Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 12:27
Vārda dienas: Gints, Uvis
Viena no Latvijas Pašvaldību savienības pamatfunkcijām ir kopējas pašvaldību politikas veidošana. Kā tagad visi zinām, dažkārt tas nepavisam nav vienkārši.
Pašvaldībām ir kopējas intereses, kuru atrašana un formulēšana nerada īpašas problēmas. Visas pašvaldības viegli piekrīt, ka tām vajadzētu vairāk naudas investīcijām vai ka pamatfunkciju nodrošināšanā būtu labi iegūt lielākas autonomijas iespējas. Tomēr problēmas sākas, ja pastāv konkurence par vieniem un tiem pašiem resursiem, piemēram, valsts dotācijām vai par valsts nozaru resursu piesaistīšanu kādā no teritorijām. Katras pašvaldības deputāti ir solījuši saviem vēlētājiem, ka panāks attīstību savā teritorijā, tāpēc šajās jomās atrast visiem pieņemamus kompromisus ir daudz grūtāk.
Sarunas ar valdību, sadarbība ar organizēto pilsonisko sabiedrību un pašvaldību attīstības veicināšanas pasākumi notiek visu gadu. Taču ik reizi aicināt pašvaldību politiķus uz jaunu jautājumu apspriešanu, kas rodas mainīgajā politiskajā vidē, nav reāli – pašvaldību vadītāji ir aizņemti ļaudis, viņiem daudz ikdienas rūpju un stratēģisku jautājumu, kas jārisina savā teritorijā un ar saviem iedzīvotājiem. Tāpēc kopš 1995. gada LPS kongresos tiek pieņemts programmatisks dokuments – Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas, kam ir kongresa mandāts un kas ļauj LPS darbiniekiem, kuri lobē pašvaldību kopējās intereses, nepieciešamības gadījumā rīkoties arī bez izvērstām konsultācijām ar pašvaldībām.
Paralēli pastāv tāda prakse, ka pašvaldības tiek informētas par likumdošanas un politikas plānošanas aktualitātēm, tiek izplatīti tekstu projekti un gaidītas atsauksmes viedokļu apkopošanai. Ja pašvaldības domā citādi, nekā minēts kongresā apstiprinātajās vadlīnijās, tas ir iemesls plašākas apspriešanas rīkošanai un turpmākai vadlīniju maiņai.
Pašvaldību attīstības vadlīnijās ietvertie principi apvieno gan Eiropas tautu pieredzi, gan atbilst Latvijas pašvaldību izpratnei par labo un slikto. Tās formulē virzienus, kādos vajadzētu notikt pašvaldību attīstībai. Centrālā valdība šiem virzieniem bieži nepiekrīt. Daudzi 1995. gadā formulētie jautājumi vēl joprojām nav atrisināti.
Pamazām izveidojusies prakse, ka jaunu vadlīniju redakciju pieņem nākamajā gadā pēc pašvaldību vēlēšanām. Par pamatu tiek ņemts iepriekšējais teksts un tajā izdarītas izmaiņas. Atrisinātos jautājumus no vadlīnijām izslēdz. Tiek piedāvāti jauno jautājumu risinājumi. Vecajiem neatrisinātajiem jautājumiem meklē jaunus formulējumus, uz kuru pamata varētu vienoties ar centrālo valdību vai savā starpā.
LPS 25. kongresā neizvērsās plaša diskusija par vadlīniju tekstu, taču nepieciešamās izmaiņas tika apspriestas gan pašvaldību grupās, gan pastāvīgajās politiskajās komitejās. Vispirms pašvaldību politiķus iepazīstinājām ar problemātiku un gaidījām priekšlikumus, pēc tam sēdēs ziņojām par piedāvātajām izmaiņām. Tika arī gaidīti priekšlikumi, par kuriem vēl varēja diskutēt kongresa redakcijas komisijā.
Salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, jaunā vadlīniju redakcija ietver virkni papildinājumu.
Pagājušās četrgades galvenās atziņas sniegtas ievadā:
“Pasaules ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Latvijā pašvaldības solidāri uzņēmās taupības pasākumus un ieviesa sociāli orientētas īstermiņa programmas, kuru tālāka turpināšana kavē attīstību.”
Tāpēc izvirzīta pamatproblēma: “Panākt valsts un pašvaldību pārorientāciju uz attīstību, tajā skaitā atsakoties no krīzes perioda ierobežojumiem, motivējot darbiniekus un sekmējot produktīvu uzņēmējdarbību katrā pašvaldībā.”
Sociālās drošības sadaļā izvirzīti reljefāki pašvaldību autonomijas nosacījumi:
“Panākt pašvaldībām tiesības patstāvīgi noteikt līdzdalības pienākuma nosacījumus sociālās palīdzības saņēmējiem.
Panākt, lai Ministru kabinets pārtrauc pašvaldības sociālo pabalstu regulēšanu un valdības viedokli pauž tikai ieteikumu formā.
Panākt pašvaldību budžeta pieaugumu, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu motivāciju pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.”
Īpaši jāatzīmē, ka šajā sadaļā tiek iezīmēta vadlīnija, kā apkarot normatīvismu: “Atteikšanās no centrālās valdības sekundārās likumdošanas un pāreja uz daudzveidību un atbildību katras pašvaldības mērogā.”
Virkne jaunievedumu ir izglītības un kultūras, veselīga dzīvesveida un drošas vides un pašvaldības pakalpojumu sadaļās.
Fundamentāls jauninājums ietverts reģionālās attīstības sadaļā. Tiek ierosināts:
“Veicināt pāreju uz vienādu vēlēšanu, vidēja termiņa plānošanas un vidēja termiņa budžeta ciklu (pieci gadi) ES, nacionālajā un vietējā mērogā.”
Tūlīt pēc LPS 25. kongresa tika sagatavota kopēja LPS, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pozīcija šajā jautājumā, kas tika adresēta trīs augstākajām Latvijas Republikas amatpersonām, atbildīgajai Saeimas komisijai un visām politiskajām partijām. Šā ierosinājuma izpratne un pieņemšana būtiski paātrinātu gan Latvijas politiskās sistēmas, gan ekonomikas attīstību.
Ja izdotos pāriet uz vienotu piecu gadu ciklu, tad būtu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi ieguvumi.
Nosakot viena sasaukuma deputātu atbildību par noteiktu plānošanas un budžeta ciklu, vēlētājs iegūtu skaidrāku informāciju, ko tieši viņa ievēlētie pārstāvji ir izdarījuši, kādus mērķus tuvinājuši un kādus attālinājuši. Lielāks periods starp vēlēšanām ļautu lielāku laiku veltīt stratēģiskās vadības procesam, jo būtiski samazinātos partiju un sarakstu savstarpējās apkarošanas nozīme.
Nosakot vienotu ciklu visās trīs vēlēšanās, pieaugtu arī vēlētāju interese par vēlēšanām. Tāpat būtu mazāk atšķirību vietējā, nacionālajā un Eiropas Parlamenta deputātu politiskajā spektrā. Tādējādi tiktu radīti priekšnosacījumi iedzīvotāju uzticībai demokrātiskajām institūcijām. Vienlaikus arī tiktu radīti priekšnosacījumi atbildīgākai attīstības politikai ar sekojošu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku.
Vadlīniju papildinājumi arī rosina novērst tipiskākos Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pārkāpumus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017