Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 12:00
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Mūsu komitejas darbības spektrs ir visai plašs, un mierpilnu dzīvi nesola neviena no tām, jo visas ir vitāli svarīgas Latvijas ļaudīm. Protams, katrā darba posmā kāda vai kādas no tām izvirzās priekšplānā. Aizvadītajā starpkongresu periodā nopietnākās kolīzijas skāra pasažieru pārvadājumus, mūžam sāpīgo autoceļu problēmu un būvniecību. Katru problēmu vispirms apspriežam komitejas sēdēs, ko – paldies Latvijas Pašvaldību savienībai! – iespējams vērot gan interneta tiešraidē, gan noskatīties videoierakstu pēc tam, paplašinot jau tā kuplo dalībnieku skaitu klātienē. Gribu cerēt, ka interese saglabāsies, turklāt pieaugs politiķu līdzdalība, jo galavārds tomēr sakāms viņiem. Izpildvara parasti gaida konkrētas norādes!
Lielākais gandarījums bija par to, ka atbalstu guva komitejas priekšlikums izveidot Sabiedriskā transporta padomi, kas lemj par pakalpojumu organizēšanu un reģionālo maršrutu tīklu ne tikai autobusu, bet arī dzelzceļa satiksmei. Vai modelis sasniegs mērķi, rādīs laiks. Līdz šim bija tā: reģioniem naudu sadalīja, bet drīz sākās pārvadātāju “šovi” – trūkst naudas! Valdība pārmeta reģioniem vajadzību un finanšu nesamērošanu, bet Finanšu ministrija prasīja trūkstošo segt pašvaldībām. Atskatoties pagātnē, skaidri redzams naudas trūkuma cēlonis – ik gadu atbalstu pasažieru pārvadātājiem budžetā samazina par 20 procentiem, pēc tam grozījumos 8–12 procentus izdodas atkarot. Elementāra matemātika ļauj izrēķināt, ka katru gadu zaudējam aptuveni astoņus procentus. Viss summējas! Tagad Finanšu ministrijas pārmetumiem nav pamata, jo visu izlemj kompetenta institūcija. Taču apgalvojums, ka budžeta grozījumu nebūs, vieš bažas jau par 2014. gada nogali. 30. aprīlī likās, ka sarunās ar Satiksmes ministriju izdevās pārliecināt, ka nepieciešams pārskatīt līdzšinējo sistēmu – aprēķināt dotāciju pēc iepriekšējā gada vidējās pašizmaksas. Tālākā darbība viņu ziņā, taču Sabiedriskā transporta padome turpina darbu vienota pasažieru pārvadājumu tīkla veidošanā valstī.
Otrs panākums – nemitīgi uzturot diskusiju par autoceļu katastrofālo stāvokli, finansējums pašvaldību autoceļiem un ielām šogad pieaudzis par 31%, salīdzinot ar 2013. gada bāzi, iznāk pat 60 procentu pieaugums! Apzināmies gan, ka prieks var būt īslaicīgs.
Trešais komitejas darba sasniegums ir Būvniecības apakškomisijas izveidošana, kas trīs atzīstami sagatavotās un aizvadītās sanāksmēs sagatavoja dokumentus un iebildes par topošā Būvniecības likuma nepilnībām un absurdiem. Mazs piemērs – radās izjūta, ka ekonomikas ministrs tieši, uzklausot mūsu skaidrojumu, izprata, cik absurdi pieprasīt augstāko izglītību pat tiem, kam “krūmos jāatrod kāda nelegāla būve”. Ceram, ka tiks izveidota būvinspektora palīga institūcija, lai nerastos jauni bezdarbnieki.
Aizvadītajā posmā īpaši gribas minēt kādu līdz šim nebijušu gadījumu – 24. septembrī notika Tehnisko problēmu komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas apvienotā sēde, kurā izskatījām daudzus tābrīža aktuālos jautājumus, kuros saskaras abu komiteju intereses. Pašvaldību pārstāvju aktivitāte bija tik liela, ka sanāksme notika divās zālēs. Kāpēc to akcentēju? Komitejas vadītāja postenī esmu jau gadus 12, tāpēc ar atbildīgo LPS padomnieku Aino Salmiņu, kura stāžs ir tikpat ilgs, spriežam par jauninājumiem komitejas darbā, lai neieviestos rutīna. Varbūt vērts “lielo” sēdi organizēt reizi ceturksnī par kādu tiešām sāpīgu jautājumu. “Ierindas” sēdēs varētu veltīt uzmanību plašākam, bet ne tik nozīmīgu “kārtējo” problēmu lokam. Varbūt līdzīgi septembra sēdei “lielajā” varam paplašināt dalībnieku loku ar citu komiteju vai Novadu apvienības pārstāvjiem, uzaicinot konkrētās jomas atbildīgos visaugstākajā līmenī. Par to jādomā!
Sakot paldies visiem komitejas dalībniekiem, gribu uzteikt Aino Salmiņu par komiteju sēžu sagatavošanu, jo sanāksmēs ne tikai pačalojam un “pieņemam zināšanai”, bet pieņemam konkrētus lēmumus, turklāt pirms katras sēdes Aino sagatavo lēmuma projektu alternatīvos variantos. Uzsvēršu, ka īsto lēmumu nepieņemam balsojot, tas izkristalizējas diskusiju gaitā. Tomēr nākotnē jācenšas sašaurināt jautājumu loku un diskusiju ilgumu, jo nereti sēdes pārsniedz paredzēto laika limitu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017