Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 20:50
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Konkursā “Eiropas Gada pašvaldība 2013” tika nominēti arī 45 Eiropas Gada cilvēki – trīs katrā no 15 finālpašvaldībām. Diemžēl ne visi varēja pagodināt ar savu klātbūtni konkursa noslēguma ceremoniju Liepājā.
Liepājā
Trīs liepājniekus – Sandru Vensko (pirmā no labās), Daci Kārklu (pirmā no kreisās) un Voldemāru Barisu – Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere nākamgad gaida ciemos Briselē.
Sandra Vensko ir aktīva Liepājas un apkārtējo novadu kultūras darbiniece, rakstniece, Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle un Liepājas nodaļas vadītāja. Viņa ir iniciatore piejūras pilsētu literārajam izdevumam “Vārds”, kur aptverta ne tikai Kurzemes rakstniecība, bet tiek atspoguļoti arī Baltijas jūras literātu darbi, tādējādi arī demonstrējot kultūrpolitikas un rakstniecības norises un aktualitātes valstīs ap Baltijas jūru. Sandra organizē Piejūras literārās akadēmijas darbu, kur iemaņas slīpē visu paaudžu topošie literāti, un kopā ar Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldi iedibinājusi ikgadējo Egona Līva piejūras balvu, veicinot piejūras tematikai veltītu literāro darbu tapšanu.
Liepājas muzeja direktores un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekles Daces Kārklas vadībā pērn Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros muzejā veikta apjomīga rekonstrukcija. Šogad Liepājas muzejs saņēmis atkārtotu akreditāciju. Īstu sensāciju šovasar izraisīja slavenā spāņu mākslinieka Salvadora Dalī oriģinālu mākslas darbu izstāde muzejā no Francijas privātkolekcijām, kam seko citu izcilu Francijas mākslinieku – Žana Karzū, Raula Dufī, Andra Derēna un Leonoras Finī darbu izstāde “Francijas mākslas pērles. Grafika”. Pateicoties direktores atvērtībai pret visu jauno un smalkajai intuīcijai, Liepājas muzejs kļuvis par iecienītu atvērtu sabiedrisko telpu ne tikai nozīmīgos mākslinieku, zinātnieku, uzņēmēju un privātos pasākumos un Muzeju naktīs, bet arī ikdienā.
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles draudzes ērģelnieks Voldemārs Bariss 1984. gadā uzsācis mācekļa gaitas pie ērģelnieka Tobija Jauģieša un jau pēc gada spēlējis vienā no pirmajiem vasaras ērģeļmūzikas koncertiem Trīsvienības baznīcā. Prasmes slīpējis arī pie ērģeļmeistara Ata Stepiņa un Svētās Annas draudzes ērģelnieka Alberta Ozoliņa. Jau desmit gadus viņš kalpo kā Liepājas Svētās Trīsvienības draudzes ērģelnieks un pilda šo pienākumu arī Liepājas vācu draudzē. Konfesionāli Voldemārs Bariss ir Liepājas Svētā Jāzepa katoļu draudzes loceklis, taču, kā pats saka: mūzikai nav konfesionālo robežu, jo spēlē taču Dievam par godu un cilvēkiem par prieku!
Iecavas novadā
Iecavas novada domes priekšsēdētājam Jānim Pelsim ir liels prieks par sava novada Eiropas Gada cilvēkiem – Ainu Ezergaili (pirmā no labās), Kristīni Kareli (otrā no labās) un Mirdzu Brazovsku (pirmā no kreisās).
Aina Ezergaile vada Zorģu bibliotēku jau 35 gadus. Viņa ir īsta Zorģu sabiedrības dvēsele, jo māk aizraut cilvēkus gan radošās, gan praktiskās nodarbēs un saliedē ļaudis kopīgā darbā un atpūtā – iedzīvotāji tiek rosināti piedalīties vides sakopšanas talkās, radošās darbnīcās un ekskursijās. Nelielā bibliotēka viņas vadībā kļuvusi par Zorģu “gaismas pili”, ciemata kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centru. Pērn, lasītāju nominēta par radošu, pašaizliedzīgu un aizrautīgu darbu, viņa saņēmusi balvu “Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs 2012”.
Lai gan pēc profesijas Kristīne Karele ir angļu valodas skolotāja, visu savu brīvo laiku un radošo garu viņa velta tautas tradīciju saglabāšanai. Jau vairāk nekā desmit gadus Kristīne vada folkloras kopu “Tarkšķi”, ap sevi pulcējot dažādu vecumu bērnus, jauniešus un pieaugušos un iemācot mīlēt tautasdziesmu un iepazīt latviešu tradīcijas. Folkloras kopas dalībnieki viņas vadībā apgūst tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, gatavo dažādus mūzikas instrumentus un darina tautastērpu elementus. Folkloras kopa “Tarkšķi” piedalās gan vietējos, gan valstiskos un arī starptautiskos pasākumos. Šovasar iznācis pirmais “Tarkšķu” disks – “Ganos”.
Mirdza Brazovska kopš 2006. gada vada pašvaldības aģentūru “Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs”. Viņas vadībā Iecavas novadā ieviesta aprūpe un rehabilitācija pacientiem mājās un īstenoti nozīmīgi ES finansēti projekti, kuru ietvaros attīstīti centra piedāvātie primārie veselības pakalpojumi un pabeigta iestādes pārprofilēšana par ambulatoru pakalpojumu sniedzēju. Pērn par aktīvu iesaistīšanos iedzīvotāju veselības veicināšanā saņēmusi Veselības ministrijas Pateicības rakstu. Par Mirdzas Brazovskas motivāciju arvien uzlabot veselības aprūpi Iecavas novadā kļuvusi devīze “Vesels cilvēks strādā labāk”.
