18.117.184.189
21.05.2024. 02:07:11
Jūrmalā delegācija no sadraudzības pilsētas Kabūras Francijā
No 6. līdz 10. janvārim Jūrmalā viesojās oficiālā delegācija no sadraudzības pilsētas Kabūras Francijā. Vizītes laikā Kabūras pārstāvji tikās ar Jūrmalas pilsētas domes vadību, lai iepazītos ar Jūrmalas attīstības iecerēm un pārrunātu turpmāko sadarbību kurortoloģijas, tūrisma, kultūras un izglītības jomā.
Pilsētas domē Kabūras mēru Žanu Polu Anrijē, mēra vietnieku jaunatnes lietu jautājumos un Kabūras sadraudzības pilsētu apvienības priekšsēdētāja vietnieku Sebastjēnu Delanoē un Kabūras sadraudzības pilsētu apvienības priekšsēdētāju Moniku Burdē uzņēma domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un pašvaldības pārstāvji.
Kabūras mērs pastāstīja, ka Jūrmalas kūrortpilsētā ierodas vizītē jau trešo reizi. “Šīs tikšanās mērķis ir stiprināt sadraudzības saites ar Jūrmalu, par prioritāti izvirzot jaunatnes politiku un izglītību. Mēs vēlamies iedibināt sadarbību ar kādu no Jūrmalas skolām, lai īstenotu kopīgus izglītības un kultūras apmaiņas, kā arī jaunatnes brīvprātīgā darba projektus,” tikšanās laikā sacīja Ž. P. Anrijē.
40 sadarbības gados notikušas pieredzes apmaiņas vizītes kultūras, mākslas, izglītības, tūrisma, sporta, sabiedriskās kārtības un citās jomās un kopīgi organizētas konferences, izstādes un kultūras pasākumi, kuros piedalījušās Jūrmalas un Kabūras pilsētu pārstāvniecības.
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Kabūras mērs Žans Pols Anrijē.
Tukuma novada dome pateicas par sadarbību
2014. gads Tukuma novada domē, kā ierasts, sākās ar pašvaldības priekšsēdētāja Jura Šulca gadumijas pieņemšanu, kur tika izteikta pateicība visiem, kuri aizvadītajā gadā ar aktīvu un pašaizliedzīgu darbu veicinājuši novada attīstību, atpazīstamību un iedzīvotāju labklājību. 20 novadniekiem par veiksmīgu sadarbību un panākumiem 2013. gadā tika pasniegts apbalvojums – Tukuma novada domes Pateicības raksts.
Pateicības raksti pasniegti par nesavtīgu finansiālu atbalstu novada bērniem un sporta komandām, veselīga dzīvesveida popularizēšanu un palīdzību veselības saglabāšanā iedzīvotājiem, sekmīgu uzņēmējdarbību un ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā, audžuģimeņu un aizbildņu pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu, ieguldīto darbu vēstures un piemiņas vietu saglabāšanā, kā arī par sadarbību ar pagastu pārvaldēm, skolām un pašvaldību.
Priekšsēdētāja gadumijas pieņemšana Tukumā notika jau desmito reizi. Izveidojoties Tukuma novadam, pasākums kļuvis daudz plašāks, jo to kuplina arī pagastu ļaudis. Zīmīgi, ka pirmā gadumijas pieņemšana pirms desmit gadiem tāpat kā šogad notika 10. janvārī.
Talsenieki atgriezušies no Zviedrijas ar jaunām idejām
No 15. līdz 18. janvārim darba vizītē sadarbības partnerpilsētā Sederšēpingā Zviedrijā uzturējās Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, lai satiktos ar pašvaldības vadību un pasniegtu Talsu novada domes Atzinības rakstu Sederšēpingas pilsētas sabiedriskajiem darbiniekiem Lisam Surtevallam un Ullem Johansonam par ilggadēju ieguldījumu Talsu pilsētas un bijušā Talsu rajona attīstībā un nesavtīgas palīdzības sniegšanā iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem.
Delegācijas sastāvā bija iekļauts arī Talsu novada domes deputāts un Laucienes pamatskolas direktors Oļegs Solovjovs un pašvaldības biroja administratore Linda Sūniņa. Talsenieki apmeklēja Sederšēpingas izglītības iestādes, apskatīja ostas teritoriju un pilsētas kanālu un pārrunāja ekonomisko situāciju un savstarpējās attīstības un sadarbības iespējas.
Tikšanās laikā A. Lācarus prezentēja Talsu novadu, akcentējot tā stratēģiski svarīgākās vietas un priekšrocības. Saruna par sadarbības iespējām izvērtās ļoti konstruktīva – dalībnieki vienojās, ka tā varētu notikt vairākos virzienos: izglītībā – organizējot pieredzes apmaiņas braucienus un kopīgas tematiskas vasaras nometnes; sportā – rīkojot sadraudzības spēles, starptautiskus treniņus un turnīrus; uzņēmējdarbībā – izmantojot lekcijas par abu valstu labo praksi un pieredzes apmaiņas braucienus; kultūrā – popularizējot kultūru un tradīcijas ar dažādu pasākumu un projektu palīdzību, piemēram, nākamgad rīkot Sederšēpingas dienas Talsos; pašvaldības pārvaldībā – veidojot pieredzes apmaiņu un darba grupu tikšanās.
