Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 17:11
Vārda dienas: Gints, Uvis
Sarunas ar ministrijām
Ar Aizsardzības ministriju
• 9. jūlijā noslēdzās ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības un Aizsardzības ministrijas (AM) sarunas, kurās abu pušu pārstāvji pauda vienotu viedokli – sadarbība starp ministriju, tās iestādēm un pašvaldībām ir vienlīdz būtiska abām pusēm.
Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzsvēra, ka ir nepieciešama informācijas apmaiņa starp ministriju un pašvaldībām, ciešāka sadarbība dažādās platformās gan ar civilās aizsardzības, gan jaunsardzes palīdzību, gan ņemot vērā mācību poligonus un Nacionālo bruņoto spēku bāzes, kas atrodas vairākās pašvaldībās.
Sarunu ievadā AM informēja par vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanu, norādot, ka tā apsekošanas gaitā rodas problēmas, jo ģeodēziskie punkti atrodas privātās teritorijās, turklāt daudzviet nav pieredzes šā tīkla uzturēšanā. AM pārstāvji aicināja pašvaldības izmantot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pakalpojumus un tās rīcībā esošos datus – tie pieejami bez maksas, un pašvaldības aicinātas pieprasīt datus elektroniski ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmā: https://epieteikumi.lgia.gov.lv/. Puses vienojās, ka jāizstrādā vienota pieeja vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanai.
Pašvaldību pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” nav precīzi noteikts tiesiskais regulējums, kas ļautu pašvaldībai pašai izsludināt ārkārtas situāciju tās administratīvajā teritorijā, kā arī paredzēt īpašu tiesisku režīmu apdraudējumu mazināšanai un seku likvidēšanai stihisku nelaimju, dabas katastrofu un avāriju gadījumos. Pērnā gada pavasara plūdu novēršanas gaita liecina, ka valsts un pašvaldību institūcijām nav vienotas izpratnes, kam jāīsteno likuma 18. panta 4. punktā minētā norma un konkrēti kura institūcija ir tiesīga veikt piespiedu pārvietošanu.
Sarunu dalībnieki pārrunāja arī valsts aizsardzības būvju saskaņošanas kārtību un izvērtēja iespēju uzstādīt vienota veida informatīvās zīmes kritušo karavīru apbedījumu vietās.
Noslēgumā ministrs izteica pateicību LPS un visām pašvaldībām par atbalstu jaunsardzei, kas ar pašvaldību palīdzību pārdzīvojusi krīzes gadu budžeta samazinājumus.
LPS komitejās
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 10. jūnijā notika kārtējā Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sanāksme, kurā LPS padomniece Sniedze Sproģe iepazīstināja ar aktualitātēm Saeimā izskatāmajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, bet padomniece Ivita Peipiņa ziņoja par LPS sarunām ar VARAM un tajās saskaņotajiem viedokļiem. Savukārt LPS padomniece Gunta Lukstiņa pastāstīja par aktualitātēm Saeimā izskatāmajā likumprojektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”.
Komitejā izvērtās diskusija par LPS izteiktajiem iebildumiem MK noteikumu projekta “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” sakarā, un dalībnieki uzklausīja LPS padomniekus Jāni Piešiņu, Guntu Lukstiņu un Ivitu Peipiņu un VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktores vietnieci Ilzi Aigari.
Tehnisko problēmu komitejā
• 1. jūlijā uz pēdējo sēdi pirms vasaras pārtraukuma pulcējās LPS Tehnisko problēmu komiteja, lai izskatītu Energoefektivitātes direktīvas pārņemšanu, aktualitātes siltumapgādē un citus jautājumus.
Diskutējot par Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu Energoefektivitātes direktīvas pārņemšanai, komitejas locekļi atzina, ka obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšana ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (EPS) var radīt būtiskas negatīvas sekas ne tikai energoapgādes uzņēmumiem, bet visai tautsaimniecībai un palielināt iedzīvotāju enerģētisko nabadzību. EPS īstenošana Latvijā radīs būtisku tarifu pieaugumu.
