Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:18
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Vispirms gribu pateikt lielu paldies LPS padomniekiem, kuri organizē komitejas ikdienas darbu – pirmām kārtām līdzšinējam galvenajam padomniekam reģionālās attīstības jautājumos Jānim Piešiņam, tāpat padomniecēm Guntai Lukstiņai, Sniedzei Sproģei un Ivitai Peipiņai.
Paldies arī maniem kolēģiem, kuri regulāri brauc uz komitejas sēdēm! Visus nenosaukt, taču līdz ar komitejas priekšsēdētāja vietnieci Carnikavas novada pašvaldības vadītāju Daigu Jurēvicu aktīvistu pulkam noteikti jāpieskaita vairāki pašvaldību vadītāji – Dobeles novada pašvaldības “galva” Andrejs Spridzāns, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka un citi, tāpat arī vairāki domju priekšsēdētāju vietnieki. Tas ir liels pluss, ka komiteju apmeklē pašvaldību vadītāji un vietnieki, jo tieši pēc viņu ierosmes daži izskatāmie jautājumi izvērtušies politiskā diskusijā.
Viens no tādiem saistās ar reģionu nākotni. Pateicoties Carnikavas novada domes priekšsēdētājas Daigas Jurēvicas ierosinātajai diskusijai, kurā piedalījās pašvaldību politiķi, mēģinājām noskaidrot, vai vispār vajadzīga otrā līmeņa pašvaldība. Diskusija bija vērtīga, un nonācām pie viedokļa, ka reģioniem jābūt, taču kā turpmāk iet uz priekšu – tas šobrīd nav vienā vārdā atbildams.
Īpaši saspringts laiks komitejai bija šomēnes, jo divas dienas pēc kārtas – 7. un 8. maijā notika gadskārtējās LPS sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kam, protams, gatavojāmies. Pagājušogad sarunas ar VARAM gaidījām diezgan ilgi, vairākus aktuālus jautājumus tajās pārrunājām, bet nekas netika panākts, un tas atstāja iespaidu uz komitejas darbu kopumā, jo grūti runāt par lietām, ja neredzi rezultātu. Šogad ar ministriju runājam jau konstruktīvāk, un šķiet, ka pašvaldību viedoklis tiek sadzirdēts. Man liekas, ka gan ministrijai, gan pašvaldībām risināmajās problēmās, apvienojot abus spēkus, tiksim pie pozitīva rezultāta, kas vajadzīgs gan novadiem, gan lielajām pilsētām, vai vismaz pavirzīsimies uz priekšu.
LPS un VARAM sarunu pirmajā dienā galveno uzmanību veltījām vides aizsardzībai, bet otrajā aktualizējām nepieciešamību veidot ilgtermiņa politiku pašvaldību sistēmas attīstībai un pašvaldības principa nostiprināšanai Satversmē. Apspriedām arī Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieviešanas aktualitātes. LPS uzstādījums, ko allaž akcentējusi arī mūsu komiteja, ir tāds, ka Eiropas Savienības fondu sadalē nedrīkst vadīties tikai pēc nozaru principa, neveicot vajadzību analīzi teritoriālā griezumā. Finansējuma sadalē būtu jāiekļauj elementi, kas ļautu diferencēt atbalstu, ņemot vērā vietējos sociālekonomiskos un iekšzemes kopprodukta datus, īpaši Latgales reģionā un citās pašvaldībās ar zemākiem attīstības rādītājiem. Šajā kontekstā būtiski arī valsts budžeta attīstības un investīciju daļā ieviest jaunu sadaļu – “Reģionālā attīstība”. Patlaban ES struktūrfondu sadales principi paredz koncentrēšanos uz modeli “9+21”, atbalstot jau esošās uzņēmējdarbības saglabāšanu. Taču uzkrātās investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā izvietotas ne tikai nacionālajos attīstības centros, bet arī pārējās 89 pašvaldībās, kas palikušas ārpus ES fondu finansējuma plāna, tāpēc uzskatām, ka paralēli ES struktūrfondu apgūšanai vienlaikus jāīsteno arī valsts investīciju programma uzņēmējdarbības atbalstam.
Tā kā komitejas nosaukumā ietvertie vārdi uzliek mums pienākumu turēt rūpi ne tikai par reģionālo attīstību, bet arī par sadarbību, tad komiteja pašvaldību vārdā sadarbojas ar ministriju, lai sekmētu reģionu attīstību. Daudzus jautājumus risinām kopā ar pārējām LPS komitejām, piemēram, par transportu un ceļiem, arī izglītību un sportu – faktiski tie visi saistīti ar reģionālo attīstību, un mērķis jau mums ir kopīgs – pārredzēt visu valsti un gādāt, lai Latvijas kartē, krāsās zīmējot, neviena teritorija nepaliktu balta, tā norādot, ka tur nekas nenotiek. Diemžēl LPS apkopotā informācija par iepriekšējos gados veiktajiem ieguldījumiem reģionos liecina, ka tie bijuši ļoti nevienmērīgi un teritoriju attīstība nenotiek samērīgi.
Pašvaldības ir daudz un dažādas – gan lieluma, gan iedzīvotāju skaita ziņā, taču visām jāveic uzliktie pienākumi un jābūt atbildīgām par saviem iedzīvotājiem. Mums jāmeklē kompromiss, kādā veidā iet tālāk un darboties savu cilvēku labā. Mūsu – Latvijas Pašvaldību savienības – spēks ir tikai tad, ja esam visi kopā – lielās pilsētas un novadi, lielie novadi un mazie, tā saucamie attīstības centri un pārējie. Nozīmīgi, ka Pašvaldību savienības sastāvā atkal ir Rīga, un, cerams, pievienosies arī vienīgais “baltais zvirbulis” – Krāslavas novads, jo LPS jau pārstāv visu Latvijas iedzīvotāju intereses, arī krāslaviešu, un tas, ko Pašvaldību savienība un arī mūsu komiteja dara un par ko iestājas, vajadzīgs ne jau pašām pašvaldībām, bet iedzīvotājiem, kas tur dzīvo, un arī teritorijām kopumā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017