Www.lps.lv
LPS Valdē
4. februārī LPS Valdes sēdē, lai uzklausītu Pašvaldību savienības viedokli aktuālākajos problēmjautājumos, piedalījās jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis.
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”
LPS Valde izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” saistībā ar deputātu skaitu un lēmusi neatbalstīt iespējamo deputātu skaita samazināšanu, kā arī rosina par diviem palielināt deputātu skaitu pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000.
LPS padomniece Vineta Reitere informēja, ka apkopotie novadu pašvaldību viedokļi liecina – vairākums neatbalsta deputātu skaita samazināšanu.
Arī ministrs pauda viedokli, ka šo likumprojektu šobrīd varētu nevirzīt, jo tā nav prioritāte, taču viņš nepiekrīt LPS viedoklim par deputātu skaita palielināšanu. Deputātu skaita jautājumu plānots risināt pēc Saeimas vēlēšanām.
Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā
LPS padomnieks Jānis Piešiņš pauda nostāju, ka grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav nepieciešami, jo pašvaldību brīvprātīga apvienošanās vai sadalīšanās jau šobrīd ir normēta, kā arī jautājums par reģionālajām pašvaldībām izlemjams pēc Saeimas vēlēšanām, ievērojot uzvarējušo partiju priekšvēlēšanu programmas.
VARAM pārstāvji tomēr uzskata, ka šis likumprojekts regulē arī citus jautājumus, tādēļ tas ir nepieciešams.
Zemes pārvaldības likumprojekts
Zemes pārvaldības likumprojektā paredzēta vairāku principu maiņa, tāpēc LPS atbalsta Saeimas Juridiskā biroja viedokli, ka jāveido darba grupa jaunas likumprojekta redakcijas izstrādāšanai.
Jānis Piešiņš informēja par likumā grozāmajiem principiem LPS ieskatā: nacionālas nozīmes publiskos resursus pārvalda konkrēta ministrija (nevis vispārīgi – valsts), bet citu publisko resursu un brīvo zemju īpašnieks ir pašvaldība; servitūta problēmas risinājums un katram zemesgabalam nodrošināta piekļuve galvenokārt pa autoceļu; degradēto teritoriju izmantošanu nosaka teritorijas plānojums.
Ministrs gan apgalvoja, ka šajā Saeimā likumprojektu pieņemt nav reāli, taču pie tā jāstrādā. LPS jau ir gatavi virkne priekšlikumu šim likumprojektam, kas ievērojami atvieglotu darbu pie tā.
Būvniecības likumprojekts
Saistībā ar Būvniecības likuma stāšanos spēkā, kas plānota 1. maijā, LPS padomnieks Aino Salmiņš pauda bažas, ka no izsludinātajiem 13 normatīvajiem aktiem saskaņots tikai viens un laiks ir stipri ierobežots. Problēmas varētu radīt arī tas, ka vairākus normatīvos aktus valdībā iesniegs, iespējams, bez saskaņojuma.
LPS uzskata, ka nepieņemams regulējums ir MK noteikumu projektam “Noteikumi par būvinspektoriem”, kas izraisīs šo speciālistu deficītu pašvaldībās, jo izvirzītās kvalifikācijas prasības būvinspektoriem ir nesamērīgi augstas.
Pašvaldību savienība atkārtoti aicina Saeimu noteikt, ka jaunais Būvniecības likums stājas spēkā atbilstoši labas pārvaldības principiem un atbilstoši šādiem nosacījumiem:
ir apkopoti un sagatavoti iesniegšanai Saeimā starpministriju sanāksmēs izteiktie ministriju un pašvaldību iebildumi par nepieciešamajiem grozījumiem Būvniecības likumā;
ir izstrādāti un saskaņoti ar likumu saistītie normatīvie akti;
ir izstrādāta būvniecības informācijas sistēma atbilstoši Būvniecības likuma regulējumam un uzsākta tās ieviešana visās pašvaldībās;
pēc normatīvo aktu saskaņošanas un apstiprināšanas ir nodrošināts trīs mēnešu apmācības un sistēmas ieviešanas laiks pašvaldībās un valsts iestādēs.
Ministrs ieteica uzaicināt uz sarunu Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai pārrunātu visus problēmjautājumus.
Šajā dienā Latvijas Pašvaldību savienība nosūtīja arī vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas politisko partiju frakcijām par Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņa pagarināšanu, norādot uz nepilnībām ar likumu saistīto normatīvo aktu izstrādē.
Atkritumu apsaimniekošanas sistēma
Atkritumu apsaimniekošanas sistēma valstī, izveidojot desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionus, tapusi 20 gadu garumā, un vēl nav atmaksājušās pat pirmās investīcijas, tādēļ LPS uzskata, ka to nevajadzētu mainīt, turklāt tajā labi sadarbojas gan privātie, gan publiskie uzņēmēji.