Siltumenerģijas jomā lielākā daļa uzņēmumu paredz tarifu pieaugumu par vairāk nekā 10%, atsevišķi uzņēmumi pat līdz 24,9%. Šīs prognozes ievērojami atšķiras no EM koncepcijā minētā, ka “saskaņā ar ārvalstu pieredzi EPS ietekmē enerģijas lietotāju rēķini par siltumenerģiju, elektroenerģiju un gāzi vidēji pieaug no 2% līdz 4%”.
Komiteja nolēma nesaskaņot grozījumus Enerģētikas likumā un aicināt Ekonomikas ministriju izslēgt likuma 50. pantu, kā arī papildināt 51. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Pašvaldības nosaka kārtību, kādā notiek objektu pieslēgšana vai atslēgšana no centralizētās siltumapgādes.” Ja ministrija šos priekšlikumus neiekļaus likumā, tad LPS padomnieks Aino Salmiņš pilnvarots kopīgi ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju un Rīgas Enerģētikas aģentūru sagatavot vēstuli Valsts prezidentam. Tāpat komiteja nesaskaņoja Energoefektivitātes likumu, atzīstot, ka tajā jādefinē atbildība par paaugstināta neracionāla enerģijas patēriņa izmantošanu arī galapatērētājam un tiesības pašvaldībām organizēt un finansiāli atbalstīt energoauditu veikšanu privatizētās daudzdzīvokļu mājās.
Informātikas jautājumu apakškomitejā
• 2. jūlijā LPS Informātikas jautājumu apakškomitejas sēdē VRAA Elektronisko pakalpojumu departamenta direktors Māris Junga informēja par dokumentu integrācijas vides (DIV) iespējām, savukārt VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols aicināja pieslēgties šai videi, jo tā nodrošina sensitīvas un ierobežotas pieejamības informācijas dokumentu apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm drošā, šifrētā veidā. Pilotprojektos ir izveidots sasaistes modulis ar DIV šādām programmatūrām: Namejs, KAVIS, DocLogix, OpenKM, FIBU. Ja pašvaldība izmanto kādu no tām, tad, sazinoties ar izstrādātājiem, var vienkārši pielāgot to darbam ar DIV un nav salāgošanas moduļa izstrādes izmaksu. Tajās pašvaldībās, kur ir citas dokumentu vadības sistēmas, to izstrādātājiem jāveic salāgošanas moduļa izstrāde par pasūtītāja līdzekļiem.
Par darbu Nacionālās IT drošības padomē un kiberdrošību pašvaldībās ziņoja Jelgavas pilsētas IT pārvaldes vadītājs Dainis Ruments, kurš aicināja pašvaldību speciālistus pievērst lielāku uzmanību gan iekšējiem, gan ārējiem IKT apdraudējumiem savā pašvaldībā. DSS pārstāvis Andris Soroka iepazīstināja ar mobilās infrastruktūras aizsardzības risinājumiem – DataSecurity Solutions un aicināja pašvaldības 30. oktobrī piedalīties DSS organizētajā konferencē par IKT drošības jautājumiem. Savukārt ar ātru un ērtu datu glabāšanu vai apmaiņu iepazīstināja Failiem.lv īpašnieks Jānis Vilks.
Piekrastes apvienībā
• 10. jūnijā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) vadība tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu, kā arī Kultūras ministrijas pārstāvjiem un sarunā uzstāja uz nepieciešamību Eiropas Savienības fondu līdzekļus pārdalīt proporcionāli taisnīgāk un lēmumu pieņemšanā ciešāk sadarboties ar pašvaldībām.
Nacionālajā attīstības plānā piekraste ir noteikta kā nacionāla vērtība un viens no Latvijas attīstības virzītājspēkiem. Sadarbībā ar VARAM izstrādātas un valdībā pieņemtas Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam, kuru īstenošanai sākotnējā ES fondu sagatavošanas periodā bija paredzēts finansējums. Taču saskaņā ar koalīcijas lēmumu piekraste tika iekļauta Kultūras ministrijas pārziņā esošajā specifiskajā attīstības mērķī, kas paredz veicināt reģionālo attīstību, sekmējot starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību. Līdz ar to piekrastes attīstībai paredzēta krietni vien mazāka summa, nekā sākotnēji plānots, un sarunā ar ministru izskanēja, ka no programmā iezīmētajiem 35 miljoniem eiro tie varētu būt apmēram 20% – piekrastes pašvaldību ieskatā nepieņemami maz.