Valmieras pilsētā
Kopā ar Valmieras pilsētas domes izpilddirektora vietnieci Eviju Voitkāni (pirmā no kreisās) suminājumus saņēma arī Eiropas Gada cilvēki Valmierā – Gaida Pevko (pirmā no labās) un Daiga Rokpelne (vidū).
Gaida Pevko ir biedrības “Kristīgais žēlsirdības centrs” vadītāja. Viņas neatlaidīgā darba rezultātā Valmierā izveidota Latvijā vienīgā zupas virtuve bērniem, kur ik dienu tiek gatavotas maltītes 90 bērniem no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. Centrā sniedz palīdzību arī trūcīgiem cilvēkiem, jaunajiem vecākiem un citiem, kas to lūdz. Ar pašvaldības un labvēļu atbalstu šeit izveidota tīrības telpa “Mazgāmutis” un atpūtas telpa jauniešiem.
Valmieras bibliotēkas direktorei Daigai Rokpelnei paldies par prasmi veidot bibliotēku kā nozīmīgu sabiedrisko procesu norises vietu un par aktīvu līdzdalību Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā, jo viņa aktīvi iesaistījusies Valmieras integrētās bibliotēkas izveidē, kas kļuvusi par veiksmīgāko augstskolas un pilsētas bibliotēkas sadarbības piemēru Latvijā. Valmieras bibliotēkā izvietots Eiropas Komisijas informācijas punkts un ar Geitsu fonda atbalstu izveidots reģionālais mācību centrs, kā arī bibliotēka piedalās Bibliotēku – inovatoru starptautiskajā tīklā.
Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze ir viens no pilsētas kultūras dzīves dzinējspēkiem, kas ļauj ikvienam valmierietim un teātra apmeklētājam noticēt, ka dzīve ir tik koša kā varavīksne un nedienām vienmēr seko risinājums. Viņas vadībā Valmieras Drāmas teātris kļuvis par vienu no labākajiem teātriem Latvijā un šogad savā 90 gadu jubilejā piedāvā skatītājiem 14 jaunas izrādes. Valmieras Drāmas teātra zāles vienmēr ir skatītāju pilnas. Teātris 15 gadu laikā saņēmis vairāk nekā simts dažādu nomināciju un profesionāļu augstu novērtējumu, bet Evita ir tā, kura ar mākslas palīdzību rosina cilvēkus domāt, ticēt un būt.
Talsu novadā
Talsu novada pašvaldības vadītājs Aivars Lācarus (pirmais no labās) ļoti lepojas ar saviem novadniekiem Raimondu Tigulu un Antru Auziņu, kuriem piešķirts Eiropas Gada cilvēka tituls.
Komponists un producents Raimonds Tiguls dzimis un mācījies Talsos un arī tagad dzīvo Talsu pievārtē – Lībagu pagastā, kur izveidojis savu skaņu ierakstu studiju. Kļuvis pazīstams kā ambientās un elektroniskās mūzikas pārstāvis, vairāku CD autors, līdzautors un producents, komponējis teātra un kino mūziku. Vairākreiz ieguvis Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas un saņēmis Autortiesību bezgalības balvu par tautas mūzikas popularizēšanu. 2010. gadā nodibinājis Pasaules mūzikas un mākslas fondu un pērn izveidojis festivālu “Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā” (Tiguļkalns ir Raimonda senču vārdā nosaukts augstākais pakalns Talsos), kur nu jau divus gadus pulcējas Latvijas un ārvalstu profesionālās mūzikas pārstāvji. Viņš ir Latvijā vienīgais mūzikas instrumenta hanga izpildītājs un komponists.
Talsu novada būvvaldes māksliniece Antra Auziņa no 2001. gada līdz novada izveidošanai bijusi Talsu pilsētas galvenā māksliniece. Viņa ir Talsu pilsētas un novada dizaina autore, Talsu pilsētas karoga un Talsu novada ģerboņa un karoga autore. Talsu novada atpazīstamībai Antra veido dizainu arī novada tūrisma produktiem, uzņēmumiem un organizācijām. Viņa ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre, vairāku grāmatu ilustratore.
Gints Ceplenieks ir Latvijas skolu jaunatnes un Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, Talsu novada skolēnu un amatierkoru virsdiriģents, jau vairāk nekā desmit gadus Talsu 2. vidusskolas mūzikas pedagogs, jauniešu jauktā kora “Talsis” un zēnu kora diriģents. Pateicoties agrākajai darbībai ar visa bijušā Talsu rajona skolēnu un pieaugušo koriem, Talsu novads var lepoties ar četriem jauniešu koriem vidusskolās un četriem zēnu koriem. 2013. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku skatēs novada kori ieņēma stabili augstus rezultātus. Gints ir idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Latvijas zēnu koru saietam Talsos “Zaļā bumba”. Viņš ir starptautisku koru festivālu laureāts, dzied koros “Ave, sol”, “Latvija” un Latvijas Radio korī.