Ventspilī noslēdzies apjomīgs ielu rekonstrukcijas projekts
Aizvadītā gada pēdējā dienā noslēdzās projekta “Ielu infrastruktūras attīstība Ventspilī, II kārta” īstenošana, kura ietvaros Ventspilī kopš 2010. gada rekonstruēti vai no jauna izbūvēti 79 ielu posmi un publiskās infrastruktūras objekti gan pilsētas centrā, gan Ostgalā, gan Gāliņciemā, Kurpniekciemā, Čikstiņciemā, Jāņciemā, Žāžciemā, Krēķciemā un Zaķciemā.
Projekts īstenots ciešā saistībā ar ūdenssaimniecības attīstības projektu, lai vienlaicīgi ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi un rekonstrukciju ielu posmos tiktu nodrošināta kompleksa infrastruktūras sakārtošana – brauktuves, stāvvietas, ietves, apgaismojums un apstādījumi.
2010. gadā veikti publiskās infrastruktūras uzlabošanas darbi 2,8 ha platībā un uzlabota sešu ielu posmu infrastruktūra. Visplašākie projektā iekļauto ielu būvdarbi tika paveikti 2011. gadā, izbūvējot 51 ielu posmu ar kopējo garumu 15,15 km un publisko infrastruktūru 1,4 ha platībā. Aizpērn rekonstruēti deviņu ielu posmi 2,73 km garumā.
Savukārt pērn veikti noslēdzošie ielu būvdarbi septiņos objektos, izbūvējot ielas trīsarpus kilometru garumā, tajā skaitā no jauna izbūvēta daļa Medus ielas, kā arī Ostgala šarms un vēsturiskais veidols papildināts ar gludu bruģakmeni un granīta apmalēm Līvu un Kapteiņu ielā. Papildu ieguvums ir rekonstruētā Mazirbes iela, kas projektā tika iekļauta tikai pagājušogad, ņemot vērā radušos iespēju piesaistīt papildu līdzekļus.
Projekta kopējās investīciju izmaksas veido 12,1 miljonu eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 10,3 miljoni, valsts budžeta līdzekļi – 273 tūkstoši, savukārt pašvaldība projekta īstenošanā ieguldījusi 1,6 miljonus eiro.
Pāvilostas novadā aicina būt radošiem un aktīviem!
Šogad Pāvilostas novadā turpinās biedrības “No idejas līdz attīstībai” projekta “Radi dzīvi pats!” nodarbību cikls, kas veiksmīgi iesākās pērnā gada nogalē un ilgs līdz šāgada septembrim.
Projekta ietvaros tiek organizētas nodarbības brīvā laika kvalitatīvākai pavadīšanai (angļu valodas apmācības, datorapmācība, veselīga dzīvesveida pamati, pamatapmācības ielu vingrošanā, veselīga aerobika, brīvprātīgais darbs), radošās darbnīcas (foto un videodarbnīcas, inovatīvās tehnoloģijas rokdarbos, kulinārijas darbnīca), karjeras izvēlē (tikšanās ar karjeras konsultantiem, vietējiem uzņēmējiem, pašvaldības un iestāžu darbiniekiem, skolas absolventiem), kā arī tiks organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz Nīcu, Aizputi un Talsiem.
Šis projekts ir ļoti nozīmīgs novada jauniešiem ne tikai tāpēc, ka tā ir iespēja apgūt ko jaunu, bet arī tādēļ, ka viņi uztur un sekmē komunikāciju vienaudžu vidū. Projekta finansējumā iekļauti papildu līdzekļi, kas sniedz iespēju nodarbībās piedalīties arī tiem jauniešiem, kuri dzīvo ārpus Pāvilostas.
Liepājas centru rotā īpašs skulptūru ansamblis
10. janvārī Liepājā, Vecajā ostmalā 26, notika kinētisko skulptūru “Noķer Liepājas vēju!” atklāšana, kas, pateicoties “Latvijas Mobilā Telefona” finansiālajam atbalstam, īstenota projekta “LMT Liepājai” ietvaros.
Kinētisko skulptūru grupa simboliski atveido trīs elementus: brāzmaino vēju kā gaisu, jūras viļņus kā ūdeni, Liepājas pilsētu – kā zemi, un, tikai līdzās esot cilvēkam kā ceturtajam uguns un enerģijas elementa simbolam, šī kompozīcija kļūst pilnīga.
“Katrs kaut reizi ir vēlējies mainīt vai vismaz ietekmēt laikapstākļus – kinētiskās skulptūras dod iespēju sarunai un spēlei ar vēju, un ikviens var pārliecināties, vai cilvēka spēkos ir to apturēt. Skulptūru izvietošanas un vēja ķeršanas vieta nav izraudzīta nejauši, jo Liepāja ir pilsēta, kurā piedzimst vējš,” atzīst projekta realizētājs Gaits Burvis.
