Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 06:36
Vārda dienas: Gints, Uvis
Kas katram cilvēkam ir pats svarīgākais? Protams, veselība, tāpēc Jūrmalas iegūtā uzvara nominācijā “Pašvaldība veselam iedzīvotājam” liecina, ka prioritātes te sadalītas pareizi. Arī pērn jūrmalnieki plūca laurus šajā kategorijā, un kā gan citādi – Jūrmala ir vienīgā oficiālā kūrortpilsēta Latvijā. Jau izsenis slavenu to darījuši dabas ārstnieciskie faktori – maigais klimats, jūra, jonizētais gaiss, dziednieciskās dūņas un minerālūdeņi. Trešdaļa Latvijas Zilā karoga pludmaļu atrodas Jūrmalā, apliecinot videi un cilvēkam draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu publiskajās peldvietās. Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis lepojas, ka veselīgas pilsētas statusu Jūrmalai Pasaules Veselības organizācija piešķir atkārtoti.
Taču jūrmalnieki lepojas arī ar sakārtotu pilsētvidi, sociālo, kultūras, sporta un tūrisma infrastruktūru un vienu no labākajām sociālā nodrošinājuma sistēmām valstī. To novērtē gan vairāk nekā 57 tūkstoši iedzīvotāju, kas te dzīvo, gan ārvalstu un Latvijas viesi – gadā kūrortu apmeklē ap pieciem miljoniem iebraucēju, kas vēlas izbaudīt labiekārtoto balto smilšu pludmali gandrīz 30 kilometru garumā, jūrmalnieku viesmīlību, SPA, ārstniecības un rehabilitācijas procedūras un plašo brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu.
Jūrmalā veselības veicināšanas pasākumi notiek pēc pērn apstiprinātā veselības plāna 2013.–2020. gadam. Tajā izvirzīti pieci galvenie stratēģiskie darbības virzieni: veselības veicināšana visā dzīves ciklā; veselības veicināšanai atbalstošas vides veidošana; veselīga dzīvesveida sekmēšana un veselības riska mazināšana; veselības veicināšanas sistēmas stiprināšana, starpsektoru sadarbība; novēršamo nāves, saslimstības un nespējas cēloņu profilakse.
Pilsētā ir attīstīta veselīga dzīvesveida infrastruktūra, ko veido gan pludmale, pastaigu takas, veloceliņi, brīvdabas trenažieri un Dzintaru mežaparks, gan daudzie sporta laukumi un ielu vingrošanas laukumi, kompleksie izglītības iestāžu sporta laukumi un bērnu rotaļlaukumi. Jau vairākus gadus pilsētā tiek izsludināts veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas projektu konkurss. Pērn atbalstīto projektu skaitā tika iekļauta 21 iedzīvotāju iniciatīva.
Kad konkursa komisija 26. augustā ieradās pēc platības otrajā lielākajā (aiz Rīgas) Latvijas pilsētā Jūrmalā, tai nebija jābažījas, ka būs “jāpērk kaķis maisā”, jo jūrmalnieku līderpozīcijas jau bija iepazītas neklātienē, konkursa pieteikumu lasot, un arī klātienē – šajā karstajā vasarā ikviens rīdzinieks sapņoja par jūru un baltām smiltīm.
Par pašvaldības prezentācijas vietu jūrmalnieki bija izvēlējušies Jūrmalas Kultūras centru, kam pēc remonta līdz atklāšanai bija palikušas dažas dienas. Jūrmalas mērs G. Truksnis uzsvēra, ka pašvaldība sevi pozicionē vienlaikus trīs veidos: kā kūrorts, kā tikšanās vieta un kā droša un mājīga vide iedzīvotājiem. Savukārt ar konkursam sagatavoto pieteikumu pārliecinoši un precīzi iepazīstināja Jūrmalas pašvaldības Tūrisma nodaļas vecākā speciāliste Aleksandra Stramkale.
Lūk, svarīgākie pēdējā laika veikumi:
uzcelta pirmsskolas izglītības iestāde “Austras koks”;
nodrošināts bezmaksas transports ikvienam izglītojamajam un pensionāram;
piešķirtas brīvpusdienas ikvienam Jūrmalas izglītojamajam;
Kauguros izveidots “Zīmuļu parks”;
daudzstāvu dzīvojamo māju pagalmos, pludmalē un bērnudārzos izbūvēti 43 atrakcijām bagāti rotaļlaukumi;
izveidots Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs;
Vaivaru pamatskolā nodrošināta iespēja mācīties bērniem ar redzes traucējumiem;
arī pēc projekta beigām tiek uzturēts Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem un garīgās attīstības traucējumiem;
pērn renovētajā ēkā iekārtoti 130 pašvaldības dzīvokļi un ērtākas telpas Dienas aprūpes centram pensijas vecuma cilvēkiem;
Kauguru veselības centrā pabeigta vērienīga ēkas siltināšana, ierīkots ērts lifts;
atklāta jauna labiekārtota peldvieta Lielupes krastā;
uzsākti vērienīgi Dzintaru koncertzāles vēsturiskās Mazās zāles rekonstrukcijas un restaurācijas darbi un plaša rekonstrukcija muzejā “Aspazijas māja”;
ziedi caurvij Jūrmalu ar jaunām 120 ziedu kompozīcijām no Priedaines līdz Kauguriem, kā arī Turaidas ielā uzstādīti unikāli veidoti ziedoši soliņi.
Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi, tāpēc turpmākās rindiņas būs veltītas vien dažiem objektiem un cilvēkiem, ko todien redzēja un satika konkursa vērtētāji – hronoloģiskā secībā.
29 dažādu žanru un paaudžu radošie kolektīvi – kopā vairāk nekā 700 dalībnieku – šo septembri gaidīja tāpat kā pirmklasnieki, jo 5. septembrī ar pirmo koncertu apmeklētājiem durvis vēra izremontētais Jūrmalas Kultūras centrs Majoros. Pilsētas iedzīvotāji nu ieguvuši laikmetīgām kultūras norisēm piemērotas telpas, kas nodrošinās saturisku brīvā laika pavadīšanu arī ziemas periodā.
Kultūras centra lieldarbu uzraudzīšanā ne mazums pūļu ieguldījis tā vadītājs Agnis Kristvalds, tāpēc Jūrmalas dome viņu pelnīti izvirzījusi Eiropas Gada cilvēka titulam. Agnis, jau piecus gadus vadot Jūrmalas Kultūras centru, devis kvalitatīvu ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves bagātināšanā. Viņam vienmēr ir ļoti svarīga tieši pasākumu kvalitāte, kas ietver gan organizatoriskos, gan saturiskos aspektus. Agnis pratis izveidot efektīvu darba komandu, godprātīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un vienmēr spēj atrast risinājumus arī šķietami sarežģītās situācijās.
Ciemiņbrigādei bija iespēja arī apskatīt vēl otru tobrīd neatklātu objektu – tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto skulptūru “Raiņa priedes”, kas simboliski iemūžina atmiņas un liecību par laiku, vietu un notikumiem, kas te kādreiz risinājušies. Skulptūra uzstādīta kāpu zonā Pumpuros, Amatas ielas galā, kur atrodas pēdējā no trim leģendārajām Raiņa priedēm.
Vēlāk, svinīgajā atklāšanā 12. septembrī, kas notika Dzejas dienu ietvaros, autors jūrmalnieks Kristaps Gulbis sacīja: “Tas ir stāsts par sapņiem, par idejām, cīņu par taisnīgāku sabiedrību, par raksturu, par tiekšanos uz pilnību un sevis ziedošanu. Tērauda konstrukcija vienlaikus gan sargā, gan aptver sašķeltu priedi – kā ideju un domu virzošu simbolu, kā priedi kāpās, kas kādreiz iedvesmojusi Raini. Šī sašķeltā priede simbolizē gan sarežģītu, pretrunu plosītu personību, gan ko glabājamu un nākamām paaudzēm nododamu.” Uz skulptūras tērauda daļas ierakstīti Raiņa dienasgrāmatu fragmenti, tāpēc Dzejas dienu pasākumam bija izvēlēts nosaukums no dienasgrāmatu pierakstiem – “...dzīvot un rakstīt, iet uz nākotni”.
Ienākot bērnudārzā “Austras koks”, neviļus pārņem sajūta, ka esi nokļuvis brīnumzemē. Pirmsskolas izglītības iestāde Ķemeros kā pirmais bērnudārzs Jūrmalā šajā vietā atrodas jau kopš 1946. gada, bet pati ēka celta pirms vairāk nekā simts gadiem, un 30. gados te atpūties pats Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Tagadējā sapņu māja atklāta šāgada februārī.
Inta Černaja priecājas, ka viņas vadītais “Austras koks” ir viens no skaistākajiem un mūsdienīgākajiem dārziņiem Latvijā, un uzteic arhitekti Andru Bulu, kura to veidojusi pēc individuāla projekta, ēkas arhitektoniskajā risinājumā izmantojot ģeometriskas figūras, košus krāsu akcentus un daudz stiklojuma elementu.
Kopš pērnā rudens daudzus Kauguru mikrorajona jaunākās paaudzes iedzīvotājus, kā arī garāmbraucējus un speciāli šurp ceļu mērojušos priecē ne mazāk dzīvespriecīga būve – bērnu laukums “Zīmuļu parks”, kam nav analoga ne Latvijā, ne citviet pasaulē. Zīmuļu konstrukcijas ir sešus un septiņus metrus augstas un tikai par 91 centimetru īsākas nekā pasaulē garākais zīmulis.
“Es pati dzīvoju Kauguros, netālu no šā bērnu laukuma. Kā domājat, kur man meklēt savējos, kad māja tukša? Protams, pie zīmuļiem!” teic Dace Riņķe. Viņa ir sociālā darbiniece, kura jau 20 gadus strādā Jūrmalā, attīstot sociālos pakalpojumus. Daces Riņķes izpratne par sociālajiem un veselības jautājumiem un aizrautība pulcē un iedvesmo cilvēkus, veidojot pilsētā daudz jaunu pasākumu, kas tiek iemīļoti un kļūst par tradīcijām. Dace Riņķe – cilvēks ar neizsmeļamu radošu garu – nominēta par otru Eiropas Gada cilvēku Jūrmalā.
Trešais šā titula “kolēģis” – Jūrmalas slimnīcas vadītājs, ārsts un ķirurgs Egons Liepiņš par jūrmalnieku un pilsētas viesu veselību rūpējas kopš 1996. gada. Viņa vadībā mērķtiecīgi tiek domāts par attīstību un inovācijām pacientu ārstēšanas procesā. Profesionālo un atbildīgo darbu pozitīvi novērtē gan pacienti, gan kolēģi, jo paralēli administratīvajam darbam Egons Liepiņš jau 30 gadus ikdienā veic operācijas un ārstē pacientus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017