Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 14:12
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienībai (LPPA) 2013. gada rudens posms bija nozīmīgs ar to, ka apvienība noslēdza savas darbības otro posmu, izvirzot turpmākos politiskos izaicinājumus un pārvēlot apvienības vadību.
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības valdē tika ievēlēti:
Māris Dadzis (Ventspils novads),
Ligita Maziņa (Jūrmala),
Ervīns Grāvītis (Saulkrastu novads),
Dagnis Straubergs (Salacgrīvas novads),
Uldis Kristapsons (Pāvilostas novads).
Par LPPA priekšsēdētāju ievēlēja Māri Dadzi un par vietnieci – Ligitu Maziņu.
Savukārt 2014. gada sākums iezīmējas ar cīņu par Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas perioda fondu atbalsta iespējām piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.
LPPA darbības pirmajā posmā apvienībai nācās risināt “visdegošākos” jautājumus (peldvietas, kāpu izbraukāšana, teritorijas plānošanas problēmas u.c.), bet otrajā posmā notika piekrastes “pamatu veidošana”, kopīgi izstrādājot Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes un iezīmējot piekrasti kā nacionālu vērtību.
Tagad, trešajā posmā, jāpanāk, lai uz pamatiem veidotos jauna attīstība – pēc iespējas optimāls ES fondu atbalsts piekrastei. Tā kā Eiropa Komisija pauda noraidošu attieksmi par atsevišķu piejūras aktivitāti, tika pieņemts lēmums to iekļaut citā, šoreiz Kultūras ministrijas pārziņā esošajā ES fondu specifiskajā atbalsta mērķī SAM 5.5.1., kas paredz veicināt reģionālo attīstību, sekmējot starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, jaunajā mērķī būtiski samazinot piekrastei iespējamo atbalsta apjomu.
LPPA valdes locekļi konsekventi aizstāvēja atsevišķas piekrastes aktivitātes nepieciešamību un vairākās sarunās gan ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, gan Finanšu un Kultūras ministrijas pārstāvjiem uzsvēra piekrastes publiskās infrastruktūras atbalsta fonda vajadzību. Sekojoši ES fondu dokumentu sagatavošanas procesā notika nepārtraukta komunikācija ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), meklējot labākos risinājumus piekrastei jaunajā mērķī (Partnerības līgumā, darbības programmā) un izvirzot piekrasti kā tā apakšaktivitāti. Tagad jāturpina kopīgais darbs un panāktais jānostiprina, piedaloties darbības programmas papildinājuma sagatavošanā.
Diemžēl arī piekrastes pašvaldību tik ilgi gaidītais Zemes pārvaldības likumprojekts ar tajā iekļauto risinājumu par pludmales nodošanu pašvaldību valdījumā ir “iestrēdzis” Saeimā un, ņemot vērā pašreizējās Saeimas darba apjomu, visticamāk, tiks skatīts tikai nākamās Saeimas laikā. Taču, negaidot uz likumu, Carnikavas novada un Jūrmalas pašvaldība izmantojušas Ministra kabineta doto iespēju sagatavot pieteikumus publisko ūdeņu, tajā skaitā pludmales, pārņemšanai savā valdījumā. Šobrīd Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu par publisko ūdeņu nodošanu Carnikavas novada valdījumā.
Nākamie divi lielie izaicinājumi turpmākajos gados saistās ar LPPA līdzdalību piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskā plānojuma un jūras plānojuma izstrādē, kam VARAM sagatavojusi darba uzdevumus, un tie atrodas dažādās izsludināšanas stadijās, lai rudenī sāktos reāls darbs.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017