Liepājnieki un pilsētas viesi var izbaudīt vēju un sajust tā spēku jaunā formā. Skulptūras veidotas, lai katrs iesaistītos spēlē – pieturētu vēju vai palielinātu tā spēku, radītu vēju brīdī, kad tā nav, vai arī vienkārši vērotu vēja radīto formu transformācijas un dzīvīguma ilūziju.
Skrundas novada pašvaldībā izvēlēts 2013. gada labākais kolēģis
Aizsākot jaunu tradīciju, Adventes pārdomu laikā Skrundas novada pašvaldības administrācijas darbinieki tika aicināti nobalsot par Gada labāko kolēģi.
Ideja par šādas tradīcijas izveidi radās Skrundas novada pašvaldības priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai, bet par tās īstenošanu parūpējās Administratīvo lietu nodaļas vadītāja Inga Freimane.
Vērtējot, kurš darbabiedrs 2013. gadā bijis atsaucīgākais, saprotošākais, jaukākais vai kā citādi labākais, vairāk nekā puse nobalsojušo administrācijas darbinieku savu balsi bija atdevuši par Daci Grāveli, kura vada Dzimtsarakstu nodaļu un pilda izglītības metodiķes pienākumus.
“Ikdienā saskarsmē vados pēc gudrības – izturēties tā, kā tu gribi, lai citi izturas pret tevi. Paldies kolēģiem, un lai mēs ikdienā cits citam esam vislabākie, laipnākie un saprotošākie!” tā novēl Dace Grāvele.
Klajā nākusi grāmata par Jaunpils novada vēsturi
Pērnā gada nogalē klajā laista grāmata, kas lolota un tapusi teju 20 gadus – Intas Dišleres sastādītais sējums “Jaunpils muižas, muižiņas”. Tas ir Jaunpils novada un muižu vēstures stāsts septiņu gadsimtu garumā – no 13. līdz 20. gadsimtam. Gluži kā Ziemassvētku dāvana jaunpilniekiem šī iespaidīgā un tik sen gaidītā grāmata 19. decembrī svinēja atklāšanas svētkus.
Novada vēstures grāmata veidota tā, lai iespējami vairāk pastāstītu par līdz šim nezināmo un atklātu savdabīgo un interesanto. Grāmatā ir vairāk nekā 400 lappušu un 200 attēlu, aprakstīti ir ne tikai vēstures notikumi, bet arī vietas un cilvēki.
Vairāku gadu garumā, strādājot arhīvos, bibliotēkās un muzeju krājumos Latvijā un ārzemēs un uzklausot novadnieku atmiņas, grāmatas sastādītāja Inta Dišlere kopā ar Jaunpils muzeja darbiniecēm Ligiju Rutku un Zintu Ariku apkopojusi Jaunpils novada vēsturi. Grāmatā apkopotais pētījums ir unikāls, jo pirmo reizi sniegta vēsturiskā informācija no vissenākajiem laikiem līdz 1920. gada agrārreformai. Izdevums nebūtu iedomājams bez Jaunpils novada domes un priekšsēdētājas Ligitas Ginteres atbalsta.
Rundāles novada Svitenes skola pārcēlusies uz jaunām telpām
6. janvārī pirmo reizi durvis vēra jaunā Svitenes skolas renovētā ēka. “Tā ir pašvaldības dāvana Svitenes pagasta vecākiem un bērniem. Ceru, ka jaunās un gaišās telpas priecēs ne vien mazos audzēkņus, bet arī vecākus,” atklāšanas runā uzsvēra Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Kopš 1921. gada Svitenes skola atradās Svitenes muižas ēkā. Šobrīd skoliņā mācās 40 bērnu, ir nokomplektētas divas mācību klases – apvienotā 1.–2. klase un 3.–4. klase un divas pirmsskolas grupas – divgadīgo–četrgadīgo un piecgadīgo–sešgadīgo.
Svitenes skolas vienkāršotā renovācija tika uzsākta pērnā gada martā. Būvdarbus veica SIA “Kvēle”. Būvniecība īstenota par pašvaldības līdzekļiem, un kopējās būvniecības izmaksas veido 355 079 eiro.
Sākotnēji ēka bija būvēta kā bērnudārzs un nodota ekspluatācijā 1990. gadā. Samazinoties bērnu skaitam, dārziņu pārveidoja par administratīvo ēku. Līdz šāgada janvārim ēkā atradās Svitenes pagasta pārvalde, kas tagad pārcelta uz rekonstruēto Svitenes saieta namu.
Skrīveros nodots ekspluatācijā jauns ceļš
Aizvadītā gada nogalē Skrīveru novadā tika atklāts rekonstruētais nepilnu kilometru garais Lielkažoku–Stūrīšu ceļa posms. Skrīveriešiem tas ir būtisks ieguvums, jo situācijās, kad uz ilgāku laiku tiek slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Skrīveru centrā, šis ceļš dod iespēju apbraukt slēgto posmu.