Jelgavas pilsētā
Kopā ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu konkursa noslēguma ceremonijā tika sumināti trīs jelgavnieki – Eiropas Gada cilvēki Gunta Auza (otrā no labās), Modris Ziemelis (otrais no kreisās) un Inta Anstrate (pirmā no kreisās).
Gunta Auza vada Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldi jau vairāk nekā 20 gadu un joprojām turpina arī pedagoģisko praksi, strādājot ar bērniem, kuriem īpašas vajadzības. Viņa ir aktīva, zinoša un kompetenta pilsētas izglītības sistēmas vadītāja, kura prot vērtēt, analizēt un izteikt argumentētu viedokli. Gunta aktīvi piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas un Jelgavas pilsētas pašvaldības darba grupās izglītības kvalitātes celšanā. Viņai piešķirts Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperta statuss, un kā pedagogu tālākizglītības eksperte Gunta Auza iesaistījusies Latvijas pedagogu tālākizglītības sistēmas izstrādē. Viņa vienmēr ir gatava uzklausīt kolēģus, skolēnus un viņu vecākus un allaž spēj rast kompromisu un risinājumu dažādiem problēmjautājumiem. Visas pilsētas skolu bērnus viņa sauc vienā vārdā: manējie!
Modris Ziemelis ir Jelgavas Latviešu biedrības valdes loceklis un vīru kora “Ozols” ilggadējs dalībnieks. Būdams pensijā, joprojām aktīvi līdzdarbojas Jelgavas pilsētas sabiedriskajā dzīvē, vēstures pētīšanā un vēsturisko vietu noskaidrošanā un atjaunošanā. Pateicoties viņam, atrasts 1892. gadā izgatavotais Jelgavas Latviešu biedrības karoga oriģināls un Latvijas Lauksaimniecības universitātes himna, ko izglītības iestādei 1940. gadā īsi pirms padomju okupācijas veltījis komponists Jēkabs Mediņš. Ar savu senās Jelgavas kartīšu kolekciju Ziemeļa kungs vairākkārt piedalījies izstādēs. Izmantojot kolekcijas materiālus, izdoti trīs bukleti par seno Jelgavu laikposmā no 1870. līdz 1945. gadam.
Inta Anstrate ir Jelgavas 1. pamatskolas speciālā skolotāja un Jelgavas bērnu un jauniešu centra “Junda” pulciņa “Lediņu bitītes” skolotāja. Viņas pedagoģiskā darba stāžs sasniedz jau 44 gadus! Katru savu darba dienu skolotāja velta bērniem ar speciālajām vajadzībām, kuru attīstības traucējumi ir īpaši smagi. Savus audzēkņus viņa allaž sagaida ar labestīgu smaidu un gādību, cieņu un augstu pedagoģisko meistarību. Skolēni un vecāki uzticas skolotājai Intai, jo viņa māca sadzīvot, ieraudzīt ikdienā skaisto, pārvarēt grūtības, apgūt nepieciešamās prasmes, rūpēties par sevi un saviem tuvajiem, pieņemt citādo.
Kandavas novadā
Kandavas novada pašvaldības vadītājs Normunds Štoferts priecājas gan par uzvaru konkursa nominācijā “Eiropas Gada pašvaldība integrācijai un iekļaušanai”, gan saviem aktīvajiem “iekļāvējiem” – Eiropas Gada cilvēkiem Intu Leitartu (pirmais no kreisās), Dzintru Lindi (otrā no kreisās) un jauniešu līderi Janu Kašlaju (otrā no labās).
Ints Leitarts vada Kandavas novada Sociālo dienestu kopš tā izveides, kad dienests tika veidots kā valsts labklājības reformas pilotprojekts. Viņa uzraudzībā tas audzis un pilnveidojies un piesaistīti dažādi lieliski speciālisti – ergoterapeits, fizioterapeits, klīniskais logopēds un citi. Ints piedalās arī starptautiskās konferencēs, lasot referātus par sociālo jomu. Brīvbrīžos viņu var atrast Cēres amatierteātrī, kur Ints lielākoties spēlē spilgtas raksturlomas.
Ilggadējās Kandavas Mākslas un mūzikas skolas pedagoģes Dzintras Lindes audzēkņi ar labiem panākumiem startējuši valsts un starptautiskajos jauno akordeonistu konkursos. Viņa vada arī jaukto kori “Kandava” un ansambli “Do–re–mi”, kas ar labiem panākumiem piedalās starpnovadu un reģionu skatēs, kā arī bērnu ansambli. Bez Dzintras nenotiek gandrīz neviens kultūras pasākums novadā, visur viņa ir klāt – smaidoša, dziedoša un ar akordeonu rokās. Dzintras Lindes ieguldījumu novada ļaudis novērtējuši ar nomināciju “Kandavas novada Goda pilsonis”, bet šā konkursa atzinība viņai par Kandavas vārda popularizēšanu ārpus valsts robežām un kora un ansambļu dziedāšanas tradīciju nostiprināšanu novadā.
Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra vadītāja Jana Kašlaja vienmēr ap sevi pulcē jauniešus, iedrošina tos un iesaista dažādās aktivitātēs. Par saviem jauniešiem viņa vienmēr rūpējas un seko līdzi viņu gaitām. Jana ieguvusi nometņu vadītājas kvalifikāciju un darbojas starptautiskajā jauniešu pašizaugsmes programmā “AWARD”. Šogad jauniešu centra “Nagla” pieci jaunieši iegūs zelta pakāpi, un līdz šim Latvijā to spējuši vien 12 vienaudži. Jana ir arī Kandavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas pedagoģe.
