Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 14:09
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Vērtējot panāktos rezultātus pēc divus gadus ilgušajām sarunām par kohēzijas politikas likumdošanu jaunajam – 2014.–2020. gada plānošanas periodam, par reģionālo un pilsētpolitiku atbildīgais Eiropas komisārs Johanness Hāns 16. janvārī Briselē (Beļģijā) organizētajā diskusijā ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvniecību pārstāvjiem Briselē atzina, ka pašlaik ir īstais brīdis, kad galvenās idejas no vārdiem jāpārvērš reālos darbos un investīcijās. Tāpēc tieši vietējām un reģionālajām pašvaldībām šajā posmā “jāspēlē” galvenā loma.
Hāns uzsvēra, ka Eiropas Parlaments un Padome apstiprinājusi, ka izvēle jāizdara dalībvalstīm un reģioniem. “Līdzekļu ir tik, cik to ir. Jūs esat vislabākajās pozīcijās, lai secinātu, kādas ir jūsu būtiskākās problēmas. Jums jāizveido vispiemērotākā stratēģija savam reģionam, identificējot teritorijas, kurās investīcijas ir visvairāk nepieciešamas,” sanāksmē norādīja Hāns. Vienlaikus komisārs uzsvēra, ka jaunajā plānošanas periodā līdzekļi būs jākoncentrē dažās jomās, nevis jāsadrumstalo pa daudzām prioritātēm. Tāpat viņš atklāja, ka vairs netiks finansēti projekti, kuru tematika atkārtojas, kā arī netiks apstiprināti atsevišķi projekti, kas savā attīstībā nespēs turpināties. “Padome un Eiropas Parlaments tāpat skaidri paudis, ka jau sākumā skaidri jāpasaka, ko vēlamies panākt ar pieejamajiem līdzekļiem. Mēs vērosim, vai dalībvalstu izvēlētie mērķi ir ticami un vai tie pamatojas konkrētos indikatoros, lai varētu novērtēt progresu,” norādīja Hāns, aicinot uztvert šo darbu ļoti nopietni. Viņš tāpat piebilda, ka jaunu darbavietu radīšana joprojām ir visaktuālākais jautājums, tāpēc no dalībvalstīm tiek gaidīti pamatīgi priekšlikumi – vai tie būtu saistīti ar viedas specializācijas stratēģiju vai arī transporta sinerģiju, taču jebkurā gadījumā tiem jāatbilst reģionu interesēm un investīciju prioritātēm.
Runājot par vēl darāmajiem darbiem, par reģionālo un pilsētpolitiku atbildīgais komisārs atzina, ka jaunās kohēzijas politikas likumdošanas process vēl nav beidzies, jo jāpieņem virkne īstenošanas tiesību aktu. “Pirms dažām dienām mēs pieņēmām Eiropas Rīcības kodeksu attiecībā uz partnerības principu. Ar šo Eiropas Komisija pirmo reizi sniedz vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā īstenot partnerības principu,” pašvaldību pārstāvjus informēja Hāns. Viņš uzsvēra, ka šādi Eiropas Komisija akcentējusi daudzlīmeņu dialoga izšķirošo lomu, lai nodrošinātu patiesās vajadzības pašvaldībās un efektīvāko investīciju ietveršanu nākamo gadu stratēģijās un programmās. Viņš tāpat vērsa uzmanību uz Eiropas Komisijas pausto pārliecību, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir tās galvenie partneri investīciju veidošanā, īstenošanā un pārraudzībā. “Mēs esam skaidri pateikuši, ka ar jums jākonsultējas un dalībvalstīm tas jāatspoguļo Partnerības līgumos – kā tika organizēts dialogs un kā ņemti vērā pašvaldību sniegtie komentāri. Mēs to ļoti uzmanīgi vērosim,” apstiprināja Hāns. Neoficiālās sarunās gan pašvaldību pārstāvniecību Briselē vadītāji ar nožēlu atklājuši, ka vairumā gadījumu nacionālās valdības un ministrijas nav ņēmušas vērā pašvaldību priekšlikumus Partnerības līgumiem un darbības programmām. Tā tas noticis, piemēram, Vācijā un Austrijā, kur kopumā valda laba sadarbība starp valdību un pašvaldībām.
Lai gan jaunais plānošanas periods jau sācies, darbs pie kohēzijas politikas likumdošanas joprojām turpinās ne tikai dalībvalstīs, bet arī Eiropas Komisijā, kas dalībvalstu Partnerības līgumus, darbības programmas, kā arī sekundāro kohēzijas politikas likumdošanu plāno apstiprināt līdz Lieldienām. Taču komisārs noraidīja bažas par to, ka šādas steigas dēļ cietīs dokumentu kvalitāte vai arī kāda dalībvalsts varētu mēģināt panākt paviršāku savu plānošanas dokumentu izskatīšanu, tos iesniedzot pēdējā brīdī. “Dokumentu kvalitāte noteikti necietīs. Mēs nepiekritīsim pilnīgi visam, taču, ja stratēģija ir pamatota, varu garantēt, ka Eiropas Komisija paudīs atvērtu un konstruktīvu nostāju, lai pēc iespējas ātrāk noslēgtu sarunas,” sacīja Hāns. Vienlaikus viņš tēlaini norādīja, ka Eiropas Komisija patlaban sniegusi dalībvalstīm rīkus, lai, iespējams, vēl pēdējo reizi dotu iespēju kohēzijas politikai parādīt, ka ar tās starpniecību var patiešām pārveidot Eiropas ekonomisko un sociālo ainavu. Tagad dalībvalstīm jāizdomā, kā šos rīkus izmantot visefektīvākajā veidā. Noslēgumā viņš aicināja neaizmirst, ka 2014. gads nav pārejas, bet gan sparīga darba gads, kura laikā jāpabeidz vēl nepabeigtais darbs pie likumdošanas un tās īstenošanas dalībvalstīs.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017