| Rakstniecei un lauku bibliotēku atbalstītājai – divi apbalvojumi
Savukārt uzvārda māsa – kultūras darbiniece, rakstniece un publiciste, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Biruta Eglīte sumināma divkārt – viņa apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Eiropas Pilsoņu balvu, ko apliecina īpaša Eiropas Parlamenta Goda medaļa.
Eiropas Pilsoņu balvu kopš 2008. gada piešķir pilsoņiem un organizācijām par izciliem sasniegumiem, veicinot Eiropas Savienības iedzīvotāju savstarpējo sapratni un ciešāku integrāciju, kā arī sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu. Biruta Eglīte ir viena no 43 šāgada Eiropas Pilsoņu balvas laureātiem.
Viņa pati kā savu galveno dzīves principu nosauc prieku par jebko, kas notiek apkārt, bet tas esot jāmācās visu mūžu. Birutu Eglīti priecē ES iedzīvotāju dažādība – Lauku bibliotēku atbalsta biedrības rīkotajos Novadu grāmatu svētkos viņi cenšas diskutēt gan par atšķirīgo, gan meklēt kopīgo. “Tas padara dzīvi daudz interesantāku!” uzsver Eiropas Pilsoņu balvas laureāte un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
| Sigulda – dubultveselīga pašvaldība
31. oktobrī pirmo reizi tika pasniegtas “Veselības gada balvas”, pie kurām desmit dažādās nominācijās tika sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, uzņēmēji, deputāti un citi, kuri ar savu darbu veicinājuši izpratni par sabiedrības veselību.
“Veselības gada balva” ir jauna Latvijas Ārstu biedrības iniciatīva, kas aicina par veselību domāt plašākā mērogā. Lai izvēlētos nominantus, LĀB uzaicināja dažādu jomu ekspertus, kuru uzdevums bija domāt plašāk un ar skatu nākotnē, jo balvas mērķis ir atzīmēt pozitīvās aktivitātes sabiedrības veselībā un mudināt tās popularizēt.
“Veselības gada balvas 2013” pasniegšanas ceremonijā par veselību stiprinošāko pašvaldību tika atzīta Sigulda, kam balva piešķirta par tautas sporta attīstību, veselīga dzīvesveida stimulēšanu un citu Latvijas iedzīvotāju aktīvās atpūtas organizēšanu. Prieks, ka speciālistu viedoklis sakritis ar konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2013” vērtējumu, jo Siguldas novads šogad ir labākais nominācijā “Pašvaldība veselībai”.
| “Latviskā mantojuma” zīmei jau 28 īpašnieki
24. oktobrī Igates pilī asociācijas “Lauku ceļotājs” 20 gadu jubilejas pasākuma ietvaros 16 lauku tūrisma uzņēmējiem tika pasniegta mārketinga zīme “Latviskais mantojums” par latvisko tradīciju uzturēšanu mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā. Zīme sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izveidota pēc “Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās un nav sastindzis muzeju plauktos. Kopumā zīme piešķirta jau 28 lauku tūrisma uzņēmējiem.
Šajā reizē Latviskā mantojuma zīmi saņēma podnieki Ingrīda Žagata, kura pārstāv Vidzemes podniecības tradīcijas, un Aivars Ušpelis no Latgales “Pūdnīku skūlas”, zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece, piekrastes zvejnieku tradīciju daudzinātāji Zane un Andris Vaivodi no Rojas, Baiba Smilga no Braslas kroga, kur cieņā latviski ēdieni, Mediņu ģimene no Ausekļu dzirnavām par latvisku tradīciju un amatu prasmju daudzināšanu un latvisko darbarīku kolekcijas uzturēšanu, Lidija un Juris Lubāni, kuri saimnieko zemnieku saimniecībā “Juri”, gādājot par latvisku vidi, un gatavo sieru, Dainis Rakstiņš un Ilona Gruševa no “Kolnasātas” par Latgales alus brūvēšanu, Vija Kudiņa no Aglonas maizes muzeja par maizes kultūras daudzināšanu, Gunārs Igaunis, kuram pieder senlaiku mūzikas instrumentu darbnīca, Māra un Aivars Liepiņi no “Līčīšiem” par kazkopības tradīciju uzturēšanu un siera gatavošanu, Mikjāņu sētas saimnieki Papes Ķoņu ciemā par latvisku sētu un arhitektūru, kā arī niedru jumtu likšanu, Čākuru ģimene no “Ķoņu dzirnavām” par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu, Slavinsku ģimene no Spēlmaņu kroga par suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu, Vainovsku ģimene no Krēslinieku sētas “Lejas Bregžos” par latvisku ainavu un tradicionālu amatu prasmju daudzināšanu un Dagdas folkloras kopa “Olūteņi” un vadītāja Inta Viļuma par latgaliešu svētku un godu tradīciju daudzināšanu.
| Skaistākā saimniecība Latvijā – Kocēnos
15. oktobrī svinīgā ceremonijā Melngalvju namā Valsts prezidents Andris Bērziņš jau otro gadu pēc kārtas sveica skaistākās lauku saimniecības Latvijā. Tās tika noskaidrotas žurnāla “IEVAS Māja” un piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” produktu līnijas “Mana saime” kopīgi organizētajā konkursā “Skaistākā lauku saimniecība 2013”.
Par skaistāko lauku saimniecību šogad atzīta Ločmeļu ģimenes saimniecība “Mazdzērvītes” Kocēnu pagastā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