Projekts īstenots sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu un līdzfinansēts no ES publiskā finansējuma. Tā izmaksas kopā ar būvuzraudzību un autoruzraudzību veidoja 106 504 latus.
Ceļu ekspluatācijā nodeva tā būvnieks – SIA “Vides tehnika”, ko pārstāvēja Jānis Krukliņš (trešais no kreisās) un Reinis Meisters (trešais no labās). Projektu pieņēma Skrīveru novada dome un Kokneses apvienotās būvvaldes vadītājs Jans Korols (pirmais no labās), galvenais arhitekts Juris Letinskis (otrais no kreisās) un būvuzraugs Rolands Šteinbergs (pirmais no kreisās).
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis (otrais no labās) priecājas: “Esam ieguvuši 798 metrus garu kvalitatīva ceļa posmu ar betonētu gāzesvada pārbrauktuvi, nobrauktuvēm un izraktiem grāvjiem ceļa malās. Ceļam ir piecu gadu garantija.”
Vecbebru ekoskolas audzēkņi – čakli makulatūras vācēji
Koknesieši ir lepni, ka Kokneses novada Vecbebru profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola uzvarējusi makulatūras šķirošanas konkursā “Šķiro un uzvari!”, kļūstot par labāko ekoskolu Latvijā aizvadītā gada nogalē.
Konkursa rezultātus Vecbebru internātvidusskolas skolēni un skolotāji uzzināja 7. janvārī, kad skolā viesojās šķirošanas firmas “L&T” vadītājs Kristaps Knesis un jauniešu iemīļotā grupa “PeR” ar savu koncertu.
Konkursa norises laikā no pagājušā gada septembra līdz decembrim skolas audzēkņiem izdevās savākt 3742 kilogramus makulatūras un pārliecinoši saglabāt līderpozīcijas. Skolēni ir gandarīti par uzvaru un apņēmības pilni iesākto turpināt.
Nodibināta Augšzemes lauku NVO apvienība
10. decembrī jubileju svin Sēlijas patriots akadēmiķis Jānis Stradiņš, un tieši šī diena turpmāk tiks atzīmēta kā Augšzemes lauku nevalstisko organizāciju (NVO) apvienības dzimšanas diena. Apvienības dibināšanas sanāksme notika Jēkabpils novada NVO forumā biedrības “Ūdenszīmes” mājvietā Kaldabruņas skolā.
Skaistus ceļavārdus jaunajai apvienībai teica gan Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Subatiņš, gan Lauku partnerības “Sēlija” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Medvecka, kura iepazīstināja ar bukletu “LP Sēlija rok!”.
Sēlijas novadpētnieku 3. saietā Aknīstē
10. janvārī Aknīstē notika Sēlijas novadpētnieku 3. saiets, ko vadīja Aknīstes novadpētniecības muzeja vadītāja Olga Vabeļa. Apsveikuma vārdus Sēlijas novadu vēstures pētniekiem un zinātājiem teica Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene.
Aknīstes vidusskolas mācību pārzine Gunta Ozoliņa pastāstīja par skolas, muzeja un Bērnu un jaunatnes centra ilgstošo sadarbību. Savukārt Valles vēsturniece Gina Viegliņa–Valliete iepazīstināja ar savu darbu Vecumnieku novada izpētē un rakstniecībā. Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma atgādināja par slavenās “Baltās grāmatas” 100 gadu atceri. Klātesošie iepazinās ar Olgas Vabeļas bagāto pieredzi, strādājot ar Aknīstes vidusskolas skolēniem.
Novadpētnieki tika aicināti apskatīt Aknīstes novadpētniecības muzeja bagāto ekspozīciju. Aknīstes vidusskolas skolotāja Janīna Krasovska cēla priekšā reliktu instrumentu no kaimiņiem – Lietuvas sēļiem. Šo tradicionālās mūzikas instrumentu skudučiai katrs varēja arī izmēģināt paspēlēt. Uzzinājām par pedagoģiskajām kartēm un pieredzi, ko aknīstieši guvuši, realizējot mūžizglītības programmas Grundtvig projektu “HEFORE”.
Pēc Viesītes muzeja “Sēlija” iniciatīvas tika nodibināta biedrība “Sēļu klubs”, lai apvienotu Sēlijā, Latvijā un visā pasaulē dzīvojošos Sēlijas atbalstītājus un patriotus.
Izdota jauna suvenīrmonēta – “Zirgs ar ratiem” Jēkabpilī
Kopš 2. janvāra Jēkabpils Tūrisma informācijas centrā iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties jaunu suvenīrmonētu, kurā attēlots zirgs Jēkabpils vēsturiskajā tirgus laukumā.
Monēta izdota, popularizējot vēsturisko Trešdienas tirgus laukumu Jēkabpilī, kā arī atzīmējot 2014. kā Zirga gadu. Suvenīrmonēta ar zirga attēlu tiks izmantota kā reprezentācijas materiāls pašvaldības vajadzībām.
