Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 09:51
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Šoreiz pārskata periods no Latvijas Pašvaldību savienības 24. kongresa 2013. gada 9. augustā Aucē līdz 25. kongresam šāgada 30. maijā Aizkrauklē ir īsāks, tomēr arī deviņos mēnešos var izdarīt daudz. Reģionālās attīstības un sadarbības komitejai aizvadītajā laikposmā bija jālemj par tādiem jautājumiem, kas atstās ilgstošu iespaidu – tas saistīts ar jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tā prioritātēm un atbilstību mūsu valsts prioritātēm. Tomēr vēl nevar uzskatīt, ka šis jautājums ir atrisināts – pie tā būs jāatgriežas vēl un vēlreiz.
Gluži tāpat pārskata periodā aktuāli izrādījās tādi jautājumi, kas it kā bija izšķirti jau agrāk. Tā, piemēram, nācās debatēt par administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu, ko iniciatori gan maldīgi dēvēja citā vārdā – “nodrošināt iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties”. Pēc vairākkārtējas pārstrādāšanas likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nonācis Saeimā un konceptuāli pieņemts pirmajā lasījumā, taču, iespējams, pāries uz nākamo Saeimu pēc vēlēšanām. Otrs “ilgdzīvotājs” ir Vietējo pašvaldību referenduma likumprojekts, kas arī iestrēdzis Saeimā pēc pirmā lasījuma.
Vēl jāmin pašvaldībām svarīgais Zemes pārvaldības likuma projekts, kas kopā ar to saistīto vairāku citu likumu grozījumu projektiem ir tikai likuma pieņemšanas ceļa pašā sākumā. Interesanti, ka šis vēl nepieņemtais likumprojekts tiek uzskatīts par tik svarīgu, ka tā pieeju attiecībā uz publisku ūdeņu nodošanu pašvaldībām īpašumā daļēji (nododot valdījumā) izmanto Ministru kabinets, kas pakāpeniski, sākot ar 2012. gadā Burtnieku novadam nodoto Burtnieku ezeru un ar 2013. gadā tam pievienotiem lēmumiem par nodošanu valdījumā Ogres novadam ezeru un upes daļu, šogad pievienoja lēmumu, ar ko nodeva valdījumā Carnikavas novadam gan ezerus, gan arī jūras pludmales daļu. Rindā stāv vēl vismaz septiņas pašvaldības.
Pašvaldībām nozīmīgs būs arī Publisko pakalpojumu likuma projekts, kas, cenšoties nozari sakārtot, var birokratizēt procesu un unificēt pašu pakalpojumu, līdz ar to nonivelējot mūsu daudzveidību.
Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja kopā ar LPS Tehnisko problēmu komiteju rūpīgi un detalizēti izvērtēja stāvokli tādā svarīgā katras pašvaldības attīstības priekšnoteikumā kā attīstīts un kvalitatīvs ceļu tīkls, turklāt vērtējām visu veidu ceļus (arī meža ceļus), protams, arī finansējumu un tā sadalījumu.
Vides investīciju fonda pārstāvji komiteju iepazīstināja ar Eiropas Savienības finansētās programmas “Intelligent Energy – Europe” realizēto projektu “Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni – vienota Eiropa enerģijas apsaimniekošanā” un ar Eiropas Pilsētu mēru pakta kustību, kā arī Ekonomikas ministrija informēja par sagatavoto informatīvo ziņojumu “Valsts energoefektivitātes rīcības plāns 2014.–2016. gadam”.
Komitejā iepazināmies arī ar zinātnisku pētījumu par attīstības centru ietekmes areāliem un konstatējām – politiķu uzskats, ka attīstības centri ne vien paši attīstīsies, bet arī labvēlīgi iespaidos apkaimes attīstību, ir, maigi sakot, pārspīlēts.
