18.119.120.159
18.05.2024. 01:54:38
Baltijas jūra ir jauna un ekoloģiski ļoti jutīga ūdens platība. To var uzskatīt par unikālu, ņemot vērā faktu, ka Baltijas jūras vidējais dziļums ir tikai 55 metri. Tā ir otra lielākā iesāļā jūra, un sateces teritoriju apdzīvo ap 90 miljoniem iedzīvotāju. Līdz ar dažādu ekonomisko aktivitāšu palielināšanos Baltijas jūras sateces teritorijā pieaug arī tās piesārņojuma līmenis.
Pēdējo gadu laikā Baltijas jūrā ieplūst miljoniem tonnu barības vielu (galvenokārt slāpeklis un fosfors), kas izraisa eitrofikāciju. Šo barības vielu galvenie avoti ir lauksaimniecības teritorijas, apdzīvotas un blīvi apdzīvotas teritorijas, jūras transports un industrijas, un redzamas sekas šīm darbībām ir eitrofikācija un aļģu ziedēšana.
Kaut gan pētījuma rezultāti liecina, ka noteiktos apgabalos ir novēroti uzlabojumi, tomēr aptuveni viena sestā daļa no Baltijas jūras dažiem apgabaliem ik sezonu cieš no skābekļa trūkuma. Līdz ar to šīs teritorijas var uzskatīt par mirušām.*
Paaugstinātais piesārņojuma līmenis atstāj ietekmi uz piekrastes teritorijām, piemēram, izraisot nepatīkamu smaku no aļģu sanesumiem, grūtības piekļūt peldvietām un pakļaujot riskam teritorijas ekonomisko attīstību. Tā kā arī Latvija atrodas Baltijas jūras krastā, šie faktori vistiešākajā veidā ietekmē mūsu pilsētas un ciemus, un tieši vietējās varas pārstāvju spēkos ir ietekmēt un gādāt par vietējo ūdens teritoriju uzlabošanu.
Iestājoties par tīru Baltijas jūru, vietējās pašvaldības var iegūt uz sakoptas vides rēķina, piesaistot vairāk investoru un tūristus, uzlabojot jūras resursu kvalitāti un pats galvenais – saglabājot tīru Baltijas jūru arī nākamajām paaudzēm.
Viens no veidiem, kā uzlabot pašreizējo situāciju, ir iespēja pievienoties starptautiskajam sadarbības tīklam “Baltijas jūras izaicinājums”, kura mērķis – samazināt piesārņojuma līmeni Baltijas jūrā. Šīs iniciatīvas autori ir Somijas pilsētu Helsinku un Turku mēri, kuri vēlas pastiprinātu uzmanību vērst uz piesārņojuma samazinājumu no pilsētu notekūdeņu sistēmām, blīvi apdzīvotām teritorijām, lauksaimniecības zemēm, kuģiem un vietējām ostām. Iniciatīvas mērķis ir arī izglītot un aktualizēt problēmas, kā vietējās varas pārstāvji un iedzīvotāji var kļūt aktīvi.
Šobrīd “Baltijas jūras izaicinājums” apvieno 200 partnerus, no kuriem 70 ir pašvaldības. Šajā iniciatīvā var iesaistīties arī vietējās nevalstiskās organizācijas, augstskolas un skolas. Lielākie partneri “Baltijas jūras izaicinājumā” ir Tampere un Oulu Somijā, Tallina Igaunijā, Kuldīga un Jūrmala Latvijā un Stokholma Zviedrijā. Visiem dalībniekiem, kas pievienojušies šim starptautiskajam tīklam, regulāri tiek dota iespēja apmainīties ar idejām, nostiprināt jaunas sadarbības iespējas, iegūt atpazīstamību un, protams, kļūt par labu piemēru citiem Baltijas jūras ūdens piesārņojuma samazināšanā.
Jāuzsver, ka iniciatīva darbojas pēc brīvprātības principa, ar to saprotot, ka “Baltijas jūras izaicinājuma” dalībnieki papildus likumā noteiktajām aktivitātēm nosaka jaunus – papildpasākumus, lai uzlabotu jūras ūdens kvalitāti. Iesaistoties šajā sadarbības tīklā, partneriem nav nepieciešami papildu finanšu ieguldījumi.
