Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 05:35
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Lai nodrošinātu iespēju veidot pārskatus par valsts budžeta un ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu, kā arī sniegtu iespēju analizēt šo informāciju pašvaldību griezumā, 2013. gadā Latvijas Pašvaldību savienība apkopoja visu centralizēti pieejamo informāciju par:
valsts budžeta ieguldījumiem pašvaldību investīciju projektos 1995.–2013. gadā;
ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem pašvaldību investīciju projektos 2000.–2013. gadā.
Tā kā informācija par valsts budžeta un ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. ES fondu, ieguldījumiem 1995.–2000. gadā centralizēti nebija pieejama, LPS to lūdza no atbildīgajām nozaru ministrijām, kā arī pēc tam datus precizēja no Likuma par valsts budžetu.
Pēc sākotnējās datu ievades Pašvaldību savienība aicināja pašvaldības pārbaudīt un precizēt centralizēti savākto informāciju. Papildus iepriekš apkopotajiem datiem un balstoties uz pašvaldību iesūtīto informāciju, projektu saraksts tika papildināts ar 2013. gadā uzsāktajiem, bet vēl ekspluatācijā nenodotajiem pašvaldību investīciju projektiem.
LPS iniciatīvas mērķis
Šīs iniciatīvas mērķis bija apkopot informāciju par katras pašvaldības teritorijā veiktajiem valsts budžeta un neatmaksājamās ārvalstu finanšu palīdzības, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem, kas realizēti ar pašvaldību, pašvaldību iestāžu un pašvaldību kapitālsabiedrību investīciju projektiem. Lūdzot pašvaldībām precizēt informāciju, tika uzsvērts, ka šajā sarakstā nav jāiekļauj pašvaldības, pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību līdzfinansējums projektu īstenošanā.
Nākotnē būtu lietderīgi apkopot pilnīgi visu valsts budžeta un neatmaksājamās ārvalstu finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu, ieguldījumus katras pašvaldības teritorijā, jo tā būtu iespējams raksturot, piemēram, infrastruktūras stāvokli, investīciju vidi un uzņēmējdarbības infrastruktūru. Tomēr jau savāktā informācija liecina, ka ir problemātiski iegūt datus par pagājušo gadsimtu.
Iemesli LPS iniciatīvai
Dažādos gados ļoti dažādu iemeslu dēļ ir bijuši dažādi valsts budžeta, valsts investīciju programmas, Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ieguldījumu mērķi un ieguldījumu principi dažādās Latvijas teritorijās. Šie ieguldījumi, nenoliedzami, lielākā vai mazākā mērā atstājuši ietekmi ne tikai uz infrastruktūras (šā vārda visplašākajā nozīmē) stāvokli konkrētās teritorijās, bet arī uz pašvaldības attīstību, tās potenciālajiem un pieejamajiem resursiem. LPS secina, ka precīzāka izvērtējuma veikšanu līdz šim apgrūtinājusi fragmentārā informācija un nereti arī tās trūkums.
Par valsts un pašvaldību investīciju efektivitātes galveno kritēriju bieži vien izvirza nosacījumu – vai tās veicina ekonomiskās aktivitātes, privāto investīciju un produktivitātes pieaugumu. Tomēr praksē ne vienmēr publisko investīciju apjoma pieaugums rada proporcionālu izaugsmes un produktivitātes palielinājumu. Lai noteiktu investīciju efektivitāti, jāsalīdzina sabiedriskās izmaksas ar sabiedriskajiem ieguvumiem, kur mikrolīmenī, izvērtējot atsevišķus investīciju projektus, tas ir iespējams, un tad makrolīmenī, nosakot efektivitāti visām valsts un pašvaldību investīcijām, salīdzina tās pa nozarēm vai ar alternatīvajiem izdevumiem – ir redzams, ka trūkst atbilstošas informācijas par visiem finanšu avotiem, lai noteiktu katras pašvaldības ekonomiskos un sabiedriskos ieguvumus. Investīciju apjoms un sektors pašvaldību ekonomiskajā attīstībā ir ļoti svarīgs rādītājs, jo tieši investīcijas bieži ietekmē uzņēmēju lēmumus investēt konkrētā teritorijā vai vietējiem uzņēmējiem attīstīt savu biznesu. LPS cer, ka apkopotā informācija varētu būt pirmais solis tālākas analīzes vai izvērtējuma veikšanā.