LPS padomniece Sniedze Sproģe uzsvēra – gadījumā, ja sistēma tomēr tiks mainīta, tad valstij vajadzētu atmaksāt investīcijas un atbildēt par saistībām Eiropai bez pašvaldību līdzdalības.
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldības autonomā funkcija, un vietējās varas katrā apsaimniekošanas reģionā vienojas par apsaimniekošanas modeli un finansēšanas kārtību. LPS aicina turpmākās investīcijas sadzīves atkritumu infrastruktūras attīstībā plānot tikai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas reģionu pašvaldību kopīgiem lēmumiem.
Ministrs apgalvoja, ka grozījumi patlaban atvērtajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā Saeimā būtu jāvirza kā steidzami, kā arī jāizveido darba grupa, kas to izstrādē sadarbotos ar Pašvaldību savienību.
Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”
Saistībā ar grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” LPS padomniece Silvija Šimfa informēja par valsts piedalīšanos elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanā un aicināja ieviest šādus Pašvaldību savienības izstrādātos grozījumus:
atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem valsts piešķir mērķdotāciju elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai iedzīvotājiem;
mērķdotācijas administrēšanu veic Labklājības ministrija Ministru kabineta noteiktā kārtībā;
pašvaldības nodrošina datus Labklājības ministrijas izveidotajā datubāzu savietojamības un informācijas apmaiņas sistēmā.
Šobrīd ir bažas, ka pabalsta administrēšanas izmaksas grib uzkraut uz pašvaldību pleciem.
Ministrs apgalvoja – ja šo jautājumu neatrisinās līdz maijam, tad problēmas risināšanā tiks iesaistīta Ministru prezidente.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts
Likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums” paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ietver valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, tātad veselības aprūpei tiek “iezīmēti” valsts budžetam piekritīgie IIN ieņēmumi.
LPS padomniece Lāsma Ūbele pauda LPS uzskatu, ka nav tālredzīgi veidot ilgtermiņa valsts veselības apdrošināšanas sistēmu uz IIN bāzes, jo šā nodokļa ieņēmumu daļai valsts budžetā prognozējama tendence samazināties. Šobrīd veidojas absurda situācija, ka valsts veselības apdrošināšanas sistēma būtībā tiek veidota uz pašvaldībām piekrītoša nodokļa bāzes. LPS uzskata – ja ir vēlme valsts veselības apdrošināšanas sistēmai “iezīmēt” konkrētu nodokli, tad sistēma jāsaista ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Arī ministrs atzina, ka šāda veida nodokļa “iezīmēšana” ir neefektīva.
ES struktūrfondu plāns 2014.–2020. gadam
Jautājumā par ES struktūrfondu apguves plānu darbības programmas projektā “Izaugsme un nodarbinātība” 2014.–2020. gada plānošanas periodam LPS padomniece Sanita Šķiltere informēja, ka galvenā LPS prasība ir sagatavot valsts budžeta ieguldījumu programmu 2015.–2020. gadam, lai risinātu tos jautājumus, kas netiek aptverti ar ES fondu palīdzību. Svarīgi ir gan sasniedzamos rezultātus, gan uz mērķi orientētus ieguldījumus atspoguļot teritoriāli, pašvaldību līmenī.
Svarīgākais, kas šobrīd panākts, – Finanšu ministrija ir iesniegusi MK protokollēmuma projektu, kurā daļēji iezīmēts, ka būs nepieciešams veikt gan situācijas analīzi teritoriāli, pašvaldību līmenī, gan noteikt nacionāli sasniedzamos mērķus.
Valde apsprieda LPS Domes lēmuma “Par Partnerības līgumu un līdzsvarotu attīstību” realizācijas gaitu, ar ko iepazīstināja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
LPS Valde arī apsprieda Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Pašvaldību savienības sadarbības memorandu, kura mērķis ir koordinēt pušu sadarbību, lai veicinātu sporta nozares attīstību un stiprinātu sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un atzītajām sporta federācijām. Valde nolēma noslēgt šo sadarbības memorandu un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt.
