Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 01:09
Vārda dienas: Gints, Uvis
Katrs rīts pilsētā izgaismo atjaunotas ēkas, rekonstruētas ielas un uzbūvētus tiltus – padarītos darbus, ar ko varam pamatoti lepoties. Tomēr Jelgavas lielākā vērtība ir cilvēki, kas pilsētā dzīvo, izglītojas un strādā. Ikvienam jelgavniekam, sākot no pirmsskolas bērniem līdz senioriem, pilsētā ir iespēja atrast jomu, kurā darboties, gūt zināšanas un prasmes, profesionāli attīstīties un radoši izpausties. Jelgavnieku labās domas, iegūtās zināšanas un veicamais darbs stiprina pašus un kalpo pilsētas izaugsmei. Mīlestība nav izmērāma lielumā, laikā vai skaitļos. Taču 17 tūkstoši jelgavnieku – ģimenes ar maziem ķipariem ratos, skolēni, studenti, mācībspēki, mediķi, uzņēmēji un ražotāji – vairāk nekā trīs kilometrus garā pilsētas svētku gājienā ir nepārprotams apliecinājums viņu saliedētībai, mīlestībai un lepnumam par savu pilsētu. Tā par Jelgavu, vienu no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguvusi 1573. gadā, bet rakstos minēta vēl pārsimt gadu iepriekš, rakstīts konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2014” pieteikumā.
Atjaunotas ielas, izbūvētas promenādes, spoži skatlogi – grūti iedomāties, ka šajā vietā vēl tik nesen (pirms sešiem septiņiem tūkstošiem gadu) pletās jūra, bet pirms četriem tūkstošiem gadu te no dienvidiem ienāca zemgaļi, tā dodot vārdu visam šim novadam. Jelgavas pirmsākumi meklējami 1265. gadā, kad Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Menderna laikā pie Lielupes pabeigta pils – atbalsta punkts kristietības ieviešanā Zemgalē. Laiku lokos dažādi vijusies Jelgavas vēsture, tai gājuši pāri kari un lielas ugunsnelaimes, pilsētā atvērta pirmā Latvijas augstskola – “Academia Petrina”, bet Svētās Trīsvienības baznīca bija viena no pirmajām luterāņu draudzes mūra baznīcām, kas tika uzcelta Eiropā, turklāt baznīca uzskatāma arī par pirmo mūra celtni Jelgavā. Un kur nu bez greznās Jelgavas pils, kas gluži kā vizītkarte un pilsētas skatlogs sagaida ikvienu, kurš ierodas pilsētā no Rīgas puses. Lai aprakstītu kaut daļu no pilsētas bagātās vēstures, ar vienu rakstu nepietiek, te vajadzīgas grāmatas. Jāpiemin vienīgi 1944. gada jūlijs un augusts, kas ir viens no traģiskākajiem laikiem Jelgavas pagātnē – Otrajā pasaules karā pāris dienu laikā gāja bojā skaistā Zemgales pērle, bombardēšanā tika sagrauta praktiski visa pilsētas apbūve, arī Svētās Trīsvienības baznīca, no kuras pāri palika vien tornis, kas 2010. gadā beidzot atjaunots un kur tagad iekārtojies Jelgavas Tūrisma informācijas centrs. Daudzi jelgavnieki, kas te dzīvo ilgus gadus, atceras, ka torņa atjaunošana likusies kā tāls un liels sapnis – nu kad beidzot karš beigsies un tornis tiks sakārtots?
Ar šo ēku saistīts arī viens no Eiropas Gada cilvēkiem Jelgavā – Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas vadītāja Marija Kudrjavceva. Viņas vadībā Jelgavas Poļu biedrība sniegusi atbalstu 17. gadsimta vēsturiskās vērtības – Jelgavas kokgriezēja Tobiasa Heinca veidotās Svētās Trīsvienības baznīcas lasāmpults atgūšanā, kas Otrā pasaules kara laikā tika izvesta uz Poliju. Un tas nav vienīgais – Marijas kundze ar poļu tautai raksturīgo pozitīvo enerģiju padara bagātāku un krāsaināku Jelgavas pilsētas sabiedrisko dzīvi, atbalsta un veicina poļu kultūras, valodas un tradīciju izkopšanu un saglabāšanu.
Jelgavas pilsētā ikvienam ir pieejama kultūras norišu daudzveidība, tiek piedāvāts plašs un kvalitatīvs kultūras pasākumu un notikumu klāsts. Par nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanu, kultūras dzīves plānošanu un infrastruktūras uzturēšanu pilsētā rūpējas Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra”, kā arī izveidota Kultūras padome. Šī konsultatīvā institūcija apspriež svarīgākos kultūras dzīves jautājumus pilsētā, lemj par budžeta līdzekļu sadali kultūras pasākumiem un tautas mākslas kolektīviem. Kultūras padomē pārstāvētas gan valsts, gan arī pašvaldību iestādes.