Jūrmalas pilsētā
Trīs Jūrmalas pilsētas Eiropas Gada cilvēki – Nauris Burtnieks (otrais no labās), Aija Tuņa (otrā no kreisās) un Ilona Teihmane (vidū) divu amatpersonu – veselības ministres Ingrīdas Circenes un Jūrmalas pilsētas domes deputātes un Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājas Daces Riņķes “apsardzībā”.
Nauris Burtnieks ir sporta biedrības “Sporta klubs Devils United” pārstāvis un ielu vingrošanas treneris. Sadarbībā ar Jūrmalas domi, īstenojot projektu “Atrodi draugus”, viņš visas vasaras garumā divas reizes nedēļā aicinājis bērnus un jauniešus uz bezmaksas ielu vingrošanas treniņiem, ap sevi ikreiz pulcinot aptuveni 40 vingrotgribētāju, izglītojis viņus par lietderīga un veselīga brīvā laika pavadīšanas iespējām, disciplīnu un fiziskās sagatavotības nepieciešamību. Bērnu un jauniešu vidū iemantojis cieņu un uzticību, kā arī ar savu aktīvo darbību un pašiniciatīvu panācis, ka ielu vingrošanas treniņi turpinās arī pēc projekta īstenošanas.
Jūrmalas Dienas centra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un biedrības “Mūsu pērlītes” vadītāja Aija Tuņa ar savu nesavtīgo un pašaizliedzīgo ikdienas darbu mazina sociālo izolētību bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, un veicina viņu saskarsmi ar sabiedrību. Strādājot ar īpašajiem bērniem, Aija sniedz emocionālu atbalstu vecākiem, paaugstina viņu pašapziņu un iedrošina bērnu māmiņas iesaistīties dažādās sabiedriskās dzīves jomās, kā arī sniedz vecākiem tik nepieciešamo atelpas brīdi, nodrošinot atvašu uzraudzību viņiem drošā un draudzīgā vidē. Aijai Tuņai pelnīts suminājums par nesavtīgām rūpēm un atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Ilona Teihmane ir Romu dienas centra vadītāja. Pateicoties viņas iniciatīvai un aktīvai darbībai, Jūrmalā izveidots Romu dienas centrs ar mērķi veicināt pilsētā dzīvojošo romu tautības cilvēku sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu, sniedzot iespēju aktīvi un saturīgi pavadīt brīvo laiku, mazināt romu sociālo atstumtību un veicināt viņu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā un iekļaušanos darba tirgū. Ar savu ieinteresētību un nesavtīgo darbošanos Ilona ieguvusi romu cieņu un uzticēšanos, kļūstot par viņu līderi un autoritāti sociālo un sadzīves problēmsituāciju risināšanā.
Siguldas novadā
Tiesības saukties “ES ESMU S!GULDIETIS” šajā attēlā ir tikai trim – Eiropas Gada cilvēkiem Didzim Skrodelim (otrais no labās) un Laurai Konstantei (vidū) un Siguldas novada domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam (pirmais no labās), bet par tādiem gatavi kļūt arī veselības ministre Ingrīda Circene un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Didzis Skrodelis pelnījis atzinību par efektīvu un kvalitatīvu Siguldas novada pašvaldības un Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju izlietojumu, veidojot mūsdienīgu, ērtu un drošu pašvaldības infrastruktūru. Siguldas novads prasmīgi piesaista ES fondu finansējumu dažādiem infrastruktūras objektiem. Pēdējo gadu laikā, pateicoties efektīvam finanšu līdzekļu izlietojumam, Siguldas novadā uzcelti divi jauni bērnudārzi, atklāti divi sporta laukumi, Siguldas sporta un aktīvās atpūtas komplekss ar Austrumeiropā vienīgo mākslīgi saldējamo distanču slēpošanas trasi, rekonstruētas vairākas izglītības iestādes, atklāta Livonijas ordeņa Siguldas pils, kā arī veikti vērienīgi darbi novada ielu un ceļu sakārtošanā. Didzis gādājis par infrastruktūras uzlabošanas darbu kvalitatīvu un savlaicīgu norisi, nodrošinot iespēju novadniekiem dzīvot ērtā, drošā un sakoptā vidē. Arī nākotnē viņš būs atbildīgs par vairāk nekā 12 miljonu latu investīciju efektīvu un kvalitatīvu izlietojumu.
Laura Konstante ir Siguldas Tūrisma attīstības aģentūras direktore un vadītāja Siguldas novadā deklarēto iedzīvotāju identifikācijas karšu programmai “Es esmu siguldietis”. Identifikācijas karšu projekts ir unikāls iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības kopējas sadarbības piemērs, kura rezultātā labumu guvis katrs no iesaistītajiem – iedzīvotājiem pieejamāki kļuvuši vairāk nekā 200 gan uzņēmēju, gan pašvaldības pakalpojumu, uzņēmējiem radusies iespēja piesaistīt vietējos pircējus, savukārt pašvaldībai izdevies stiprināt vietējo kopienu, motivējot deklarēties tos iedzīvotājus, kuri faktiski dzīvo Siguldas novadā un izmanto pašvaldības un uzņēmēju piedāvātos pakalpojumus. Laura nodrošinājusi šā projekta ieviešanu un attīstību. Siguldas novada identifikācijas kartes šobrīd saņēmuši vairāk nekā 11 tūkstoši jeb divas trešdaļas novadā deklarēto iedzīvotāju un noslēgti sadarbības līgumi ar vairāk nekā 90 uzņēmējiem. Papildus amata pienākumiem Laura aktīvi popularizē Siguldas novada pašvaldību, veicina tās atpazīstamību un labās prakses piemēru un sasniegumu prezentēšanu Latvijā un ārvalstīs.