Jauno monētu ikviens interesents var iegādāties Jēkabpils Tūrisma informācijas centrā Brīvības ielā 140/142. Tās cena ir 4,54 eiro.
2012. gada nogalē Jēkabpilī tika atjaunots skvērs Brīvības ielā pie Sv. Gara pareizticīgo baznīcas. Skvēru iedzīvinājusi tēlnieka Gaita Burvja skulptūra “Zirgs ar ratiem”, kā arī aka ar iegravētiem 22 Jēkabpils pilsētas inteliģences pārstāvju labajiem vēlējumiem Jēkabpils pilsētai. Skvēru rotā arī vienotā stilā ar pārējiem vides objektiem veidots karuselis. Skvērs atrodas Trešdienas tirgus laukumā, kur 1670. gada 12. februārī hercogs Jēkabs pasludināja pilsētu par nodibinātu.
Krustpils novadā atklāta sākumskola
Ar lentes griešanu un skolas audzēkņu priekšnesumiem Krustpils novadā 10. janvārī svinīgi tika atklāta Variešu sākumskola. Pie skolas ārpusē, spītējot nejaukajam laikam, dzidri skanēja flautas skaņas, un pirms lentes griešanas uzrunas teica Krustpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gundars Kalve un Variešu pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Jaksons.
Kopējās būvniecības izmaksas bija 303 405 eiro. Plānots, ka apstiprinātā projekta ietvaros no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta varēs saņemt 113 528 eiro.
Patlaban tiek izstrādāts tehniskais projekts skolas piebūvei – mācību telpām un sporta zālei un tiks izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai.
Variešu sākumskolā šobrīd kopā ar pirmsskolas izglītības vecuma bērniem ir 63 audzēkņi un 18 darbinieki.
Līvānu novadā nodibināta Izcilības balva pedagogiem
Šajā mācību gadā Līvānos nodibināta Izcilības balva pedagogiem, kuras balvu fonds šobrīd ir 10 000 latu.
Iniciators balvas iedibināšanai un tās finansētājs ir uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods (SIA “Z–Light”), kurš pirms deviņiem gadiem iedzīvināja Līvānos arī stipendiju fonda ideju jauniešu studijām augstskolās, ko tagad atbalsta daudzi novada uzņēmēji.
Izcilības balva pedagogiem nodibināta, lai motivētu skolotājus padziļinātam darbam ar audzēkņiem. Izcilības balvas novada pedagogiem tiks pasniegtas katra mācību gada noslēgumā, kad izvērtēs izglītības iestāžu iesniegtos mācību sasniegumu rezultātus. Izvērtēšanā piedalīsies Līvānu novada pašvaldības, Izglītības pārvaldes un Izcilības balvas finansētāju pārstāvji.
Daugavpils novadā apbalvoti Ziemassvētku konkursskates laureāti
10. janvārī Daugavpils novada Kultūras centrā tika apbalvoti konkursskates “Ziemassvētki katrā logā” laureāti. Konkurss tika rīkots, lai noteiktu oriģinālāko un gaumīgāko Ziemassvētku noformējuma objektu.
Konkursā piedalījās astoņas skolas, seši kultūras un tautasnami, sešu pagastu pārvaldes, pirmsskolas izglītības iestāde, sociālais centrs, muzeji, daudzdzīvokļu māja, kā arī mākslas un mūzikas skola.
Skolu konkurencē balvu par oriģinālāko Ziemassvētku noformējumu saņēma Vaboles vidusskola un Skrudalienas pamatskola. No kultūras namiem žūrija īpaši izcēla Biķernieku kultūras namu un Sventes pagasta Tautasnamu. Izvērtējot Ziemassvētku rotājumus pagastu pārvaldēs, konkursa komisija lēma, ka šogad vislabāk pastrādājuši Līksnas pagasta pārvaldes un Maļinovas pagasta pārvaldes darbinieki, kas saņēma balvu par izdomu un oriģinalitāti. Īpaša balva par tradīciju saglabāšanu tika Skrindu dzimtas muzejam, savukārt par inovatīvu pieeju – Špoģu mūzikas un mākslas skolai.
Konkursa idejas autore Daugavpils novada domes Būvvaldes vadītāja Nansija Tamane atzīmēja, ka šāds konkurss norisinās piecpadsmito reizi.
Aglonas novadā sarosījušies vietējie uzņēmēji
Aglonas novada ZS “Ziemeļi K” īstenojusi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” projektu, kā rezultātā Šķeltovas pagastā uzcelta jauna ferma. Zemnieku saimniecības saimnieks Nikolajs Platonovs iecerējis jaunajā fermā izvietot 70 govis.
Projekta realizācija tika uzsākta 2012. gada rudenī. Gada laikā uzbūvēta moderna ferma ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām, uzstādītas jaunāko tehnoloģiju slaukšanas iekārtas, ierīkotas darba un atpūtas telpas darbiniekiem, iegādāta barības sadales iekārta. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 500 tūkstoši eiro, no kuriem pusi sedzis pats uzņēmējs.