Visiem pārstāvjiem tiek sniegta iespēja piedalīties dažādos semināros un pasākumos gan vietējā, gan nacionālā līmenī. Šie semināri bieži vien tiek rīkoti arī sadarbībā ar dažādiem projektiem. Tā, piemēram, Lota Ruokanena, kura ir “Baltijas jūras izaicinājuma” koordinatore Somijā, min projektus, kas veidoti sadarbībā ar Eiropas Savienību – “Projekts eitrofikācijas samazināšanai pilsētās (PURE)”, “Pilsētas tīrākai Baltijas jūrai”, kura mērķis – veicināt brīvprātīgas aktivitātes ūdens aizsardzībā Baltijas pilsētās un vietējās pašvaldībās, un citi.
Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem pašvaldībām, uz ko īpaši tiek aicināti arī pārstāvji no Latvijas un citām Baltijas valstīm, tiek organizēts 2014. gada sākumā Helsinkos. “Gulf of Finland” gada pasākumu ietvarā 23. janvārī “Baltijas jūras izaicinājums” rīko plašu semināru. Tajā tiks apspriesti jautājumi par izmaksu un atdeves analīzi ūdens aizsardzības pasākumos, lietusūdeņu apsaimniekošanu, notekūdeņu savākšanu, ostu darbībām un pārtikas produktu izvēli nākotnē un to radīto ietekmi uz Baltijas jūru. Lai pieteiktos semināram un iegūtu vairāk informācijas par to, visi interesenti aicināti sazināties ar Tīnu Nīfošu – [email protected].
Laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam “Baltijas jūras izaicinājums” cieši sadarbojas ar projektu “CITYWATER”, kura īstenošanā iesaistījušās Helsinku, Turku un Tallinnas pilsēta, tajā skaitā Tallinas Universitāte. “CITYWATER” galvenais mērķis ir uzlabot piekrastes ūdeņu kvalitāti. Projekta laikā tiks izbūvētas vairākas lietusūdeņu konstrukcijas, veikta labuma – izdevīguma analīze un uzlabota vides komunikācija Baltijas jūras reģionā. “Baltijas jūras izaicinājuma” dalībniekiem arī ir iespēja līdzdarboties un iesaistīties kādā no projekta pasākumiem.
Kontaktinformācijai:
Salla Marija Alanena – Turku Centrum Balticum “Baltijas jūras izaicinājuma” koordinatore: [email protected].
Satu Vītasalo-Fresēna – “CITYWATER” projekta menedžere, “Baltijas jūras izaicinājums” (Helsinki): [email protected].
Ieskaties!
“Baltijas jūras izaicinājums”:
Projekts “CITYWATER”:
Kā kļūt par aktīvu “The Baltic Sea Challenge” biedru
Izveidojiet problēmu sarakstu, kas attiecināms uz konkrēto Baltijas jūras reģionu vai institūciju! Pieņemiet lēmumu par pasākumu veikšanu, kas varētu uzlabot Baltijas jūras ūdens kvalitāti! Paziņojiet par savu lēmumu “Baltijas jūras izaicinājuma” koordinatoram Somijā!
Iesaistieties Baltijas jūras ūdens aizsardzībā ar sev pieejamajiem resursiem un metodēm!
Izveidojiet plānu, kas ietver konkrētus soļus Baltijas jūras aizsardzībai konkrētajā reģionā un visā Baltijas jūrā!
Īstenojiet savu Baltijas jūras rīcības plānu!
Piedalieties “Baltijas jūras izaicinājuma” semināros, apmācībās un citās aktivitātēs! Visiem dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar jauniem partneriem un iegūt lielāku atpazīstamību un atbalstu vietējiem projektiem.
* Atsaucoties uz: http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/ude-i/baltijas-jura/eitrofikacija; http://www.wri.org/publication/eutrophication-and-hypoxia-in-coastal-areas-World Wide Fund for Nature.