Valdis Siļķe, strādājot Rīgas rajona slimnīcā, veicinājis tās attīstību, paplašinot pakalpojumu klāstu, izglītojot personālu, mērķtiecīgi izmantojot dažādus finansējumus, modernizējot slimnīcas aprīkojumu, kā arī piesaistot ārvalstu klientus. Pēdējo gadu laikā valsts veselības aprūpē notikušas vairākas negatīvas pārmaiņas, piemēram, vairāk nekā gadu dzemdību nodaļa strādāja, nesaņemot valsts apmaksātu pasūtījumu. Siļķes kunga vadītā Rīgas rajona slimnīca tomēr pratusi attīstīties, ieviešot jaunus pakalpojumus – izveidota rehabilitācijas nodaļa, rekonstruēta dzemdību nodaļa, tajā uzstādīta Latvijā modernākā ūdens dzemdību vanna, ieviests bariatriskās ķirurģijas pakalpojums, ko pārsvarā izmanto ārvalstu klienti. Slimnīcā uzsākta sporta medicīnas ārstu rezidentūra ar mērķi nākotnē sniegt rehabilitācijas pakalpojumus gan pašmāju, gan ārvalstu sportistiem.
Rēzeknē
Divi no trim rēzekniešiem Eiropas Gada cilvēkiem – Ilona Igovena un Mareks Grišins (pirmais no kreisās) – kopā ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.
Ilona Igovena ir Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vecākā projektu vadītāja. Ar viņas palīdzību pērn un šogad Rēzeknē veiksmīgi realizēti ES līdzfinansētie projekti “Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs” (“Zeimuļs”) un “Austrumlatvijas koncertzāle” (“Latgales vēstniecība GORS”). Vadot šos projektus, Ilona pierādījusi, ka neiespējamais ir iespējams. Pagājušogad durvis vēra “Zeimuļs”, un šī pēc savas konstrukcijas neparastā būve 2012. gadā atzīta par Gada būvi Latvijā. Šogad maijā atklāta “Latgales vēstniecība GORS”, kas ir pirmā no pašiem pamatiem būvētā koncertzāle valstī. Ilona ir profesionāle savā jomā, un viņas lielais potenciāls veicina Rēzeknes pilsētas attīstību un pilnveidošanu.
Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītājs Mareks Grišins ir enerģisks un ar patiesu radošumu apveltīts jauns cilvēks, kurš tūrisma attīstībā Rēzeknē iesaistījies pirms pusotra gada. Viņš ir gan aktīvs ideju ģenerators, gan neatlaidīgs to ieviesējs. Mareka vadībā tapusi īpaša gidu apmācības programma, viņš izstrādājis jaunu tūrisma produktu – vizināšanos ar laivu pa Rēzeknes upi pilsētas teritorijā, kā arī paaugstināta servisa tūrisma produktu programmas. Drosmīgās idejas un vēlme tās īstenot ļāvušas Rēzeknei piedzīvot ievērojamu tūrisma plūsmas pieaugumu.
Margarita Voiciša ir domes Juridiskās nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja un Administratīvās komisijas priekšsēdētāja. Pateicoties tieši viņas iniciatīvai, Rēzeknes pilsētas pašvaldība pieteicās konkursā “Eiropas Gada pašvaldība 2013”. Margarita ar neapsīkstošu enerģiju popularizē Rēzeknes pilsētas pašvaldības vārdu jebkādā jomā. Pēc viņas ierosmes Rēzeknes pilsētas dome sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas jebkuram interesentam, un tas savukārt pilnveido iedzīvotāju un pašvaldības savstarpējās attiecības.
Amatas novadā
No šiem septiņiem vissvarīgākie ir trīs – Amatas novada Eiropas Gada cilvēki Ingrīda Lāce (otrā no labās), Baiba RozeTrinska (trešā no labās) un Mārtiņš Šteins (vidū), kā arī pašvaldības vadītāja Elita Eglīte (pirmā no labās), VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs un LPS vadītāji Andris Jaunsleinis un Mudīte Priede.
Ingrīda Lāce ir Amatas pamatskolas latviešu valodas skolotāja un Melānijas Vanagas muzeja vadītāja. Lielākais viņas mūža veikums ir rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas muzeja izveide un vadīšana Amatas pamatskolā. Muzejā pieejama unikāla ekspozīcija – ģenealoģiskais Šleiju–Vanagu dzimtas pētījums, rakstnieces rokrakstu grāmatas, kā arī represēto piemiņas lietas un materiāli. Muzeja apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug, jo īpaši piesaista Ingrīdas emocionālais un zinošais stāstījums. Amatas novada un Cēsu puses politiski represētie ik gadu šeit pulcējas Ingrīdas organizētajos piemiņas pasākumos – “Dvēseļu stundā” un Melānijas Vanagas un Amatas konferencēs, kas allaž ir lieliski organizētas, radošas un apmeklētājus uzrunājošas. Paralēli noris darbs pie represēto atmiņu vākšanas un digitalizācijas, tiek veidoti sarunu ieraksti gan Latvijā, gan tālajā Krasnojarskas apgabalā Sibīrijā.