10. janvārī uzņēmēja Taisija Prečkanova aicināja uz frizētavas telpu prezentāciju un iesvētīšanu, ko veica Aglonas bazilikas priesteris Daumants Abrickis. Ieguldījumu frizētavas tapšanā sniedzis arī Saeimas deputāts Rihards Eigims. Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe atzīmēja, ka ir prieks un gandarījums par šo jaunieguvumu, jo frizētavas Aglonā līdz šim nebija.
Izdejots Rēzeknes apriņķa “Jautrais sadancis”
Janvāra vidū Feimaņu kultūras namā notika Rēzeknes apriņķa deju kolektīvu skate, kurā piedalījās 20 deju kolektīvu no Rēzeknes un Viļānu novada un Rēzeknes pilsētas. Deju kolektīvu sniegumu vērtēja žūrija – horeogrāfs Gunārs Strods, deju kolektīvu vadītāja Ilze Broka un Rēzeknes deju apriņķa virsvadītājs Ilmārs Dreļs. “Skate bija paredzēta, lai Dziesmu un deju svētku starpposmā novērtētu deju kolektīvu sagatavotības līmeni, kā arī varētu plānot valsts mērķdotāciju piešķiršanu kolektīvu vadītājiem,” pastāstīja Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne.
Pasākuma otrajā daļā notika tradicionālais koncertkarnevāls, kurā deju kolektīvi rādīja atraktīvus priekšnesumus, iekļaujot tajos arī neparastākus deju soļus.
Viļānos – pirmā Lata iela Latvijā
Šo zīmīgo nosaukumu ieguvusi 370 metru garā iela Viļānos, kas savieno Raiņa un Rēzeknes ielu un atrodas aiz vietējā televīzijas torņa.
Pirms četriem gadiem, kad vēl pastāvēja Viļānu televīzija, bija ideja ielu nosaukt par Televīzijas ielu, taču pēc tās likvidācijas iela palikusi bez nosaukuma. Bijuši arī citi iespējamie nosaukuma varianti, piemēram, Torņa iela vai Austrumu iela, jo tā atrodas austrumu pusē, bet tad pilsētā būtu nepieciešami vēl pārējo trīs debespušu ielu nosaukumi.
Tā nu radās ideja par Lata ielu, un nosaukuma autore ir Viļānu novada pašvaldības zemes ierīcības inženiere un Privatizācijas, pašvaldības īpašuma un zemes komisijas locekle Lidija Semjonova. “Mums ir sapnis šīs ielas galā uzstādīt pieminekli latam un apkārt stādīt bērzu birzi, jo bērzu lapiņas ir apmēram tādā pašā lielumā kā lata monētas”, tā L. Semjonova.
Alūksnes novada pašvaldība atbalsta jauniešu biznesa idejas
Alūksnes novada pašvaldība jau ceturto reizi izvērtējusi “Alūksnes novada jauniešu biznesa ideju konkursam” iesniegtos pieteikumus un piešķīrusi finansējumu jauniešu uzņēmējdarbības ideju īstenošanai.
Konkursam pieteikumus šoreiz bija iesnieguši četri jaunieši. Pašvaldība noslēgusi līgumus par finansējuma piešķiršanu divu Alūksnes novada jauniešu – Ievas Bistrovas un Sintijas Ilsjānes projektiem.
Alūksniete Ieva Bistrova ar pašvaldības finansiālu atbalstu veidos savu pasākumu aģentūru, piedāvājot kultūras pasākumu veidošanu, organizēšanu, vadīšanu, kā arī dažādas koncertprogrammas. Savukārt Sintijas Ilsjānes projekts saistīts ar zemeņu audzēšanu – jauniete no jūnija vidus līdz augustam plāno klientiem piedāvāt ekoloģiski audzētas zemenes, bet pavasarī un rudenī – kvalitatīvus zemeņu stādus. Alūksnes novada pašvaldība finansiāli atbalstījusi jau astoņu novada jauniešu biznesa ideju īstenošanu.
Valkas novadā Cimzes jubilejas gadā
7. janvārī Valkas pilsētas kultūras namā ar Latvijas Radio kora uzstāšanos izskanējis pedagoga, tautas dziesmu vācēja un latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes 200. jubilejas gada ieskandināšanas koncerts diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.
Turpinot atzīmēt Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju, Valkas Mākslas skola sadarbībā ar Valkas novada domi un Latvijas Nacionālo kultūras centru rīko Latvijas profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņu vizuālo darbu konkursu “Jāņa Cimzes Dziesmu rota”. Konkursa uzdevums ir vizuāli interpretēt brīvi izvēlētu Cimzes tautasdziesmas apdari. Konkursā aicināti piedalīties profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņi vecumā no deviņiem līdz 18 gadiem. Konkursa norises laiks – līdz 30. aprīlim.