LPPA priekšsēdētājs Māris Dadzis uzsvēra, ka Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam visa piekraste noteikta kā Latvijas tūrisma eksportam konkurētspējīga teritorija. “Mūsu ieskatā šāda pieeja finansējuma pārdalei ir nepieņemama, turklāt nav arī skaidrs, kurš un kā par šo pārdali lemj, jo pašvaldības šajā procesā nav iesaistītas,” atzīmēja M. Dadzis.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka LPPA, līdzīgi kā VARAM, iestājas par divām atsevišķām kārtām programmas īstenošanā, nodalot noteikta apjoma finansējumu piekrastei. Publiskās infrastruktūras uzlabošana 496 km garajā piekrastē plānota kompleksi attīstāmās vietās, lai sekmētu uzņēmējdarbību, panākot, ka tiek izveidotas darbavietas saistībā ar tūrisma produktu izveidi, pakalpojumiem, tradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem. Lai ieguvēji būtu gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji un atpūtnieki, nepieciešama sadarbība starp valsti, pašvaldībām, komersantiem un visu ieinteresēto, tajā skaitā ES fondu atbalsts piekrastes pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem teritoriāli integrētajiem attīstības pasākumiem.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs un LPPA valdes loceklis Dagnis Straubergs atzīmēja, ka šāda pieeja finansējuma pārdalē rada īpašu neizpratni arī tādēļ, ka pašvaldības patlaban savu iespēju robežās apsaimnieko pludmales, kas juridiski ir valsts īpašums. Jautājums par pludmales īpašumtiesībām tiek risināts jau vairāk nekā desmit gadus, un pašvaldības cer, ka skaidrību tajā vismaz daļēji varētu viest Saeimā iesniegtais Zemes pārvaldības likums.
Citi notikumi
• 9. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers parakstīja vienotu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar rosinājumu Latvijas pašvaldību vēlēšanas pielāgot Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklam un turpmāk tās rīkot vienā dienā reizi piecos gados.
“Esam pārliecināti, ka piecu gadu cikls pašvaldību darbā ļaus vairāk laika veltīt sociāli ekonomiskās attīstības vadīšanai, tajā skaitā uzlabojot plānošanu, budžeta un politisko atbildību par pieņemto lēmumu īstenošanu dzīvē,” uzsvērts vēstulē. Pie pozitīvajiem aspektiem jāmin arī pašvaldību deputātu atbildības palielināšanās par paveikto.
• 11. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienība uzņēmējdarbības atbalsta tīkla ietvaros aicināja pašvaldību pārstāvjus uz diskusiju “Iespējas, ko piedāvā elektroniskā vide”, lai spriestu par elektroniskās vides piedāvātajām iespējām un valsts iestāžu epakalpojumu pieejamību. Šo diskusiju ciklu LPS veido sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Radio un televīzijas centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Lauku atbalsta dienestu.
Šajā reizē pasākuma dalībnieki apsprieda aktuālāko, jaunāko un interesantāko elektroniskajā vidē, epakalpojumu pieejamību un priekšlikumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā kļūt par VID elektroniskās deklarēšanās sistēmas EDS lietotāju, kā iegūt VID eparakstu un parakstīt dokumentus, nodokļu maksātāju datu sistēmas (NMDS) iespējas un priekšrocības, iedzīvotāju ienākumu nodokļa deklarācijas iesniegšanu EDS, egrāmatiņas, LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā pieejamos epakalpojumus un palīgmateriālus pakalpojumu pieteikšanai, Uzņēmumu reģistra jaunākos epakalpojumus, tāpat diskutēja, vai patlaban ir pietiekama izpratne par eparaksta izmantošanu un priekšrocībām un kāda informācija tiek apkopota portālā www.latvija.lv.
