SIGULDAS AIZRAUTSPĒJA

Sigulda aizrauj – tā skan novada moto, un šie iedvesmas pilnie vārdi caurvij gan ikdienu, gan svētku brīžus. Šovasar Sigulda aizrāva “Eiropas Gada pašvaldības 2013” vērtētājus – vispirms kļūstot par vienu no trim laureātiem Pierīgas reģionā, bet septembrī, augstvērtīgi konkurējot ar pārējiem augstā titula pretendentiem, novada veikums aizrāva arī konkursa žūrijas komisiju. Par Siguldu varējāt lasīt žurnāla “Logs” oktobra numurā, bet šomēnes novads žurnāla lappusēs gozējas divkārt – kā Gada pašvaldība nominācijā “Pašvaldība veselībai” (punktus un viedokļus summējot, siguldieši bija visai tuvu galvenā līdera godam!) apcerējumā par noslēguma svinībām 18. oktobrī Liepājā un kā viesmīlīgi saimnieki, kas 4. oktobrī koncertzālē “Baltais flīģelis” pulcēja Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas izbraukuma sēdes 150 (!) dalībniekus. Ne tikai pulcēja, bet, protams, arī aizrāva – ar savas komandas aizrautīgajiem cilvēkiem un viņu stāstīto, ar ciemiņiem klātienē parādīto.

Skaistākā vieta sirdī

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sāka ar aksiomu, ka pasaulē skaistākā vieta, neapšaubāmi, ir Sigulda: “Ne tikai tādēļ, ka nesen britu “The Guardian” ierindoja Siguldu pašā galvgalī tām vietām, kuras jāredz rudenī, bet tāpēc, ka Sigulda ir pasaulē skaistākā vieta manā sirdī. Latvijā ir daudz skaistu vietu, taču svarīgi, lai tās par skaistām tiktu uzskatītas kāda cilvēka sirdī. No tā atkarīgs turpmākais – tu centīsies darīt visu iespējamo tās vietas labā, kas tuva tavai sirdij. Vēl labāk, ja izdodas darboties kopā ar kolēģiem, kuri domā un jūt līdzīgi un nāk uz darbu ne tikai tāpēc, ka par to maksā algu. Ja dzīvosi saskaņā ar seno teicienu “Esi liels savā rīcībā, un tev atdarīs”, tad pienāk diena, kad tev atdara, kad garāmgājējs uz ielas saka paldies, vēl sekmes un sola turēt īkšķi. Ne tikai par mani, par katru, kurš šajā dzīvē kaut ko dara. Salīdzinot ar tādu brīdi, nauda ir sīkums.

Darbs pašvaldībā ir īpašs. Citus darbus darot, par labu veikumu tevi uzteic, par sliktu – pārmet. Turpretim pašvaldībā var gadīties, ka pat par vislabāko darbu kāds no iedzīvotājiem tik un tā būs neapmierināts. Bez tukšas lielīšanās gribas teikt, ka mūsu komandai ir izdevies izdomāt un paveikt daudz ko savādāk un sasniegt pavisam citas virsotnes, nekā to varētu, mehāniski sekojot Pašvaldību likuma pantiem. Tomēr kolēģiem es allaž atgādinu, ka mums visiem ir izaugsmes iespējas.

Lai Siguldā izbaudītais jums visiem dod adrenalīnu un spēku, ko katram pēc tam ieguldīt savā “visskaistākajā vietā”!”

Ne mazāk aizrautīga par priekšsēdētāja uzrunu bija videoprezentācija “Sigulda aizrauj”, kurā vizuāli kodolīgi akcentēti bezgala dažādi aizrautības veidi – senā vēsture, līkumotā Gauja, piedzīvojumi “Mežakaķī”, pasaulslavenais “Aerodium”, bobsleja trases ātrums, gumijas lēcējiem domātais augstums, opermūzikas balsis u.c.

Filmas kadrus – pats par sevi saprotams, ka aizrautīgi! – papildināja Siguldas Tūrisma attīstības aģentūras direktore Laura Konstante, solot ciemiņus iepazīstināt ar komandas jaunākajiem sasniegumiem. Te vietā atgādināt, ka pēc divām nedēļām Liepājā Lauru cildināja kā vienu no Latvijas 45 (un vienu no Siguldas novada trim) Gada cilvēkiem.

