Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 03:12
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Vasarīgu iemeslu dēļ žurnālā neatspoguļota palikusi Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas izbraukuma sanāksme 11. jūlijā Krāslavas novadā, tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu tāsdienas notikumos. Neraugoties uz to, ka vasara ir atvaļinājumu laiks, ka daudziem ceļš uz galapunktu Baltkrievijas pierobežā veda cauri vai visai Latvijai un ka šī teritorija iezīmēta kā Āfrikas cūku mēra skartā, LPIA izbraukuma sanāksme Krāslavā tomēr pulcēja visai kuplu dalībnieku skaitu.
Uzrunājot no dažādām Latvijas vietām sabraukušos izpilddirektorus “gandrīz trīssimt kilometrus no civilizācijas”, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsvēra, ka LPIA ir nozīmīga organizācija un savulaik viņš pats tajā darbojies, un izpilddirektoriem novēlēja: “Lai jūsos ieklausās politiķi!”
Par LPIA valdes sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju un Zviedriju pastāstīja LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš. Izpilddirektoru asociācijas uzmanības centrā tika izvirzīts jautājums par ēku energoefektivitāti un risinājumiem siltumapgādē, par dalību UDITE un sadarbības iespējām ar Starptautisko pilsētu asociāciju apvienību Amerikā. Savukārt LPS padomniece Sniedze Sproģe iepazīstināja ar 2014. gada Meža dienu projektu, kam pieteikušās 53 pašvaldības.
Tālākā dienas daļa tika veltīta Krāslavas pilsētai, ko ģerbonī “stūrē” pieci airi, simbolizējot tautību skaitu, un novadam, kurā apvienojušies 11 pagasti. Puse novada iedzīvotāju dzīvo pilsētā, otra puse – laukos, taču iedzīvotāju skaits katastrofāli sarūk.
Krāslavas novada pašvaldības vadītājs uzskata, ka vietējie zemnieki spēj apstrādāt visus laukus, lielākā saimnieka pārziņā ir 1500 hektāru zemes un 400 govis. Laukos pamatnozare ir graudkopība, kā arī zemnieki audzē rapsi, nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu un piensaimniecību. Kādreiz Krāslavas pusē ļoti attīstīta bija zvērkopība, bet neveiksmīgai privatizācijai sekojis bankrots. Tagad uzradies ārvalstu investors, kurš ķēries pie ūdelēm, un vecā nozare atdzimst jaunās skaņās. Diemžēl jāpiekrīt G. Upenieka sacītajam, ka mūsu valsts kredītpolitika nav labvēlīga vietējiem ražotājiem. Viņaprāt, Krāslavas apkaimes nākotne būtu jāsaista ar pierobežas loģistikas attīstību un gaļas ražošanu, taču šovasar uzkritusī liga Āfrikas cūku mēra veidolā liek šo ieceri piebremzēt.
Kas ir Āfrikas cūku mēris un klasiskais cūku mēris, ar ko tie atšķiras un kāda ir epizootiskā situācija reģionā, izpilddirektoriem pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus. 2006. gadā cūku mēri pirmo reizi konstatēja Gruzijā, pēc pieciem gadiem tas diezgan plaši izplatījās Krievijā. Pērn daudz saslimšanas gadījumu bijis Baltkrievijā, kaut gan kaimiņvalsts valdība to noliedz. Šāgada 22. jūnijā saslima astoņas mājas cūkas Dagdas novadā, un pēc Jāņiem tika atrasta pirmā slimā mežacūka divus kilometrus no robežas Latvijas pusē. Diemžēl vakcīna darbojas tikai pret klasisko slimības paveidu, Āfrikas cūku mērim pretpotes vēl nav. PVD speciālists atklāti atzina, ka slimību lokalizēt nav iespējams, jo to pārnēsā mežacūkas, kam pa spēkam lieli attālumi, turklāt tās pārvietojas ātri un arī labi peld. Spānijā ar to esot cīnījušies 35 gadus.
