Rīga 3°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 2m/s
Otrdiena, 2025. gada 25. marts 05:21
Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
Sveicot Pašvaldību savienības 25. kongresu, mājastēvs – Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzina: “Aizkrauklei ir 47 gadi, bet tās vēsture – sena. Cenšamies mainīt stereotipus, kādi savulaik izveidojušies par Stučkas pilsētu kā HES celtnieku apmešanās vietu. Šodienas Aizkraukles vēsture veidojas mūsu acu priekšā. Pēdējos gados esam ieguldījuši lielus līdzekļus izglītības un kultūras iestāžu renovācijā un pilsētvides sakārtošanā, mūsu daudzstāvu namu pilsētu padarot labiekārtotu un apzaļumotu. Aizkraukle neatlaidīgi meklē savu identitāti. Senais novads ar jauno pilsētu tajā ir kā rats laikmetu griežos. Mūsu jaunās identitātes simbols – rats, ritenis, velosipēds – atspoguļojas pilsētas vides objektos, ir mūžīgās kustības un mainīšanās dzinulis, virzība uz priekšu un zaļā domāšana.”
Kongresu ar savu klātbūtni pagodināja gan abas augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma, gan divi ministri – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš un labklājības ministrs Uldis Augulis, gan sadarbības organizāciju vadītāji – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldonis Vrubļevskis. Apsveikumu LPS 25. kongresam bija atsūtījusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Uzrunājot kongresa delegātus, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra atslēgas vārdus, kas tiek minēti sarunās ar pašvaldību vadītājiem, vizītēs Latvijas novados un pilsētās un tiekoties ar cilvēkiem – izglītība, veselības aprūpe, ceļu stāvoklis, infrastruktūra un ar to saistītā nodarbinātība. Kā pārvaldīt savu teritoriju un panākt, lai cilvēki tajā vēlas palikt, nevis brauc prom, atbilde ir gaužām vienkārša un vienlaikus sarežģīta – pašvaldībām jādod rīcības brīvība autonomo funkciju izpildē un pietiekami jāfinansē valsts uzliktās funkcijas. Viens no šābrīža svarīgākajiem uzdevumiem ir labākā risinājuma meklēšana 5,2 miljardu eiro fondu naudas sadalījumam 2014.–2020. gadā. Prezidents uzskata, ka, lai pilnveidotu pašvaldību finansēšanas sistēmu, ir jāizveido principiāli jauns, racionāls un efektīvs pašvaldību funkciju finansēšanas un finanšu izlīdzināšanas modelis. Viņaprāt, nepiedodami ilgi aizkavējusies likuma izstrāde par pašvaldību izlīdzināšanas fondu – tas jāpieņem tuvākajā laikā. Valsts prezidents pašvaldību reformas tālāko attīstību saredz pašvaldību kooperācijas iespējās, īpaši veidojot tādas mūža arodizglītības iestādes, kas atbilstu šābrīža uzņēmējdarbības prasībām. “Man šķiet, ka pašvaldībām vajadzētu daudz aktīvāk un, es pat teiktu, agresīvāk iestāties par savu interešu aizstāvību, bet tajā pašā laikā paraudzīties katram savā mājā,” uzrunu noslēdza Andris Bērziņš.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka šobrīd pats svarīgākais ir drošība – gan nacionālā drošība, gan cilvēkdrošība, kas nozīmē ienākumus un darbavietas, gan darba drošība, gan pakalpojumu drošība. Nākamie prioritāšu sarakstā ir pensiju indeksācijas, veselības, skolotāju un policistu atalgojuma un citi jautājumi. Premjere apliecināja, ka šī valdība necels nodokļus nevienā pozīcijā un visām pašvaldībām būs iespēja konkursa ceļā iegūt finansējumu no ES fondiem 37 miljonu eiro apmērā, arī tām, kas ir ārpus tā saucamā 9+21 modeļa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš savu uzstāšanos veltīja vairākiem svarīgiem jautājumiem – Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei (2014.