Oktobra sākuma “karstākais” jaunums saistīts ar sportu. Nākamgad Sočos notiks ziemas olimpiskās spēles. Sigulda tam sāka gatavoties laikus, lai novembrī, neraugoties uz Sniega mātes kaprīzēm un iegribām, Latvijas sportisti varētu uzsākt sezonu jaunajā Laurenču Sporta un aktīvās atpūtas kompleksa slēpošanas trasē ar iebūvētu mākslīgā aukstuma iekārtu mākslīgā sniega seguma saglabāšanai. Tā mūsu sportistiem paildzināsies treniņu iespējas. Cerams, ka tam sekos arī labi sasniegumi. Sanāksmes dienā sniega segums vēl tikai tapa, toties līdzās trasei lepni slejas cits neparasts objekts – “Ežu tornis”. 30 metru augstā koka arhitektūras būve ir augstākais kāpšanas aktivitāšu tornis Austrumeiropā. Septembrī Laurenču vārds izskanēja nevis sportisko aktivitāšu dēļ – tur atklāja sākumskolu, kuru jau tagad pelnīti var dēvēt kā nākotnes skolu ar citiem “spēles noteikumiem”, nekā ierasts. Par to pārliecinājās arī izpilddirektori, gan klausoties skolotāju stāstījumu, gan iesaistoties dažādu uzdevumu risināšanā.

Novada apskates laikā ciemiņi varēja novērtēt, kā īstenojas Livonijas ordeņa Siguldas pils atjaunošanas plāni. Ierasts, ka prezentācijas vērojam uz ekrāna, sēžot skatītāju vietās. Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte savu aizrautības caurvīto prezentāciju “Sigulda 2014” ciemiņiem priekšā cēla Siguldas dzelzceļa stacijas atjaunotajā laukumā, iepazīstinot ar kultūras pasākumiem, kas viņu novadā notiks nākamgad, kad Rīga kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu.

Novada iedzīvotāji tiešām dzīvo ar moto “Sigulda aizrauj”. To pierāda diagramma, kas apliecina – gadu no gada pieaug ne tikai novadā deklarēto iedzīvotāju skaits, bet arī dzimstība – salīdzinot ar 2005. gadu, tā dubultojusies. Katrs jaundzimušais siguldietis saņem no domes priekšsēdētāja piemiņas zīmi “Esmu dzimis Siguldas novadā”. Pašvaldībai rūp pilsoniskās sabiedrības veidošana novadā. Vietējās varas saikne ar iedzīvotājiem realizējusies daudzos projektos, arī dzelzceļa stacijā un “Laimas” pulkstenī (Kuldīga, Valmiera un Sigulda bija nominētas kā trīs romantiskākās pilsētas, bet balsošanā uzvaru guva Sigulda, jo tās aizrautīgie iedzīvotāji atsūtīja visvairāk romantisku stāstu par iepazīšanos ar savu pilsētu). Pašvaldība, tās iedzīvotāji un uzņēmēji cieši saistīti vairākos projektos, piemēram, iedzīvotāju identifikācijas karte (Lauras Konstantes ideja) ļauj ne tikai bez maksas braukt Siguldas desmit autobusu maršrutos, bet izmantot daudz citu atlaižu. Dažu gadu laikā to saņēmuši 11 tūkstoši siguldiešu. Akcija “Dāvini ideju domei” jau vairākus gadus palīdz ģenerēt jaunas ierosmes. Viens no jaunākajiem projektiem ir “Oma bike” – ekskursijas vada velotūristi seniori. Skolēni katru gadu var strādāt kādā no pašvaldības un uzņēmēju sarūpētām darbavietām. Veselības dienā siguldiešiem iespējams pārbaudīt savas veselības parametrus pie daudziem speciālistiem.

Par to, ar kādu aizrautību dzīvo siguldieši, viegli var pārliecināties katrs, apmeklējot novada interneta vietni. Tajā gandrīz katru dienu pavēsta par trim, pieciem, astoņiem jaunumiem un notikumiem!