Vides aizsardzības jomā komitejas dalībnieki izskatīja Ainavu politikas pamatnostādnes un ietekmes uz vidi novērtējuma problēmas un vērtēja pamatdokumentu – Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam ar tajās iekļauto ieceri vides aizsardzībā vairāk iesaistīt pašvaldības un nevalstiskās organizācijas un ietvertajām tēmām, sākot no augsnes un zemes dzīlēm un dabas aizsardzības līdz klimata pārmaiņām un ūdens resursiem.
Savas kompetences ietvaros komiteja izskatīja pašvaldībām būtisko ūdenssaimniecības pakalpojumu likumprojektu, kas šobrīd sāk savu virzību Saeimā, kā arī komitejas dalībnieki tika informēti par jauno Norvēģijas Finanšu instrumenta projektu “Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā”, ko īstenos nākamo divu gadu laikā.
Latvijā jau novērojamas klimata pārmaiņas un iespējams, ka tuvāko gadu laikā tās kļūs plašākas un intensīvākas. Lai rosinātu pašvaldības iesaistīties šīs problēmas apzināšanā un risināšanā, VARAM informēja, ka šogad tiks uzsākts kapacitātes paaugstināšanas projekts, attīstot pielāgošanās klimata pārmaiņām politiku. Šā projekta ietvaros plānots izstrādāt nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju ciešā sadarbībā ar pašvaldībām.
Liela uzmanība aizvadītajā laikposmā tika veltīta atkritumu apsaimniekošanai, jo mainās likums, spēkā stājies Augstākās tiesas spriedums par iepirkumiem atkritumu jomā un notiek gatavošanās jaunajam plānošanas periodam.
Atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā (desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionu) izveidota pirms gandrīz 20 gadiem, un vēl nav atmaksājušās pat pirmās investīcijas. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldības autonomā funkcija, bet ar dažādu izņēmumu noteikšanu to izpildīt ir apgrūtinoši, izņēmumi tikai kropļo sistēmu, nevis rada uzlabojumus.
Pašvaldībām katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā (AAR) jāatļauj kopā lemt par atkritumu savākšanu, dalītu vākšanu, šķirošanu, sagatavošanu pārstrādei, sagatavošanu apglabāšanai un apglabāšanu, kā arī lemt par infrastruktūras izvietošanu teritorijā un ļaut izvēlēties saimnieciski izdevīgāko apsaimniekošanas modeli (jau šobrīd lieliski līdzās pastāv gan privātā, gan publiskā uzņēmējdarbība) un finansēšanas kārtību. Lai sasniegtu Eiropas mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā, jāturpina strādāt pie sistēmas attīstības (pie visiem iepakojumu veidiem), t.i., definējot un regulējot ražotāja atbildības sfēras, nevis izceļot depozītu atsevišķi. Katrā AAR ir atšķirīga situācija infrastruktūras nodrošinājumā un izglītošanā par dalīto vākšanu. Nedrīkst jaukt sistēmu, bet jāļauj katrā reģionā to uzlabot!
Vēl turpinām diskusiju, lai visā Latvijā, tajā skaitā lauku iedzīvotājiem, būtu pieejams vienlīdzīgs pakalpojums pēc līdzvērtīgiem kritērijiem, jānosaka minimālās prasības pakalpojumu sniedzējiem. Līdz šim salīdzina cenu, kāda panākta iepirkumos, taču maz analizē reālo cenu, ko samaksā iedzīvotājs, un nesalīdzina pakalpojumus, ko par šo cenu operators garantē.
Pašvaldībām aktuāli ir arī ceļu servitūtu radīto problēmu risinājumi.
Komiteja iepazinās ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā programmu, Sporta attīstības vadlīnijām, jaunumiem medību regulējumā u.c.
Gatavojoties 25. kongresam, detalizēti pārskatījām Latvijas Pašvaldību attīstības vadlīnijas, tās aktualizējot un vienlaikus konstatējot, ka pamatā tās ir aktuālas arī patlaban. Tāpat izstrādājam gadskārtējo sarunu tematiku ar atbildīgo ministriju.