–2020. gadam plānoti gandrīz 280 miljoni eiro pašvaldību uzņēmējdarbības infrastruktūrai, un galvenais uzsvars likts uz infrastruktūras attīstību – ceļiem, inženierkomunikācijām, pieslēgumiem un degradēto teritoriju sakārtošanu, plānotās investīcijas balstot uz pašvaldību attīstības programmām), publiskajiem īpašumiem – zemei un ūdeņiem (turpinot uzņemto kursu uz pašvaldību lomas palielināšanu publisko īpašumu pārvaldībā), nodokļu politikai (nepieciešams likumdošanā noteikt pašvaldību nodokļu ieņēmumu proporciju attiecībā pret visiem valsts nodokļu ieņēmumiem; tur, kur nav dabisku priekšnosacījumu uzņēmējdarbībai un ir tirgus ierobežojumi, jāievieš atšķirīgs nodokļu režīms, lai stimulētu uzņēmējdarbības aktivitāti), reģionu interešu pārstāvniecībai Latvijas parlamentā (jāpārskata Saeimas vēlēšanu apgabali, lai nodrošinātu pilnvērtīgu reģionu pārstāvniecību), vietējai un reģionālajai pārvaldībai – administratīvi teritoriālajai struktūrai, decentralizācijai, publiskajiem pakalpojumiem un valsts iestāžu teritoriālajam dalījumam (ministrija negrasās pašvaldības apvienot piespiedu kārtā līdz 2020. gadam, VARAM sagatavotajā likumprojektā piedāvāta pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās procedūra), valsts pārvaldes darba organizācijai reģionos (ministrija uzsākusi vienas pieturas aģentūras koncepcijas ieviešanu, īstenojot pilotprojektus Rojā, Aucē, Valmierā un Daugavpilī, kuru ietvaros valsts iestādes un pašvaldības testē dažādus sadarbības modeļus un darba pieejas, lai sniegtu pakalpojumus reģionos iedzīvotājiem pēc iespējas ērtākā veidā) un ministrijas sadarbībai ar pašvaldībām – metodiskajam darbam un atbalstam ikdienā. “Ministrijas prioritāte ir attīstīt pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā, taču, lai to īstenotu, nepieciešama valsts iestāžu un pašvaldību savstarpēja uzticēšanās, vēlme saskatīt sistēmas trūkumus un tos konstruktīvi novērst. Viens ministrs nav cīnītājs, tāpēc aicinu uz sadarbību mūsu kopīgā mērķa sasniegšanai – cilvēku labklājības celšanai reģionos!” aicināja R. Naudiņš.
Labklājības ministrs Uldis Augulis pateicās par LPS un Labklājības ministrijas veiksmīgo savstarpējo darbu un uzsvēra svarīgākos problēmjautājumus, kas kopīgi jārisina ar sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem: “Mums priekšā stāv jauni izaicinājumi – minimālā ienākuma līmeņa noteikšana un bezdarbnieku atgriešana darba tirgū, lai, kombinējot visus valsts un pašvaldību resursus, varētu cilvēkiem gan palīdzēt, gan aktivizēt viņus atgriezties darba tirgū. Mēs nedrīkstam veidot sabiedrību, kas iet tikai pēc pabalstiem, bet nav gatava iet uz darbu un strādāt.” Ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību tiks veikta sociālo darbinieku apmācība un supervīzijas, lai labās prakses piemēri būtu pieejami pēc iespējas plašākam lokam. Ministrs solīja, ka cīnīsies par mērķdotācijām sociālajiem darbiniekiem.
Kā allaž spilgta bija Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta Vitālija Gavrilova uzruna. Viņš akcentēja sociālo partneru, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību ciešo un konstruktīvo sadarbību, kas tiek sekmēta un īpaši atbalstīta trīspusējās sadarbības padomes ietvaros, un īpaši uzteica Jūrmalas, Jelgavas, Liepājas un Rēzeknes pašvaldības kā izcilus sadarbības partnerus. Vairākās pilsētās – Valmierā, Ventspilī, Jēkabpilī un citur izveidotas uzņēmēju konsultatīvās padomes, kurās uzņēmēji aktīvi iesaistās, atbalstot pašvaldību attīstības plānu veiksmīgu īstenošanu. Gavrilova kungs ir pārliecināts, ka “izaugsme reģionālā līmenī jārisina nacionālās attīstības kontekstā, nacionālā izaugsme – Eiropas kontekstā un Eiropas attīstība jāskatās globālā kontekstā”, bet politiķiem, kuri grib uzrunāt uzņēmējus, “ir jādomā par strukturālām reformām, nodokļu sloga samazināšanu un birokrātijas mazināšanu”.