Vienīgais mierinājums, ka mājas cūku turētājiem valsts paredzējusi kompensāciju par zaudējumiem, taču tikai par Lauksaimniecības datu centrā reģistrētām cūkām. Informāciju par dokumentu iesniegšanas kārtību, kompensāciju veidiem, apmēru un citiem svarīgiem jautājumiem var atrast LAD mājaslapā, izvēlnē “Kompensācijas”. Atbalsts tiek sniegts arī novadu pašvaldībām un medniekus pārstāvošām organizācijām slimību ierobežošanas pasākumiem. Novadu pašvaldības ir pieteikušās dzesētavu iegādei, kas paredzētas tās administratīvajā teritorijā esošajiem medību tiesību lietotājiem medību produkcijas uzglabāšanai, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta nodrošināšanai ar izmeklēšanai nepieciešamajiem paraugiem. Medniekus pārstāvoša organizācija var saņemt finansējumu izglītojošo pasākumu organizēšanai par sabiedrības veselību – lipīgo slimību profilaksi un apkarošanu, kā arī pārtikas drošību. LAD mājaslapā ievietota arī informācija par pašvaldībām piešķirtā atbalsta apmēru.
Par projektu pieredzi un novada attīstības virzieniem prezentāciju sniedza Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe. Krāslavas novadā visvairāk paveikts ar pārrobežu projektu un ELFLA palīdzību, kā prioritāti izvirzot ceļu sakārtošanu. Krāslavieši nebija to padsmit pašvaldību skaitā, kas pirmajā kārtā saņēma atbalstu pilsētvides sakārtošanai, tāpēc viss finansējums no Latgales programmas Krāslavas novadā ielikts ceļos un ielās, un tagad vismaz pilsētā normāls ceļš ved līdz katram uzņēmumam, kas dod darba vietas.
Gan pašvaldības vadība, gan projektu radītāji un vadītāji uzskata, ka pats galvenais ir darba vietas, lai cilvēki te paliktu un gribētu dzīvot. Šobrīd visvairāk darbaroku nodarbina kokapstrādes uzņēmums “Latgran”, šūšanas fabrika un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī maizes ceptuve un alus darītava.
SIA “Krāslavas avots” darbojas jau 25 gadus, un kopš 2012. gada to vada Nikolajs Turuta. Gada laikā uzņēmums saražo līdz pat 300 000 litru “Krāslavas oriģinālā gaišā” un “Krāslavas oriģinālā tumšā” alu, pamatā apgādājot astoņas Latvijas pilsētas – Krāslavu, Daugavpili, Jēkabpili, Jūrmalu, Rēzekni, Pļaviņas, Rīgu un Jelgavu, kā arī ved to uz Igauniju.
Krāslavas novadā realizēti daudzi izglītības iestāžu projekti, un viens no tiem ir īpašas palepošanās cienīgs – Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē uzstādītā robotroka. Tāpēc jau otro gadu Krāslavas arodskolā var piedāvāt topošajiem kokapstrādes speciālistiem apgūt Latvijas profesionālajā izglītībā unikālas tehnoloģijas un datorvadāma robota – manipulatora specifiku, līdz ar to paverot plašas iespējas konkurēt darba tirgū.
Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas struktūrvienības vadītājs Arkādijs Petaško ir pārliecināts, ka robotiem ir nākotne, tāpēc krāslavieši, izmantojot Eiropas naudu, iegādājušies pirmo robotu Latvijā, lai ietu līdzi laikam. Krāslavas novada domes un Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta “Educate for Business” ietvaros tehnikumam iegādāts gan vērtīgais darbgalds, gan arī datortehnika un aprīkojums profesionālo mācību priekšmetu pilnvērtīgai apguvei.
Savukārt pagastu attīstībai liels atspaids ir LEADER un dažādi mazie projekti, kuru ietvaros var labiekārtot apkārtni, sakopt dabas objektus un veikt nelielus infrastruktūras uzlabojumus, taču tajos visos ir arī liels brīvprātīgā darba ieguldījums. Pašvaldība sniedz atbalstu, jau trešo gadu rīkojot jauniešu biznesa ideju konkursu – pa šiem gadiem iesniegti 19 biznesa plāni, no kuriem finansējums piešķirts 11 projektiem.
