Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 00:05
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Teterevu fonds un Mākslas akadēmija palīdz izdaiļot Rīgu
30. aprīlī Rīgas mērs Nils Ušakovs un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi parakstīja vienošanos par sadarbību fonda programmas “Māksla publiskajā vidē” aizsākšanā un īstenošanā Rīgas pašvaldības teritorijā līdz 2017. gadam. Programmas mērķis ir īstenot publiskajā telpā sistemātisku un programmatisku augsta līmeņa mākslas darbu klāstu, kas bagātinās kultūras vidi Rīgā un veicinās tās popularizēšanu un pazīstamību Latvijā un ārvalstīs, kā arī sekmēs pilsētvides kvalitāti, palielinot Rīgas kā reģiona metropoles konkurētspēju.
“Uzņēmēji, kas šajā kabinetā piedāvā, nevis prasa, ir rets gadījums. Mēs redzam, ka idejas, ko Teterevu fonds jau realizējis, ir ārkārtīgi interesantas, drosmīgas un dažreiz pat labā nozīmē provokatīvas, turklāt šis būs mūsu reģiona valstīs vēl nebijis mūsdienu mākslas projekts,” teica Nils Ušakovs.
“Māksla publiskajā telpā ir visiem cilvēkiem pieejams mūsdienu mākslas darbs. Veidojot interesantus un pārsteidzošus mākslas darbus, kas liek cilvēkiem pie tiem apstāties, padomāt un tos izbaudīt, vēlamies ne tikai valsts simtgadē dāvināt unikālas un paliekošas kultūras vērtības, kas pietuvinās mūsu galvaspilsētu mūsdienu kultūras metropolēm, bet arī aktivizēt Latvijas māksliniekus un sniegt tiem platformu ideju realizācijā,” akcentē mecenāts Boriss Teterevs.
Programmā “Māksla publiskajā telpā” paredzēts realizēt trīs skates uzvarētāju darbus – Ērika Boža “Soliņus”, kas atradīsies Bastejkalnā, Brigitas ZelčasAispures “Kluso dabu”, kas tiks novietota LU Botāniskajā dārzā, un Ojāra Pētersona “Lielo vāzi” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas. Mākslinieku Kriša Salmaņa un Lienes Mackus mākslas objektiem no programmas sērijas “Uz soliņu!” sadarbībā ar Rīgas domi šobrīd tiek meklētas atbilstošas vietas Rīgas pilsētvidē.
14. maijā Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu skatē bija iespēja apskatīt 24 autoru izstrādātās vairāk nekā 30 fasāžu krāsojuma un dekoratīvās apdares koncepcijas Rīgas pilsētas izglītības iestāžu ēkām.
“Projekta ideja ir veicināt labu praksi sadarbībai starp augstskolu un pašvaldību. Studenti vēlas piešķirt izglītības iestāžu fasādēm māksliniecisku individualitāti, tā radot bērniem un ģimenēm draudzīgāku vidi. Studentu darbi ir iztēles un krāsām bagāti. Man ir liels prieks, ka sadarbībā ar Rīgas domes Īpašuma departamentu studentu ideju priekšlikumi tiks realizēti arī dzīvē,” stāsta LMA rektors Aleksejs Naumovs.
Rīgas domes Īpašuma departaments jau vairākus gadus mērķtiecīgi īsteno koncepciju – renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā mikrorajona dominantes. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo iestāžu ēku būvētas pēc 20. gs. sešdesmito un septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību – mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi.
2014. gadā pašvaldības budžetā paredzēti līdzekļi 22 Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu ēku fasāžu renovācijai un siltināšanai.
Gruzijā atklāts Jūrmalas bulvāris, Jūrmalā – kūrortsezona
5. maijā Zugdidi (Gruzijā) pašvaldības kūrortpilsētā Anaklijā, piedaloties Latvijas vēstniecei Gruzijā Elitai Gavelei, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim un Zugdidi pilsētas mēram Levanam Kondžarijam, tika svinīgi atklāts Jūrmalas bulvāris. Jūrmalas pilsētas mērs savā uzrunā atzina, ka Gruzijas iedzīvotāji un pilsētas vadība izrādījusi cieņu visai Latvijas tautai, apliecinot vēsturiski ciešās un draudzīgās abu valstu attiecības. Savukārt viņa Zugdidi kolēģis apsveica ciemiņus Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos 4. maijā un uzsvēra, ka Jūrmalas bulvāra atklāšana maija sākumā ir izvēlēta, atzīmējot abu pilsētu – Jūrmalas un Zugdidi – sadraudzības līguma stāšanos spēkā pirms diviem gadiem un atklājot kūrorta sezonu Anaklijā. Zugdidi mērs izteica cerību, ka arvien vairāk Latvijas tūristu ieinteresēsies par atpūtas iespējām kūrortpilsētā Anaklijā.
Jūrmalā jauno vasaras kūrorta sezonu atklāja 17. maijā ar vairāku tūkstošu jūrmalnieku svētku gājienu pa Jomas ielu un daudzpusīgu koncertprogrammu dienas garumā. Šovasar atpūtniekus priecēs jauni apstādījumi un rotaļlaukumi. Aktīvās atpūtas cienītāji varēs iznomāt velosipēdus piecos automātiskās velonomas punktos un izmēģināt trīs jaunus veloekskursiju maršrutus. Līvu akvaparkā jūnija sākumā viesus sagaidīs šīs sezonas jaunums – āra peldbaseins ar pretstraumi tiem, kas vēlas sportiskāku izklaidi.