Baiba RozeTrinska kopā ar savu ģimeni, mazo meitiņu ieskaitot, darbojas Amatas novada folkloras kopā “Ore”, kam mājvieta ir Amatas novada Kultūras centrā un darbības stāžs iesniedzies jau otrajā piecgadē. Kopš 2008. gada folkloras kopa ir starptautiskās Ģikšu danču nakts organizētāja, un šajā pasākumā ar katru gadu piedalās vairāk un vairāk dalībnieku. Baiba kopā ar folkloras kopu aktīvi iesaistās arī novada dzīvē un rīkotajos pasākumos. “Ore” ir festivāla “Baltica” dalībniece un sasniegusi labus rezultātus folkloras kopu skatēs. Baibai piemīt lieliskas folkloras prasmes, ko viņa labprāt nodod visiem interesentiem. Ar Baibas un folkloras kopas “Ore” iniciatīvu top Amatas amatu māja Drabešu muižā.
Mārtiņš Šteins ir jauniešu organizācijas “Nītaureņi” izveidotājs un vadītājs, Amatas novada jauniešu domes veidotājs un aktīvs mūsdienu jaunietis. Viņa mērķis – jauniešu dzīves uzlabošana un pilnveidošana lauku teritorijā. Daudzi “Nītaureņu” organizētie pasākumi un aktivitātes kļuvuši pieejami visiem Amatas novada iedzīvotājiem, piemēram, “Taureņu vasara”, “Skrien Nītaure”, “Ideju konkurss” un daudzi citi. Interesantā mājaslapa, daudzie sponsori un iesaistīšanās politiskos notikumos izceļ Mārtiņa vadītos “Nītaureņus” starp citām jauniešu organizācijām.
Preiļu novadā
Preiļu novada Eiropas Gada cilvēki Ināra Urča (pirmā no kreisās), Leonora Stare (otrā no kreisās) un Natālija Rubīne (vidū) ir pamatīgs balsts un palīgi sava novada ļaudīm un arī domes priekšsēdētājam Aldim Adamovičam un Preiļu Kultūras centra vadītājam Guntim Skrimblim (pirmais no labās).
Preiļu novada Kultūras centra kultūras menedžeri un bērnu un jauniešu teātra studijas vadītāju Ināru Urču vairāk gan pazīst kā Preiļu simbolu Kraukli, jo visos pasākumos, kur jāprezentē Preiļu novads, tieši viņa savā melni zeltainajā tērpā iejūtas Kraukļa tēlā. Ināra ir kultūras darbiniece, kurai talants izklaidēt un iedvesmot citus ielikts jau šūpulī. Kopā ar saviem teātra studijas audzēkņiem viņa pilsētā organizē un vada gan izglītojošus, gan izklaides pasākumus dažādām auditorijām, sākot no Bērnības svētkiem līdz Senioru dienas pasākumiem. Viņa ir ikgadējo Preiļos organizēto gadatirgu saimniece.
Leonora Stare, kurai rit jau astotais gadu desmits, aktīvi darbojas Preiļu novada pensionāru biedrībā. Viņa Sociālā dienesta Dienas centrā palīdzējusi iekārtot pensionāru veselības aprūpes istabu, kur pilda vecākās medmāsas pienākumus un kopā ar trīs kolēģēm ik gadu brīvprātīgi sniedz vecajiem ļaudīm ap 600 bezmaksas medicīnisko pakalpojumu. Līdztekus tam kopā ar tādām pašām jaunām un aktīvām kundzēm viņa vada nūjošanas un ārstnieciskās vingrošanas nodarbības un līdzdarbojas izglītojošo pasākumu organizēšanā, turklāt Leonora ir visu šo aktivitāšu pamatlicēja.
Natālija Rubīne dzīvo Pelēču pagastā. Pateicoties viņas iniciatīvai, pie Nīdermuižas baznīcas izveidots Rožukroņa dārzs, baznīcai iegādāti procesijas tērpi un Pelēču pamatskolā iekārtota radošo ideju istaba pensionāriem un rotaļu un atpūtas istaba bērniem. Pelēču pagasta sievas ļoti aizrāvušās ar veselīga dzīvesveida projektu – ar lielu interesi klausījušās psihologa lekcijas un aktīvi nūjojušas. Natālijai piemīt neizsīkstoša enerģija jaunām projektu idejām un spēja iesaistīt pagasta iedzīvotājus to īstenošanā, kā arī prasme sadarboties ar pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām.
Rēzeknes novadā
Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs konkursa noslēguma pasākumā Liepājā “atrādīja” tikai divus sava novada Eiropas Gada cilvēkus – Guntaru Skudru (vidū) un Silviju Boktu, taču trešo – Venerandu Stramkali daudzi pazīst jau sen.
Guntars Skudra ir Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes interešu izglītības speciālists un lielisks tētis trim bērniem. Jau 11 gadus viņš koordinē interešu izglītību novadā un izveidojis daudzus jaunus pasākumus, kas kļuvuši par tradicionāliem un gaidītiem. Guntars, būdams aktieris un mūziķis, ir dažādu pasākumu līdzautors un organizētājs. Viņš arī autors vai sadarbības partneris vairākiem ES fondu projektiem, kas vērsti uz dažādu tautu bērnu un jauniešu jomu, tāpēc viņam pelnīta atzinība par aktīvu darbību vietējās sabiedriskās dzīves pilnveidošanā un radošu darbu interešu izglītības jomā.