Datu vākšanas un precizēšanas pieeja
Datu vākšanas pamatā bija nepieciešamība noskaidrot, cik daudz investīciju katrā no pašvaldībām ienākušas, sākot ar 1995. gadu.
LPS centralizēti apkopoja datus no šādiem avotiem un politikas iniciatīvām, lūdzot pašvaldības precizēt un papildināt šo apkopojumu:
no 1995. gada – valdības finansiāls atbalsts pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, paredzot mērķdotācijas investīcijām;
no 2000. gada – pašvaldībām pieejamais finansiālais atbalsts strukturālām reformām lauksaimniecības un lauku attīstībai – SAPARD (Special Action Programme for Agriculture and Rural Development);
no 2001. gada – pašvaldību īstenotie projekti vides aizsardzības sektorā, kur bija pieejami finanšu līdzekļi no ISPA programmas (2000. gads – 2004. gada 1. maijs – strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments ISPA), tāpat īstenota aktivitāte, kas bija vērsta uz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem;
no 2004. gada – valsts investīciju programmas (VIP) sastāvdaļu, arī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti (lielākā daļa finansējuma investīcijām valsts budžetā bija plānotas kā priekšfinansējums un līdzfinansējums ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem);
2004.–2007. gada finansēšanas periodā – ES fondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF)), ieskaitot ES programmu palielinājumus;
2007.–2013. gada finansēšanas periodā – ES fondi (ERAF, ESF un KF) pašvaldībās;
Latvijas–Šveices programma – Latvijas–Šveices sadarbības programma pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību un iestāžu investīciju projektiem;
INTERREG IVC – starpreģionu sadarbības programma, kas ir viena no Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām;
INTERREG IVA – Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IVA pārrobežu sadarbības programma;
INTERREG IIIB – Baltijas jūras reģiona Kaimiņattiecību programma, kas ir viena no ES struktūrfondu 3. mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām;
URBACT II – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētā Pilsētvides attīstības programma;
BSR – Baltijas jūras reģiona Transnacionālās sadarbības programma, kas ir viena no ES struktūrfondu 3. mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām;
Igaunijas–Krievijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2007.–2013. gadā ES struktūrfondu 3. mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmā;
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.–2013. gadā ES struktūrfondu 3. mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmā;
RAPLM t.s. reformu nauda – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas administrētā pašvaldību t.s. reformu nauda;
PB – Pasaules Bankas aizdevums, kas pārstrukturēts kā grants izglītības iestādēm;
EEZ/NFI – Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības Divpusējā finanšu instrumenta grants (dažās pašvaldībās lietots kā EEZ/Norvēģijas Finanšu instruments);
LEADER – Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienesta administrētā lauku attīstības programma;
ELFLA – Zemkopības ministrija, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;
EZF – Zemkopības ministrija, Eiropas Zivsaimniecības fonds;
PHARE – ES PHARE programma;
ZVFI – Zemkopības ministrija, Zivsaimniecības vadības un finanšu instruments;
ELVGF – Zemkopības ministrija, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds;
KPFI – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētais Klimata pārmaiņu finanšu instruments;
ENPI – Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma;
NEFCO – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporācija (Nordic Environment Finance Corporation);
citi avoti – Town Twinning, Comenius, Leonardo da Vinci, Ziemeļu Ministru padomes grantu programma NordPlus, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Valsts administrācija”, Grundtvig.