Ar KPFI atbalstu un Valkas novada domes līdzfinansējumu no 2013. gada 3. decembra līdz šāgada jūnija beigām tiek īstenots projekts “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai J. Cimzes Valkas Mūzikas skolā”. Plānots paaugstināt ēkas energoefektivitāti: siltināt fasādi un jumtu, nomainīt logus un durvis, rekonstruēt grīdas, apkures sistēmu, siltummezglu, apgaismojuma un elektroapgādes sistēmu, kā arī izbūvēt ventilācijas sistēmu.
Uzsākta Valmieras Profesionālās vidusskolas rekonstrukcija
27. decembrī Valmieras Profesionālās vidusskolas direktors Ēriks Spuriņš un būvuzņēmuma SIA “Merks” valdes loceklis Jānis Šperbergs, klātesot Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam Inesim Boķim un Saeimas deputātam Guntaram Bilsēnam, parakstīja līgumu par Valmieras Profesionālās vidusskolas modernizāciju.
Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestādes renovācijā un attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā astoņi miljoni latu. Plānota ēku rekonstrukcija, kā arī jauna mācību korpusa un dienesta viesnīcas korpusa būvniecība. Skola iegādāsies jaunas mācību iekārtas un aprīkojumu.
Projekts tiks realizēts trīs kārtās. Vispirms plānots izbūvēt jaunu ēkas mācību korpusu ar modernām laboratorijām, mācību restorānu un dienesta viesnīcu. Otrajā kārtā tiks rekonstruēts ēkas korpuss un dienesta viesnīca, savukārt projekta noslēgumā izbūvēs darbnīcas jaunajai izglītības programmai – mehatronikai. Projektu plānots realizēt līdz 2015. gada 31. augustam.
Pirmie Latvijā – Kocēnu novada domē “nulles” datori
Kocēnu novada domē ekonomiskā veidā uzlabota darba vide domes sēžu zālē, ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem sasniedzot maksimālu ieguvumu – 15 datorizētas darba vietas.
Tradicionālā veidā būtu jāiegādājas 15 atsevišķi datori un papildus jāiegādājas 15 UPS un licences programmatūrai – Windows, Microsoft Office, antivīruss –, līdz ar to izmaksas uz katru darba vietu palielinātos līdz 1000 eiro, tātad kopumā 15 darba vietu izveide izmaksātu ap 15 tūkstošiem eiro. Arī šo datoru regulāra uzturēšana tehniskā kārtībā prasītu ievērojamu laiku.
Kocēnu novada domes IT speciālists Atis Rudzītis stāsta: “Projekts tika realizēts, izmantojot “zero” jeb “nulles” datorus (klientus). Šāds nosaukums datoram ir tāpēc, ka patiesībā tas arī nav nekāds dators, tam nav nedz procesora, nedz atmiņas, nedz cietā diska, tā ir tikai maza kastīte, kam piesprausta klaviatūra, pele, monitors un tīkla vads.”
Šī tehnoloģija darbojas tā, it kā vienam datoram būtu pievienoti 15 monitori, 15 klaviatūras un 15 peles, tādējādi izveidojot 15 darba vietas. Izmantota Kanādas kompānijas “Userful” izstrādātā programmatūra, kas spēj uz katras atsevišķas darba vietas darbināt atsevišķu darba vidi pēc izvēles Windows XP, 7 vai 8 vai Linux.
“Zero” datori patērē ļoti maz elektroenerģijas, siltuma izdalīšanās ir minimāla un līdz ar to arī elektrības rēķins krietni samazinās.
Darba vides uzlabošana domē turpināsies, ieviešot ekonomiskos “zero” datorus arī Kocēnu novada domes darbiniekiem.
Labos darbus Pārgaujas novadā novērtē pašvaldība un iedzīvotāji
Pagājis gads, kopš Pateicības dienā Pārgaujas novada pašvaldība teica paldies tiem, kuri bijuši dāsni, saprotoši, izpalīdzīgi, radoši un darbīgi, nav žēlojuši savu laiku, spēku un atbalstu cilvēkiem, kam to vajag vairāk, tiem, kuri nesuši novada vārdu tālāk aiz robežām, un tiem, kuriem nav bijis grūti pateikt citam labu vārdu brīdī, kad tas bijis visvairāk nepieciešams.
Kā ierasts, pašvaldība janvāra sākumā aicināja kopā skolu atbalstītājus, Ungurmuižas labdarus, iedzīvotāju labvēļus, bijušos un tagadējos deputātus, novada sadarbības partnerus un tos, bez kuru darbiem pašvaldība nevarētu sasniegt to, kas ir sasniegts.
“Ceru, ka labās aizsāktās idejas un darbi realizēsies arī šogad, ka neizpaliks veiksmīgi kopēji projekti, ka spēsim kopīgi palīdzēt tiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk,” klātesošos uzrunāja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un vēlēja visiem dāsnu gadu, labu sadarbību, veiksmi un veselību.
Kā pateicību par ieguldījumu novada un tā iedzīvotāju labā pašvaldība šim vakaram bija sagādājusi dāvanu – smilšu kino, kas noslēdzās ar emocionālu skatu, kurā pavērās novada lepnums – Gauja, ģerbonis un sauklis.