Lai gan piedalīties komitejas sēdē ir iespējams arī attālināti, priecē, ka pārskata periodā paplašinājies klātesošo dalībnieku loks – klātienē sēdēs piedalījušies seši lielpilsētu un 59 novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki vai deputāti (viņu īpatsvars aug!), arī citi darbinieki. Cik noskatījušies tiešsaistē – nezinām, taču parasti ir ap 20 pieslēgumu. Visiem, kuri piedalījušies komitejas darbā gan klātienē, gan neklātienē – paldies!
Lauku attīstība
Politiķu un arī ekspertu viedokļi par to, kā attīstīt Latvijas reģionus, ir ļoti atšķirīgi. Diemžēl mums nav ne īpašu instrumentu, ne pašu politiku. Vai tas nozīmē, ka nav politiskās gribas? Absolūti lielākā valsts daļa taču ir lauki – 97% no visas Latvijas teritorijas (deviņas republikas pilsētas aizņem tikai 1% un pārējās pilsētas izvietojušās vēl 2% teritorijas).
Gadiem ejot, tomēr nav saprotams, vai tā ir apzināta politika – pārvietot cilvēkus prom no laukiem un diemžēl arī no valsts vai tomēr tuvredzība – neplānot attīstību un tikai politiski sadalīt pieejamos ES līdzekļus. Nesamērīgi daudz uzmanības un enerģijas tiek šķiests normatīvu rakstīšanai un kontroļu dienestu stiprināšanai, iestāstot, ka nevajag atbalstīt mazu un vidēju uzņēmēju veidošanos, ka pašvaldība nedrīkst reāli veicināt un atbalstīt uzņēmējus savā teritorijā, nonākot pat līdz tam, ka pašvaldība nevar izvēlēties, kā nodrošināt savas autonomās funkcijas.
Esam arī komitejā rosinājuši un virzījuši diskusijas par šo tēmu, bet ļoti maz mūs sadzird, un vēl mazāk ir to, kas būtu gatavi situāciju mainīt. Vai šis nav viens no pamatjautājumiem, kā risināt teritorijas apdzīvotību? Ar Zemkopības ministriju panācām vienošanos, ka no ELFLA līdzekļiem pamatpakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai 2007.–2013. gada plānošanas periodā tika sadalīta kvota 200 000 eiro apjomā katram pagastam četru prioritāšu risināšanai – lauku ceļiem, saieta namiem, apkurei ar atjaunojamiem resursiem un labiekārtošanai. Arī jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam lauku ceļu sakārtošanai katram novadam tiks iedalīta kvota. Mazo uzņēmējdarbību laukos var aktivizēt LEADER programmas ietvaros, un tas būs iespējams arī turpmāk. Labvēlīgi risinās sarunas ar VARAM par iespējām LEADER pieeju piemērot arī nelielam līdzekļu apjomam no ERAF, lai sakārtotu uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru novadu teritorijās. Kādēļ citas ministrijas mūs nesadzird?
Kopdarbība, kooperēšanās un sociālā uzņēmējdarbība ir jomas, par kurām diskutējām šajā periodā un turpināsim to darīt arī pēc kongresa. Prieks par pirmajiem “vēstnešiem” un labajiem piemēriem gan iepirkumu organizēšanā, gan tirgus vietu izveidē, gan kooperatīvu atbalstīšanā un veidošanā savā teritorijā. Atbalsts savējiem paceļ rocības latiņu teritorijā, un tādās vietās cilvēkiem patīk dzīvot un veidot ģimeni. Šādām vietām ir nākotne! Svešie jau nejūt vietējo vajadzības un tradīcijas, iztukšo mūsu kabatas un aizbrauc...
