Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 16:27
Vārda dienas: Gints, Uvis
Nacionālā informācijas aģentūra LETA šāgada 30. maijā izplatīja informāciju, ka Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs kritizē Valsts kontroles (VK) veiktās lietderības revīzijas.
LETA informēja, ka Andris Jaunsleinis LPS 25. kongresā, kas notika 30. maijā Aizkrauklē, paudis neizpratni par to, kas devis Valsts kontrolei pilnvarojumu veikt lietderības revīzijas pašvaldībās, vienlaikus atgādinot, ka pašvaldības deputāti ir atbildīgi savu vēlētāju priekšā, kuri viņus izvēlējušies darbam konkrētajā pašvaldībā.
Iepazīstoties ar LPS mājaslapā ievietotajiem LPS 25. kongresa materiāliem, nav atrodama nekāda kritika par Valsts kontroles veiktajām revīzijām pašvaldībās. Tas arī saprotams, jo līdzšinējā VK un LPS sadarbība, kaut arī neliecina par pilnīgu viedokļu sakritību dažādu pašvaldības darbības jomu novērtēšanā, tomēr ir bijusi balstīta uz izpratni un abpusēju vēlmi saskatīt kopējo šajos viedokļos.
Tomēr, apzinoties, ka nav dūmu bez uguns, ar izdevuma “Logs” starpniecību vēlos vērsties pie pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, lai izklāstītu savu viedokli par, iespējams, satraukumu izraisījušo jautājumu – vai Valsts kontrole nav iesaistījusies LPS identificētajā valsts pārvaldes piekoptajā pašvaldību patstāvības ierobežošanas kampaņā?
Par šādu bažu parādīšanos ekonomiskās krīzes pārvarēšanas seku nogurdinātajā pašvaldību korporatīvo interešu telpā liecina kongresā pieņemtās rezolūcijas “Par priekšlikumiem politisko partiju priekšvēlēšanu programmām” piektā punkta redakcija.
Lai kliedētu jebkādas iespējamās pašvaldību darbinieku bažas par Valsts kontroles darbinieku nepietiekamu orientēšanos pašvaldību tiesiskajā statusā vai pašvaldību darbības principos, centīšos sniegt nelielu ieskatu Valsts kontroles darbībā.
Nepieciešamību iepazīstināt iedzīvotājus un citus interesentus ar VK darbības principiem apzinājāmies, jau gatavojot Valsts kontroles darbības stratēģiju 2014.–2017. gadam. Esam ieguvuši arī pirmo pieredzi šajā jomā, aicinot uz sarunu Daugavpils un Jelgavas pilsētu iedzīvotājus. Ar nožēlu nācās konstatēt, ka vienas pašvaldības vadība, šķiet, nebija gatava atbalstīt mūsu vēlmi klātienē izskaidrot iedzīvotājiem Valsts kontroles darbības mērķus, uzdevumus un principus, jo tikšanās telpu bija piepildījusi galvenokārt ar saviem darbiniekiem, kuri no mums gaidīja tiešas norādes viņu darba jautājumu risinājumiem.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei Valsts kontrole ir viens no septiņiem savstarpēji neatkarīgajiem valsts varas orgāniem, un tai nodota valsts varas kompetence – pārbaudīt, vai valsts funkciju īstenošanai valsts rīcībā nodotie resursi (finanšu līdzekļi un manta) tiek izlietoti tiesiski, ekonomiski un efektīvi.
Valsts ir noteiktu teritoriju apdzīvojošo iedzīvotāju izveidota organizācija, kurai šie iedzīvotāji uzdevuši rūpēties par šīs sabiedrības kopdzīvei būtisku jautājumu kārtošanu. Tā kā jārisina daudzveidīgi jautājumi, svarīga kļūst piešķirto resursu saprātīga izlietošana. Tā ietver ne tikai resursu likumīgu izlietošanu – atbilstošu likumdevēja noteiktajai kārtībai, bet arī ekonomisku – atbilstošu reālajām izmaksām un efektīvu – tas ir, rezultatīvu izlietojumu.
Saprotams, ka nodrošināt ticamu kontroli pār visu valsts funkciju realizēšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu trīs dažādos griezumos var tikai no šo funkciju īstenotājiem pilnīgi neatkarīga institūcija. Tas arī nosaka Valsts kontroles statusu un vietu valsts pārvaldīšanai izveidotajā sistēmā – Valsts kontrole saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ir neatkarīga institūcija un nav padota valdībai.
Dažiem varbūt šķiet, ka šī kontrole nav attiecināma uz pašvaldībām un to izveidotajām iestādēm, jo pašvaldību funkcijas nav valsts pārvaldes funkcijas, un līdz ar to likumdevējs ir nepamatoti Valsts kontroles likumā iekļāvis pilnvarojumu Valsts kontrolei veikt likumības un lietderības revīzijas arī pašvaldībās.
Šāds viedoklis tomēr nav pamatots, jo pašvaldības kā publisko tiesību subjektus ir izveidojusi valsts, lai tās konkrētās valsts administratīvā iedalījuma teritorijās organizētu tādu pārvaldes funkciju īstenošanu, kas neprasa centrālās izpildvaras tiešu iesaistīšanos. Tas, ka vietējās pārvaldes uzdevumi ir nosaukti par autonomajām funkcijām, nesvītro šīs funkcijas no valsts pārvaldes funkciju loka. Tas, ka vietējās pārvaldes institūciju ierēdņu komplektācija ir nodota vietējo iedzīvotāju ziņā, nedos pamatu uzskatīt, ka šīs institūcijas nav valsts pārvaldes sastāvdaļa. Savukārt tas, ka valsts ir atļāvusi uzskaitīt daļu no valsts iedzīvotāju kopuma radītās mantas kā pašvaldību īpašumu, nozīmē tikai to, ka daļa no valsts iedzīvotāju kopuma radītajām vērtībām ir nodota konkrētās teritorijas pārvaldei vietējā līmeņa valstisku jautājumu risināšanas nodrošināšanai.
