Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 05:35
Vārda dienas: Gints, Uvis
Latvijas otrā lielākā pilsēta Daugavpils atrodas krustcelēs pie Daugavas, jo te krustojas dažādi ceļi un dažādu cilvēku likteņi. Ne velti par savām mājām to sauc vairāk nekā 70 nacionalitāšu pārstāvji – procentuāli visvairāk ir krievu tautības cilvēku – 52%, tad seko latvieši – 18%, poļi – 14%, baltkrievi – 8%, ukraiņi – 2% un pārējie – 6%. Šeit kopā sadzīvo un cits citu papildina dažādas kultūras biedrības un centri. Daugavpilī ir krāšņais Baznīckalns, kur vienuviet slejas četru konfesiju dievnami, un vēsturiskā dominante – daugavpiliešu vienotību simbolizējošais Vienības nams. Paši daugavpilieši tēlaini saka, ka Daugavpilī – daudz ūdeņu, daudz valodu, daudz kultūru, daudz ticību, daudz likteņu un arī daudz iespēju.
Kopš pagājušā gada pavasara Daugavpilij pievienojusies jauna dominante – Dinaburgas cietoksnī atvērtais Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Tā ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur apskatāmi pasaulslavenā mākslinieka oriģināldarbi. Jaunajā centrā, kas viena gada darbības laikā jau sasniedzis 90 000 apmeklējumu skaitu, izvietotas ekspozīciju zāles, kamerzāle, konferenču telpas un atsevišķa telpa bērnu aktivitātēm, kā arī mākslinieku rezidences – telpas dzīvošanai un radošajām aktivitātēm.
22. augustā, kad konkursa komisija apmeklēja Daugavpils pilsētas pašvaldību, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Dukšinskis to sagaidīja Rotko mākslas centrā un uzreiz pauda uzstādījumu: “Daugavpils ir multikulturāla, multietniska un multifunkcionāla pilsēta. Šoreiz akcentēsim tās lietas, kas citās pašvaldībās nav.”
Par savu pilsētu to sauc vairāk nekā 20 000 jauniešu. Daugavpilī ir 18 skolas, piecas profesionālās skolas, trīs koledžas, universitāte un deviņas augstskolu filiāles. Daugavpils pilsētas dome noslēgusi sadarbības līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti, lai veicinātu jauno speciālistu atgriešanos dzimtajā pilsētā. Rezidentiem tiek maksātas stipendijas, taču ar nosacījumu, ka pieci gadi jānostrādā Daugavpilī. Starp citu, apkalpojošā sektorā Marka Rotko mākslas centrā strādā tikai jaunieši.
Pašvaldības “atrādīšanās” konkursa vērtētājiem sakrita ar kādu svarīgu notikumu – todien līdzās Daugavpils Universitātes (DU) mācību korpusam Parādes ielā 1 pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis un Daugavpils Universitātes rektors akadēmiķis Arvīds Barševskis kopā ar daudzajiem viesiem, studentiem un pilsētniekiem atklāja jaunuzbūvēto Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusu, kam jākļūst par šodienas nostādnēm atbilstošu zināšanu un jaunu tehnoloģiju apguves un izpētes vietu, jo šeit ir ļoti dārgs un unikāls aprīkojums. Par savu darba vidi to sauks ķīmijas, fizikas, kvartārvides, hidroekoloģijas, biotehnoloģijas, histoloģijas un citu mācību laboratoriju pētnieki un mācībspēki, un zināšanas iegūs esošie un topošie fizikas, ķīmijas un bioloģijas studenti, te darbosies institūti, pētniecības centri un daudzas dabaszinātņu laboratorijas.
DU nākamie kadri “briest” turpat Daugavpilī – jau otro gadu Ata Kronvalda fonds Latvijas talantīgo skolēnu sasniegumu reitingā par 2012./2013. mācību gadā mazo skolu grupā pirmo vietu un balvu “Lielā Pūce” piešķīris Daugavpils Saskaņas pamatskolai un lielo skolu grupā otro vietu un “Mazo Pūci” – Daugavpils Krievu vidusskolai – licejam. Savukārt Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem valsts labāko skolu desmitniekā ģimnāziju grupā iekļuvusi Daugavpils Valsts ģimnāzija, bet tālu neatpaliek arī J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija, kam 17. vieta. Pārliecinošs uzvarētājs valstī pilsētu vidusskolu grupā ir Daugavpils Krievu vidusskola – licejs.
Daugavpils pašvaldībā pērn izstrādāts un pieņemts ilgtermiņa plānošanas dokuments “Vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepcija 2013.–2017. gadam”, izceļot svarīgāko mērķi – bērnu un jauniešu emocionālais komforts, interese par mācīšanos un labvēlīgas un attīstošas vides nodrošināšana katrā mācību iestādē. Pateicoties domes Attīstības departamenta mērķtiecīgai projektu pieteikumu sagatavošanai un administrēšanai un Daugavpils domes līdzfinansējumam, visām pilsētas skolu ēkām ir renovētas un siltinātas fasādes, moderna apdare, pārbūvēti un modernizēti sporta laukumi un labiekārtota teritorija.