Latgales Plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina–Tabūne savu stāstījumu par Latgales attīstību iesāka ar reklāmiņu, ko varat noskatīties arī jūs – www.sirsnīgi.lv. Viņa akcentēja reģiona stratēģijā noteikto galveno uzdevumu – nodarbinātības veicināšanu. Pēdējos trīs gados Latgales Plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām īstenojis 14 projektus par 5,8 miljoniem eiro. Izveidots TOP 20 – investīciju piedāvājuma katalogs, pērn notika Amatnieku festivāls un tiek rīkoti arī citi reģiona līmeņa pasākumi, īstenoti ūdenstūrisma attīstības, aktīvās atpūtas un sporta projekti.
Tūrisms reģionā pamatā tiek sekmēts ar pārrobežu projektu palīdzību. Ļoti interesants ir projekts “Tematiskie ciemi”, kas izvedis saulītē vietējos amatniekus un citus aktīvistus. Vai zināt, kur atrodas “Lielie Muļķi”? Ūdrīšu pagasta iedzīvotāji lepojas ar sava ciema nosaukumu, piedāvā interesantus stāstus par tā rašanos un aicina ciemiņus apmeklēt kapsētu, kur atdusas daudzi Muļķa uzvārda nēsātāji. Savukārt tematiskais ciems “Skaista”, kas atrodas Baltijā dziļākā ezera – Drīdža krastā Skaistas pagastā, ir apvīts leģendām un teikām, arī par Skaisto Izabellu. Īpašais piedāvājums te ir Skaistās Izabellas šovs un aprunāšanas kursi. Indras Rožu ciemā Indras pagastā var apskatīt “Indras pūralādes” ekspozīciju un baudīt gardu zāļu tēju ar sezonai piemērotu ievārījumu, kas tiek vārīts lielajā katlā uz ugunskura. Ik vasaru te rīko Ievārījuma svētkus, kuru laikā saimnieces sacenšas par gardākās ievārījuma vārītājas titulu, un īpašais piedāvājums ir Eiropas Savienības robežas vērošana no gaisa tilta. Bet Zirgu ciems Kaplavas un Robežnieku pagastā – zirgu ciema partnerība apvieno zemnieku saimniecību “ERLAIN”, kur audzē sporta tipa zirgus, un zirgu sētu “Klajumi” ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgiem, kurus izmanto gan tūrismam, gan godiem, šoviem un reitterapijai, savukārt Robežniekos – zemnieku saimniecību “Guntiņi” un Josifa Mančinska piemājas saimniecību, kur audzē rikšotājus un rīko rikšotāju sacensības. Zirgu sētā “Klajumi” apskatāma arī zirgu foto un gleznu galerija, un katru gadu notiek īpašs pasākums – zirgu un dabas izrāde “Kumeļu rotaļas”. Tāpēc ar daudzu tūrisma izstāžu un arī citādu starpniecību latgalieši “sirsnīgi aicina apmeklēt Latgales tematiskos ciemus”.
Izpilddirektoru iepazīšanās ar Krāslavu notika gidu pavadībā, vedinot no pils skatu laukuma saskaitīt Daugavas lokus, pieskarties pilsētas centrālajā laukumā novietotajai strūklakas laivai ar pieciem airiem, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā “iekāpt” unikālajā ekspozīcijā “Pieci airi”, kas izvietota 17 metrus garā improvizētā laivā, paspiest roku pašam pils saimniekam grāfam Plāteram, gūt spēku Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcā un ielūkoties arī Svētā Donāta kapličā.
10 iemesli, kāpēc ir vērts apmeklēt Krāslavas novadu
Izbaudi saules un vēja rotaļas 146 Krāslavas novada ezeros!
Izbaudi Daugavas dabīgo tecējumu!
Nogaršo Latgales kulināro mantojumu!
Iepazīsti daudznacionālo novada vidi!
Atklāj pierobežu! Krāslavas novadā ir vienīgais pierobežas punkts Latvijā, kur tiek sargāta upes – ūdens robeža.
Izbaudi makšķernieku paradīzi!
Gūsti dvēseles mieru kādā no četru konfesiju dievnamiem!
Izbaudi Krāslavas pilsētu svētkos! Krāslavas pilsētas svētki tradicionāli tiek organizēti jūlijā.
Iepazīsti senos arodus!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017