Rēzeknes novada Dricānu vidusskolas skolotāja un tautas deju vadītāja, novada skolu deju kolektīvu virsvadītāja un metodiķe Silvija Bokta ir arī piecu brīnišķīgu dēlu mamma. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa nesavtīgi rūpējas par tautas deju tradīciju saglabāšanu un veiksmīgi vada deviņus dažādu vecumposmu un paaudžu deju kolektīvus gan skolā, gan savā un kaimiņu pagastos. Viņas kolektīvi raibu raibos deju rakstus izdejojuši gan uz skolas un pagasta kultūras nama skatuves, gan Dziesmu un Deju svētkos. Dejotāji izaug un aiziet plašajā pasaulē, līdzi paņemot skolotājas Silvijas ieaudzināto mīlestību uz deju. Kolēģi ar lepnumu teic: “Silvija ir mūsu zelta fonds! Ik dienu viņa strādā mērķtiecīgi, radoši, pašaizliedzīgi un profesionāli. Silvijai ir sapnis par savu deju skolu. Mēs esam pārliecināti, ka tas reiz piepildīsies!”
Lauksaimniecības zinātņu doktore Veneranda Stramkale ir Latgales lauksaimniecības zinātnes centra direktore. 2001. gadā, ieguldot visu mūžā iekrāto, viņa izveidoja vienu no nedaudzajiem lauksaimniecības zinātnes centriem Latvijā, kur tagad garāmgājējus priecē perfekti sakoptas tīrumu slejas. Tajās 23 ha platībā tiek izmēģināti vairāki desmiti graudaugu, rapša un linu šķirņu. Izvēlēties mūsu platuma grādiem piemērotāko šķirni un uzklausīt kompetentus padomus brauc zemnieki no visas Latvijas, turklāt padomi tiek sniegti par velti – centrs finansējumu saņem, piedaloties dažādos projektos. Katru gadu jūlijā Venerandas kundze organizē Lauku dienu, uz kuru ļaudis plūst gluži kā uz Dziesmu svētkiem. Turp brauc ar visām ģimenēm – vīri mielo acis ap tehniku, bet sievas rūpīgi pieraksta šķirņu nosaukumus. Lai gan Veneranda jau pārkāpusi 70 gadu slieksni, viņa atzīst, ka darbs uz lauka visas vasaras garumā neļauj novecot. Taču viņai sāp, ka lauki kļūst aizvien tukšāki, jo ļaudis aizbrauc peļņā uz ārzemēm: “Kara beigās arī mums bija iespēja aizbraukt. Tēvs, dzelzceļnieks, atnāca mājās un teica, ka vagons jau sarunāts, bet mamma apķēra bērnus un raudādama sacīja – brauc, ja gribi, bet es savu zemi neatstāšu. Tie cilvēki, kuri palika, kuri izcieta izvešanas briesmas un kolhozu laikus un kuri grūtībās skoloja bērnus, tie arī nosargāja Latviju. Arī tagad ir izvēle aizbraukt, tomēr daudzi cilvēki paliek un strādā. Pateicoties viņiem, mēs varam ēst savu maizīti. Viņi ir mūsu Latvijas balsts.”
Alūksnes novadā
Lepns stāvēt blakus trim dāmām jeb Alūksnes novada Eiropas Gada cilvēkiem Ilonai Riekstiņai (otrā no labās), Sanitai Eglītei (otrā no kreisās) un Marutai Kauliņai (pirmā no kreisās) ir domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pedagoģe Ilona Riekstiņa ir arī Alūksnes viesu iemīļota gide, kura saistoši un emocionāli prot iepazīstināt ar savu dzimto pilsētu, mācītāja Ernsta Glika dzīves gājuma pētniece un īsts sirdscilvēks. Pateicoties viņas iniciatīvai, neatlaidībai un mīlestībai uz dzimto pusi, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestrim nu jau vairāku gadu garumā izveidojušās sadraudzības saites ar Marsanēlakotes Mūzikas centru Francijā. Šī draudzība vainagojusies ar oficiāla sadarbības līguma noslēgšanu starp Alūksnes novada un Marsanēlakotes pašvaldību.
Sanita Eglīte ir Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja. Viņa vada novada kultūras dzīvi profesionāli, atbildīgi un pašaizliedzīgi, lai kultūra būtu viens no Alūksnes novada atpazīstamības simboliem. Sanita ir daudzu novada nozīmīgāko kultūras pasākumu režisore, spēj motivēt un ieinteresēt kolēģus novada kultūras iestādēs rūpēties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, radīt jaunus kultūras produktus un īstenot inovatīvas idejas. Turklāt Sanita arī pati dzied un kopā ar ģimeni piedalījusies dziedošo ģimeņu TV šovā.
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja un galvenā ārste Maruta Kauliņa, ar pašvaldības atbalstu un iesaistot vietējo sabiedrību, neatlaidīgi iestājusies par to, lai Alūksnes novada iedzīvotājiem tiktu saglabāta iespēja saņemt nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus savā slimnīcā. Viņas vadībā tiek attīstīta un modernizēta Alūksnes slimnīcas infrastruktūra, īstenojot Eiropas Savienības finansētu projektu, un pilnveidots medicīnisko pakalpojumu loks. Vietējie cilvēki un pašvaldība ir viņai pateicīgi par neatlaidību un mērķtiecību Alūksnes novada iedzīvotāju medicīniskās aprūpes saglabāšanā un pilnveidē.