Tukuma novadā jauns kopienas centrs Irlavas pagastā
Tukuma novada Irlavas pagastā durvis vēris Irlavas kopienas centrs. Tajā izbūvētas četras telpas un sanitārais mezgls, kas pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī iegādāts aprīkojums – mēbeles, virtuves iekārta, rotaļlietas, galda spēles un portatīvais dators. Irlavas kopienas centrā ikviens pagasta iedzīvotājs var iesaistīties dažādās aktivitātēs un praktiskajās apmācībās. Mazajiem irlavniekiem iespējams rotaļāties spēļu istabās, bet pieaugušie var radoši darboties nodarbību telpā. Centrā ir iekārtota virtuve, kur mācīties, kā gatavot ēst. Patlaban tiek izzinātas pagasta iedzīvotāju vēlmes, lai izveidotu nodarbību programmas, kurās iegūtās zināšanas būtu praktiski noderīgas visai kopienas attīstībai. Irlavas kopienas centra izmaksas ir 19 000 eiro, kas segtas no Tukuma novada domes budžeta līdzekļiem.
Latvijas zēnu kori piedziedājuši “Zaļo bumbu”
30. aprīlī Talsu sporta hallē, gatavojoties 11. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, jau piekto reizi notika zēnu koru saiets “Zaļā bumba”. Koncertā “Ripo. Rāpo. Repo. Rūpo” kopā pulcējās rekordliels mazo dziedātāju skaits – 40 zēnu koru ar 1300 dziedātājiem. Tomēr zēnu koru vadītāji un komponisti atzīst, ka dziedātgribētāju skaits arvien sarūk. Tāpēc jāturpina centieni saglabāt koru sadziedāšanās tradīcijas. Zēnu koru saieta “Zaļā bumba” idejas autors un mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Gints Ceplenieks. Zēnus no visas Latvijas uzņēma Talsu 2. vidusskolas kolektīvs. Pirms koncerta ciemiņiem tika dota iespēja iepazīt Talsus, apmeklēt Radošo sētu, kur gaisā tika palaistas papīra lidmašīnas ar jaukām domām un sveicieniem pilsētai deviņos pakalnos.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus rīkoja pieņemšanu, lai pasniegtu Pateicības rakstus visiem 40 koru vadītājiem par dalību saietā. Pateicības rakstu saņēma arī studijas “Dziesmu skola” vadītāja Baiba VeismaneRezonga, saieta krusttēvs un pasākuma vadītājs Intars Busulis, komponists un mūziķis Raimonds Tiguls, Valsts izglītības satura centra vecākā referente kora mākslā Rita Platpere un citi.
Uztraukums, ko juta mazie koristi, sevišķi liels bija, izpildot Raimonda Paula pirmatskaņojumu ar Ingas Krišānes vārdiem “Ja labi paskatās”, jo klavierpavadījumu spēlēja pats maestro.
Saieta idejas autors Gints Ceplenieks uzskata: “Es domāju, ka muzikālās lietas ir izdarītas godam. Svarīgi katru gadu no jauna atkārtot: lai cilvēks augtu par krietnu latvieti, nevis datorpogu pavēlnieku, viņam jāaug ar skatu uz priekšu un uz augšu – savai dzimtenei.”
Ventspilī dots starts jaunajai tūrisma un velosezonai
Ventspils Piedzīvojumu parkā ar pasākumu “Piknikojam ventiņos!” 17. maijā atklāja jauno Ventspils vasaras tūrisma sezonu, ko jau ceturto gadu pēc kārtas ievadīja velobrauciens pa pilsētas ielām. Trasē devās vairāk nekā 3000 dalībnieku, kuri bija ne tikai īpaši piknikam piemeklējuši tērpus, bet arī dažādi izrotājuši savus velosipēdus. Ventspils pilsētas ielas todien tika piepildītas ar smaidošiem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem. Tieši pulksten 12 uzrunu velobraucējiem un līdzjutējiem teica Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kurš sirsnīgi pateicās visiem par kuplo dalību pasākumā un atzīmēja, ka pilsētā šogad ir izbūvēti veloceliņi 45 km kopgarumā, kā arī aicināja ventspilniekus un pilsētas viesus tos arī ikdienā izmantot. Starts tika dots ar nelielu salūtu, un dalībnieki devās pa Ventspils ielām 8,7 km garajā trasē. Pēc finiša katrs velosipēdists saņēma īpašu sertifikātu un uzlīmi, kā arī nobaudīja sportisku cienastu. Pasākuma kulminācija, ko gaidīja teju visi velobrauciena dalībnieki, bija izloze, kur viens laimīgais tika pie galvenās balvas – velosipēda.
Īpašā svētku ceremonijā tika godināti arī jaunie Ventspils tūrisma gidi. Tovakar varēja apmeklēt Ventspils muzejus, kuros bija sagatavoti nakts pasākumi, kas veltīti katru gadu notiekošajam pasākumam “Muzeju nakts”.
Atdzimis Kuldīgas novada muzejs
Uzsākot jauno tūrisma sezonu, ikviens tiek gaidīts pēc restaurācijas atvērtajā Kuldīgas novada muzeja ekspozīciju centrā “Bangerta villa”.
“Atjaunojot muzeju, esam saglabājuši Bangerta villas kultūrvēsturisko vērtību, izveidojot to par vēstures, pētniecības, mākslas un restaurācijas centru, kas iedzīvotājiem un viesiem piedāvās jaunus muzeja pakalpojumus,” gandarījumu par paveikto pauž Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā projektā atjaunoti Kuldīgas novada muzeja ēkas vēsturiskie sienu un grīdu krāsojumi, kā arī greznās krāsnis. Līdz ar telpu restaurāciju un labiekārtošanu otrajā stāvā izveidota ekspozīcija – dzīvoklis, kurā iespējams ielūkoties 20. gs. sākuma turīga kuldīdznieka ikdienā – ēdamistabā, dāmas buduārā, mūzikas salonā, arī kunga kabinetā, kur apskatāma daļa no kolekcionāra kuldīdznieka Jāņa Mētras apjomīgās spēļu kāršu kolekcijas. Pirmajā stāvā darbojas ērts informācijas un klientu apkalpošanas centrs. Ēkā ir pacēlājs, kas atvieglos muzeja apskati cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekta noslēgums plānots šāgada 20. jūlijā, līdz tam būs izgatavotas vitrīnas un stendi trešā stāva ekspozīcijai.
