Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 06:56
Vārda dienas: Gints, Uvis
Nepilnu mēnesi pēc VII Sēlijas kongresa sēļi atkal pulcējās kopā uz vienojošu pasākumu, bet šoreiz dalībnieku pulks bija daudz kuplāks – 28. jūnijā Salas novada Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī notika jau otrie Sēlijas dziesmu un deju svētki, kas nosaukti par tautas mākslas svētkiem “Sēlija rotā”.
Dziesmu un deju dienu Daugavas krastā organizēja Salas novada pašvaldība ar Sēlijas novadu apvienības pašvaldību, Valsts kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona atbalstu. Ideja par vērienīgajiem svētkiem un dižkoncertu pieder Sēlpils pagasta kultūras nama vadītājai Anitai Gerasimovai, bet tos sagatavot viņai palīdzēja pārējās Sēlijas apvienības pašvaldības – Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas un Viesītes novads un jo īpaši mājinieki – Salas novada domes un Sēlpils pagasta pārvaldes darbinieki. Uz pasākumu labprāt pieteicās arī kaimiņi no Daugavas otra krasta – Krustpils novada “pārsēļi”. Svētku māksliniecisko un emocionālo saturu uzņēmās piepildīt un godam to arī veica sēlpiliete virsdiriģente Agita Ikauniece.
Svētki pulcēja ap tūkstoti tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma kopēju – koru dziedātājus, dejotājus, folkloras ansambļu un pūtēju orķestru dalībniekus, viņu ģimenes, apkaimes iedzīvotājus un viesus, arī sabiedrībā zināmas personības ar sēļu izcelsmi un Sēlijas “līdzjutējus”.
Jau rīta pusē pie krāsām ķērās Sēlijas novada mākslinieku plenēra dalībnieki. Šādi plenēri Sēlijas pusē tiek rīkoti regulāri un parasti notiek Daugavas krastu tuvumā. Šā plenēra organizatorisko sadaļu uzņēmās Krustpils novadā dzīvojošā māksliniece Jolanta Ābele.
Sēlijas amatnieku un mājražotāju klāstā ir gan tradicionāli, gan citviet vēl visai maz zināmi produkti un izstrādājumi, piemēram, kafejas “Alīda” un “Paulīne”, Jaunjelgavas ziepes, Sunākstes vīni ar “Mirdzas šarmu”, ko piedāvā Mirdza Caune, Viesītes karotes un visdažādākie rokdarbi un noderīgas lietas saimniecībai.
“Sēlija rotā” nosaukums aizgūts no rotāšanas, kas ir īpašs, tikai Sēlijai raksturīgs daudzbalsīgs dziedājums: viens iesāk, citi pārtver un daudzbalsīgi izloka meldiņu, citi velk. Īpaši labi rotāšana padodoties pavasaros Sēlpils pakalnos un tā augstākajā virsotnē – Taborkalnā. Bet 28. jūnija Sēlijas rotāšanas koncertu ieskandināja piemiņas brīdis Sēlpils kapos Sēlijas mūzikas dvēselei – novadniekam Pēterim Barisonam, kuram šogad aprit 110. gadskārta.
Vakara lielkoncerta atklāšana sākās ar Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes, kā arī Krustpils novada ģerboņu skati, amatierkolektīvu gājienu, Sēlijas karoga svinīgu pacelšanu, Sēlijas dižgaru un tagadējo vadītāju sasaukšanos, folkloras kopu sadziedāšanos un svētku dižkoncertu. Sēlijas novadu apvienības vadītājs Guntis Libeks, uzrunājot svētku dalībniekus un viesus, uzsvēra, ka apvienība ir vienojusies kopdarbam labākai dzīvei Sēlijā un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir kultūras mantojuma saglabāšana un kopšana un kopīga svētku svinēšana. Savukārt namamāte – Salas novada pašvaldības vadītāja Irēna Sproģe uzsvēra, ka šādi svētki veido patriotismu un piederības izjūtu šim reģionam.
Sēlpils Zvejnieklīci arī turpmākajām dienām pieskandināja koristu balsis no Salas novada jauktā kora “Sēlpils”, Jēkabpils novada jauktā kora “Putni”, Viesītes novada jauktā kora “Viesīte”, Ilūkstes novada Šēderes pagasta Lašu kora, veseliem diviem Jaunjelgavas novada koriem – jauktā kora un sieviešu kora “Daudzese”, kā arī Krustpils novada sieviešu kora “Luste”. Līdz ar koru dalībniekiem gavilēja vairākas folkloras kopas – “Dignōjīši” un “Kāre” no Jēkabpils novada, “Zīle” no Ilūkstes novada un Zīlānu folkloras kopa “Lākači”, tomēr visskaļākās “balsis” bija Ilūkstes novada kultūras centra pūtēju orķestrim “Sēlija”.
Tautas mākslas svētkus “Sēlija rotā” krāšņoja starptautiski atzītā, daudzsološā operdziedātāja neretiete Elīna Šimkus. Gan viņai, gan koriem tovakar no sirds uzgavilēja arī Maestro Gido Kokars – “sēlis no Bolderājas”.
Savukārt dejotāji pārstāvēja visus Sēlijas novadus un visdažādākos vecumus – sākot ar jauniešiem (divi kolektīvi ar nosaukumu “Ance” un “Labrīt” no Ilūkstes novada, “Kodoliņš” no Jaunjelgavas novada, “Solis” un “Dzirnupīte” no Zasas un “Laude” no Rubeņiem Jēkabpils novadā) un vidējās paaudzes kolektīviem (“Ieleja” no Aknīstes, “Atvars” no Jaunjelgavas, “Sēļi” no Neretas novada, “Augšzeme” no Viesītes novada, “Letkiss” un “Sēļu zeme” no Salas novada, “Rasa” no Rubeņiem un “Deldze” no Leimaņiem Jēkabpils novadā, Ilūkstes novada Pilskalnes un Dvietes pagasta kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvi, kā arī “Zīlānietis” no Krustpils novada) un beidzot ar Aknīstes novada senioru deju kolektīvu “Dejotprieks”. Deju raksti un kopdancošana tika iestudēta Elitas Treilones vadībā.
Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs, kura saknes rodamas tepat Sēlpils pusē, vienlīdz labi tika galā ar diviem pienākumiem – dižkoncerta vadīšanu un pārtapšanu Vecā Stendera tēlā.
Koncerta īpašā “odziņa” – “Vienreizējais sēļu vīru ansamblis”, kura rindās varēja atpazīt dziedošos Kreicburgas ziķerus, aktieri Arti Robežnieku, mūziķi Romānu Kielbicki, filozofu Ati Zakatistovu, brāļus Jāni un Armandu Veides un citus. Viņu sniegumā izskanēja sēlieša un pazīstamā dziesmu aranžētāja Edgara Lindes apdarē veidotā sēļu tautasdziesma “Tumsiņā(i), vakarā”, ko viņš speciāli radījis šiem svētkiem.
Pirms pasākuma radošā komanda aicināja sarīkojuma viesus atmiņā atsvaidzināt dziesmas “Kam raudi tu, ak daiļā Staburadze” septiņus pantus, ko dižkoncertā dziedāja visi kopā – gan dalībnieki, gan klausītāji, un Sēlpils Zvejnieklīci piepildīja īsta kopības un piederības izjūta.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017