Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 04:00
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
Pārskatā periodā – no 2013. gada 9. augusta līdz 2014. gada 30. maijam – notikušas četras Domes sēdes.
2013. gada 25. septembrī LPS Domes sēde notika divās daļās. Sēdes atklātajā daļā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks.
LPS Dome izskatīja Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2014. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu un vienbalsīgi nolēma nepilnvarot LPS priekšsēdi to parakstīt, taču turpināt dialogu ar valdību kompromisa panākšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē starp pašvaldībām un valsti.
Par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidējā termiņā LPS uzskata, ka, lai pašvaldībām tiktu nodrošināti pietiekami un pienākumiem proporcionāli finanšu resursi, būtu jāpalielina tām piekrītošā nodokļu daļa no visiem nodokļiem par vienu procentpunktu gadā, līdz 2020. gadā pašvaldību daļa sasniegtu 25% no tām piekrītošo nodokļu daļas.
LPS arī turpinās prasīt līdzekļu novirzīšanu valsts autoceļu fondam, kas atbilstu 100% ieņēmumu no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 30% ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
18. decembrī Domes sēdē, apspriežot ES struktūrfondu izlietojuma plānu 2014.–2020. gadam, tika pieņemts LPS Domes lēmums par Partnerības līgumu un līdzsvarotas attīstības iespējām, neatbalstot ne Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodam, ne darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” projekta iesniegšanu Eiropas Komisijā un aicinot Finanšu ministriju kā ES fondu vadošo iestādi sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām pārstrādāt ES struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentus.
Savā lēmumā LPS Dome aicināja jaunveidojamo valdību un politiskās partijas veikt pasākumus, kas kompensē Partnerības līguma ietvaros neiekļauto:
nekavējoties izveidot valsts attīstības finansējuma programmu, kurā nodrošinātas tās nacionālās prioritātes, kas nav iekļautas ES uzdevumu sarakstā un tādējādi neietilpst Partnerības līgumā, tajā skaitā nodrošinot pašvaldību iesaisti nacionālo prioritāšu īstenošanā ar kvotām katrai pašvaldībai;
atcelt normas, kas nepamatoti kavē valsts un pašvaldību tiešo atbalstu uzņēmējdarbībai;
saglabāt valsts īpašumā finanšu institūciju, kas spētu kreditēt konkurētspējīgu ekonomiku, tajā skaitā rūpniecības pārstrukturēšanu arī tad, ja ārvalstu bankām tas nav izdevīgi;
ik gadu palielināt pašvaldību daļu kopējos valsts budžeta ieņēmumos, līdz tā sasniegs 25%, radot iespēju pašvaldībām īstenot tās vietējās investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta prioritātes, kas nav iekļautas ES vai valsts uzdevumu sarakstā.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja jau LPS 22. kongresā 2011. gada 20. maijā Koknesē pieņemto rezolūciju “Par attīstības vadības principu maiņu”, kurā prasīta kvota katrai pašvaldībai, kas izmantojama ES2020 noteiktajiem virzieniem.
2014. gada 15. janvārī LPS Domes sēdē piedalījās arī tābrīža Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma, un domnieki viņai pauda atbalstu kā premjera amata pretendentei un uzteica viņas vadītās Zemkopības ministrijas darbu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apsaimniekošanā.
Apspriežot ES līdzekļu izmantošanas plānu 2014.–2020. gadam, pašvaldības vienojās, ka Partnerības līgumam un darbības programmām jāatbild uz diviem jautājumiem: kā konkrētais finansējums veicinās uzņēmējdarbības un ekonomikas izaugsmi un kāds ir finansējuma teritoriālais pārklājums, turklāt tam jābūt vienmērīgam visā Latvijas teritorijā.
Domes sēdē izskatīja arī Būvniecības likuma sagatavošanas gaitu, un LPS iestājās par termiņa pagarināšanu, jo vēl nav izstrādāti vairāki ar šo likumu saistītie normatīvie akti.
13. martā Domes sēdē piedalījās gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma, gan finanšu ministrs Andris Vilks, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis un vairāku ministriju atbildīgie darbinieki.
Pirms tam LPS Valdes sēdē tika formulēti virkne jautājumu, uz kuriem pēc LPS lūguma Ministru prezidentes komanda bija gatava sniegt atbildes un skaidrojumus.
Aktuālākais jautājums pašvaldībām šobrīd ir 2015. gada budžeta sagatavošanas gaita un pašvaldību loma tajā. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja, ka pašvaldības nav mierā ar to sarunu modeli, kāds bijis iepriekšējos gados, kad valdība uzklausīja Pašvaldību savienības priekšlikumus un vēlmes, bet palika pie savas pozīcijas. Viņš aicināja nākamā gada budžeta veidošanu balstīt uz kompromisu, uzsverot, ka kompromiss ir tad, kad abas puses diskusijās panāk abām piemērotus risinājumus. Ministru prezidente konkrētus skaitļus un proporcijas nesolīja, taču apliecināja, ka valdība sadarbosies ar pašvaldībām nākamā gada budžeta izveidē.
Premjere atgādināja arī smagās sarunas ar LPS vadītāju saistībā ar plānoto elektroenerģijas tirgus atvēršanu un kompensācijas mehānismu pašvaldībām un uzsvēra, ka liberalizācijai, kaut pagaidām tā atlikta, ir jānotiek un jāsagatavo iespēja elektroenerģijas tirgū ienākt citiem “spēlētājiem”.
Attiecībā uz Eiropas Savienības fondiem un to plānošanu Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards uzsvēra, ka šoreiz mēģināts ieviest jaunu pieeju – nevis ieguldīt naudu kādā sektorā, bet lai sasniegtu uzņemtos mērķus – gan tos, ko par prioritāti noteikusi Eiropa, gan tos, kas izvirzīti mūsu valsts Nacionālajā attīstības plānā. Viens no lielākajiem ieguldījumiem paredzēts transporta infrastruktūras attīstībā (27%). Pašvaldību iniciatīvām no fondiem plānota aptuveni ceturtā daļa (24%), nacionālajām iniciatīvām – 25% un uzņēmējdarbības attīstībai – 24%.
Pašvaldības gaida arī valsts investīciju programmas atjaunošanu, tomēr premjerministre to nesolīja tuvākajā laikā, vienīgi iespējams palielināt aizņēmumu limitus pašvaldībām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis pateicās pašvaldībām par līdzšinējo sadarbību, ko gan no ministrijas puses vērtēja visai kritiski, toties solīja, ka turpmāk tā būs labāka. Viņš uzsvēra plānošanas reģionu nostiprināšanas nepieciešamību, uzteicot Latgales pieredzi.
Domes sēdē piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa, kura informēja par profesionālās izglītības finansējumu un šo iestāžu pārņemšanu pašvaldību īpašumā. IZM uzdevums ir izstrādāt pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansējuma modeli, tāpēc šogad ministrija aktualizēs programmu īstenošanas izmaksas profesionālajā izglītībā un nākamgad jau sniegs piedāvājumu, uzskatot, ka nepieciešams pāriet uz programmu finansēšanas principu.
Vēl LPS Dome apsprieda veselības aprūpes finansēšanas likuma tapšanas gaitu. Šobrīd tiek iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam Saeimā, kur speciāli izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir arī LPS pārstāvji.
Tāpat Domes sēdē pārrunāja jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, par finansējumu pirmsskolas izglītībā nodarbināto pedagogu darba algām, par plānošanas reģionu attīstību un citus.
LPS Dome pieņēma lēmumu par grozījumiem Novadu apvienības nolikumā, paplašinot tās valdes sastāvu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