LPS komitejās
Tehnisko problēmu komitejā
• 28. janvārī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē tika izskatītas pašvaldību attīstības vadlīnijas, ko prezentēja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Komitejas darba kārtībā nākamais bija likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders informēja par galvenajām izmaiņām, ko ietver likumprojekts, bet komitejas loceklis Agris Vilks norādīja, ka pašvaldības to neatbalsta, jo likumprojektam ir dažādi tehniski trūkumi un pretrunas ar citiem likumiem, nav tiesiski izpildāms likumprojektā norādītais izīrētāja pienākums nodrošināt visas dzīvojamās mājas ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī pašvaldības nav ar mieru uzturēt un vadīt īres līgumu reģistru, jo tas nozīmē papildu izmaksas. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods vērsa uzmanību uz to, ka valsts dzīvokļus drīkst izīrēt darba (dienesta) vajadzībām, līdz ar to rodas jautājums, kādēļ to nevarētu darīt arī pašvaldības ar saviem dzīvokļiem, lai piesaistītu trūkstošos speciālistus. Komiteja nolēma neatbalstīt likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” tālāku virzību un aicināt Ekonomikas ministriju to pārstrādāt, iesaistot pašvaldību pārstāvjus, kā arī atrisinot īres līgumu reģistra jautājumu.
LPS padomnieks Aino Salmiņš informēja par sarežģīto situāciju jaunā Būvniecības likuma sakarā un ar to saistīto dažādu MK noteikumu saskaņošanu, kas nereti notiek vienas dienas laikā. Daudzu pašvaldību pārstāvji ir piedalījušies un palīdzējuši grūtajā saskaņošanas darbā, tādēļ pieņemts lēmums veidot LPS Tehnisko problēmu komitejas Būvniecības apakškomiteju, kuras sastāvā iekļauti:
Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš,
Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože,
Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa,
Liepājas pilsētas Būvvaldes juriste Dace Arāja,
Liepājas reģiona novadu būvvaldes galvenais arhitekts Jānis Grundbergs,
Garkalnes novada pašvaldības Juridiskās daļas vadītāja Margarita Goroškova,
Rīgas pilsētas Būvvaldes Juridiskās nodaļas vadītāja Agnija Švalkovska,
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods.
Komiteja arī atbalstīja galvenās prasības, ko LPS uzturēs saistībā ar Būvniecības likumu, un nolēma atkārtoti aicināt Saeimu noteikt, ka jaunais Būvniecības likums stājas spēkā atbilstoši labas pārvaldības principiem un LPS izvirzītajiem nosacījumiem.
• 20. februārī notika LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde, kurā galvenais darba kārtības jautājums bija par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. AS “Sadales tīkls” Klientu līgumu direktors Vents Kleikalīdis norādīja, ka, atveroties elektroenerģijas tirgum, AS “Sadales tīkls” turpinās elektroenerģijas piegādi līdz katram uzņēmumam un mājsaimniecībai, kā arī nodrošinās sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, taču mājsaimniecības un uzņēmumi elektroenerģiju pirks brīvā tirgū un mājsaimniecības rēķinu par elektrības patēriņu (tajā iekļaus arī citas komponentes – obligātā iepirkuma komponenti, PVN, maksu par sadales tīklu pakalpojumiem) maksās elektroenerģijas tirgotājam. Turpmāk katras mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš tiks noteikts pēc trim iespējamajiem veidiem: ar distances saziņas līdzekļiem; lietotājs pats sniegs patēriņa datus; lietotājs maksās par elektrību, balstoties uz vēsturisko vidējo mēneša patēriņu. Komitejas dalībnieki apsprieda jautājumu par tirgotāja izvēli, ja īpašumam ir gan īpašnieks, gan arī īrnieks, par elektroenerģijas apmaksu attālās viensētās dzīvojošiem, par elektroenerģijas atslēgšanu un pieslēguma atjaunošanu un elektroenerģijas tirgotājiem.
Vēl komiteja izskatīja noteikumus par efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumiem, par ko informēja AS “Sadales tīkls” Pieslēgumu direktors Dainis Leons.
Savukārt Dispečervadības direktors Gunārs Kacēns pastāstīja par AS “Sadales tīkls” operatīvo sadarbību ar pašvaldībām masveida bojājumu un stihisku nelaimju gadījumā. Pēc “Sadales tīkla” lūguma 73 pašvaldības iesniegušas sarakstus ar katrā teritorijā vitāli svarīgiem objektiem no elektroapgādes viedokļa, kam primāri būtu jāatjauno elektroapgāde bojājumu vai stihiskas nelaimes dēļ. Diemžēl skatījumi uz to, kas ir svarīgākie objekti no elektroapgādes viedokļa, pašvaldībās ir atšķirīgi. AS “Sadales tīkls” ierosināja, ka elektroapgāde pirmām kārtām būtu jāatjauno slimnīcām ar operāciju zāli, veco ļaužu pansionātiem un bērnunamiem.
Komiteja nolēma atbalstīt AS “Sadales tīkls” ierosinājumu, pilnvarot LPS padomnieku Aino Salmiņu sadarbībā ar “Sadales tīklu” kopīgi izstrādāt kritērijus, pēc kuriem noteikt svarīgākos objektus no elektroapgādes viedokļa, pēc kritēriju izstrādes nosūtīt tos pašvaldībām objektu izvērtēšanai un AS “Sadales tīkls” precizēt objektu sarakstus.