Ciemojoties Daugavpils 16. vidusskolā, žūrija par to varēja pārliecināties savām acīm. Turklāt skolas direktore Olga Dukšinska uzsver, ka skola darbojas ne tikai kā mācību iestāde, bet arī kā daudzveidīgs izglītības, kultūras un sporta centrs mikrorajonā.
Daugavpils pašvaldība nodrošina bezmaksas pilsētas transporta braukšanas biļetes bērniem un skolēniem un sedz pusi arodskolu audzēkņiem. Līdz šim bezmaksas ēdināšanu saņēma 1.–6. klašu skolēni, bet šajā mācību gadā brīvpusdienas piešķirtas jau līdz 8. klasei. Tāpat 1.–5. klašu audzēkņiem nodrošināta bezmaksas peldētapmācība, un 1. klases skolēnu vecākiem 1. septembris ir brīvdiena.
Daugavpilī darbojas 29 (četras no tām specializētās) pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, ko apmeklē ap četrarpus tūkstošiem bērnu, un rindu uz bērnudārziem te nav. Pašreiz pirmsskolās tiek turpināts darbs pie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanas. Jāuzsver, ka daugavpiliešiem vienīgajiem Latvijā izveidota pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju darba kvalitātes vērtēšanas sistēma, analizējot katras vadītājas paveikto un viņas amatam atbilstošu ieguldījumu iepriekšējā novērtēšanas periodā saskaņā ar amata aprakstu un vadītājas sagatavoto kvalifikācijas, prasmju un darba rezultātu pašvērtējumu.
Daugavpils olimpiskā centra durvis bieži ver ne tikai pilsētas 1.–5. klašu audzēkņi, kas šurp nāk uz bezmaksas peldētapmācības nodarbībām, bet arī vecāki bērni, jaunieši, veselīga dzīvesveida piekritēji un profesionāli sportisti. Centrā ir 25 metrus garš baseins ar sešiem celiņiem un baseins bērniem, trenažieru un aerobikas zāles, šobrīd Baltijā vienīgā paukošanas zāle, snūkera zāle, sāls istaba, burbuļvannas, turku pirts un sauna, un darbojas vienīgais sporta medicīnas centrs Austrumlatvijā.
Vēl kāda Daugavpils savdabība – SIA “Daugavpils zobārstniecības poliklīnika” 100% ir pašvaldības kapitālsabiedrība – vienīgā Latvijā. Tāpēc daugavpiliešiem nav jāuztraucas, ja zobs iesāpas svētdienā vai svētku dienā, jo poliklīnikā strādā dežūrārsts. Tāpat palīdzēt iespējams arī invalīdiem, kam grūti pārvietoties, vai gulošiem cilvēkiem – zobārsts, paņemot līdzi pārvietojamo urbjmašīnu, aizbrauc pie viņiem uz mājām.
Pašvaldības kapitālsabiedrības statusā darbojas arī SIA “Daugavpils bērnu veselības centrs”, kur 100% kapitāla pieder pilsētas domei. Tieši šeit strādā viens no Eiropas Gada cilvēkiem Daugavpilī – Tatjana Kokina. Viņa daudzus gadus veltījusi jauno mediķu apmācīšanai un audzināšanai Daugavpils medicīnas koledžā, bet šobrīd ar lielu atbildību rūpējas par mazo daugavpiliešu veselību.
Par Daugavpils pilsētas izveidoto sociālās aprūpes sistēmu nevar pastāstīt dažos teikumos, to vērts apgūt klātienē. Sociālo lietu pārvaldē darbojas deviņas struktūrvienības: Sociālā patversme, Nakts patversme, Sociālā māja, Ģimenes atbalsta centrs/patversme, grupu dzīvokļi, Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, Aprūpes mājās birojs, Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas dienas centrs un bērnunams – patversme “Priedīte”. Pašvaldības pakļautībā ir arī trīs kapitālsabiedrības – SIA “Daugavpils Reģionālā slimnīca”, SIA “Daugavpils zobārstniecības poliklīnika” un SIA “Daugavpils Bērnu veselības centrs”.
Baidos sajaukt, kas, kam un kādā veidā palīdz tikt galā ar dzīves nedienām un likteņa pāridarījumiem, taču aizmirsts nav neviens no pabērniem – Daugavpils pašvaldība nodrošina gan aprūpi mājās, gan ilgstošu sociālo aprūpi institūcijā, tāpat sniedz sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju dienas centros, nodrošina grupu dzīvokļu, krīzes centra, nakts patversmes un sociālās patversmes, “Drošības pogas”, psihologa, specializētā autotransporta un higiēnas pakalpojumus. Sociālo problēmu risināšanai ir attīstīta starpprofesionālā sadarbība starp Izglītības pārvaldi, Bāriņtiesu, Sociālo lietu pārvaldi, pašvaldības un Valsts policiju, citām tiesībsargājošām institūcijām un citu iestāžu speciālistiem.
