Ceturtdiena, 2023. gada 23. marts 11:08
Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
17. decembrī Eiropas Savienības Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas komisijas un Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas pārstāvji kopīgi apsprieda būtiskākos aspektus iepriekšējā dienā ES Padomē apstiprinātajā kohēzijas politikas dokumentu kopumā 2014. – 2020. gadam. Sanāksmē abu komisiju un Eiropas Komisijas pārstāvji diskutēja par gatavošanos jaunajam plānošanas periodam, partnerības principa ievērošanu un nozīmīgākajām investīciju prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem.
Jaunā kohēzijas politika no Eiropas perspektīvas
Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Danuta Hībnere norādīja, ka 2014. gada 1. janvārī spēkā stājas jaunā ES kohēzijas un reģionālā politika, galvenokārt koncentrējoties uz labākas ekonomiskās vides veicināšanu izaugsmei un jaunām darba vietām. “Naudas nekad nebūs pietiekami, taču šai politikai būtu jāpiesaista jauni investīciju veidi. Tāpēc mums jābūt pārliecinātiem, ka viss jaunās politikas potenciāls ir pilnībā izmantots,” izteicās Hībnere. Viņa tāpat norādīja, ka vienkāršotās kohēzijas, zivsaimniecības un lauku attīstības regulas nebūs tikai formāls ietvars, bet gan praktisks instruments, kas palīdzēs efektīvi īstenot investīciju politiku. “Nākamais solis ir pēc iespējas drīzāk parakstīt Partnerības līgumus starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, lai šo investīciju politiku varētu sākt īstenot,” teica Eiropas Parlamenta komisijas priekšsēdētāja.
Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens sanāksmē apstiprināja, ka patlaban notiek konsultācijas par 26 Partnerības līgumiem, un izteica cerību, ka ļoti drīz visi Partnerības līgumi tiks apstiprināti. Eiropas Komisija aicinājusi dalībvalstis Partnerības līgumu sagatavošanā pilnībā iesaistīt ieinteresētos partnerus, tostarp pašvaldības. “Mums radies iespaids, ka tas tiek darīts, lai gan vieta uzlabojumiem vēl ir. Dažkārt partneriem netika dots pietiekami daudz laika sagatavot savus komentārus, process varētu būt kvalitatīvāks. Tāpat, ja priekšlikumus nav iespējams ņemt vērā, tad būtu jāsniedz skaidrojums partneriem, kādēļ,” klātesošajiem atklāja N. Popens. Viņš tāpat jo īpaši uzsvēra nepieciešamību struktūrfondu līdzekļu izlietojuma plānojumā ņemt vērā katras noteiktās vietas vajadzības jeb vietai piesaistītu pieeju. “Šādi mums jārosina reģionālā attīstība,” norādīja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Savukārt ar bažām par reģionālo attīstību nākotnē raugās Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Ivars Godmanis. “Izskatās, ka lielākā problēma būs savienot naudu, kas sadalīta pa 11 tematiskajām prioritātēm, ar teritoriālo plānojumu, lai uzlabotu teritoriju attīstību,” sanāksmē izteicās Eiropas Parlamenta deputāts, aicinot Eiropas Komisijai palīdzēt dalībvalstīm ar risinājumu, ko atrast dalībvalstīm vienām pašām nebūs vienkārši.
Gaidot jauno periodu Latvijā
Vērtējot Latvijas izstrādātos nākamā plānošanas perioda Partnerības līguma un darbības programmas projektus un to, vai tajās ņemta vērā vietai piesaistīta pieeja, Latvijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš izteicās, ka Ventspils intereses ņemtas vērā daļēji. Viņš atzinīgi novērtēja plānotās aktivitātes ostu attīstībai, kas būtiski atbalstīs Latvijas ekonomiku. Taču vienlaikus viņš norādīja, ka lielāks atbalsts būtu jānodrošina profesionālajai izglītībai un reģionālajām augstskolām. “Cilvēkiem jāsniedz iespēja, taču šobrīd atšķirības starp Rīgas un reģionālajām augstskolām tikai palielinās. Tas pats ar profesionālo izglītību – nebūtu pareizi, ja tām profesionālās izglītības iestādēm, kuras iepriekšējā periodā saņēmušas atbalstu no struktūrfondu līdzekļiem, jaunajā periodā nebūtu iespējas to iegūt, jo izglītības infrastruktūra nepārtraukti nolietojas,” uzsvēra J. Vītoliņš.
Nepieciešamību nodrošināt finansējumu jau aizsāktām aktivitātēm arī jaunajā plānošanas periodā tāpat akcentēja arī Latvijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, atklājot, ka Valmierā vēl nav nosiltinātas dažas nozīmīgas sabiedriskās ēkas, kas būtu jāizdara. Vērtējot Eiropas Komisijas noteiktās jaunā plānošanas perioda prioritātes – izaugsmi un jaunas darbavietas – saistībā ar Latvijas vajadzībām, I. Boķis pauda piekrišanu investīcijām ražošanas atbalstam un inovācijām. “Nākamajā plānošanas periodā svarīgākais ir nodrošināt finansējumu energoefektivitātei, infrastruktūrai un uzņēmējdarbībai. Mums jāinvestē infrastruktūrā rūpniecības zonās – tas veicinās pašvaldību un līdztekus visas valsts attīstību,” norādīja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs. Inesis Boķis tāpat aicināja pēc iespējas ātrāk vienoties par finansējumu konkrētām aktivitātēm, lai nepagarinātu struktūrfondu investīciju pauzi.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