Jau 2010. gadā projekta “Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide” rezultātā restaurēta krievu nacionālā romantisma stilā celtās muzeja ēkas fasāde un izveidots Latvijā pirmais koka amatniecības un restaurācijas centrs.
Jaunas norādes Pāvilostas novadā
Pāvilostas pašvaldība realizējusi ELFLA programmas atbalstītu projektu “Dabas un kultūrvēsturisko objektu apzināšana un popularizēšana Pāvilostas novadā”. Tā mērķis bija aktualizēt Pāvilostas novada kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, sakopjot objektus un izvietojot norādes pie novada dabas un kultūrvēstures objektiem. Uzstādīti septiņi viendaļīgi un 15 divdaļīgi informatīvie karšu stendi, divas tūrisma norādes zīmes un 24 virziena rādītāji tūristiem. Jaunas tūrisma informācijas zīmju izdrukas ar antigrafiti pārklājumu uzstādītas pie dabas un kultūrvēstures pieminekļiem visā Pāvilostas novada teritorijā.
Liepājas vasara sākusies aktīvi
4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā un desmitajā gadadienā, kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, Liepājā notika orientēšanās spēles “Liepājas pēdas Latvijā”, kas vienkopus pulcēja gandrīz 1000 aktīvu un atraktīvu dalībnieku. Katrai komandai bija jāatmin un jāapmeklē deviņi kontrolpunkti. Ātrums spēlēs netika vērtēts, dalībniekiem tikai bija jābūt uzmanīgiem un jāievēro visi ceļu satiksmes noteikumi. Pēc finiša dalībnieki varēja nobaudīt zupu un tēju, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs un atrakcijās. Kopumā spēlēs startēja 94 riteņbraucēju, 88 kājāmgājēju un 40 autobraucēju komandas. Pirmo reizi šāda mēroga orientēšanās spēles ar nosaukumu “Liepājas pēdas Latvijā” pašvaldība rīkoja 2008. gada septembrī par godu Latvijas 90. gadadienai. Toreiz spēlēs piedalījās aptuveni 400 dalībnieku, kas šķita daudz.
Kuplais riteņbraucēju skaits sacensībās nebija pārsteigums, jo Liepājas pašvaldība atzīta par Latvijā aktīvāko pašvaldību ikdienas riteņbraukšanas veicināšanā, balvā saņemot jaunu velosipēdu. Par konkursa otru laureāti tika atzīta Ogres novada pašvaldība. 13. maijā Jūrmalas parkā pie skeitparka, piedaloties Liepājas domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam, uzstādīts Liepājā pirmais brīvpieejas veloremonta statīvs ar velopumpi. Pašapkalpošanās “darbnīcā” ietilpst divi statīvi – vienā metāla auklās piestiprināti instrumenti velosipēda labošanai, bet otru statīvu var izmantot kā rokas pumpi velosipēda riepu piepumpēšanai.
Atklājot “darbnīcu”, G. Ansiņš solīja: ja šis punkts veiksmīgi darbosies, tādi paši statīvi tiks izvietoti arī citviet.
Nīcenieki iepazīst Jūrmalciemu
4. maijā jaundibinātā Jūrmalciema interešu kopa “Kalvas” rīkoja pasākumu “Vai pazīsti Jūrmalciemu?”. Tā bija lieliski pavadīta diena ar orientēšanos, iespēju uzzināt Jūrmalciema vēsturi, jautrām stafetēm un novada pašdarbības kolektīvu koncertu. Vislielākā vērtība, iespējams, bija faktam, ka pasākuma organizēšanā iesaistījās teju trešdaļa jūrmalciemnieku.
Lielākā daļa komandu izvēlējās startēt kājāmgājēju klasē, kopumā mērojot septiņus līdz astoņus kilometrus, tikai divas komandas devās ceļā ar velosipēdiem, nūjotāju gan šoreiz nebija. Atgriežoties visi aizpildīja anketas, parādot ceļā apgūtās zināšanas. Kopvērtējumā vislabākos rezultātus uzrādīja vietējo komanda. Pēc labi padarīta darba visi kāri notiesāja Jūrmalciema interešu kopas “Aizjomietes” vārīto gardo zivju zupu, kam sekoja daudzveidīgas stafetes bērniem un pieaugušajiem. Īpašu aizrautību radīja “slēpošana” ar trīsvietīgajām slēpēm un milzu puzles kārtošana ar aizvērtām acīm.
Priekules novada raibie raksti
2. maijā jauno tūrisma sezonu atklāja Priekules pašvaldības un velokluba organizētais MTB velomaratons, kas šogad piedzīvoja viskuplāko dalībnieku skaitu – 174. Maratonu 55 km garumā izbrauca 16 dalībnieku, bet pusmaratonā šogad startēja 84 velomīļi. Bērnu maratona dalībnieku skaits pārsniedza visu iepriekšējo gadu rekordus un pulcēja 56 bērnus. Pirmo reizi Priekules MTB velomaratona vēsturē 55 km garo distanci veica arī pirmā un vienīgā sieviešu kārtas pārstāve rīdziniece Zanda Rutkovska, kura kļuva arī par absolūto uzvarētāju maratona distancē.
Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē šopavasar notika ģimeņu sporta diena, kuras galvenais notikums bija alpīnisma sienas atklāšana. Kāpšanas siena aizņem 91 m2 platību un ir nepilnus deviņus metrus augsta, tā ierīkota ar sešu līmeņu sarežģītības celiņiem.
Lai uzturētu dziesmu svētku spēcinošo garu un izvēlētos tādu repertuāru, kas pašiem mīļš un kam neatliek laika tad, kad jāapgūst koprepertuārs, Priekulē notika sarīkojums “Ar dziesmiņu birzi triecu, ar dancīti laiku vedu”. Tajā sadziedāja un sadancoja tuvākie kaimiņi – durbenieki, grobiņnieki un priekulnieki. Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska novēlēja: “Lai gandarījums par izdziedātām dziesmām un izdejotiem deju rakstiem uztur možu garu līdz nākamajiem starpnovadu koncertiem!”
