Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 05:46
Vārda dienas: Gints, Uvis
Aicina struktūrfondu plānošanā un izmantošanā vairāk iesaistīt pašvaldības
Latvijas delegācijas Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis 15. septembrī Briselē (Beļģijā) piedalījās trio prezidentūras ES Padomē pārstāvju un Itālijas, Latvijas un Luksemburgas delegāciju Reģionu komitejā vadītāju tikšanās reizē ar Reģionu komitejas priekšsēdētāju Mišelu Lebrēnu, lai paustu viedokli par pašvaldību iesaistīšanos trio prezidentūras – Itālijas, Latvijas un Luksemburgas – izvirzīto darba prioritāšu īstenošanā līdz 2015. gada decembra beigām.
Runājot par ES struktūrfondu finansējuma plānošanu un izmantošanu, Andris Jaunsleinis uzsvēra nepieciešamību birokrātiju nomainīt pret atbildību un vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības jebkuru lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā. “Mēs esam izveidojuši sistēmu, kurā galvenais ir mācēt veiksmīgi atskaitīties. Taču mums vairāk jāuzsver rezultāts, lai projekta pieteicējs varētu atbildēt, ka šis projekts sniedz ilgtspējīgu rezultātu. Ieklausoties pašvaldību viedoklī, Eiropas Savienības institūcijām būs mazāk iespēju kļūdīties nekā tad, ja lēmumi tiek pieņemti tikai centrālo valdību līmenī,” norādīja Latvijas delegācijas vadītājs. Viņš arī uzsvēra, ka tikai Eiropas Savienība var būt konkurētspējīga ar ASV un Ķīnu, kas arī nepārtraukti attīstās.
Arī Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā Ilze Juhansone atzīmēja, ka nekad iepriekš no Eiropas Savienības kohēzijas politikas nav gaidīta tik liela ietekme uz izaugsmi ne tikai katrā reģionā, bet visā Eiropas Savienībā. I. Juhansone norādīja, ka patlaban lielākais izaicinājums dalībvalstīm un reģioniem ir veiksmīgi ieviest struktūrfondu plānošanas dokumentus: “Mums nepieciešamas efektīvas institūcijas, kas spēj pamatot katru reformu, katru projektu, koncentrējoties ne tikai uz formalitātēm, bet gan uz būtību.” Viņa pauda pārliecību, ka tiesību aktos veiksmīgas kohēzijas politikas īstenošanai iestrādāti visi nepieciešamie priekšnosacījumi, proti, stratēģiska izvēle un koncentrēts finansējums mijiedarbībā ar ilgtspējīgu fiskālo politiku.
Latvijas prezidentūra ES Padomē, kas ilgs no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, turpinās sekot progresam struktūrfondu programmēšanas dokumentu apstiprināšanā un turpinās diskusiju par labākas pārvaldības veicināšanu. Tāpat turpināsies darbs pie trio prezidentūras kopīgās prioritātes – mazo un vidējo pilsētu ekonomiskās attīstības potenciāla, kas ne vienmēr tiek izmantots visefektīvākajā veidā.
Senioru tūrismam jaunas iespējas arī Latvijā
Latvijas delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā pārstāvis Edvīns Bartkevičs 18. septembrī Briselē atklāja projekta TOURAGE noslēguma konferenci “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos – pieredze un turpmākā virzība”, uzsverot senioru tūrisma nozīmi ne tikai pašu senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī pašvaldību ekonomikas uzlabošanā.
Konference, kurā pulcējās vairāk nekā simts dalībnieku no dažādām ES dalībvalstīm, bija projekta TOURAGE noslēguma pasākums, kurā projekta partneri, tostarp arī Vidzemes plānošanas reģions, dalījās pieredzē labās prakses pārņemšanā. Tā, piemēram, Amatas novadā 14 seniori ieguvuši brīvprātīgā pavadoņa prasmes. Konferencē piedalījās pārstāvji gan no Eiropas Komisijas, gan starptautiskās Sociālā tūrisma organizācijas, Eiropas Ceļojumu komisijas un dažādiem reģionālo pārstāvniecību birojiem Briselē. Interesi par projekta TOURAGE rezultātiem un labo prakšu pārņemšanu izteikuši arī citu, līdzīgu projektu īstenotāji, kā arī citi senioru tūrisma attīstībā ieinteresētie.
Projekta noslēguma konferences mērķis bija informēt sabiedrību par projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem, pastāstīt par labo prakšu pārņemšanu, kā arī raisīt diskusijas par senioru tūrisma attīstību Eiropā nākotnē. Projekta TOURAGE laikā no projekta partneriem Vidzemes plānošanas reģionā veiksmīgi pārņemtas divas labās prakses senioru tūrisma attīstībā, no kurām viena – Amatas novada brīvprātīgo pavadoņu apmācības, bet otra – seminārs 2014. gada augusta beigās par vides pieejamību tūrisma objektos Līgatnē, kura rezultātā somu eksperts vides pieejamības jautājumos sagatavoja Līgatnes kultūrvēsturisko taku izvērtējumu un ieteica Līgatnes pašvaldībai risinājumus, kā tās pielāgot, padarot pieejamas ikvienam.