Ierobežojumi
Savāktie dati par ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, tajā skaitā ES fondu, ieguldījumiem 1995.–2000. gadā ir ar vislielāko neprecizitāti, jo tos nevarēja iegūt centralizēti un pašvaldību iespējas apkopot šo informāciju bija ierobežotas ne tikai to realizācijas gadu vēsturiskuma dēļ, bet arī tāpēc, ka ļoti daudzas pašvaldības tika apvienotas lielajos novados un apvienošanas brīdī vēsturiskās informācijas vienota apkopošana nevarēja būt prioritāte. Šo iemeslu dēļ daudzās pašvaldībās nav uzrādīti daudzi realizētie projekti, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka visām pašvaldībām pieejamie ārvalstu finanšu palīdzības apjomi 1995.–2000. gadā vērtējami kā mazāk būtiski salīdzinājumā ar laikposmu pēc 2000. gada un jo īpaši pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai.
Savukārt apkopotie dati par valsts budžeta ieguldījumiem vērtējami kā ļoti ticami, jo būtiskākie ieguldījumi visos gados apstiprināti ar normatīvajiem aktiem, kas tika izmantoti informācijas centralizētā apkopošanā. Taču jāatzīst, ka gadu gaitā bijuši arī citi valsts budžeta ieguldījumi, kas nav atrodami normatīvajos aktos, bet par ko liecina valsts un pašvaldību budžetu pārskati. Šāda veida ieguldījumi apkopotajā informācijā ir iekļauti tikai tādā gadījumā, ja pati pašvaldība šo informāciju sniegusi.
Lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku informāciju, apkopojumā iekļautie dati tika nosūtīti visām 119 pašvaldībām, un LPS paļāvusies uz pašvaldību iesniegtajiem precizējumiem. Katrai pašvaldībai nosūtītajā pavadvēstulē bija uzsvērts, ka atbildes nesaņemšanas gadījumā tiks uzskatīts, ka nosūtītā informācija ir korekta un izmantojama datu analīzē. Jāuzsver, ka ļoti daudzas pašvaldības norādījušas, ka informācijas precizēšana par tik ilgu laika periodu bijusi apgrūtināta, un tikai viena pašvaldība iebildusi pret jau apkopotās informācijas tālāku iespējamu izmantošanu pašvaldību savstarpējā salīdzināšanā.
Par informācijas apkopošanas mērķi tika uzstādīti ieguldījumi fiziskajā infrastruktūrā (šā vārda plašākajā nozīmē), bet, tā kā centralizēti savāktajā informācijā par ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu, ieguldījumiem 2000.–2013. gadā pašvaldību investīciju projektos virkne valsts institūciju uzrādīja projektus, kas, ļoti iespējams, nav ieguldījumi fiziskajā infrastruktūrā, LPS tomēr paļāvās uz pašvaldību sniegto informāciju un nav to izslēgusi. Apkopojot pašvaldību sniegtos precizējumus, nākas secināt, ka daudzas pašvaldības ir precīzi papildinājušas savu realizēto projektu sarakstus ar vēl citiem projektiem, kaut dažos gadījumos tie nav ieguldījumi fiziskajā infrastruktūrā. Šie projekti netika izslēgti no kopējā saraksta, balstoties uz apsvērumu, ka lielāks informācijas apjoms vienmēr ir noderīgāks un, publiskojot pilnīgi visu pašvaldību iesniegto un precizēto projektu sarakstu, katram šīs informācijas tālākam lietotājam pašam ir iespējams iedziļināties informācijas detaļās.
Tā kā ieguldījumi absolūtos ciparos ir tikai viens no raksturlielumiem, lai uzsāktu un iedrošinātu šīs apkopotās informācijas tālāku izmantošanu, kā arī cerot uz tās precizēšanu un pilnveidošanu, LPS veikusi ieguldījumu robustu salīdzinājumu starp pašvaldībām, salīdzinājumiem izvēloties ieguldījumu atspoguļošanu uz vienu konkrētās pašvaldības platības kvadrātkilometru (Statistikas pārvaldes dati), kā arī ieguldījumu atspoguļošanu uz vienu konkrētās pašvaldības iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita raksturošanai izvēloties 2013. gada sākumu (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, kas izmantoti 2014. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā).
Ar LPS apkopoto informāciju un grafiskajiem attēliem varat iepazīties Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapā: www.lps.lv.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017