Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 13:00
Vārda dienas: Gints, Uvis
VL–TB/LNNK
Nacionālā apvienība (NA) ir pārliecināta, ka tādu mērķu sasniegšana kā nacionālā drošība, demogrāfiskās krīzes pārvarēšana un līdzsvarota visu novadu attīstība nav iespējama, ja valsts nesadarbojas ar pašvaldībām. Dialoga iespējamību apliecina NA deleģēto vides un reģionālās attīstības ministru Eināra Cilinska un Romāna Naudiņa darba stils, kura pamatā ir vēlme iepazīt katras pašvaldības problēmas, diskutēt un tikai tad lemt.
Nacionālā apvienība savā priekšvēlēšanu programmā iekļāvusi svarīgus valsts un pašvaldību attīstības nosacījumus, ko var īstenot tikai kopīgiem spēkiem.
Atbalsts ģimenēm sniedzams gan ar īpašu “trešā bērna” veicināšanas politiku, gan ar valsts nodrošinātām brīvpusdienām līdz pat vidusskolai, gan ar paplašinātu pirmā mājokļa programmu. Lai mazinātu nevienlīdzību, nosakāmas piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita, kā arī valstij apmaksājot pirmās nepieciešamības pārtikas preču iegādi trūcīgajiem.
NA uzskata, ka līdzsvaroti jāattīsta dabiski izveidojušies reģionālie centri, īpašs atbalsts ekonomiski mazattīstītākajos reģionos ir jāsaņem ražojošiem uzņēmumiem un ekonomiskajai izaugsmei jābalstās uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un emigrējušo tautiešu, nevis viesstrādnieku piesaisti.
Īpašs NA tautsaimniecības politikas akcents ir enerģētiskās neatkarības palielināšana – jaunās un rekonstruētās ēkās izmantojami energoefektīvi risinājumi, bet energoražotnēs – vietējie energoresursi, kā arī jānodrošina Latvijas tirgū pieeja alternatīvajai gāzei. Savukārt Latvija kā viena no zaļākajām valstīm pasaulē varētu būt labs priekšnoteikums dabas un kultūras tūrisma attīstībai.
NA neatkāpjas no tā, ka, lai garantētu Latvijas drošību, jāpārtrauc uzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamā īpašuma iegādi. Ikvienā pašvaldībā jāizveido Zemessardzes vienība, kas apmācīta un apgādāta tā, lai draudu gadījumā varētu rīkoties patstāvīgi. Jātiecas pēc tā, lai Latvijas iedzīvotājus vienotu cieņa pret Latvijas valsti, latviešu valoda, kultūra un kopīgs mērķis kļūt par bērniem draudzīgāko valsti.
Svarīgs uzdevums ir lauku skolu tīkla saglabāšana, kā arī latgaliešu rakstu valodas apguves iespēju nodrošināšana visās Latgales skolās. Nacionālās nozīmes kultūras objektu sakārtošanā un izveidē ir jāpiesaista ES fondu un privātie līdzekļi, bet Deju svētkiem jānotiek rekonstruētā stadionā, kas piemērots arī augsta līmeņa sporta sacensību uzņemšanai.
Attiecībā uz valsts pārvaldi – jānodrošina lielākās daļas publiskās pārvaldes pakalpojumu pieejamība internetā, publiskajos iepirkumos jāliedz piedalīties pretendentiem ar ārzonu kapitālu, bet publiskajā pārvaldē jāveic funkciju audits, kā rezultātā izglītības, kultūras, veselības un iekšlietu darbiniekiem varētu nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un profesionālās pilnveides iespējas.
Pēc būtības varam atbalstīt divu vēlēšanu – Eiropas Parlamenta un pašvaldību – vienlaicīgu rīkošanu, kas palīdzētu paaugstināt vēlētāju aktivitāti, kā arī ļautu ietaupīt budžeta līdzekļus. Tas varētu notikt 2019. gadā, bet par detaļām būtu jālemj jau nākamajai Saeimai, īpašu uzmanību pievēršot 2013. gadā ievēlēto pašvaldību domju pilnvarām, kas beidzas 2017. gadā.
Protams, ka NA nevar būt nekādu iebildumu pret to, ka ir jārespektē katras administratīvās teritorijas iedzīvotāju tiesības meklēt un izmantot piemērotākās attīstības iespējas un līdzekļus, lai mazinātu depopulācijas tendences un novērstu šo parādību nākotnē, atsakoties no diskriminējošas attieksmes pret lielu daļu Latvijas teritorijas.
Nacionālā investīciju programma atjaunojama tik ātri, cik vien tas iespējams. NA ir stingri pārliecināta, ka nav pieļaujams samazināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu proporciju kopējos nodokļu ieņēmumos.
NA uzskata, ka ierosinājums nodrošināt valsts ierēdniecības mācības par Eiropas Vietējo pašvaldību hartu un citiem pašvaldību tiesību jautājumiem ir labs un ņemams vērā.