No 9. līdz 11. maijam Priekulē norisinājās starptautiskais skolu draudzības festivāls, kas aizsākts jau 1965. gadā un šogad notika 49. reizi. Katru gadu tas norisinās kādā no festivāla sadraudzības pilsētām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā vai Krievijā. Mājinieki viesiem izrādīja, ko prot un ko dara novada iedzīvotāji – no maza līdz lielam.
Līgums Zemgales uzņēmēju atbalstam
Jelgavā noslēgts sadarbības līgums starp Zemgales Plānošanas reģionu un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Dokumentu, kas paredz sniegt konsultatīvo un informatīvo palīdzību Zemgales reģiona uzņēmējiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem, parakstīja Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Plašu sadarbību plānots izvērst uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras sakārtošanā un investīciju piesaistē, kā arī arodizglītības un mūžizglītības jomā.
Jelgavas novada logo – labākais!
Īpašā sarīkojumā, kas veltīts Pasaules intelektuālā īpašuma dienai, 25. aprīlī LR Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera apbalvoja konkursa “Gada preču zīme 2013” laureātus divās nominācijās – “Gada preču zīme – Latvijai” un “Gada preču zīme – pasaulei”. Apbalvojumam kopumā bija pieteikta 131 aizvadītajā gadā reģistrēta preču zīme. Par labāko Latvijā atzīts Jelgavas novada pašvaldības logo un sauklis “Jelgavas novads stabilai nākotnei”. Kā norāda Patentu valde, apbalvojums piešķirams tiem uzņēmējiem, kuri visskaidrāk saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā. Nosakot uzvarētājus, vērā tika ņemts gan žūrijas komisijas viedoklis, gan sabiedrības balsojums. Jelgavas novada logo ieliktas būtiskākās vērtības. Zelta krāsa simbolizē cilvēkus, ģimenes un darba tikumu, zilā – Lielupi ar pietekām, zaļā – vidi un lauksaimniecību. Sauklis apliecina, ka novadā stabila attīstība ir liela vērtība.
Iecavnieki uzgavilē jaunajam stadionam
Iecavas novada iedzīvotāju sapnis ir piepildījies – 30. aprīlī ar aplausiem, skaistiem priekšnesumiem, pilnām tribīnēm un ziediem tika atklāts jaunais sporta komplekss pie Iecavas vidusskolas. Stadionā ir iespēja trenēties dažādās vieglatlētikas disciplīnās – tāllēkšanā, kārtslēkšanā, augstlēkšanā, lodes grūšanā, diska mešanā, šķēpmešanā –, kā arī ir pieejams skrejceļš ar papildu inventāru un futbola laukums. Tribīnēs ir 424 sēdvietas, ir ģērbtuves ar dušām, komentētāju telpa un palīgtelpa inventāram. Stadionā ikdienā trenējas Iecavas vidusskolas un sporta skolas “Dartija” audzēkņi, un tas ir atvērts ikvienam iecavniekam.
Jaunajā stadionā jau aizritējušas pirmās starptautiskās vieglatlētikas sacensības un Zemgales reģiona skolēnu vieglatlētikas sacensības četrcīņā “Draudzība”.
Iecavnieki cer uz pirmajiem stadiona rekordiem, kurus, iespējams, izdosies uzstādīt 7. jūnijā, kad šeit pirmo reizi notiks tradicionālie novada sporta svētki.
Koknesē pamodina samu un tūrisma sezonu
Jau piektie Sama modināšanas svētki 17. maijā Koknesē ieskandējuši jauno tūrisma sezonu. Kokneses Sams visas dienas garumā pagodināja koknesiešus un ciemiņus ar savu klātbūtni. 2013. gada svētkos pirmo reizi Koknesē notika Tvīda brauciens. “Šogad koknesieši vairs nebija jāskubina,” ar gandarījumu atzina idejas iniciatore Ita Lejiņa. Krāšņo retrotērpu un ziediem izpušķoto velosipēdu parādi – gluži kā no žurnāla “Atpūta” vāka – pavadīja zvaniņu skaņas un līdzjutēju gaviles.
Dienas ritējumā bija gadatirgus, izklaides bērniem un viduslaiku sporta spēles, arī koknesiešu iecienītais mūku futbols. Pilsdrupās apmeklētājus vilināja uz uguns vārītā sama zupa un izbrauciens ar motorlaivu.
Šogad Kokneses novada domes pašvaldības aģentūra “Kokneses tūrisma centrs” svin 15 gadu jubileju. Pirmo reizi Kokneses viduslaiku pilsdrupās tūrisma veicinātāji aicināja uz Muzeju nakts pasākumu “Kad ik akmenī dzīvība pulsē”. Šajā vakarā apmeklētāju paviljonā atklāja nelielu restaurētu senlietu ekspozīciju. Ikviens varēja izmēģināt spēkus metamo cirvju un šķēpu mešanā mērķī, izkalt savu laimes vērdiņu, darboties smilšu animācijas darbnīcā vai ļauties aizraujošam piedzīvojumam – orientēšanās pārgājienam “Misija – Koknese”. Citi nelaida garām iespēju ietērpties viduslaiku tērpā un nofotografēties pie senajiem mūriem. Pilsdrupām satumstot, uz lielā piepūšamā ekrāna latviešu mākslas filmu mīļotāji varēja vērot vecos, labos “Vella kalpus”.
Neatkarības riteņbrauciens Pļaviņu novadā
4. maijā jau ceturto gadu pēc kārtas norisinājās Pļaviņu novada neatkarības riteņbrauciens, kurā piedalījās 394 dalībnieki. Balvas saņēma ne tikai ātrākie dažāda vecuma velobraucēji, bet arī viskuplāk pārstāvētais kolektīvs un ģimene, pieredzējušākais un jaunākais dalībnieks, unikālākā velosipēda īpašnieks un citi.