Pilsētas kultūras resursi ir vēsturiskais, mākslinieciskais un industriālais mantojums, kas atspoguļo Jelgavas arhitektūras, ainavas un vēsturisko pieminekļu vērtības, festivālu un svētku tradīcijas, kā arī amatieru mākslas aktivitātes. Pašvaldība uzsver, ka Jelgava ir reģiona kultūras centrs, kura piedāvātie pasākumi ir pievilcīgi ne vien jelgavniekiem, bet tos arvien vairāk apmeklē iedzīvotāji no Rīgas, Zemgales, citām Latvijas un pat Lietuvas un Igaunijas pilsētām. Kurš gan nezina Jelgavā notiekošo Starptautisko smilšu skulptūru festivālu vasarā un Ledus skulptūru festivālu ziemā, Piena paku regati un vēl Piena, Maizes un Medus svētkus! Taču tās ir vien dažas, redzamākās kultūras norises – pilsētā ar viesizrādēm ciemojas gan Latvijas Nacionālais teātris un Dailes teātris, gan arī paši jelgavnieki aktīvi iesaistās kultūras norisēs. Kopumā Jelgavas 172 mākslinieciskajos un interešu izglītības kolektīvos iesaistījušies 5043 dalībnieki.
Tādēļ nav brīnums, ka par vēl vieniem balvas saņēmējiem nominācijā “Eiropas Gada cilvēks 2014” kļuvuši tieši kultūras jomas pārstāvji – Jelgavas 4. vidusskolas bērnu kora vadītāju komanda – Arta Jurgenovska, Ingus Leilands un Daiga Rudzīte. Mīlestība uz kora dziesmu, mūziku un darbu veido pamatu sinerģijai starp abiem diriģentiem – mūzikas pedagogiem un koncertmeistari Daigu un Jelgavas 4. vidusskolas bērnu kori. Šī veiksmīgā sadarbība šovasar astotajā Pasaules koru olimpiādē 73 valstu, 460 koru un 27 tūkstošu dziedātāju konkurencē jelgavniekiem ļāva uzvarēt un iegūt olimpisko čempionu titulu. Jāpiekrīt Jelgavas domes teiktajam – uzvarēt var tikai tad, ja bērni skolotāju acīs redz radošuma dzirksti, izjūt gara brīvību un milzīgu pašatdevi.
Pasaules koru olimpiādes uzvarētāji – atraktīvais bērnu koris no Jelgavas 4. vidusskolas.
Ja veiktu aptauju, kas ir Latvijas studentu galvaspilsēta, nešaubīgi lielākā daļa piekristu – tā ir Jelgava. Ne velti pilsētā ilgus gadus rudenī, bet pēdējā laikā pavasarī notiek vērienīgi Vislatvijas studentu svētki. Taču izglītības sistēma sākas no pašiem pamatiem – pilsētā darbojas deviņi pašvaldības bērnudārzi, sešas privātās pirmsskolas izglītības iestādes, divas sākumskolas, divas pamatskolas, divas internātpamatskolas, viena Vakara maiņu vidusskola, divas ģimnāzijas, četras vidusskolas, pašvaldības profesionālā vidusskola, Mākslas skola, Mūzikas vidusskola, trīs sporta skolas, bērnu un jauniešu centrs “Junda” un, protams, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
“Jundas” nometnē “Lediņi” bija iespēja paviesoties arī konkursa žūrijai. Šeit izveidots daudzfunkcionāls atbalsta centrs, kurā cilvēki ar īpašām vajadzībām apmeklē Montesori nodarbības, piedalās interešu grupās un apgūst saskarsmes prasmes. “Lediņu” teritorijā jau 1927. gadā tika atklāta bērnu sanatorija, bet pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par PSRS īpašumu, ko izmantoja kā pionieru nometni dzelzceļnieku bērniem. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas vairākus gadus nometne netika izmantota, bet ar 1998. gada 1. janvāri tiesības izmantot šo teritoriju piešķīra Jelgavas bērnu un jauniešu centram “Junda”, kas nu šo vietu ir atdzīvinājis no jauna.
Žūrijas komisijai, iepazīstot “Lediņu” aktivitātes, nebija nemaz tik viegli salikt šādu piramīdu!
