LPS DOME NEATBALSTA PARTNERĪBAS LĪGUMU UN ES STRUKTŪRFONDU PLĀNU

18. decembrī Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē, apspriežot ES struktūrfondu izlietojuma plānu 2014.–2020. gadam, tika pieņemts LPS Domes lēmums “Par Partnerības līgumu un līdzsvarotas attīstības iespējām”.

Pašvaldību savienības Dome lēma neatbalstīt Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodam un darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” projektu iesniegšanu Eiropas Komisijā. LPS Dome savā lēmumā aicina Finanšu ministriju kā ES fondu vadošo iestādi sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām pārstrādāt ES struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentus, ņemot vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam noteikto.

LPS arī rakstiskā veidā informēs Eiropas Savienības reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu par Latvijas pašvaldību nostāju attiecībā par nākamā plānošanas perioda ES struktūrfondu izlietošanas iespējām un aicinās Hāna kungu neparakstīt Partnerības līgumu ar Latviju.

Lēmumā LPS Dome aicina jaunveidojamo valdību un politiskās partijas veikt pasākumus, kas kompensē Partnerības līguma ietvaros neiekļauto:

nekavējoties izveidot valsts attīstības finansējuma programmu, kurā jānodrošina tās nacionālās prioritātes, kas nav iekļautas ES uzdevumu sarakstā un tādējādi neietilpst Partnerības līgumā, tajā skaitā nodrošinot pašvaldību iesaisti nacionālo prioritāšu īstenošanā ar kvotām katrai pašvaldībai;

atcelt normas, kas nepamatoti kavē valsts un pašvaldību tiešo atbalstu uzņēmējdarbībai;

saglabāt valsts īpašumā finanšu institūciju, kas spētu kreditēt konkurētspējīgu ekonomiku, tajā skaitā rūpniecības pārstrukturēšanu arī tad, ja ārvalstu bankām tas nav izdevīgi;

ik gadu palielināt pašvaldību daļu kopējos valsts budžeta ieņēmumos, līdz tā sasniegs 25%, radot iespēju pašvaldībām īstenot tās vietējās investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta prioritātes, kas nav iekļautas ES vai valsts uzdevumu sarakstā.

LPS uzskata, ka jaunā Eiropas Savienības budžeta pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku šoreiz būs divas reizes mazāka nekā iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā. Pēc LPS domām, tikai niecīga daļa no Partnerības līgumā atbalstītajām aktivitātēm veicinās valsts ekonomisko attīstību, bet lielākā daļa no tām atbilst citu Eiropas Savienības valstu interesēm. Turklāt 89 pašvaldības nav saņēmušas skaidru atbildi par atbalstu to attīstībai, tādējādi ir bažas, ka ES budžeta izlietojums nevis mazinās, bet tieši otrādi – veicinās atsevišķu Latvijas teritoriju tālāku depopulāciju un reģionālo atšķirību palielināšanos.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja jau LPS 22. kongresā 2011. gada 20. maijā Koknesē pieņemto rezolūciju “Par attīstības vadības principu maiņu”, kurā prasīta kvota katrai pašvaldībai, kas izmantojama ES2020 noteiktajiem virzieniem. Tā būtu iespēja katrai pašvaldībai organizēt ekonomisko izrāvienu un tiktu izslēgtas diskriminējošās normas, kad kādas no pašvaldībām nepamatoti tiek apietas. Diemžēl Partnerības līgums ar Eiropas Komisiju neparedz Nacionālajā attīstības plānā noteikto vadmotīvu – ekonomisko izrāvienu.

Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka Partnerības līgums par Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojuma plānu 2014.–2020. gadā un ES fondu naudas tērēšanas virzieniem orientēts galvenokārt uz Rīgas, bet mazāk uz pārējās Latvijas attīstību: “Vienošanās projekts ar Eiropas Komisiju paredz monocentrisku Latvijas attīstību – tas ir, ka Latvija attīstās praktiski Rīgā. Bet tas ir pilnīgā pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentiem, kas paredz Latvijas policentrisku attīstību.” Viņa ierosinājums – Rīgai nekas nav jāņem nost, bet jāliek klāt papildus divi miljardi eiro pārējās Latvijas attīstībai. Kur šo naudu ņemt? Pirmām kārtām no aktivitātes CO2 (izmešu) samazināšanai, jo Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas vairāk absorbē CO2, nekā saražo. Tātad mums ir pozitīva bilance, līdz ar to Latvijai šajā virzienā nauda nav jātērē vispār – ir pārliecināts Ventspils mērs.