Sēdes noslēgumā tika apstiprinātas sarunu tēmas ar Aizsardzības, Satiksmes, Ekonomikas un Iekšlietu ministriju, un padomnieks Aino Salmiņš iepazīstināja ar apkures parādiem pašvaldībās.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 11. februārī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē diskutēja par priekšlikumu sagatavošanu Latvijas pašvaldību attīstības vadlīniju projektam. Kopumā tika atbalstīta vadlīniju projekta virzīšana izskatīšanai LPS Valdes sēdē, iekļaujot vairākus jaunus punktus un papildinājumus.
Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Daina Mežecka informēja pašvaldību pārstāvjus par iespēju pieteikties valsts un pašvaldību speciālistu pieredzes apmaiņas vizītēm uz Ziemeļvalstīm, kā arī Ziemeļvalstu kolēģu aicināšanu uz semināriem pie mums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” ietvaros. Viņas prezentācija atrodama LPS mājaslapas sadaļā “Komiteju dokumenti”.
LPS padomniece Silvija Šimfa iepazīstināja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” priekšlikumiem otrajam lasījumam un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts mērķdotācijas administrēšanu.
LPS 6. februārī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmi uz iedzīvotājiem un pašvaldībām. LPS nevar piekrist un noraida vēlmi pieņemt lēmumus, kas pēc 1. aprīļa var izraisīt lielus sabiedrības protestus un vēršanos gan pret valdību, gan pirmām kārtām pret pašvaldībām, ja tām atbilstoši pašreizējiem noteikumiem jāadministrē kompensācijas izmaksas iedzīvotājiem.
LPS uzskata, ka, precīzi nosakot, kuri iedzīvotāji un iedzīvotāju grupas būs tiesīgas saņemt valsts palīdzību elektroenerģijas sadārdzinājuma kompensēšanai, precīzi paredzot kompensācijas apmēru, tās izmaksas periodiskumu un ilgumu, atvēlot adekvātu finansējumu, maksimāli izmantojot valsts un pašvaldību IT datubāzes un savietotājsistēmas, ievērojami samazinot administrēšanas izdevumus un iestrādājot likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” LPS piedāvāto 25.¹ panta redakciju par valsts piedalīšanos elektroenerģijas cenas kompensēšanā, ir iespējams nepieļaut lielas iedzīvotāju daļas nabadzības padziļināšanos un novērst sabiedrības neapmierinātību ar valdības politiku.
Vēl komitejā diskutēja par likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas likums” virzību Saeimas komisijās un LPS priekšlikumiem un darbību šajā procesā.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• Šajā dienā notika arī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kur komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis un LPS padomnieks Jānis Piešiņš prezentēja Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas 2014.–2020. gadam. Komiteja atbalstīja šā vadlīniju projekta virzīšanu izskatīšanai LPS Valdē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze un SIA “Excolo Latvia” pārstāvis Gints Klāsons iepazīstināja ar pārskata “Reģionu attīstība Latvijā 2012” sadaļu “Attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze”. Komitejas locekļi pauda viedokli, ka pētījumā izmantotie dati un aptauja nerada detalizētu priekšstatu par visu Latvijas teritoriju un attīstības centru funkcionālajām zonām, un nolēma neatbalstīt pētījuma rezultātu izmantošanu lēmumu pieņemšanā ne sadarbības ietvara noteikšanai investīciju plānošanai un veikšanai, ne valsts pārvaldes funkciju pārņemšanai un izpildei, ne pakalpojumu tīkla plānošanai. VARAM turpinās attīstības centru funkcionālo zonu padziļinātu izpēti, mainot metodiku, paplašinot rādītāju un analizējamo datu skaitu un panākot funkcionālo zonu objektīvu analīzi.
Par pašvaldību atbildību medību saimniecības jautājumos pastāstīja Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs un LPS padomniece Sniedze Sproģe, aicinot pašvaldības iesniegt komentārus un priekšlikumus ZM izstrādātajam noteikumu projektam “Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto materiālo zaudējumu noteikšanas kārtību un medību koordinācijas komisijām”.
LPS padomnieces Ivita Peipiņa un Sniedze Sproģe iepazīstināja ar aktualitātēm ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Lauku attīstības fonda 2014.–2020. gada darbības programmu plānošanā. LPS aktīvi iesaistīsies VARAM informatīvā ziņojuma “Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem ES fondos 2014.–2020. gadam” sagatavošanā.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze un vecākā eksperte Indra Ciukša informēja par plānotajām Latvijas ES prezidentūras aktivitātēm reģionālās attīstības jomā. Kā zināms, Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē.
Sēdes gaitā tika apspriesta arī Saeimā otrajā lasījumā izskatāmā likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” redakcija.