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā daudz laika esam veltījuši jautājumiem par zemes apsaimniekošanu, nomu un īpašumtiesībām un zemes reformas neveiksmīgajam noslēgšanas posmam. Šie jautājumi šobrīd daļēji tiek skatīti Saeimā, bet atrast kompromisu diametrāli pretējiem viedokļiem ir grūti. Arī pašvaldību iespējas un vēlmes ne vienmēr sakrīt! Ar prieku jāatzīmē, ka daudzi novadi meklē veidus, kā iznomāt zemi jauniem cilvēkiem, kuri vēlas palikt un saimniekot laukos. Zemes reformai un zemes dzīļu apsaimniekošanai būs jāpievēršas arī turpmākajā darbā.
Komitejas dienaskārtībā bija arī Meža likums, MK noteikumi un teritoriju plānošanas dokumenti, parki un mežaparki, pašvaldību meži, lauku ainavas veidošana un aizsargjoslas ap pilsētām. Veiksmīgi turpinās sadarbība ar “Latvijas valsts mežu” speciālistiem, un sadarbības līguma ietvaros uzsākts apmācību cikls Latvijas Pašvaldību mācību centrā (LPMC) par meža apsaimniekošanas jautājumiem.
Lielu atsaucību pašvaldību vidū ieguvušas Meža dienas, un katru gadu piesakās ievērojams skaits darbotiesgribētāju. LPS projekta ietvaros ar Meža attīstības fonda atbalstu Latvijā tiek sakārtotas daudzas vietas un vairota un popularizēta meža izzināšana.
Gada garumā aktuāls bijis Medību likums un tā deleģētie MK noteikumi, pašvaldībām atkal uzliekot jaunus pienākumus, piemēram, būt kā samierinātājām teritorijas atšķirīgo interešu grupu ķildās. Tas jādara, ievērojot Dzīvnieku aizsardzības likuma normas un novēršot neapzinīgo suņu īpašnieku radītās sekas. Par mūžam risināmiem jautājumiem var saukt mājas (istabas) dzīvnieku reģistru, klejojošos dzīvniekus un dzīvnieku tiesības, jo nav politiskās gribas iedalīt valsts budžeta līdzekļus pilnīgai sistēmas sakārtošanai. Diemžēl palielinājusies ne tikai valsts ierēdņu, bet arī dažādu sabiedrisko organizāciju vēlme pašvaldības vainot pat tādā problēmā kā savārgušo savvaļas dzīvnieku un putnu neapkopšana.
Nedaudz uz priekšu pavirzījusies publisko ūdeņu apsaimniekošanas sakārtošana, un katra pašvaldība, kas vēlas, var pārņemt šo nozīmīgo resursu savā valdījumā līdz zemes pārvaldības likuma pieņemšanai (tas gan “iestrēdzis” Saeimas gaiteņos). Komitejā diskutējām par publisko ūdeņu apsaimniekošanu un iespējām piesaistīt līdzekļus to sakārtošanai, kā arī zvejniecības un akvakultūras jautājumiem. Turpmāk liela vērība jāpievērš pārtikas drošībai, īso piegāžu ķēžu un iepirkumu problēmu risināšanai, iekļaujot ēdināšanu izglītības un sociālajās iestādēs, “Skolas pienu” un “Skolas augli”, programmu vistrūcīgākajiem un pašvaldību vēlmi un iespējas atbalstīt vietējos uzņēmējus.
Vēl pie aktualitātēm jāmin Meliorācijas likums, meliorācijas kadastrs un pašvaldību tiesību paplašināšana – diskusijas par to tiek turpinātas Saeimas komisijā.
Labs sasniegums un ilggadējas sadarbības rezultāts ir LPS klātbūtne Lauku attīstības plāna uzraudzības komitejā, Lauksaimniecības un vides konsultatīvajā padomē, Meža konsultatīvajā padomē, Medību saimniecības attīstības fonda padomē, EZF (EJZF) uzraudzības komitejā, Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, Zivju fonda padomē, kur lemj par licencēšanu un kvotām, kā arī dažādās darba grupās.
Paldies visiem, kuri darbojas pašvaldību kopīgo interešu aizstāvībā un tur mūsu cunftes karogu augstu!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017