Jelgavai šogad piešķirtie žūrijas punkti izvirzīja to visaugstākajā vietā, kā arī apakšnominācijā “Pašvaldība ES vērtību un ideju popularizēšanai”, tādēļ noteikti jāuzsver pašvaldības paveiktais, veicinot izpratni par Eiropas Savienības vērtībām un pienesumu. Jelgavā tiek organizētas informatīvas un izklaidējošas aktivitātes iedzīvotājiem, bērnu bibliotēkā “Zinītis” iekārtots ES informācijas punkts. Savukārt skolās pedagogi organizē tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kurās viņi paši un arī skolēni uzzina par ES attīstību, vērtībām, mērķiem un aktivitātēm. Pašvaldība savukārt atzīmē, ka rūpējas par vides ilgtspēju un aizsardzību, lai pēc iespējas sāktu izmantot alternatīvus enerģijas avotus, nekaitīgāku transportu ar zemiem oglekļa izmešiem – piemēram, izstrādāts pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns, ar kuru pilsēta ir apņēmusies par piektdaļu samazināt kaitīgo izmešu ietekmi.
Īsti eiropeisks ir arī pirms trim gadiem atklātais Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC), kura galvenā funkcija ir informācijas vākšana, apstrāde un pārraidīšana operatīvajiem dienestiem un Civilās aizsardzības komisijai. “Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kur izveidots šāds centrs – atbalsta punkts krīzes vadības situācijās. Latvijai šobrīd priekšā stāv ļoti nopietns uzdevums – jāizveido riska novērtēšanas sistēma, un, manuprāt, šis ir pirmais cīrulis – POIC ir ļoti nopietns paraugs, pēc kura varētu veidot visu sistēmu,” jau toreiz, atklājot šo centru, pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Aldis Lieljuksis.
POIC vadītājs Gints Reinsons šogad ir trešais Jelgavas pārstāvis, kuram piešķirts Eiropas Gada cilvēka tituls. Gints vada Latvijā pirmo Pašvaldības operatīvās informācijas centru, kas nodrošina tiešo saikni starp pilsētas iedzīvotājiem un pašvaldības atbildīgajiem dienestiem krīzes situāciju un saimniecisko jautājumu risināšanā. Viņš ir sava darba entuziasts, ar augstu atbildības izjūtu, kas palīdzējis operatīvās informācijas centram kļūt par uzticamu palīgu jelgavniekiem. Par prasmīgiem, aizrautīgiem cilvēkiem, kuri savu darbu dara ar prieku, mēdz teikt – cilvēks savā vietā. POIC vadītājs Gints Reinsons par visiem 100% atbilst šim raksturojumam.
Daudzi, kas kādu laiku nav bijuši Jelgavā, ir pārsteigti par tās pēdējo gadu pārvērtībām. Rekreācijas zonas un promenādes izveidošana Lielupes krastā, pilsētas ielu remonti, izveidotie veloceliņi un maršruti, skolu siltināšana un rekonstrukcija, Pasta salas labiekārtošana, kur tiek veidoti gājēju celiņi, apgaismojums, pasākumu norises laukumi un bērnu spēļlaukumi. Visus Jelgavas domes īstenotos projektus ir grūti pat nosaukt. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzīst, ka pilsētas attīstībā tiešām ļoti liela nozīme ir bijusi Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet, protams, pašvaldība būtu ārkārtīgi priecīga, ja ar laiku tai izdotos attīstību virzīt par saviem līdzekļiem. Patlaban Jelgavā galvenais uzdevums ir radīt infrastruktūru konkrētās teritorijās, kas iezīmētas kā industriālās ražošanas zonas. Savukārt darbaspēka mobilitātes sakarā pilsētas mērs uzsver, ka ļoti aktīvi darbaspēka kustība notiek ne tikai no Jelgavas uz Rīgu, kā tas tradicionāli ierasts, bet arī pretējā virzienā.
2014. gada Eiropas Gada pašvaldības vadība ir nešaubīgi pārliecināta, ka nevienam infrastruktūras projektam, nevienai rūpniecības zonai, transportam vai sakārtotai skolai nebūtu nozīmes, ja nebūtu cilvēku, iedzīvotāju, kā labā tas viss veidots, un to var izdarīt tikai ar labu komandu.
Vērienīgās pārmaiņas Driksas upes krastos.
“Ir vakars vēls, un lietus līst, pa Jelgavu kāds students klīst,” – kurš gan nezina šos dziesmas vārdus. Pērn Jelgavā pie Mītavas tilta svinīgi atklāta tēlnieka Kārļa Īles veidotā bronzas skulptūra – strūklaka “Jelgavas students”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017