Komiteja nolēma par pārstāvi projekta “Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” vadības komitejā deleģēt Beverīnas novada domes priekšsēdētāju Cildu Purgali.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 18. februārī LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē piedalījās arī jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Viņa norādīja, ka svarīgi faktori, kas noteiks izglītības kvalitāti Latvijā, ir pedagogu atalgojums un skolu tīkls. Ministre uzskata, ka jāveido optimāla skolu tīkla struktūra, lai pamatskola būtu iespējami tuvu skolēna dzīvesvietai, un, to veidojot, tiks ņemts vērā pašvaldību viedoklis.
Apspriežot Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, I. Druviete atzina, ka turpmākie septiņi gadi var būt izšķirīgi valsts attīstībai, un atgādināja valdības izvirzīto mērķi – nodrošināt 80 procentiem pamatskolu beidzēju vidējās izglītības ieguvi.
IZM valsts sekretāres vietniece un Izglītības departamenta direktore Evija Papule informēja, ka ministrijā izveidotā darba grupa līdz jūnija beigām izstrādās jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kas būs gan “caurspīdīgāks”, gan taisnīgāks.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji ar komitejas dalībniekiem pārrunāja pieaugušo izglītības un interešu izglītības jautājumus un izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, norādot, ka gan pedagogu novērtēšana, gan skolu akreditācija, gan citi indikatori ir jāintegrē vienotā novērtēšanas sistēmā.
Komiteja apsprieda arī Profesionālās izglītības likuma grozījumus un nolēma, ka šāgada trešajā ceturksnī LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejā atkārtoti izskatīs vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkla reformas gaitu.
Savā pieredzē, pašvaldībām pārņemot valsts profesionālās izglītības iestādes, dalījās Jelgavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa un Kokneses novada domes izglītības darba speciāliste Lauma Āre.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• Šajā dienā notika arī LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde, kur ar valsts informācijas sistēmu savietotāja izmantošanu un datu sniegšanu e–pakalpojuma “Nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa” darbināšanai iepazīstināja Valsts reģionālās attīstības aģentūras un SIA “ZZ Dats” pārstāvji.
Vēl komiteja izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un MK noteikumu projektu “Noteikumi par vides aizsardzības vajadzībām nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem un atsevišķām ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kas 4. februārī atbalstīts Ministru kabinetā.
Komitejas locekļi apsprieda arī Latvijas pašvaldību attīstības vadlīniju projektu un iepazinās ar aktuālāko informāciju par valsts plānoto mērķdotāciju pašvaldībām elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām un MK 2013. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 1523 “Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei”.
IEVĒRĪBAI!
LPS mājaslapā ir pieejama jauna sadaļa – “Komiteju dokumenti”: http://www.lps.lv/LPS/Komiteju_dokumenti/, kur ne tikai reģistrētie komiteju locekļi, bet arī visi interesenti pēc sēdes var atrast komitejās izskatītos jautājumus, protokolus, prezentācijas un dokumentus.
Novadu apvienībā
• 25. februārī notika Latvijas Novadu apvienības valdes sēde, kur apsprieda aktuālus pašvaldību attīstības un finanšu jautājumus. LPS padomniece Sniedze Sproģe iepazīstināja ar zemes pārvaldības likumprojektu.
Ar pašvaldību pārstāvjiem tikās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora p.i. Mārīte Grebzde un viņas kolēģes. Sēdē apsprieda aktualitātes tautas mākslas kolektīvu un kultūras centru darbības kontekstā un plānotos pasākumus kultūras jomā 2015. gadā, kā arī kultūrizglītības mērķdotācijas.
Novadu apvienības valde nolēma iesniegt Latvijas Pašvaldību savienības Valdei lēmuma projektu, kurā akcentēta atbalsta instrumenta nepieciešamība uzņēmējdarbības attīstībai, pamatojot to ar izaicinājumiem publiskās infrastruktūras kvalitātē un ar to saistītām loģistikas izmaksām, gan veicot izejvielu piegādi, gan arī galaproduktu pārvadāšanu, tāpat apzinoties, ka industriālās teritorijas, kurām ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.). ir ne tikai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās, bet arī pilnīgi visās pašvaldībās ārpus 9+21.
Lēmumā jāaicina Ministru kabinets izveidot valsts atbalsta mērķprogrammu uzņēmējdarbības atbalstam 2015.–2020. gadam. Valsts atbalsta mērķprogramma ietvertu papildu līdzekļus šādām uzņēmējdarbības attīstību veicinošām aktivitātēm: esošo industriālo zonu pielāgošana (ceļi, komunikācijas (ūdensvads, kanalizācija, gāze u.c.), stāvlaukumi, meliorācija u.c.) un ceļu un inženierkomunikāciju (elektrība, ūdensvads, kanalizācija, gāze, apgaismojums u.c.) sakārtošana līdz ražošanas objektiem (ārpus industriālajām zonām).