Starptautiska konference Jēkabpils novadā
Jēkabpils novadā no 5. līdz 9. maijam notika projekta “Pārrobežu sadarbība starp reģioniem Latvijā un Rumānijā, lai uzlabotu izglītības kvalitāti” noslēguma konference. Abu valstu pārstāvji dalījās pieredzē, vērtēja projekta nozīmi un ilgtspēju, kā arī nostiprināja turpmākās saites, parakstot sadarbības līgumu starp Jēkabpils novadu un Kumpenas pašvaldību. Konference bija reģionāla, tāpēc aktivitātes notika dažādās Latvijas vietās: Zemgalē – Jēkabpilī, Jēkabpils novada Rubeņos, Zasā, Viesītes novadā, Latgalē – Daugavpilī. Šāda darba kārtība konferences dalībniekiem nodrošināja jaunas pieredzes ieguvi citās pašvaldībās, bet Rumānijas delegācijas ciemiņiem arī iespēju iepazīt Latvijas dažādību – gan Viesītes bānīti, gan Marka Rotko muzeju un Daugavpils cietoksni. Iesaistīto pašvaldību vadītāji Jēkabpils novada Rubenes dabas parkā kopīgi iestādīja koku, kas simbolizēs izglītību un sadarbību.
Pirmās Twitter fotomedības Preiļos
3. maijā Preiļu pludmalē un aktīvās atpūtas zonā pie Preiļu pilsētas parka dīķiem ar plašu programmu gan maziem, gan lieliem tika atklāta vasaras pludmales sezona. Aktīvās atpūtas zonā visu dienu aktīvi rosījās pludmales volejbola un futbola turnīra dalībnieki, bet BMX trasē savus spēkus iemēģināja ekstrēmāku aktivitāšu cienītāji. Jauniešiem tika piedāvāta iespēja trīs stundu garumā piedalīties Twitter fotomedībās Preiļu pilsētā, apmeklējot 20 kartē norādītos punktus un izveidojot pašbildes, kuras tika piereģistrētas twitter.com kontā. Dienas vidū pludmalē norisinājās oficiālā sezonas atklāšana, kuras laikā tika ieslēgta Preiļu pilsētas skaistā strūklaka un parka dīķu sistēmā ielaida 200 kg karpu.
Ludzas novads aicina ciemos
Ludza ir senākā Latvijas pilsēta, un Ludzas novads – īpaša pārvērtību vieta. Te senais sadzīvo ar jauno, vienojošais savijas ar atšķirīgo, te harmoniski lēnīgais latgaliešu dzīves tecējums ieplūst attīstības un pārmaiņu ritumā.
Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele aicina: “Ludzu ieskauj seni pilskalni un pieci ezeri. Tomēr brīnišķīgie dabas skati nav vienīgais, ko Ludzas novadā var baudīt, piedzīvot un izgaršot. Ceļotājiem būs interesanti iepazīt gan interesantos apskates objektus un senās baznīcas, gan joprojām dzīvās autentiskās tradīcijas, svētku un sadzīves rituālus, tautas folkloru, apgūt kādu seno arodu Ludzas amatnieku meistardarbnīcās. Īpaši patīkama ir nesteidzīgā atpūta viesu mājās pie ezeriem, makšķerēšana, melnā lauku pirts un citi veselību uzlabojošie rituāli. Ir arī iespēja piedalīties vēstures dokumentu pētniecībā, vēstures semināros, reālos pētniecības darbos! Lai katram no mums senās pils mūri dod spēku un jauno ceļu bruģis virza uz priekšu!”
Ludzas pilskalnā šobrīd ir tikai Livonijas ordeņa senās pils drupas, bet mūsdienu tehnoloģiju iespējas piedāvā 3D ekskursiju – virtuālu pils rekonstrukciju planšetdatora ekrānā. Šī ir pirmā šāda veida mobilā aplikācija Eiropā, kas balstīta uz virtuāli papildinātas realitātes tehnoloģijām un ļauj tās lietotājam ar planšetdatora palīdzību atgriezties vairākus gadsimtus senā pagātnē, kur it kā tiek uzlaikots senais pils izskats uz esošam drupām reālā vidē, dažādos gadalaikos un gaismās.
21. jūnijā jau sesto gadu Ludzas pilskalnā Latgales un pārnovadu amatu meistari, saimnieki un dziedātāji sanāks kopā, lai svinētu “Lielo latgaļu tirgu” un vasaras saulgriežus. Te varēs vērot seno amatu demonstrācijas vides darbnīcās, piedalīties seno latgaļu cīņās un spēlēs, uzdziedāt ar folkloras kopām. Saules rietā vasaras saulstāvjos visi kopā iegriezīsim saules ritu.
26. jūlijā Ludzas stadionā “Vārpa” notiks kārtējās “Klaidoņu dienas”, tajās ludzāniešus un viesus priecēs motociklu parāde, rokmūzikas koncerti, bet Makašānu trasē notiks tradicionālās autosacīkstes. Tā ir lieliska atpūta ar adrenalīna piedevu.
No 8. līdz 10. augustam svinēsim Ludzas pilsētas svētkus “Ar sauli azotē”, kur sabrauc gan bijušie ludzānieši, gan draugi un radi, gan viesi no daudzām valstīm. Pilsēta piedāvā pasākumus visdažādākajām gaumēm. Šogad Ludzu pieskandinās arī populārais bērnu un jauniešu popmūzikas festivāls “Saules lietus Latgalē”.