Siguldā atklāts jauns bērnudārzs
13. janvārī Siguldā atklāta jauna pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa”. Tas ir otrais jaunuzceltais pašvaldības bērnudārzs Siguldā pēdējo trīs gadu laikā – 2010. gadā pašvaldība atklāja “Ieviņu”.
Būvniecība tika uzsākta pērnajā vasarā. Bērnudārzā būs sešas grupas, viena no tām bērniem ar īpašām vajadzībām. Jaunais bērnudārzs nodrošinās vietas vairāk nekā 130 novada bērniem, kā arī darbavietas 30 darbiniekiem. Pirmsskolas izglītības iestāde strādās pēc divām licencētām programmām – vispārējās un speciālās pirmsskolas izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās veselības attīstības traucējumiem.
“Siguldas novadā strauji pieaug bērnu dzimstība – katru mēnesi pasaulē nāk vairāk nekā divdesmit jauno siguldiešu, un 2013. gadā esam sasnieguši jaunu dzimstības rekordu – novadā reģistrēti 249 mazuļi. Pašvaldība nopietni domā par kvalitatīvu izglītības iespēju nodrošināšanu jaunajiem iedzīvotājiem – trīs gadu laikā esam atklājuši divus jaunus bērnudārzus, bet 2013. gada septembrī – jaunu, mūsdienīgu sākumskolu. Atverot bērnudārzu “Pasaciņa”, būsim pietuvojušies tam, lai vietas pašvaldības pirmsskolas iestādēs Siguldas novadā nodrošinātu gandrīz visiem bērniem no pusotra gada vecuma, sniedzot nozīmīgu atbalstu mazo novadnieku vecākiem,” stāsta Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Ādažu Fotogrāfu biedrības vērtīgais fotoalbums
20. janvārī Ādažu Fotogrāfu biedrības vadītājs Ojārs Jansons un dalībnieki tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai dāvātu viņam pirmo Ādažu fotoalbumu–grāmatu “Fotografēts Ādažos”, kas vēsta par novada vēsturi un cilvēkiem.
Grāmata tirdzniecībā nav pieejama, tā paredzēta vienīgi reprezentatīviem nolūkiem. Līdz šim Ādažu Fotogrāfu biedrība to uzdāvinājusi vairākām bijušajām un tagadējām valsts amatpersonām – prezidentiem Vairai VīķeiFreibergai, Valdim Zatleram, Guntim Ulmanim, kā arī aizsardzības ministram Artim Pabrikam un veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Visas amatpersonas ir arī “Fotografēts Ādažos” varoņi.
Fotoalbums–grāmata sakārtota tā, ka vienā tā atvēruma daļā iegulst vēsturiska, sena bilde, bet blakus – mūsdienīgs fotoattēls ar līdzīgu kontekstu. “Domājams, ka tas ir pirmais gadījums, kad tik daudz lielisku autoru fotodarbu stāsta par vienu no skaistākajiem novadiem. Pateicoties fotogrāfu un fotogrāfiju īpašnieku bezatlīdzības atsaucībai, ir apzināti līdz šim nezināmi un gandrīz pazušanai nolemti attēli,” uzskata grāmatas idejas autors fotogrāfs O. Jansons.
Stopiņos piemin barikāžu laiku
20. janvāra vakarā Stopiņu novada iedzīvotāji pulcējās Ulbrokā pie Barikāžu akmens, lai pieminētu varoņus, kuri pirms 23 gadiem sargāja dzimteni no ienaidnieka. Kuplais zemessargu un jaunsargu pulks radīja īpaši pacilātu noskaņu, un sanākušos sildīja ne tikai ugunskura liesmas, bet arī atmiņas.
Kā ik gadu, atceres pasākums iesākās ar klusuma brīdi, lai godinātu tos barikāžu dalībniekus, kuru vairs nav starp mums. Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs izteica atzinību tagadējiem un topošajiem Latvijas valsts sargātājiem – zemessargiem un jaunsargiem.
Šis barikāžu piemiņas brīdis bija īpašs ar to, ka kādreizējai Stopiņu novada iedzīvotājai Lonijai Kossovičai tika pasniegta “1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme”. 90. gadu vidū viņa pārcēlās uz dzīvi Rīgā un nebija saņēmusi apbalvojumu kopā ar citiem novada barikāžu dalībniekiem. Emocionālā uzrunā Lonijas kundze uzsvēra, ka nākotne ir mūsu bērni, kuriem sirdīs ir jāatvēl vieta mīlestībai pret savu dzimteni. Šos vārdus papildināja arī jaunsargu vadītājs Sandijs Krastiņš, aicinot katru klātesošo veidot stipru un patriotisku nākotni Latvijai.
Pēc aizkustinošām runām un dziesmām sanākušos priecēja krāšņa uguņošana. Vakars noslēdzās Ulbrokas kultūras namā, kur komponista un pianista Māra Lasmaņa Latvijai veltītās dziesmas izdziedāja Vita Baļčunaite un Andris Daņiļenko, un skatītāji dziedāja līdzi.