Novērtēt aizrautīgi

Siguldas novada pašvaldības Personāla nodaļas vadītāja Ilze Kisila dalījās Siguldas novada pieredzē par darbinieku novērtēšanas un motivēšanas jautājumiem (sanāksmes prezentācijas meklējiet: http://www.lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1508).

Kaut arī runātāja uzreiz aizbildinājās, ka temats būs lietišķāks nekā Lauras stāstījums, tomēr pamazām nācās secināt, ka Siguldas novadā aizraujoša var būt pat darbinieku darba izpildes novērtēšana un attīstības pārrunas. Teorētiķi jau sen atzinuši, ka šī joma ir viena no pašām sarežģītākajām personālvadības funkcijām. Taču dome to nevērtē kā apgrūtinājumu, bet kā iespēju, pēc kuras izjūt vajadzību. Bez tās nebūtu Lauras prezentācijā uzskaitīto sasniegumu, jo darbiniekus nepieciešams mērķtiecīgi virzīt uz tiem.

Attīstība nenotika vienā dienā, bet no vienkāršas novērtēšanas ar mazu anketu 2008. gadā līdz sarežģītai izvērtēšanai tagad. Pamatā iecerei bija pašvaldības izpilddirektora aizrautība to darīt. (Te vietā atgādināt, ka tolaik izpildvaras amatā bija pašreizējais novada “galva” Uģis Mitrevics.) Kolēģi un vadība cits citu neformāli vērtē diendienā, tomēr sistemātiska novērtēšana notiek reizi gadā. Tā ļauj vērtēt padziļināti un izdarīt secinājumus. Par vērtēšanas “mugurkaulu” uzskatāma anketa. Darbiniekiem ir skaidri vērtēšanas kritēriji, tāpēc gada laikā viņi arī paši var rēķināties ar iznākumu, jo zina, kas svarīgs domei. Par sākumu uzskatāma 2007. gadā firmas “Fontes” veiktā amatu novērtēšana, kā arī neliela apmācība attiecīgajiem domes speciālistiem. Pirmā anketa 2008. gadā tagad šķiet visai nepilnīga – 20 raibraibi kritēriji, tomēr Personāla nodaļas darbiniekiem stress bija liels. Pirmo gadu secinājumi uzskatāmi par mācību laiku, 2011. gadā sākās pavērsiens. Tika izstrādāts ētikas kodekss, noformulētas pašvaldības darbinieka vērtības – profesionalitāte, sadarbība, atbildība, cieņa, veikta aptauja starp struktūrvienībām par kopējo darbu, kā arī stiprināta vadītāju komanda.

Ilze Kisila atzinīgi izsakās par jauno vērtēšanas sistēmu, kas radīta valsts iestādēm. No tās var daudz mācīties un izmantot metodiskos materiālus – “Novērtēšanas rokasgrāmatu”, “Kompetenču vārdnīcu” u.c. Ne jau burtiski to pārņemt, bet smelties labas idejas. Siguldā par galvenajiem izvirzīti divi “savienotie trauki” – rezultātu kritēriji (amata pienākumu izpilde atbilstoši amata aprakstam, mērķu un uzdevumu sasniegšana) un ieguldījuma kritēriji (kompetenču vērtējums un profesionālās kvalifikācijas vērtējums). Katru gadu nav jāizsver visi četri kritēriji. Sīkāk par katru no šiem vērtējumiem izpētiet prezentācijā, jo Ilze Kisila izpilddirektoriem atklāja dažādas detaļas, piemēram, darbības vārdus, kas palīdz formulēt mērķus – “sagatavot, izstrādāt, sniegt, apkopot, definēt, uzlabot utt.”. Runātāja īpaši izcēla kritēriju “ētiskums un lojalitāte”. Tas ir sirdsapziņas kritērijs. No tā redzams, cik cilvēks ir lojāls pret savu darbu, pienākumiem, savu pašvaldību.

Siguldas novadā novērtē gan vadītājus (ļoti pamatīga anketa, kas būtiski atšķiras no speciālistu anketām), gan tehniskos darbiniekus. Svarīgas ir pārrunas, lai nopietni izvērtētu rezultātu, un šeit vairs nevērtē mehāniski pēc atzīmēm, tagad tā ir abu pušu cieņpilnas attieksmes saruna. Uzslava ir ļoti nozīmīga, un kritika – uz attīstību virzoša. Sarunā fiksē arī tos priekšlikumus, ko izsaka darbinieks.