Pašvaldību un darba devēju organizāciju konstruktīvo sadarbību atzīmēja arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Vairākos reģionos sekmīgi darbojas konsultatīvās padomes, un sadarbības partneriem pievienojas aizvien jauni biedri.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldonis Vrubļevskis LOK izpildkomitejas un vairāku sporta federāciju vārdā pauda gandarījumu un pateicību vairākām pašvaldībām, īpaši Siguldas novadam par atbalstu ziemas olimpiskajās spēlēs un pārējām pašvaldībām par sportistu atbalstu kopš bērnības. LOK Goda rakstu saņēma gan Siguldas novada, gan Kuldīgas, Dobeles un Ludzas novada domju priekšsēdētāji, kā arī LPS padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis.
Kongresam ziņojumu sniedza Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un LPS komiteju vadītāji. Ar tiem un pārējiem kongresa materiāliem interesenti var iepazīties LPS mājaslapā: www.lps.lv – LPS/Kongress/25. kongress.
No A. Jaunsleiņa uzstāšanās noteikti jāuzsver prasība pašvaldībām dot daudz plašāku varu pašām lemt par savas teritorijas attīstību – gan vērtējot investīciju ieguldīšanu, gan paplašinot iespējas veicināt uzņēmējdarbību, gan arī kopumā mazinot valsts centrālās varas iejaukšanos pašvaldību tiešajā darbā.
Atbilstoši LPS 25. kongresa moto “Latvijas nākotne – konkurētspējīga ekonomika” arī LPS priekšsēdis atzina, ka neredz citu veidu, kā nodrošināt mūsu valstij un tautai skaidru nākotni. Būtiska loma tajā ir pašvaldībām, taču ar stipru finanšu, politisko un lēmumu pieņemšanas autonomiju. Lai to panāktu, ir jāveicina valsts un pašvaldību savstarpējā uzticība, kas arī mazinātu nepieciešamību pēc birokrātiskā sloga. “Bieži vien attīstību mazina tieši birokrātiskais slogs un neskaitāmais daudzums normatīvo aktu, kam burts burtā jāseko, turklāt noteikumi taču tiek izdoti visiem vienādi, lai gan situācijas un pašvaldības ir ārkārtīgi dažādas. Jo mazāk būs ierobežojumu no centrālās varas un normatīvu, jo vienkāršāk būs veicināt attīstību,” sacīja priekšsēdis.
Savukārt runājot par Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda investīciju sadali, A. Jaunsleinis pauda, ka ir būtiski ņemt vērā katras teritorijas individuālās vajadzības un izsvērt, kāda būs reālā atdeve un labums iedzīvotājiem un uzņēmējiem no veiktajiem ieguldījumiem. Turklāt, lai visas teritorijas attīstītos mērķtiecīgi un līdzsvaroti, vienlaikus ar ES struktūrfondu finansējuma apguvi jāpieņem valsts investīciju programma uzņēmējdarbības atbalstam laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, lai iztrūkstošais finansējums novadiem, ko nevar nosegt ar ES līdzekļiem, tiktu papildināts ar finansējumu no valsts budžeta.
Kopīgais spēks ir atkarīgs no pašvaldībām pašām, no spējas rast kompromisus iekšienē. Ja ir kopīga pozīcija, tad lielākas iespējas kaut ko ietekmēt – tāda ir Pašvaldību savienības vadītāja pārliecība. Pateicoties VARAM un Norvēģijas Finanšu instrumenta atbalstam, pašvaldības LPS vadībā mācīsies stratēģiski domāt un vadīt savu teritoriju, analizēt veiksmes un neveiksmes, apkopot informāciju, ātri pieņemt lēmumus un apmainīties ar labāko pieredzi. Projekta ietvaros tiks veidoti sadarbības tīkli kā līdzeklis vietējo inovatīvo ideju radīšanai un izvērtēšanai, tāpat arī taps salīdzināmā datubāze panākumu vai neveiksmju mērīšanai, un katra pašvaldība varēs izvēlēties piemērotu budžeta un attīstības vadības formu. “Mūsu izvēle ir krustcelēs – nepieciešamas strukturālas pārmaiņas. Ja neizdosies politiskās partijas un jauno parlamentu pārliecināt, ka ekonomikā ir jāveic strukturālas izmaiņas, kas nodrošinātu konkurētspēju, tad nekas cits neatliek kā pašiem savās teritorijās sākt šīs strukturālās izmaiņas un pārņemt valsts varu savās rokās,” rezumēja Andris Jaunsleinis.
LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas daudzgadējo priekšsēdētāju Ligitu Ginteri tāpat kā pārējos pašvaldību vadītājus satrauc skolēnu skaita samazināšanās, taču viņa arī uzsvēra izglītības kvalitātes nozīmi. Domājot par izglītības sistēmas institucionālo tīklu, komitejas vadītāja aicina raudzīties ilgtermiņā, ko pašvaldības grib panākt, un pārdomāt resursu koncentrāciju, lai izglītības pakalpojums būtu jēgpilns.
Veselības un sociālo jautājumu komitejas atskaiti sniedza priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe, kura uzteica komitejas paspārnē darbojošās profesionāļu organizācijas – Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienību un Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un izveidoto veselīgo pašvaldību tīklu, kurā iesaistījušās jau 30 pašvaldības. Taču viņa neaizmirsa arī sāpīgās problēmas, kas saistās ar pašvaldību sociālajā sistēmā strādājošo atalgojumu, pašvaldību tiesībām nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību, elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, veselības aprūpes sistēmu u.c.
LPS Tehnisko problēmu komitejas pieredzējušais vadītājs Aivars Okmanis savā ziņojumā akcentēja četras būtiskākās nozares, kas ir komitejas rūpju lokā – autoceļi, enerģētika, būvniecība un sabiedriskais transports. Viņš analizēja gan jau sasniegto tajās, gan turpmāk veicamos uzdevumus.
Savukārt Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis raksturoja pašvaldību un reģionu iespējas līdzsvaroti attīstīties un ilustratīvi informēja par Eiropas fondu un valsts investīciju naudu, kas laikposmā no 1995. līdz 2013. gadam ieguldīta Latvijā dažādās teritorijās. Viņš ir pārliecināts, ka jāpanāk izpratne par pašvaldību kā vienīgo saimnieku savā teritorijā, par pašvaldības iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību, par birokrātijas mazināšanu, par sociālo uzņēmējdarbību un veidu, kā varam pilnvērtīgi saimniekot savā teritorijā, un par valsts investīciju programmu uzņēmējdarbības atbalstam.
Atklāti balsojot, kongress vienprātīgi nolēma apstiprināt Latvijas Pašvaldību attīstības vadlīnijas. Jaunajās vadlīnijās saglabāti uzstādījumi, kas nav novecojuši kopš 1995. gada, un iekļautas aktualitātes, kas izriet no krīzes mācībām un reformu attīstības, no mērķa mazināt normatīvismu un veidot mazu, efektīvu pārvaldi un no nepieciešamības ieviest vienotu atbildības, vēlēšanu un budžeta ciklu.
LPS 25. kongress apstiprināja arī rezolūciju “Par priekšlikumiem politisko partiju priekšvēlēšanu programmām”, aicinot partijas savās priekšvēlēšanu programmās iekļaut virkni nosacījumu, kas būtiski valsts un pašvaldību sekmīgai attīstībai. Tas ir aicinājums politiskajām partijām gan par nacionālo investīciju programmu ar kvotu katrai pašvaldībai, gan par teritoriju diskriminācijas aizlieguma principu, gan par ekonomikas veicināšanu, nevis taupīšanu un pieaugošiem ieņēmumiem kā papildu ienākumu avotu, gan par LPS 23. un 24. kongresa uzstādījumiem par vietējo demokrātiju, ceļiem, uzņēmējdarbības veicināšanu un finanšu izlīdzināšanu, gan arī par vienādu Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu ciklu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