Gulbenes novada īpašā ēdienkarte
Pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” sadarbībā ar vairākiem Gulbenes novada ēdināšanas uzņēmumiem jau trešo gadu gan gulbeniešiem, gan novada viesiem piedāvās Gulbenes novada īpašos ēdienus. Šogad ēdienkartē iekļauti jauni ēdieni: kartupeļu biezzupa “Saullēkts Gulbenē”, salāti “Lācīšu raibie”, pamatēdieni “Mazais bānītis” un “Volfa mundieris”, deserts “Kalna muiža” un kokteilis “Gulbīša lidojums”. Ēdienu nosaukumi tapuši, izvēloties vietu, objektu un personu vārdus, kas ļoti cieši saistīti ar Gulbenes novadu. Tā, piemēram, kartupeļu biezzupa atgādina saulainu dienu Gulbenē, nosaukums “Lācīšu raibie” tapis par godu atpūtas kompleksam “Lācītes”, pamatēdiens “Mazais bānītis” stāsta par vienīgo regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu Baltijā, bet “Volfa mundieris” izceļ baronu fon Volfu nozīmi Gulbenes pilsētas un apkārtnes vēsturē. Deserts “Kalna muiža”, atgādinot nelielu pakalnu, veltīts Kalna muižai Kalnienā Stāmerienas pagastā, un, kokteilis “Gulbīša lidojums” izceļ Gulbenes novada simbolu – gulbi. Gulbenes novada īpašos ēdienus var nobaudīt vasaras tūrisma sezonā, kopš 17. maija.
Madonā uzstādīti divi vides monitori
Lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbības reklāmai un mārketingam, Madonā uzstādīti divi vides monitori – Saieta laukumā un daudzfunkcionālajā sporta hallē. Šo iespēju pavēra starpvalstu projekts “Sociāli ekonomiskās attīstības, biznesa un sadarbības veicināšana pierobežas reģionos”, kas paredzēts aprīkojuma iegādei uzņēmējdarbības izstāžu un pasākumu nodrošināšanai. Tāpēc arī projekta vadītāja Dace Āriņa uzsver: būtiski, lai monitoros parādītos informācija par novada uzņēmējiem, viņu aktualitātēm, notikumiem, informācija, kas svarīga uzņēmējdarbības videi.
Robežtirgū Valka un Valga atzīmē desmit gadus Eiropas Savienībā
10. maijā uz Latvijas un Igaunijas valstu robežas norisinājās 12. Lielais labdarības robežtirgus. Abas valstis ar plašu izklaides un kultūras programmu atzīmēja 10 gadus Eiropas Savienībā. Dienas garumā dvīņu pilsētās Valkā un Valgā notika ne tikai tirgošanās, bet arī dažādas atrakcijas visām gaumēm. Pasākuma atklāšanas ceremonijā svinīgas runas teica abu pilsētu mēri – Vents Armands Krauklis un Kalevs Herks, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Igaunijā vadītāji Inna Šteinbuka un Hanness Rumms. Uz skatuves tika aicināti un apsveikti 2004. gada maijā dzimušie bērni.
Pirmo reizi pasākuma vēsturē notika konkurss gaļas ražotājiem jeb pirmais starptautiskais gaļas un desu festivāls. Tajā gardos izstrādājumus vērtēja gan festivāla žūrija (restorāna “Kaļķu vārti” šefpavārs Raimonds Zommers), gan abu pilsētu mēri. Dalībai tirgū bija pieteikušies gandrīz 200 tirgotāju no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Varēja iegādāties slavenos sīpolus no Peipusa ezera, kūpinātas pīles un čili ievārījumu!
Īpašu skatītāju atsaucību guva abu mēru šūpošanās kīkinga šūpolēs, simbolizējot šā gada labdarības mērķi. Valkas un Valgas pašvaldību vadītāji ir vienojušies šāgada tirgus ieņēmumus ieguldīt unikālu šūpoļu uzstādīšanā uz Valkas–Valgas robežas. Šūpojoties būs iespēja vienlaikus būt divās valstīs. Pasākuma odziņa bija jauns sporta veids, ko plānots izvērst par tradīciju – uz abu valstu robežas ar siksnām ap galvu spēkojās abu valstu mēri! Uzvarēja draudzība!
“Aktīvi strādājot un pilnveidojot iesākto, mērķis – radīt vienu no lielākajiem un populārākajiem pasākumiem Baltijā – ir sasniedzams,” uzskata Vents Armands Krauklis.
Valmierā iestādīta piemiņas liepa
10. un 11. aprīlī Valmierā – Vidzemes Augstskolā un Valmieras muzejā – notika starptautiska konference “Brāļu draudze Vidzemes kultūrtelpā”, kurā piedalījās vēstures, filozofijas, filoloģijas un literatūras pētnieki, mācībspēki no Latvijas, Somijas, Čehijas un Zviedrijas. Konference bija veltīta hernhūtiešu kustības vēsturei Vidzemē 18.–19. gs., rakstnieka Artura Baumaņa romānu triloģijai “Hernhūtieši”, kā arī Valmiermuižas īpašnieces Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes personībai. Pateicoties tieši viņai, romānā pieminētā Brāļu draudze kļuva par latviešu nacionālās izglītības un atmodas pirmsākumu.
Konference tika atklāta ar tās dalībnieku pieņemšanu Valmieras pilsētas pašvaldībā. Lai godinātu Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes piemiņu, Valmieras centrā dalībnieki iestādīja liepiņu. Iepriekš šajā vietā pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas jau tika iestādīta liepa, kas izaugusi dižena. Mazā liepiņa būs kā ģenerālienes Hallartes piemiņas turpinājums, ko ar laiku plānots papildināt, šajā vietā uzstādot arī piemiņas zīmi. Valmiermuižas īpašniece bija hernhūtiešu kustības atbalstītāja, hernhūtiešu literatūras apgādātāja un izplatītāja. 1738. gadā viņa Valmiermuižā nodibinājusi hernhūtiešu skolotāju semināru latviešiem, kā arī finansējusi un organizējusi pirmo nozīmīgāko hernhūtiešu izdevumu latviešu valodā “Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas”.