Siguldieši katrreiz novērtē pašu vērtēšanas procesu, lai secinājumi sekmētu to arvien uzlabot. Vērtēšanai jāvelta liels darbs un laiks (parasti trīs mēneši). Vadītājiem veikt šo procesu palīdz labi konsultanti. Nopietni jāstrādā, lai anketas būtu saprotamas, attīstošas. Tā nav paspēlēšanās! Tomēr arī Siguldas domē radās jaunas šaubas – vai vadītāja un darbinieka sarunā nesākas “tirgošanās par atzīmēm”, kāpēc tāds vērtējums un nevis citāds? Pieredze lika koriģēt arī darbinieka pašnovērtējuma anketu, ko I. Kisila vērtē kā novērtēšanas procesa “ziedu”, jo te jāmin arī sekmīga darba traucēkļi, izjustais gandarījums un vadītājam izvirzītās prasības. Ilze Kisila uzsver, ka vadītājam nopietni jāgatavojas noslēguma sarunai, nav pieļaujams vērtējums “man šķiet”, “man liekas”, nepieciešami fakti. Struktūrvienību vadītāji saņem divus vērtējumus – no darbiniekiem un no augstākā vadītāja. Jāsabalansē kritika un uzslavas, lai darbinieks gūtu pozitīvu lādiņu nākamajam darba periodam.

Kas ir svarīgi, lai novērtēšanas process noritētu veiksmīgi:

vadības pārliecība par darba izpildes novērtēšanas procesa nepieciešamību un iesaistīšanās tajā;

pietiekami cilvēku un laika resursi procesa īstenošanai;

vadītāju apmācība darba izpildes novērtēšanai un pārrunu vadīšanai;

par novērtēšanas procesu informēti darbinieki;

labi sagatavoti novērtēšanas procesa dokumenti (anketas, novērtēšanas kārtība);

procesa analīze un rezultātu apkopošana;

novērtēšana kā ikgadējs, sistemātisks process.

Esot klāt visās pārrunās, Ilzei Kisilai jau 2008. gadā licies, ka rakstīs grāmatu par to, cik lieliski ļaudis strādā domes komandā. To izjust viņa novēlēja arī zālē sēdošajiem, kas nekavējās noskaidrot sev aktuālos jautājumus.

Vai novērtējuma rezultāti ietekmē atalgojumu? – Mainīgo daļu.

Vai konsultantus pieaicināt no malas vai paši tiekat galā? – Dažādi, daudz darām paši.

Vai esat gatavi konsultēt kolēģus? – Jā, varam sarunāt!

Cik ilga ir saruna ar vienu darbinieku? – Parasti stunda, bet rekords ir četras stundas! Vidēji saruna ilgst pusotru divas stundas.

Cik novadā darbinieku? – Aptuveni simts, bet kopā ar iestādēm – ap astoņiem simtiem.

Kā rīkojaties, ja vadītāja un darbinieka viedokļi nesakrīt? – Ir apstrīdēšanas kārtība, bet to nav nācies piemērot.

Kāda jēga ir “Fontes” novērtējumam? – Tolaik izveidojām algu grupas. Tagad jau atkal daudzkas izmainījies un būtu jāatjauno.

Saistībā ar atalgojumu LPS juriste Vineta Reitere aicināja klātesošos informēt par nepilnībām, kas ikdienas darbā atklājušās amatu klasifikatorā, rakstot e–pastu: [email protected].

Amata ierobežojumi “slotas operatoram”?