• 20. jūnijā Pašvaldību savienībā organizētā diskusija “Proaktīva investīciju piesaiste pašvaldībām” turpināja LPS un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesākto diskusiju ciklu par pašvaldības lomu uzņēmējdarbības attīstībā un investīciju piesaistes veicināšanā. Gada sākumā pirmās šā cikla diskusijas tika veltītas investīciju lomai reģionālās attīstības veicināšanā un LIAA darbam investīciju piesaistē, tajā skaitā “Polaris” procesa priekšrocībām un LIAA ieteikumiem. Šajās sarunās piedalījās arī VARAM pārstāvji, jo ministrija ir atbildīga par Reģionālās politikas pamatnostādnēm un konkrētām ES fondu aktivitātēm, kas paredz atbalsta instrumentus pašvaldībām.
Šajā reizē apsprieda nosacījumus, kas interesē investorus, kā noteikt savas konkurētspējas priekšrocības un veidot investīciju piesaistes plānu, kā arī pašu investīciju piesaistes procesu un veicamās aktivitātes, lai tas būtu veiksmīgs.
Diskusijā piedalījās Inese Andersone un Mārtiņš Tiknuss, kuri pārstāvēja uzņēmumu “GatewayBaltic”, kas ir vadošais eksporta pakalpojumu sniedzējs Baltijā, atbalstot uzņēmumus un organizācijas ārējo partneru piesaistē. “GatewayBaltic” izstrādātā metodoloģija ir praktiski izmantojama pašvaldībās investoru piesaistē.
• No 26. līdz 30. jūnijam Latvijā viesojās Azerbaidžānas delegācija no Novhani pašvaldības. Viņi apmeklēja gan Ventspils novadu, gan arī pabija Rīgā, kur tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu.
Šajā sarunā tika apspriestas Azerbaidžānas un Latvijas pašvaldību sadraudzības paplašināšanas iespējas un sadarbība gan Eiropas Savienības, gan valsts un pašvaldību līmenī. Ministrs un viesi bija vienisprātis, ka īpaši svarīgi ir visos sadarbības aspektos iesaistīt jauniešus, veicinot studentu apmaiņu un iespēju abu valstu jauniešiem doties mācību praksē uz otru valsti.
LPS jau vairāk nekā piecus gadus aktīvi sadarbojas ar kolēģiem Azerbaidžānā. Organizētas daudzas pašvaldību vadītāju apmaiņas vizītes abās valstīs un noslēgti sadarbības līgumi starp Azerbaidžānas un Latvijas pašvaldībām. Līgumu par sadarbību ar kolēģiem Azerbaidžānā noslēgusi Jēkabpils pilsētas pašvaldība un Ventspils, Cēsu, Amatas, Ķekavas, Stopiņu, Kārsavas, Preiļu un Salacgrīvas novads. Sadarbību plāno arī Rēzeknes pilsēta, Rēzeknes novads un Gulbenes novads.
• 1. jūlijā ar svinīgu karoga pacelšanu Jūrmalā tika atklāta Itālijas–Latvijas–Luksemburgas trio prezidentūra Eiropas Padomē, un tās atklāšanas pasākumā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra – daudziem šajā laikā veicamajiem uzdevumiem būs vajadzīga cieša valsts un pašvaldību sadarbība.
LPS kā Eiropas Municipalitāšu un reģionu padomes (CEMR) locekle pilda pašvaldību sadraudzības koordinatora funkcijas. LPS izstrādājusi un īstenojusi vairākus sadraudzības projektus ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu, piedalījusies daudzās pašvaldību sadraudzības aktivitātēs gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Viens no lielākajiem LPS panākumiem sadraudzības jomā ir Vietējo pašvaldību sadraudzības tīkla izveide Latvijā.
Informācijai
• ES programmas “Nodarbinātība un sociālā inovācija” 2014.–2020. gadam ietvaros izsludināts projektu konkurss “Call for proposals for social policy innovations supporting reforms in social services” (sociālās politikas inovācijas sociālo pakalpojumu reformu atbalstam). Atbalsts paredzēts sociālās politikas eksperimentēšanas projektiem, kas testēs un novērtēs inovatīvus risinājumus ar mērķi ieviest tos plašākā mērogā.