Dikļos gatavojas dziesmusvētku 150. gadskārtai
Šogad apritēs 150. gadskārta kopš dziesmusvētku tradīcijas aizsākumiem, kad 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad – Neikenkalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, liekot pamatus latviešu tradīcijai. Pagājušā gada jūnijā Neikenkalnā Kocēnu novada pašdarbības kolektīvi talkā nojauca veco estrādi, lai tās vietā taptu jauns, Latvijā vēl nebijis projekts – dabas koncertzāle. Šobrīd turpinās apjomīgie darbi, lai 7. jūnijā jaunizveidotajā dabas koncertzālē varētu norisināties vērienīgais dziedāšanas svētku 150. gadskārtai veltītais pasākums. Šāgada janvārī Kocēnu novada dome pieņēma lēmumu noteikt Dikļu dabas koncertzāles būvniecību par Kocēnu novada pašvaldības 2014. gada prioritāro investīciju projektu, kā arī sakārtot īpašumtiesības, pārņemot Neikenkalnu Kocēnu novada domes īpašumā un nostiprinot īpašumtiesības zemesgrāmatā. Vietas unikālās akustiskās īpašības tiks veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Gan skatuve, gan amfiteātris ietvers daudzfunkcionalitātes ideju – skatuvei paredzētas divas maināmas iespējas, kuras izmantojamas gan apjomīgo dziesmusvētku pasākumu nodrošināšanai un ap 3000 dziedātāju un skatītāju uzņemšanai, gan jau ierasto ikdienas kultūras pasākumu rīkošanai – transformējamas tribīnes lieluzvedumiem, horizontāla grīda ar portālu un ekrānu brīvdabas uzvedumiem, koncertiem, dažādiem svētkiem, zaļumballēm. Īpaši lielu pasākumu gadījumos dabas koncertzālē varēs uzņemt līdz pat 5000 dalībnieku un skatītāju.
Maijā Dikļos notika dziedāšanas svētku ieskaņas pasākums, un nu vēsturisko vietu blakus Neikenkalnam rotā iespaidīgs vides objekts – “Sidraba birzs vainags”, kas dziesmu un deju svētku laikā bija centrālais objekts Rīgā, bet turpmāk tā atrašanās vieta būs tieši dziesmusvētku šūpulī – Dikļos. Pie katra birzs koka pasākuma laikā tika piestiprinātas plāksnītes, kas vēsta par tiem koriem, kuri piedalījās 1864. gada Dziesmu dienā Dikļos: tie bija seši vīru kori no Vidzemes – Dikļiem, Lielsalacas (Salacgrīvas), Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Straupes.
Stalbē jauns iemītnieks – Knauzers
17. maijā Muzeju nakts aktivitātes Pārgaujas novadā aizsākās ar lielā zirnekļa atklāšanu Stalbē un akmeņkaļa Aivara Kerliņa skulptūrām bagātajā pagalmā “Ezeriņos”. Zirneklis izvēlēts tāpēc, ka akmens apstrāde aizsākusies tieši ar zirnekli. Šī skulptūra ir kā pateicība zirneklim un ģenerālmēģinājums nākamajam gadam, kad uzņēmums svinēs divdesmit gadu jubileju un kad taps kāda īpaša, pagaidām neatklāta skulptūra. “Raudzību” viesi tika iesaistīti konkursā par zirnekļa vārda izvēli. Par atbilstošāko vārdu tika atzīts rozulietes Lailas Vidiņas ģimenes ierosinātais Knauzers. Vārds tika iesvētīts ar lielgabala šāvienu. Viesi varēja iziet zirneklim pa apakšu, apskatot noturīgās metāla konstrukcijas un stiprinājumus, kas esot stabilākas par bēdīgi slaveno veikalu “Maxima”. Pēc svinīgās daļas Muzeju nakts viesi tika aicināti pie svētku galda par godu zirnekļa atklāšanai un akmeņkaļa dzimšanas dienai.
Laša kauss Salacgrīvā
5. aprīļa agrā rītā Vecsalacās pulcējās makšķernieki, lai piedalītos Salacgrīvas novada domes organizētajās sacensībās taimiņu un lašu makšķerēšanā ar spiningu vai mušiņmakšķeri “Salacgrīvas Laša kauss 2014.” Sacensībās piedalījās 18 komandu, kopskaitā 72 dalībnieki, starp kungiem arī divas dāmas. Pēc oficiālās sacensību atklāšanas makšķernieki labākās copes vietas un lielākas zivs meklējumos izklīda, lai pēcpusdienā atgrieztos – svērtu, mērītu un apbrīnotu iegūto lomu vai apspriestu dienas neveiksmes un gūtu labas mācības no šīs dienas veiksminiekiem.
Noslēgumā Laša kausa sacensību dalībniekus uzrunāja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs: “Liels paldies, ka esat pie Salacas un jūsos ir interese par mūsu upi, šīm sacensībām un zivīm. Prieks redzēt dalībniekus no Lietuvas un Igaunijas, cerams, ka viņi nav pārlieku sabēdājušies, jo līdz godalgotajām vietām nedaudz pietrūka.”
Paziņojot sacensību rezultātus, galvenā tiesnese Inese Koluškina sacīja: “Jūs droši vien domājat, ka šodien nav zivju diena – pavisam ir noķertas 19 zivis, 6 laši (35,9 kg) un 13 taimiņi (35,6 kg). 19 vīriem veicās, un viņi tika pie zivīm, bet kopumā vērtējot – tiešām šī nebija zivju diena, jo diemžēl septiņām komandām bija jāiztiek bez loma.” Lielāko taimiņu sacensību vēsturē izvilka Ingus Homka no komandas “H–4” – 5,5 kilogrami un 87 centimetri!
Lašu makšķerēšanas sacensībās lielāko, smagāko un varenāko lasi (8,1 kg un 105 cm) pievārēja Raivis Bērziņš no “Salackrasti I” komandas. Viņam ne tikai pirmā vieta, bet arī šāgada Laša karaļa tituls. Salackrastu vīriem uzvara arī komandu kopvērtējumā.