Pretēji Ilzes Kisilas aizrautīgajam stāstījumam par nebūt ne vienkāršo kolēģu darba novērtēšanu, KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas prezentācijā klātesošie bija cerējuši sagaidīt lielāku konkrētību, vēstot par interešu konfliktu novēršanu, pamatojoties Latvijas pašvaldību pieredzē. Taču referente savu tēmu bija iecerējusi saistīt ar šogad pašvaldību vēlēšanu aktualizēto amatu savienošanas aizliegumu. Zālēsēdošie gan šīm likuma normām jau “cauri izēdušies”, jo daudziem nācās izdarīt nebūt ne vieglo izvēli starp politisko un izpildvaru, tāpēc sanāksmes atreferējumā akcentēsim pašu svarīgāko. Turklāt precīza prezentācijā minēto likuma normu citēšana būtu pārāk “vietietilpīga”, tāpēc neskaidrību gadījumā drošāk vēl un vēlreiz ieskatīties I. Jurčas prezentācijā iepriekš norādītajā vietnē LPS mājaslapā. Tipiskākie jautājumi un atbildes atrodami arī KNAB mājaslapā.

Biroja pārstāve atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kontrolē likumu izpildi, arī likumā “Par pašvaldībām” noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus. Interešu konflikta likums vienmēr jālasa kopsakarā ar citiem likumiem, sevišķi nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Vienkāršoti mēdz teikt, ka pašvaldībā amatu drīkst savienot ar diviem citiem amatiem, bet tikai ar diviem citiem algotiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, nevis savā darbavietā. Uz izpilddirektoriem un viņu vietniekiem attiecas citi amatu savienošanas noteikumi – var savienot ar amatu biedrībā, nodibinājumā vai arodbiedrībā, reliģiskajā organizācijā vai partijā, ar pedagoga, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu, ar eksperta konsultanta darbu u.c. Ir noteikta kārtība (8. pants), kad nedrīkst turpināt līdzšinējo darbu, jo var tikt ierobežotas iespējas pieņemt lēmumus, rasties korupcijas vai interešu konflikta draudi. Ilze Jurča mudināja pievērst uzmanību arī Pašvaldību likuma 20. pantam – ja, situācijai mainoties, atklājas, ka paša vai radinieku mantiskās intereses ierobežo pildīt amata pienākumus, jāziņo vadībai, ka nevar skatīt jautājumus; tad vadība pilnvaro citu.

Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis atgādināja, ka saskaņojumu par amatu savienošanu atteikuma gadījumā ir tiesības apstrīdēt. Amatu savienot drīkst ar to brīdi, kad atļauja saņemta. Ja atļauta savienošana, atļauts gūt ienākumus, ja nav – tad ne! Ja atļauja saņemta, tas nenozīmē, ka darbiniekam turpmāk pašam nevajag sekot situācijas iespējamām izmaiņām.

Tomēr klātesošo jautājumi liecināja, ka pretrunu jaunajā kārtībā vēl ir ne mazums.

Daļai atļauts savienot, daļai ne – vai tas nav nevienlīdzīgi? – Mēs bijām par to, ka jāaizliedz visiem, bet saprotam, ka par deputātiem kļūst paši labākie speciālisti, tāpēc piekritām iebildēm, ka daļai jāļauj savienot.

Vai policisti var savienot amatu uz laiku? Vai mēs drīkstam ierobežot atļauju laikā? – Jā, daudzi piemēro terminētās atļaujas. Tas ir pat ļoti labi no interešu konflikta pozīcijām.

Potenciālais interešu konflikts – kā to izvērtē? – Piemēram – šobrīd konflikta nav, bet drīz būs projekti, kur darbinieks vēlēsies savienot amatus. Vērtēt strikti!

Pilnvarojums no radinieka – vai tas ir cits amats? – 7. panta 11. daļa to atļauj. Ja pilnvaro uzņēmums, tad gan jāvērtē.

Vai deputāts skolas direktors drīkst balsot par budžetu? – Jā, saistošos noteikumus pieņemot, drīkst balsot.

Ja sabiedrības lielumlielais vairākums tomēr ir godīgi cilvēki, vai nesarežģījam savu dzīvi, vadoties no pretējā? – Satiksmes noteikumi arī ierobežo visus satiksmes dalībniekus, kaut vairākums brauc atbildīgi. Ja salīdzinām abas šīs situācijas, nākas pieņemt arī nepatīkamos ierobežojumus. Likumdevējs jau nevēlas sodīt, bet novērst interešu konflikta iespējas. Koncepcija iespējamām likuma izmaiņām ir daudz skarbāka – katrs, kas strādā valsts pārvaldē, ieskaitot sargu un “slotas operatoru”, ir amatpersona! Vai to gribam?