Dzirdēts arī tāds viedoklis – tā kā vietējās pārvaldes vadību nav iecēlusi centrālā izpildvara, bet gan vietējie iedzīvotāji, tad tikai vietējo iedzīvotāju kompetencē ir spriest, vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša šo iedzīvotāju interesēm, tas ir, lietderīga.
Protams, īstenoto projektu atbilstība iedzīvotāju interesēm ir viens no rādītājiem, kas var raksturot, vai konkrētā rīcība ir lietderīga, bet tas ir tikai viens no rādītājiem. Tā ir jautājuma nepamatota vienkāršošana – iedzīvotāji atbalsta, tātad lietderīgi. Tikpat svarīgi ir saprast, vai iedzīvotāju interesēs realizētajam projektam nav pierakstīti nepamatoti izdevumi un vai ar iztērētajiem līdzekļiem mērķis sasniegts iespējami pilnīgāk.
Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu – diez vai iedzīvotājiem būs visa nepieciešamā informācija, lai novērtētu, vai visas izmaksas ir pamatotas. Grūtības radīsies arī novērtēt, cik lielā mērā sasniegts plānotais rezultāts, jo ne vienmēr skaidri noteikts sasniedzamais mērķis un kritēriji sasniegšanas novērtēšanai.
Iedzīvotāji ir izveidojuši modernu demokrātisku valsti, lai atbrīvotos no nepieciešamības nepārtraukti sēdēt tautas sapulcēs un nodarboties ar strīdīgu jautājumu skaidrošanu, kā tas bija senajās demokrātijās. Arī katras konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem ir tiesības sagaidīt no valsts institūcijām tām uzticētos pakalpojumus, vietējās varas finanšu un mantas izlietojuma gadījumā – ticamu informāciju par šo līdzekļu izlietošanas lietderību.
Lai nodrošinātu visiem valsts iedzīvotājiem viņiem interesējošo informāciju par pārvaldes (arī vietējās) rīcības lietderību, ANO dalībvalstis ir vienojušās, ka atbilstoši INTOSAI standartos noteiktajam veiks lietderības revīzijas, kas ietver:
administrācijas darbības ekonomiskuma revīziju saskaņā ar pareiziem administratīvajiem principiem, praksi un vadības stratēģiju;
cilvēku, finanšu un citu resursu izmantošanas produktivitātes revīziju, tajā skaitā informācijas sistēmu, izpildes pasākumu un uzraudzības organizācijas, kā arī revidējamās vienības veikto procedūru konstatēto trūkumu novēršanas pārbaudi;
izpildes efektivitātes revīziju saistībā ar revidējamās vienības mērķu sasniegšanu, kā arī faktiskās darbības ietekmes un plānotās ietekmes salīdzinājuma revīziju.
Kā redzat, šajā definīcijā nav nekā tāda, kas varētu ierobežot Eiropas Vietējo pašvaldību hartā paredzēto vietējo pārvalžu neatkarību tām uzdoto pārvaldes funkciju īstenošanā vai “tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs”.
Par to, ka iedzīvotāji tieši no Valsts kontroles gaida savu vietējo varu rīcības izvērtējumu, tajā skaitā arī no lietderības viedokļa, liecina vēstuļu simti, ko katru gadu saņemam, un daudzie jautājumi, piemēram – cik lietderīgi ir izbūvēt pilsētas privātmāju rajonā centralizēto ūdensvadu vai kanalizāciju, ja iedzīvotāji nespēj segt pieslēgšanās izmaksas; cik lietderīgi ir izbūvēt kanalizāciju, ja nevar nodrošināt tās pozitīvu kritumu; cik lietderīgi ir izbūvēt autosporta trasi starp nodokļu maksātāju dzīvojamajām mājām; cik lietderīgi ir izcirst augošus kokus pilsētas parkā, iepriekš tos nenovērtējot un neuzskaitot kā pašvaldības īpašumu; cik lietderīgi ir atļaut privātiem uzņēmumiem izvest pašvaldībai piederošus, bet grāmatvedībā neuzskaitītus pazemes aktīvus; cik lietderīgi ir dibināt un ieguldīt ievērojamus līdzekļus kapitālsabiedrībās, kurām netiek uzdots veikt komercdarbību, vai iecelt valdes locekļus, kuru vienīgais uzdevums ir saņemt algu un atbrīvošanas kompensācijas utt.
Respektīvi, atbilde uz raksta sākumā LPS priekšsēža izvirzīto jautājumu – kas devis Valsts kontrolei pilnvarojumu veikt lietderības revīzijas pašvaldībās, ir vienkārša – pilnvarojumu veikt lietderības revīzijas, tas ir, pārbaudīt, vai valsts pārvaldīšanai nodalītie mantiskie resursi tiek izlietoti ekonomiski un efektīvi, Valsts kontrolei ir devusi tā pati sabiedrība, kas izveidojusi šo valsti, jo cilvēki grib zināt, vai valsts pārvaldītāji ar tiem nodotajiem resursiem rīkojas saprātīgi.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017