Nākamajā plānošanas periodā paredzēts speciāls fondu atbalsts Latgales pašvaldībām, taču, kā uzsvēra A. Lembergs, ne jau tikai Latgalē ir pašvaldības ar negatīvu attīstības indeksu: “Līdz ar to atbalsts vajadzīgs visām pašvaldībām, kurām ir negatīvs attīstības indekss, un jābūt speciālai atbalsta programmai piejūras pašvaldībām.” Tāpat Ventspils pašvaldības vadītājs vērsa uzmanību uz, viņaprāt, nepareizi ieplānoto Eiropas fondu naudas tēriņu veselības aizsardzībai, kur neviens eiro nav paredzēts reģionālajām slimnīcām. Aivars Lembergs pauda striktu nostāju, ka mūsu valdība sarunās ar Eiropas Savienību nodevusi Latvijas nacionālās intereses.

Domes sēdē piedalījās arī pārstāvji no ministrijām – Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš informēja par lauku un zivsaimniecības attīstības politiku 2014.–2020. gadā, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris iepazīstināja ar Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju 2014.–2020. gada plānošanas periodam un darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” izstrādi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju politikas departamenta direktore Irina Ivaščenko – ar indikatīvajām ES fondu investīcijām turpmākajos septiņos gados. Ar viņu prezentācijām var iepazīties LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/?task=view&article_id=3631.

Noklausoties runātāju teikto, vairāku pašvaldību vadītāji bija spiesti atzīt, ka plānotais līdzekļu sadalījums neatbilst Latvijas pašvaldību interesēm, bet, cenšoties katrā jomā dot priekšrocības tikai daļai no tām, sanaido pašvaldības.

Latgales pašvaldību vārdā Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs neslēpa, ka jūtas pateicīgs bijušajam pašvaldību ministram Edmundam Sprūdžam par īpašo atbalstu Latgalei, tomēr viņš tikai priecātos atbalstīt priekšlikumu – vienlīdz lielas summas iedalīt arī pārējiem četriem plānošanas reģioniem.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzina, ka situācijai atbilstošs ir tikai Zemkopības ministrijas piedāvājums Eiropas Savienības fondu apguvei – tās redzējums nākamā plānošanas perioda līdzekļu sadalei aptver maksimāli plašu Latvijas teritoriju, izņemot lielās pilsētas, pārējo piedāvājums vedina mūs “apmaldīties trijās priedēs”. “Pārējos plānus prātīgāk izsviest un sākt no jauna. Labāk zaudēt pusgadu nekā izklankarēt niekos miljardus, kas varētu ļaut pašvaldībām pacelties augstākā attīstības pakāpē. Ko mēs darām? Cenšamies saplosīt nākamajiem gadiem pieejamo nelielo investīciju summu pa gabaliņiem, turklāt vēl sanaidojot pašvaldības. Iepriekšējais pašvaldību ministrs īpaši rūpējās par Latgali, bet ar ko Ape vai kāda piejūras vai pierobežas pašvaldība sliktāka tikai tāpēc, ka tā nav reģionālās attīstības centrs, kam būs pieejams finansējums? Sāksim beidzot domāt loģiski! Mums pats svarīgākais ir ienākumu bāze, bet tā būs stabila tikai tad, ja visos reģionos un visās pašvaldībās būs attīstīta uzņēmējdarbība un nodokļu ieņēmumi. Tad varam cerēt apturēt depopulāciju, nevis ieguldot miljonus neefektīvā reemigrācijas plānā. Jaunais piedāvājums atražo vecos stereotipus, kuri Uzraudzības padomē cilāti jau gadu gadiem. Ne jau velti NAP radītāji aizgāja no darba grupas, jo viņiem neizdevās pārliecināt citus par nepieciešamību attīstīt uzņēmējdarbību, kas vienīgā varētu mūs vest uz galveno mērķi. Vai tas ir zināšanu trūkums, ka ar šādu plānošanu mēs iznīcinām sevi?” kaismīgo uzstāšanos, paužot daudzu klātesošo viedokli, beidza A. Ceļapīters.