Konkursa vērtētājiem bija iespēja apmeklēt Lilitas Gadzānes vadīto Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centru, kur sastapām gan centra speciālistus, gan apmeklētājus – senioru vecuma dāmas un kungus, ģimenes ar bērniem, invalīdus, bērnus un pieaugušos. Centrā viņiem sniedz atbalstu un padomu, māca saturīgi aizpildīt brīvo laiku, piedāvā daudzveidīgus kultūras un sporta pasākumus un motivācijas un sociālās rehabilitācijas programmas.
Neraugoties uz skarbo nosaukumu – Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem (DACPGRT), ko šogad apmeklē 67 klienti, kuru vidējais vecums vīriešiem ir 33 gadi un sievietēm – 34 gadi, no tiem lielākā daļa invalīdi kopš bērnības, šeit jutāmies vissiltāk. Paldies par aušanas nodarbībās sameistarotajām sedziņām un lupatdeķīšiem, ko dāsnu roku atdāvinājāt žūrijas meitenēm! Mēs no sirds vēlam visiem iemītniekiem cītīgi darboties fizioterapijas, mūzikas terapijas, ergoterapijas, kustību terapijas un citās nodarbībās un ticam, ka centra vadītāja Nonna Jakubovska un pārējie speciālisti tiešām spēs palīdzēt ikvienam gūt vēl vairāk prasmju un iemaņu, lai varētu integrēties sabiedrības dzīvē.
Otrs Eiropas Gada cilvēks Daugavpilī ir DACPGRT darbnīcu speciāliste un mūzikas terapeite Anžela Peceviča – atbildīgs un radošs cilvēks, jaunu ideju ieviesēja. Viņa ieguldījusi daudz pūļu un zināšanu, lai palīdzētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tikt galā ar problēmām, palīdz saskatīt pozitīvo, vieno cilvēkus un aizrauj.
Daugavpilī ir vairākas pašvaldības iestādes, kuru darbības mērķis – veicināt iedzīvotāju aktivitāti, izglītību un radošumu. Daugavpils vēsturiskajā dominantē – Vienības namā, kas uzcelts pirmās brīvvalsts laikā, notiek pašmāju un starptautiski festivāli, te atrodas arī Daugavpils teātris, Latviešu kultūras centrs, Latviešu māja, tūrisma informācijas centrs un Latgales centrālā bibliotēka.
Latgales un Daugavpils “gaismas pilij” pilsētā ir sešas filiāles dažādos mikrorajonos. Bibliotēkas direktore Jeļena Šapkova atzīmē, ka bibliotēka, cenšoties popularizēt tradicionālās kultūras vērtības un lasīšanu, kopā ar lietuviešu kolēģiem īstenojusi starptautisku projektu “Lasīšanas veicināšanas idejas caur informācijas tehnoloģijām un kreatīvām aktivitātēm” jeb īsāk – “Lasīšana – IT – Radīšana”. Pateicoties projektam, daugavpilieši tikuši pie vērtīgas mākslas grāmatu kolekcijas, planšetdatoriem, jaunākās datorspēļu konsoles, videofilmu kolekcijas, fotoaparātiem, videokamerām un citiem tehniskiem rīkiem. Ne velti konkursa žūrija Daugavpils pašvaldībai piešķīrusi veicināšanas balvu nominācijā “Pašvaldība izglītotam, radošam un aktīvam iedzīvotājam”.
Pilsētā darbojas pavisam 17 nacionālās kultūras biedrības. Ar vienu no tām – Daugavpils poļu kultūras centru un tā vadītāju Žannu Stankeviču iepazināmies klātienē. Vēlāk izrādījās, ka arī viņa nominēta Eiropas Gada cilvēka titulam. Ž. Stankeviča ieguldījusi pašaizliedzīgu darbu Daugavpils poļu kopienas saliedēšanā, un viņas neizmērojamā enerģija ļauj uzturēt dzīvas poļu tautas tradīcijas. Daugavpils poļu kultūras centru Žannas kundze vada jau vairāk nekā 17 gadus, bet viņas sirdsdarbs – kolektīvs “Kukulečka”, ko Žanna Stankeviča ir radījusi, veidojusi un kopusi vēl ilgāk.
Ciemojoties Daugavpils poļu kultūras centrā, saņēmām īstu dopinga devu, ko ar polisku temperamentu mums sniedza tautas deju kolektīvs “Kukulečka”, šoreiz izkonkurējot pārējos centra paspārnē darbojošos kolektīvus – jaukto kori “Promeń”, jauniešu teātri “Jaunrades prizma”, bērnu teātri “Smaidīgā varavīksne” un vokālo ansambli “Barwy Daugawy”.
Nākotnē Daugavpils vēlas būt:
* pilsēta ar augstu dzīves un vides kvalitāti un augstu tolerances līmeni;
* ērti pieejams starptautisks pakalpojumu un ekonomiskās attīstības centrs;
* pārrobežu kultūras, zinātnes un izglītības centrs.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017