Attiecībā uz LPS iepriekšējo kongresu rezolūciju ieteikumiem reģionālās attīstības, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos – tie vērtējami kā lietišķi un uzmanības vērti, tomēr katrs no ieteikumiem būtu izvērtējams atsevišķi, ņemot vērā tagadējo ekonomisko situāciju un budžeta iespējas.
Sporta jautājumos NA priekšvēlēšanu programma paredz to, ka ikvienam Latvijas jaunietim jānodrošina plašas iespējas nodarboties ar sportu, iesaistīties jaunsardzē vai citās nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās.
*
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija saņēmusi Latvijas Pašvaldību savienības šāgada 30. maijā 25. kongresā pieņemto rezolūciju “Par priekšlikumiem politisko partiju priekšvēlēšanu programmām” un izvērtējusi tajā ietvertos priekšlikumus.
Attiecībā uz priekšlikumu turpmāk rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas vienlaicīgi ar pašvaldību vēlēšanām ZZS uzskata, ka šāda iespēja dotu pozitīvus ieguvumus – ne tikai nodrošinātu lielāku vēlētāju aktivitāti, bet arī sekmētu iedzīvotāju iesaisti Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts kopējā Eiropas telpā lomas, tiesību un iespēju apzināšanu. Uzskatām, ka tas stiprinātu gan mūsu iedzīvotāju valstisko apziņu, gan sekmētu lielāku iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.
Tā kā 11. Saeimas termiņš tuvojas noslēgumam, ZZS nav uzsākusi diskusijas par šo jautājumu, uzskatot, ka šādu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas vēlētāju pilnvaras jaunam sasaukumam, taču mēs esam gatavi šīs diskusijas aktualizēt līdz ar 12. Saeimas darba uzsākšanu.
Attiecībā uz pašvaldību iespējām pozitīvi ietekmēt valsts ekonomisko un sociālo attīstību ZZS vienmēr ir atbalstījusi pašvaldību prasības par to rīcībā un atbildībā esošās finanšu bāzes palielināšanu. Mēs esam kategoriski pret mēģinājumiem mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi uz pašvaldību rēķina: ja valsts samazina kopējo nodokli, tas valstij arī jākompensē. Jau šobrīd pašvaldību rīcībā nodotā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa nekompensē tos papildu uzdevumus un pašvaldību funkciju palielinājumus, ko valsts ir pakāpeniski tām noteikusi.
ZZS arī uzskata, ka viens no tuvākajiem valsts uzdevumiem ir nodrošināt budžeta ienākumu stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā, pretēji pašreizējai neziņai līdz pat katra iepriekšējā gada nogalei par atvēlēto līdzekļu daudzumu nākamajam gadam, kas neļauj plānot katras teritorijas attīstību un finanšu ieguldījumus, kuri pārsniedz kārtējo gadu.
Tāpēc, gatavojoties darbam nākamajā Saeimā, savā programmā mēs paredzam gan to, ka nodrošināsim ieņēmumu apjoma stabilitāti pašvaldībām arī tad, ja valsts šos nodokļus samazina, gan nodrošināsim taisnīgu un prognozējamu procentuālo iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, nosakot šīs proporcijas vismaz vidējā termiņā.
ZZS atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības prasības reģionālās attīstības veicināšanai. Mūs uztrauc pašreizējās tendences reģionu depopulācijā un nepietiekamā uzņēmējdarbības atbalstā, tāpēc esam par valsts atbalsta palielināšanu reģioniem, dodot iespēju katrai pašvaldībai izmantot piemērotākos attīstību veicinošus pasākumus un investīcijas, tajā skaitā atbalstot Latvijas Pašvaldību savienības kongresā prasīto valsts investīciju programmas atjaunošanu pašvaldībām, kā arī likumdošanā noteiktas iespējas pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbību un arī tieši iesaistoties uzņēmējdarbībā un darba vietu radīšanā, īpaši teritorijās, kur ir nepietiekama (vai pat neiespējama) privātā biznesa piesaiste.
ZZS novērtē līdzšinējo pozitīvo sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību, un esam gatavi uzklausīt un arī turpmāk aizstāvēt pašvaldībām svarīgus jautājumus.
*
Rosinājums pašvaldību vēlēšanas rīkot vienlaicīgi ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām netieši nozīmētu, ka pašvaldības tiek ievēlētas uz pieciem gadiem un tiek pārvēlētas pēc katriem pieciem gadiem. Pašlaik Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Uzskatām, ka pašvaldību vēlēto domju darbības laiku būtu pareizāk piemērot nacionālā, nevis Eiropas Savienības parlamenta darbības laikam.
Pilnībā piekrītam, ka nepieciešams respektēt katras administratīvās teritorijas iedzīvotāju tiesības meklēt un izmantot piemērotākās attīstības iespējas un līdzekļus. Šobrīd ievērojamu izaugsmes potenciālu uzrāda gan lielākās pilsētas, gan arī salīdzinoši mazi novadi. No labajiem piemēriem ir jāmācās un to pieredze jāpārņem.