Dombrovskis: ekonomiskās izaugsmes augļi jāsajūt arī iedzīvotājiem
“Jaunā Eiropas Komisija vēlas skatīt ekonomikas un sociālos jautājumus kopīgi, jo līdz šim tie bijuši atrauti un tāpēc progress bijis mazāks,” tā 24. septembrī Briselē, tiekoties ar Latvijas pašvaldību mediju pārstāvjiem un žurnālistiem, norādīja Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam eiro un sociālā dialoga jautājumos izvirzītais Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis.
Viņš atzina, ka patlaban Eiropas Savienībai paredzams lēnas ekonomiskās izaugsmes scenārijs vai pat stagnācija. Taču, neskatoties uz drūmajām prognozēm, kā risinājumu viņš saskata konkurētspējas stiprināšanu ne tikai Eiropas Savienībā kopumā, bet arī katrā atsevišķā dalībvalstī. “Ekonomiskās izaugsmes augļi jāsajūt arī dalībvalstu iedzīvotājiem – ar to, ka tiek veicināta nodarbinātība un izveidotas jaunas darbavietas,” sarunā uzsvēra Dombrovskis.
Latvijā ekonomisko izaugsmi varētu negatīvi ietekmēt arī Krievijas pretreakcija uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām. Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete Latvijas žurnālistu pārstāvjiem vizītes laikā Eiropas Parlamentā norādīja, ka patlaban sankciju dēļ vissmagāk skarta piena nozare. Vērtējot Latvijas uzņēmēju izredzes drīzumā pārorientēties uz jauniem eksporta tirgiem, S. Kalniete izteica pārliecību, ka aptuveni viena gada laikā iespējams atrast jaunu tirgu. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību uz vairākiem izaicinājumiem un šķēršļiem, kas jāņem vērā jaunu tirgu meklēšanā: “Krievija vairs nevarēs būt tranzīta valsts produktu nokļūšanai Ķīnā vai Indijā. Tāpēc būs jārēķinās ar lielākiem transporta izdevumiem.”
Latvijas pašvaldību mediju pārstāvju un žurnālistu vizīti Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Latvijas Pašvaldību savienību.
Sestajā kohēzijas forumā spriež par investīcijām darbavietās un reģionu izaugsmē
Inta Rimšāne,
LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos
Briselē pagājušajā nedēļā notika 6. Kohēzijas forums “Investīcijas darbavietās un izaugsmē. Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās”, ko apmeklēja arī Latvijas delegācija, tajā skaitā Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Konferencē, kurā tika izvērtēts ES finansējuma devums atpalikušo reģionu attīstībai jeb kohēzijai, L. Straujuma uzsvēra kohēzijas politikas būtisko ieguldījumu Latvijas attīstībā.
Savā uzrunā Ministru prezidente uzsvēra, ka bez stipras kohēzijas politikas ES integrācija nav iedomājama. “Kohēzijas politika ir svarīga, jo tā atbalstīja ES dalībvalstis krīzes laikā, tā nodrošina investīcijas dzīves kvalitātes uzlabošanā, turklāt katrs iedzīvotājs izjūt tās pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd kohēzijas politika mainās, lai būtu konkurētspējīga nākotnē, veidojot uz ilgtermiņa investīcijām vērstu mērķtiecīgu politiku,” sacīja Ministru prezidente.
Kopumā no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas valstīm būs pieejami vairāk nekā 350 miljardi eiro, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem, veicinātu jaunu darbavietu radīšanu un investīciju piesaisti, tādā veidā ļaujot mazāk attīstītajām valstīm tuvināties vidējam ES dzīves līmenim. Finansējums atpalikušo reģionu attīstībai jeb kohēzijai veidos apmēram vienu trešdaļu no Eiropas Savienības budžeta.
Uz ES līdzfinansējumu projektiem 50% apjomā varēs pretendēt attīstītāki reģioni, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir virs 90% no vidējā rādītāja. ES līdzfinansējumu projektiem 60% apmērā būs iespēja iegūt pārejas reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75–90% no ES vidējā rādītāja. Mazāk attīstītiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75% no ES vidējā rādītāja, tajā skaitā Latvijai, ES maksimālais līdzfinansējuma apjoms projektiem būs 75–85%.
Kopumā Latvija nākamajos septiņos gados varēs lietot 4,4 miljardus eiro. Daļa finansējuma tiks ieguldīta transporta nozarē, t. sk. reģionālo ceļu rekonstrukcijā, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanā. Finansējums ir paredzēts arī bezdarba samazināšanai, jauniešu darba pieredzes gūšanai, jaunu darbavietu radīšanai, enerģētikai un energoefektivitātei, izglītībai, pētniecībai un inovācijām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, veselības aprūpei un vides aizsardzībai.
Jāatzīmē, ka iepriekšējā plānošanas periodā (2007.–2013. gadā) Latvijai bija pieejami 4,5 miljardi eiro no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda.
Arī pārējie foruma dalībnieki, tajā skaitā ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žuze Manuels Barozu, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs un citi, atzina, ka aptuveni 347 miljardu investīcijas mazāk attīstītu reģionu infrastruktūrā, uzņēmējdarbībā un darba ņēmēju apmācībā ir izmantotas ļoti veiksmīgi un sasniegušas visu ES valstu pašvaldības, organizācijas un iedzīvotājus.
Debates par kohēzijas politikas lomu kopējo ES mērķu sasniegšanā tiks turpinātas arī 2015. gadā, kad Latvija uz sešiem mēnešiem kļūs par prezidējošo valsti un vadīs ES Padomes darba norisi no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017