Citi notikumi
• 30. janvārī Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) turpināja uzsākto diskusiju ciklu par pašvaldības lomu uzņēmējdarbības attīstībā.
Cikla otrajā diskusijā “Piedāvājumu gatavošana investoriem un LIAA ieteikumi investoru uzrunāšanai” tika apskatīti divi specifiski atbalsta veidi, kā, izmantojot LIAA, var uzrunāt potenciālos ārvalstu uzņēmējus. LIAA vecākais investīciju projektu vadītājs Pēteris Zariņš, balstoties uz savu un aģentūras pieredzi, sniedza ievadlekciju par to, kā sagatavot investīciju piedāvājumu ārvalstu investoriem un kas jādara informācijas apkopošanas un iegūšanas laikā. Piedāvājuma gatavošana nozīmē esošās infrastruktūras nodrošinājuma, kapacitātes, darbaspēka pieejamības izvērtēšanu, kā arī jāsniedz informācija par konkrētās teritorijas dabas resursiem, privātā sektora aktivitāti un vēlmi iesaistīties.
LIAA investīciju projektu vadītāja Gundega Ose pastāstīja, kā uzņēmēji sadarbībā ar pašvaldībām var sagatavot savu investīciju projektu pieteikumu, savukārt aģentūra, izmantojot LIAA pārstāvniecības, var palīdzēt atrast stratēģisko vai finanšu investoru. Tāpat LIAA aicināja izmantot viņu atbalstu piedāvājumu gatavošanā, kā arī pašvaldībām būt aktīvām savas teritorijas un uzņēmumu interešu lobēšanā, izmantojot valsts amatpersonu vizītes ārzemēs un citu valstu amatpersonu vizītes Latvijā.
Prezentācijas un videoieraksts pieejams LPS mājaslapā.
• 6. un 7. februārī Somijas pilsētā Kuopio notika Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības tīkla (BSSSC) valdes sēde, kurā piedalījās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža. Viens no valdes sēdes jautājumiem bija par BSSSC konferences darba kārtības sagatavošanu – konference plānota Jūrmalā no 15. līdz 17. oktobrim, un tās tēma būs saistīta ar inovāciju nozīmi reģionu attīstībā.
• 7. februārī Pašvaldību savienībā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas organizētā Latvijas alianses “Vienoti kvalitatīvai izglītībai” sanāksme un “Izglītība visiem” globālā monitoringa ziņojuma “Mācīšana un mācīšanās attīstībai” atklāšana, kurā apsprieda jautājumus pa to, kā izglītība ietekmē indivīda un sabiedrības attīstību, kas ir kvalitatīva izglītība, ko ar to saprot Latvijā un kā tā definēta valsts izglītības politikas un plānošanas dokumentos, kā mērīt izglītības kvalitāti, kādas ir globālās un nacionālās izglītības tendences un redzējums nākotnes izglītībai. Sanāksmes videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS mājaslapā.
• 11. februārī ES mājā notika seminārs “Sociālā uzņēmējdarbība – kas lācītim vēderā?”, kur nozares eksperti un speciālisti ne tikai sniedza ieskatu sociālajā uzņēmējdarbībā un tās atšķirībās no “parastās” uzņēmējdarbības, bet arī diskutēja par sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nākotnes tendencēm, iespējām un izaicinājumiem, kā arī iepazīstināja ar sevi jau pierādījušiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docents Māris Pūķis, kurš ir pētījuma “Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā” autors, akcentēja iespējas un izaicinājumus, ko paver sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā.
• 12. februārī notika Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa un Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova un priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika tikšanās, lai pārrunātu Rīgai un visām Latvijas pašvaldībām svarīgus jautājumus, kuru risināšanai veltāma kopēja spēku apvienošana un darbs.
Tikšanās laikā starp Rīgas pilsētas vadību un LPS vadītāju tika panākta vienošanās, ka Rīga atgriezīsies Latvijas Pašvaldību savienībā. Paredzēts, ka Rīgas domes balsojums par to notiks marta vidū.
• 13. un 14. februārī LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis apmeklēja Krieviju, kur piedalījās Sanktpēterburgas pašvaldību padomes kongresā. Pagājušā gada decembrī Latvijas Pašvaldību savienība un Sanktpēterburgas pašvaldību padome noslēdza līgumu par sadarbību.
• 21. februārī notika Pašvaldību savienības un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotā diskusiju cikla “Pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā un investīciju piesaistes veicināšanā” noslēguma diskusija par pašvaldību lomu uzņēmējdarbības attīstībā un LIAA iespējām sniegt atbalstu uzņēmējiem, bet jau ar jaunā ES fondu plānošanas perioda aktivitātēm.