Iedzīvotāju iesaiste novada dzīvē un ekonomikā, aktīvu sadarbības un uzņēmējdarbības iespēju meklēšana ir vērtības, ko esam atbalstījuši un vienmēr atbalstīsim ikviena novada darbā. Pilnībā piekrītam, ka valsts izdevumu pieauguma iespējas meklējamas, sekmējot ekonomikas attīstību. Vienlaikus uzskatām, ka pašvaldību rokās ir ievērojams instrumentu klāsts, lai veicinātu uzņēmējdarbības piesaisti savam novadam, meklētu pārrobežu sadarbības iespējas, veicinātu jauniešu piesaisti savam novadam, dodot tiem plašas iniciatīvas un uzņēmības iespējas. Novadiem savstarpēji jāpārņem labā prakse un pieredze un līdztekus kopējai, valsts politikai jākļūst par izaugsmes, piederības un uzņēmības veicinātājiem, īpaši novadu jauno cilvēku vidū.
*
“Saskaņa”
Iepazīstoties ar Latvijas Pašvaldību savienības rezolūciju, konstatējams, ka par galveno veidu, kā uzlabot situāciju Latvijas reģionos un paaugstināt ekonomiskos un sociālos rādītājus, LPS redz pašvaldību pilnvaru paplašināšanu. Šāda nostāja pilnībā sakrīt ar “Saskaņas” uzskatiem.
Jau gadiem ilgi sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” programmā ir teikts, ka partija iestājas par pašvaldību kā iedzīvotājiem tuvāko demokrātisko institūciju stiprināšanu un to pilnvaru paplašināšanu, deleģējot tām plašākas pilnvaras sociālo jautājumu, veselības aizsardzības, vidējās izglītības, kultūras, sporta, drošības un sabiedriskās kārtības jomā. Partija uzskata, ka jānodrošina samērība starp pašvaldībām deleģētajām funkcijām un tām pieejamo finansējumu. “Saskaņa” atbalsta reģionu veidošanos un attīstību. Tāpat “Saskaņa” iestājas par pašvaldību finansējuma palielināšanu, pārdalot nodokļu ieņēmumus par labu pašvaldībām, kā arī atbalsta pašvaldību brīvu pieeju kapitāla tirgum, vienlaikus garantējot stingru kontroli pār kredītu izmantošanu.
Partija “Saskaņa” arī turpmāk atbalstīs pašvaldību pilnvaru paplašināšanu kopumā. Līdz ar to var teikt, ka “Saskaņas” redzējums par valsts sadarbību ar pašvaldībām ir līdzīgs LPS viedoklim, atliek vien precizēt konkrētus soļus kopīgo mērķu sasniegšanai.
Šobrīd “Saskaņas” vēlēšanu sarakstos ir gandrīz 40 cilvēku no visdažādākajiem reģioniem, kuri strādā novadu vai pilsētu domēs un pašvaldību institūcijās un startēs Saeimas vēlēšanās, lai varētu pārstāvēt pašvaldību intereses.
***
SAEIMAS VĒLĒŠANAS – 4. OKTOBRĪ
* 2014. gada 4. oktobrī Latvijā notiks kārtējās parlamenta vēlēšanas, kurās vēlēsim 12. Saeimu.
* Saeimas vēlēšanas notiek piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē un tajās jāievēl 100 Saeimas deputātu.
* Pirmā savu deputātu kandidātu sarakstu iesniedza partija “Suverenitāte”, un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) to reģistrēja 18. jūlijā. Šīs partijas saraksts reģistrēts visos piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos, un tajā kopā pieteikti 43 deputātu kandidāti.
* 23. jūlijā CVK pieņēma otro sarakstu, un to iesniedza sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
* Līdz 1. augustam Centrālajā vēlēšanu komisijā bija iesniegti pieci saraksti.
* Partijas “Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā ir arī pieci Latvijas pilsētu un novadu domju priekšsēdētāji un 19 pašvaldību deputāti. Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar otro kārtas numuru tiek virzīts Valmieras domes priekšsēdētājs, Valmieras partijas pārstāvis Inesis Boķis, un sarakstā ir arī Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Zemgalē partijas Saeimas vēlēšanu sarakstā otrais ir Tukuma novada domes priekšsēdētājs, Tukuma partijas priekšsēdētājs Juris Šulcs. Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā sarakstā ar otro kārtas numuru iekļauts Preiļu novada domes priekšsēdētājs, Latgales partijas pārstāvis Aldis Adamovičs. Savu partiju kandidātu sarakstā ir arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (VL–TB/LNNK) un Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis (ZZS). Par deputātu kandidātiem izvirzīti arī vairāki bijušie pašvaldību vadītāji.
* Saeimas vēlēšanās kandidātu saraksti tiek numurēti. Sarakstu numurus nosaka izlozē, bet lozes tiek vilktas kandidātu sarakstu reģistrēšanas secībā.
* Ar 12. Saeimas vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un statistiku iespējams iepazīties CVK mājaslapā www.cvk.lv, sadaļā 12.Saeimas vēlēšanas/Kandidātu saraksti, programmas, ziņas par kandidātiem, statistika.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017