Jēkabpils novadā
Tā vis nav, ka Jēkabpils novadā viss turas tikai uz sieviešu stiprajiem pleciem, tomēr Eiropas Gada cilvēki novadā ir trīs dāmas – Ieva Jātniece (pirmā no labās), Aīda Bikauniece (vidū) un Gunta Dimitrijeva (pirmā no kreisās).
Ieva Jātniece ir biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja. Pateicoties biedrības daudzajiem projektiem, atdzimusi Kaldabruņas skola, kur izveidots Pļavas muzejs, un skola kļuvusi par vietējās sabiedrības radošuma centru. Ieva, piesaistot publisko finansējumu, spējusi iedzīvotājus iesaistīt dažādās aktivitātēs – bērnu nometņu organizēšanā, kursos, radošajās darbnīcās, ikgadējās Siena dienās, plenēros un citos interesantos pasākumos. Eiropas Gada cilvēka titulam viņa nominēta par Jēkabpils novada nevalstisko organizāciju darbības aktivizēšanu un starppaaudžu sadarbības veicināšanu.
Aīda un viņas dzīvesbiedrs Andis Bikaunieki konkursa rīkotāju un vērtētāju suminājumu saņēma par folkloras mantojuma popularizēšanu un jaunatnes pievēršanu sportiskam un veselīgam dzīvesveidam. Aīda ir nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātāja un saglabātāja, viņa vada divas folkloras kopas – “Dignōjīši” un “Kāre”, kur iesaistītas visas paaudzes, un piedalās dažādos folkloras festivālos Latvijā un ārvalstīs. Īstenojot “Comenius” projektu kopā ar starptautiskajiem partneriem Spānijā, Itālijā, Polijā, Lietuvā un Turcijā, Aīdas vadībā audiodiskā ierakstītas Dignājas pamatskolas skolēnu dziedātās dziesmas. Savukārt Andis ir biedrības “Sporta klubs “Slīterāni”” dibinātājs, ko Latvijas Motosporta federācija novērtējusi kā labu motokrosa un skijoringa pasākumu organizatoru. Viņu rīkotajās sacensībās piedalās pat piecgadīgi dalībnieki! Izveidoto mototrasi izmanto gan novada, gan kaimiņu pašvaldību motokrosa entuziasti.
Gunta Dimitrijeva ir pašvaldības projektu speciāliste, progresīvu ideju ģeneratore un starptautisku projektu virzītājspēks un īstenotāja. Viņa ir autore dažādiem projektiem, sākot no inovatīvu tehnoloģiju ieviešanas pašvaldības darbinieku kapacitātes paaugstināšanai, turpinot ar starptautiskiem projektiem mūžizglītībā, mūzikā un tūrismā un beidzot ar sarežģītiem infrastruktūras projektiem. Gunta radoši strādā pie novada un Latvijas tēla popularizēšanas, tāpēc viņai tencinājums par Jēkabpils novada iesaisti starptautiskos projektos un sabiedrības mūžizglītības veicināšanu.
Rucavas novadā
Mazā Rucavas novada lielie Eiropas Gada cilvēki – Sandra Aigare (otrā no labās), Ruta Grauduža (otrā no kreisās) un Jānis Pūķis kopā ar pašvaldības vadītāju Līgu Stendzi.
Sandra Aigare konkursa rīkotāju pateicību saņēma par Rucavas kultūras mantojuma popularizēšanu un dzīvu tradīciju uzturēšanu, jo viņa jau desmit gadus mērķtiecīgi saglabā un popularizē Rucavas novada kultūrvēsturisko materiālu. Sandras kundzes neizsmeļamā enerģija un harizma radījusi īstu pacēlumu rucavnieciskās identitātes un kultūras mantojuma apzināšanā un tradīciju turpināšanā. Viņa ir arī viena no slavenajām Rucavas sievām.
Ruta Grauduža savās divsimt gadu vecajās dzimtas mājās nodarbojas ar visu, kas saistīts ar dabu, dzīvniekiem un tradicionālo kultūru. Viņas izlolota ideja ir bioloģiskās saimniecības “Šiļi” sierotava, un siera gatavošanas mākā Ruta pilnveidojas kopā ar dzīvesbiedru vācieti Štefanu Milleru. Viņa ir arī biedrības “Rucavas tradīciju klubs” valdes locekle un vada tradicionālās kultūras programmas tradīciju namā “Zvanītāji”, ko kuplina ar kokles skaņām.
Nevieni godi Rucavā nav iedomājami bez Pūķu Jāņa, kurš ir Rucavas etnogrāfiskā ansambļa, Rucavas lauku kapelas “Paurupīte” un Rucavas tradīciju kopas muzikants un izveidojis savu tautas instrumentu ekspozīciju. No izsūtījuma Sibīrijā atgriezies Latvijā, līdzi ņemot vienīgo dārgumu – ermoņiku kasti, kas nesta rokās 60 kilometrus līdz tuvākajai šosejai. Pēc atgriešanās dzimtenē viņš meklējis saikni ar latviešu tautas folkloru un mūziku. Pūķu Jānis ir jautrs un atraktīvs cilvēks, kurš ikvienu aicina gan kopīgi uzdancot, gan padziedāt. Viņam paldies par Rucavas vārda popularizēšanu pasaulē!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017