LIAA direktors Andris Ozols iepazīstināja ar ES fondiem jaunajā plānošanas periodā un aģentūras sniegto atbalstu uzņēmējiem un pašvaldībām.
Uzņēmējdarbības attīstībā būtiskas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iespējas sniegt atbalstu publiskās infrastruktūras sakārtošanā pašvaldībām, tāpēc klātesošie un tiešraides vērotāji ar interesi uzklausīja VARAM Reģionālās politikas departamenta direktora Raivja Bremšmita prezentāciju un viedokli par reģionālās ekonomikas attīstību, apzinot vietējos resursus un specializāciju, kā arī informāciju par iespējām pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanā.
Diskusijā secināja, ka pie esošā 9+21 uzstādījuma un ES fondu sadalījuma plāna pastāv risks uzņēmējdarbības attīstībai daudzās pašvaldībās, un kā risinājums tiek piedāvāts veidot valsts investīciju programmu, kuras mērķis būtu uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība. Apzinot nepieciešamo investīciju apjomus ārpus 9+21 esošajām pašvaldībām un saskaņojot valsts investīciju programmas finansējamo projektu kvalitāti un atbilstību ar valdības attīstības stratēģiju par ekonomikas izrāvienu, būtu iespējams attīstīt pieslēguma infrastruktūru un industriālās teritorijas vairākās pašvaldībās.
Diskusijas videoierakstu meklējiet LPS mājaslapā!
• 26. februārī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis piedalījās Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas sēdē Nikosijā Kiprā, kur tika apstiprināti vairāku valstu pašvaldību un reģionu demokrātijas ziņojumi (t. sk. Zviedrijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Armēnijas). Darba kārtībā bija iekļauti arī jautājumi par cilvēktiesībām un situāciju Ukrainā.
Informācijai
• Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem
Centrālā statistikas pārvalde martā uzsāks apsekojumu “Statistika par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem”, lai iegūtu informāciju par Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem, ienākumiem, kā arī materiālās nenodrošinātības risku.
Apsekojumā iedzīvotājiem tiks uzdoti jautājumi par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem u.c.
Izlasē iekļautas 8500 mājsaimniecību visā Latvijā.
Vairāk lasi: http://ej.uz/silc.
LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
Rīgā, Lāčplēša ielā 1, LV 1301
e–pasts: [email protected]
tālrunis: 67366912
http://www.csb.gov.lv
ARVIEN TUVĀK FAKTIEM UN CILVĒKIEM!
• Izsludināts konkurss Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā
Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā izsludinājis projektu konkursu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā “Valsts administrācija”, kuras mērķis ir veicināt efektīvu darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā.
Konkursa ietvaros projekta pieteikumu līdz 30. martam var iesniegt ne tikai valsts iestādes, bet arī pašvaldības un to institūcijas.
Mobilitātes programma sniedz finansiālo atbalstu (līdz 65% apmērā) pieredzes apmaiņas vizīšu vai sadarbības tīklu īstenošanā. Baltijas valstu izstrādātos projektos jābūt iesaistītiem partneriem vismaz divās Ziemeļvalstīs.
Plašāku informāciju par programmu skatiet Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā mājaslapā un Ziemeļu Ministru padomes biroja Igaunijā mājaslapā.
Projekti angļu valodā jāiesniedz tiešsaistes portālā: http://www.nb8grants.org/.
• Iespējams pieteikties UCLG apbalvojumam “Kultūras pilsēta 21”
Pilsētu un vietējo pašvaldību apvienības pasaules padome (UCLG – United Cities and Local Governments) izsludinājusi pieteikšanos starptautiskam UCLG apbalvojumam “Kultūras pilsēta 21”. Apbalvojuma mērķis ir izcelt pilsētas un cilvēkus, kuri ieguldījuši daudz darba kultūrā kā ilgtspējīgu attīstību veicinošā faktorā.
Konkursā var pieteikties divās kategorijās: pašvaldība un individuālā kategorija – cilvēki.
Pieteikšanās termiņš – 31. marts.
Vairāk informācijas meklējiet šeit: http://award.agenda21culture.net. Jautājumu gadījumā rakstiet: [email protected].
• Pašvaldības var pieteikties Zivju fonda līdzekļu maksājumu saņemšanai
Zemkopības ministrija izsludinājusi pieteikšanos Zivju fonda līdzekļu maksājumu saņemšanai saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumu Nr. 388 “Zivju fonda nolikums” 8.4. apakšpunktu, kas paredz Zivju fonda finanšu līdzekļu izlietojumu pašvaldību un Valsts vides dienesta pilnvaroto personu iesaistīšanai zvejas un makšķerēšanas kontroles darbību nodrošināšanā un nosaka, ka attiecīgās pašvaldības norādītajā kontā saskaņā ar kompetentās valsts institūcijas lēmumu tieši ieskaitāmi līdzekļi 40% apmērā no ieņemtās naudas summas par zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, ko patstāvīgi atklājušas pašvaldību pilnvarotās personas, un 40% apmērā no ieņemtās naudas summas, kas iegūta pēc pašvaldību pilnvaroto personu izņemto zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizācijas.