Sociālo investīciju pieeja paredz atbalstīt inovatīvas reformas bērnu aprūpē, ilgstošā sociālajā aprūpē, valsts sociālajos dienestos, izglītībā un mūžizglītībā, veselības aprūpē, nabadzības novēršanā un sociālajā iekļaušanā. Projektiem jāorientējas uz vienas pieturas aģentūras pieeju, personalizētu pieeju un inovatīvām partnerībām.
Projektu pieteikšanās termiņš – 28. augusts.
Plašāku informāciju meklējiet: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=629&langId=en&callId=408&furtherCalls=yes. Kontaktpersona Latvijā ir Labklājības ministrijas ES Struktūrfondu departamenta vecākā referente Elita Aleksandrovska (67021565; [email protected]).
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina pašvaldības piedalīties Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta organizētajā konkursā “Eiropas Padomes Ainavu balva”, kas Latvijā tiek izsludināts trešo reizi. Konkursa mērķis ir noteikt veiksmīgi īstenotos projektus un iniciatīvas ar reāli uztveramu ieguldījumu ainavu aizsardzībā, pārvaldībā un/vai plānošanā.
Projekta pieteikumu var iesniegt līdz 29. augustam.
Informācija par konkursu, nolikums un pieteikuma anketa atrodama: www.varam.gov.lv.
• Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) potenciālajiem projektu iesniedzējiem atgādina, ka šogad vēl var iesniegt projektus programmas “Eiropa pilsoņiem” 2.1. apakšpasākumā “Sadraudzības pašvaldību iedzīvotāju tikšanās (Town Twinning)”, 2.2. apakšpasākumā “Sadraudzības pašvaldību tīklojumi (Networks of Towns)” un 2.3. apakšpasākumā “Pilsoniskās sabiedrības projekti (Civil Society Projects)”. Projektu iesniegšanas termiņš – 1. septembris. Projektu iesniegšanas kārtība un dokumentācija pieejama šeit: http://eacea.ec.europa.eu/europeforcitizens/funding_en.
• Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu izsludinājis atklātu projektu konkursu programmas “Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” ietvaros, kas paredz atbalstīt vairākas biedrību un nodibinājumu aktivitātes – seminārus, konferences, diskusijas, forumus, radošās darbnīcas, interneta risinājumu izmantošanu un attīstīšanu diskusiju veicināšanai u.tml. Projektiem jāatbilst Latvijas prezidentūras trim prioritātēm, kā arī prezidentūras vērtībām – iesaistīšanās, izaugsme, ilgtspēja.
Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2. septembris. Konkursa nolikums un iesnieguma veidlapa pieejama Sabiedrības integrācijas fonda interneta vietnē: www.sif.lv.
• Valsts reģionālās attīstības aģentūra izsludinājusi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu iesniegumu atklātu konkursu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām”, lai atbalstītu apmācības, izglītības un studiju programmu moduļu izstrādi, izglītojošu projektu un informatīvu kampaņu organizēšanu, kā arī kapacitātes paaugstināšanu, izstrādājot pētījumus klimata pārmaiņu jomā.
Projektu iesniegšanas termiņš – 19. septembris.
Papildinformāciju meklējiet Valsts reģionālās attīstības aģentūras tīmekļa vietnē: www.vraa.gov.lv, sadaļā EEZ un Norvēģijas Finanšu instruments.
• Eiropas Komisijas Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūra (CHAFEA) izsludinājusi 2014. gada konkursu 3. rīcības programmā veselības jomā, kur pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 25. septembris.
Konkursa ietvaros pretendēt uz programmas līdzfinansējumu var arī pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, komersanti, augstskolas u.c.
Plašāka informācija (angļu valodā) pieejama CHAFEA oficiālajā mājaslapā: http://ec.europa.eu/chafea/health/index.html. Kontaktpersona Latvijā ir Veselības ministrijas Budžeta un investīciju departamenta Finanšu analīzes un investīciju koordinācijas nodaļas vecākā referente Elīna Praudiņa (67876045; [email protected]).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017