Jaunas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem
Dabas aizsardzības pārvalde, pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumam, īstenojusi projektu, kurā tapušas piecas īsfilmas par Latvijas nacionālajiem parkiem un citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Visas īsfilmas iepazīstina ar nacionālajos parkos un citviet Latvijā sastopamajām dabas vērtībām no parka apmeklētāju skatpunkta. Visas filmas ieskaņotas latviešu un angļu valodā. Aptuveni 15 minūšu garās filmas stāsta par Ķemeru, Gaujas, Slīteres un Rāznas nacionālajos parkos sastopamajām dabas un kultūrvēstures vērtībām, to raksturīgajām ainavām un tūrisma iespējām parkos. Filma par Latvijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām sniedz ieskatu Latvijas daudzveidīgajā dabā un dabas aizsardzības vēstures attīstībā.
Filmas apskatāmas Dabas aizsardzības pārvaldes (http://daba.gov.lv/public/lat/aktualitates/video1/latvijas_daba/) un Vimeo (http://vimeo.com/86676624) interneta vietnēs.
Siguldā atvērs 1. S klasi
Siguldu pelnīti var uzskatīt par Latvijas olimpisko medaļu kaltuvi. Siguldas novada bērniem šoruden būs iespēja jauno mācību gadu uzsākt Siguldas pilsētas vidusskolas 1. klasē ar sporta novirzienu. Ideja par šādas klases izveidošanu ir radusies Siguldas novada domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam, gūstot iedvesmu no Siguldas olimpiešiem, īpaši brāļiem Dukuriem un Šiciem, kā arī SIA “Bobsleja un kamaniņu trases Sigulda” valdes priekšsēdētāja Daiņa Dukura iniciatīvas veidot Ziemas akadēmiju.
“Siguldas novada pašvaldība ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu – izaudzināt Latvijas nākamos olimpiešus,” saka Uģis Mitrevics. Ņemot vērā nepieciešamos laika un finanšu resursus, ir tikai likumsakarīgi jau šobrīd domāt par profesionālo sportistu pēctecību un šim mērķim efektīvi izmantot visu Siguldas novada sporta infrastruktūru.
“S” klases skolēni no 1. līdz 6. klasei pilnā apjomā apgūs vispārizglītojošās programmas priekšmetus, bet atšķirībā no citiem skolēniem katru dienu sāks ar sporta nodarbību un arī pēc mācību stundām atbilstoši sezonai dosies uz vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbībām – vieglatlētiku, slēpošanu, skrituļošanu, peldēšanu vai citām. Interešu izglītības nodarbību vadīšanai tiks pieaicināti profesionāli sportisti. Tāpat bērniem būs iespēja klātienē vērot dažādu profesionālo sportistu dalību sacensībās, bet vasarā skolēni piedalīsies sporta nometnēs.
“Mēs esam apzinājušies Latvijas izglītības sistēmas problēmu – skolēnu fiziskās sagatavotības prasības ir minimālas! Lai Latvijai būtu iespēja pēc 12 gadiem izcīnīt olimpiskās medaļas, ir nepieciešamas papildu investīcijas un nopietns darbs ar jauniešiem, attīstot viņus fiziski. Arī tad, ja skolēni izlems neturpināt profesionālo karjeru sportā, viņi būs ieguvēji, jo būs aktīvi, vispusīgi un fiziski veseli,” par ideju stāsta Dainis Dukurs.
Saulkrastu upēs ielaisti zivju mazuļi
15. aprīlī notika taimiņu divgadīgo mazuļu smoltu ielaišana Saulkrastu novada upju lejtecēs. Ar valsts Zivju fonda atbalstu projekts “Zivju resursu pavairošana un atražošana Saulkrastu novada upēs” iesākās jau 2012. gadā, kad Rīgas līča piekrastē tika notverti taimiņu vaislinieki, no kuriem zivju audzētavā “Tome” ieguva ikrus, inkubēja un izaudzēja smoltus.
Piedaloties Vidzemes zvejnieku biedrības un Saulkrastu novada domes pārstāvjiem, kā arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektoriem, vairāk nekā 2500 taimiņu mazuļu tika ielaisti Pēterupes, Ķīšupes un Aģes lejtecēs. Zivju mazuļu monitoringu un novērtējumu paredzēts veikt šogad un nākamajā gadā sadarbībā ar zinātniskā institūta “BIOR” speciālistiem.
Lai jūtami palielinātu taimiņu populāciju, arī turpmākos gados tiks īstenoti līdzīgi projekti.
Gaujas svētki Ādažos
17. maijā Gaujas svētki Ādažos tika svinēti vērienīgāk nekā jebkad agrāk. Ādažnieku un viesu īpaši interesi izraisīja Nacionālo bruņoto spēku militārās tehnikas demonstrācija, velo un auto tehnikas izstāde, mototriāla skolas un motobola paraugdemonstrējumi, kā arī bezceļu apvidus auto skate. Uz interesentu jautājumiem atbildēja gan Latvijas, gan ASV karavīri. Svētku vērotājus priecēja arī labākie Ādažu Kultūras centra un Ādažu izglītības iestāžu kolektīvi. Bērni varēja izbaudīt izjādes ar zirgiem, nogaršot dažādus kārumus, iegūt hennas tetovējumu, kā arī apmeklēt radošās darbnīcas Ādažu Mākslas un mūzikas skolā un iesaistīties daudzās un dažādās citās atrakcijās. Pavasara tirdziņā varēja iegādāties dažādus amatnieku darinājumus un lauku labumus. Vakarā Vējupes krastā folkloras kopas aizdedza vairākus ugunskurus.
Muzeju naktī gan brīvā dabā, gan iekštelpās Ādažos bija skatāma arī vēsturisku kinofragmentu skate par Ādažiem. Vakara programmā viesus priecēja folkloras grupas, populāri solisti un pats maestro Raimonds Pauls.
Īstu pārsteigumu sagādāja uguņošanas izrādes krāšņais un interesantais scenārijs. Pirms salūta Gaujas tilts izgaismojās Ādažu ģerboņa krāsās – baltā un zaļā, bet uguņošanas laikā tas laistījās dažādās krāsās. Uguņošanas izrādes noslēgumā izveidojās milzīgas zelta bumbas, kas pārvērtās sīkās zeltainās lāsītēs, simboliski atgādinot zelta lietu, kas nolijis pār Ādažiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017