Lai pieteiktos Zivju fonda līdzekļu maksājumu saņemšanai par 2013. gadā ieņemtajām naudas summām par pašvaldību pilnvaroto personu atklātajiem zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un iegūtajām naudas summām pēc pašvaldību pilnvaroto personu izņemto zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizācijas, pašvaldībām līdz 30. aprīlim jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā šādi dokumenti:
iesniegums, kurā norādīti to pašvaldību pilnvaroto personu vārdi un uzvārdi, kas 2013. gadā patstāvīgi atklājušas zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus vai kas izņēmušas zivis, zvejas rīkus un zvejas līdzekļus, kā arī attiecīgā ieņemtā naudas summa par šiem pārkāpumiem vai par zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizāciju, un pašvaldības konta numurs, kurā būtu ieskaitāmi Zivju fonda maksājuma līdzekļi;
attiecīgo pašvaldību pilnvaroto personu patstāvīgi sastādīto protokolu apliecinātas kopijas;
attiecīgās pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu apliecinātas kopijas – ja lēmumu par soda naudas noteikšanu vai par zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu izņemšanu pieņēmusi šīs pašvaldības komisija.
Dokumenti jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā Rīgā, Republikas laukumā 2, 12. stāvā, 1215. kabinetā (tālrunis: 67027204).
• Sabiedrības integrācijas fonda publikāciju un sižetu konkurss
Konkurss “Dažādība vieno” paredzēts Latvijas mediju un pašvaldību informatīvo izdevumu štata žurnālistiem un ārštata autoriem un tiek organizēts projekta “Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija” informatīvās kampaņas ietvaros. Projektu īsteno Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru un Latvijas Tiesnešu mācību centru. Tas tiek finansēts ar Eiropas Savienības PROGRESS programmas “Diskriminācijas apkarošana un dažādība” atbalstu.
Konkursa mērķis ir veicināt žurnālistu un mediju interesi par diskriminācijas aktualitāti Latvijas sabiedrībā, tās dažādās grupās un par diskriminācijas negatīvo ietekmi uz sociālo procesu attīstību.
Konkursa pieteikuma anketa un nolikums publicēti SIF mājaslapā: www.sif.lv. Darbus un pieteikumus konkursam var iesniegt līdz šāgada 19. maijam.
Konkursa pieteikumi tiks vērtēti trīs kategorijās: TV un radio sižeti; nacionālie rakstītie mediji (drukātie un interneta); reģionālie rakstītie mediji (drukātie un interneta), pašvaldību mājaslapas un elektroniskās avīzes. Katrā kategorijā vienam konkursa uzvarētājam piešķirs naudas balvu 150 eiro apmērā.
Papildu informāciju par konkursu var iegūt, zvanot uz sabiedrisko attiecību aģentūru “Prospero” pa tālruni 67039769 un rakstot e–pastu: [email protected].
• Pagarināts termiņš manuskriptu konkursam “Mūsu stiprās dzimtas”
Apgāds “Jumava” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību izsludinājis manuskriptu konkursu “Mūsu stiprās dzimtas” ar mērķi tautas vēsturi, mūsu vecvecāku un vecāku stāstus saglabāt nākamajām paaudzēm. Lai konkursā piedalītos vairāk interesentu, manuskriptu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz šāgada 15. septembrim.
Apgāds “Jumava” 20 darbības gadu laikā bijis aktīvs kultūrvēsturisko stāstu izdevējs, tāpēc, turpinot grāmatu sēriju par Latvijas kultūrvēsturi, apgāds aicina pašvaldībās dzīvojošos vēsturniekus, literatūras zinātniekus, novadpētniekus un citus aktīvus interesentus, kuri ir pierakstījuši, veidojuši un saglabājuši informāciju un aprakstus par savā novadā un pilsētā dzīvojošiem ļaudīm, kuri nāk no stiprām dzimtām, un pētījuši savu vai tuvākās apkaimes dzimtu likteņus, veidot manuskriptus, rakstīt stāstus un iesniegt tos konkursa žūrijai izvērtēšanai.
Konkursa uzvarētāja manuskriptu izdos apgāda “Jumava” grāmatu sērijā par Latvijas kultūrvēsturi, kā arī tiks izvēlēti vēl divi manuskripti, kas saņems balvas no “Jumavas”.
Pilna informācija par konkursu pieejama šeit: www.jumava.lv.