Rīga -4°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2023. gada 07. decembris 15:58
Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
19. augustā sagaidīt konkursa vērtēšanas komisiju Pilsrundālē bija uzticēts vienam no 21 Rundāles novada amatierkolektīviem – folkloras kopai “Svitene”, kas vāc un izpilda Zemgalē pierakstītās tautas dziesmas. Drēgnajā rītā viņi spēja “iesildīt” gan ciemiņus un mājiniekus, gan Mājtirgus apmeklētājus, kas rekonstruētajā laukumā pie domes pulcējas ik otrdienu, sestdienu un svētdienu.
Jau vairāk nekā gadu Pilsrundālē darbojas tirgus ar jaunu koncepciju – Mājtirgus. Tā ir mājīga vieta, kur pieejami dažādi labumi – produkti un preces, kas ražoti mājas apstākļos un ir daudz personiskāki par plašam patēriņam domātajiem. Īpašie pasākumi Rundāles Mājtirgū ir Lieldienu tirgus, Annas dienas gadatirgus, Putras dienai veltītais tirgus un Ziemassvētku gadatirdziņš, apvienojot tirdzniecību ar kultūras programmu. Nupat septembrī rundālnieki aicināja tirgotiesgribētājus un pircējus uz Ābolu un burkānu tirgu.
Zīmola “Mājtirgus” vizuālajā noformējumā izmantota Jumja zīme, kas izsenis rotājusi mājas un uzsver spēku un auglību. Pērn radīta arī preču un pakalpojumu zīme “Kronēts Rundālē” – to piešķir produktiem, kas iecienīti un gadu gadiem audzēti Rundāles ārēs. Te ir auglīga zeme, tāpēc liela daļa vietējo iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un ap 20 saimniecību – pavisam gruntīgi. Tāpat attīstās tūrisma un pakalpojumu sfēras uzņēmumi, jo novadā ir 44 kultūrvēsturiskie pieminekļi, no kuriem pats ievērojamākais, neapšaubāmi, ir Rundāles pils komplekss, kur šogad noslēgusies gandrīz pusgadsimtu ilgusī restaurācija. Līdzās pilij atrodas viesu nams “Baltā māja”, ko iecienījuši pat izsmalcināti gardēži, kas labprāt mielojas ar saimnieku Solveigas un Aivara Ikertu sarūpētajiem īpašajiem cienastiem, turklāt tos pasniedz pie viņiem darinātajos melnās keramikas traukos.
Pašvaldība cenšas vietējos uzņēmējus atbalstīt visādos veidos. Pērn tika atklāts Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs Bērstelē un Svitenes bibliotēkā izveidota vienas pieturas aģentūra uzņēmējdarbības atbalstam, kur var konsultēties par uzņēmuma dibināšanu un darbību un pieejams arī tehniskais nodrošinājums. Tradicionāli Rundāles novadā organizē dažādas diskusijas un pasākumus, uzņēmēju forumus, un pagājušā gada nogalē uzņēmējdarbībai tika veltīta vesela nedēļa ar konferenci par labās prakses piemēriem.
Rundāles novada Uzņēmējdarbības un kompetenču centru vada Ludmila Knoka – viens no Eiropas Gada cilvēkiem 2014. gadā. Ludmilas mērķtiecīgais darbs uzņēmējdarbības vides un infrastruktūras attīstībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ļāvis ieraudzīt dienasgaismu daudzām senlolotām, reizēm šķietami neiespējamām un pārdrošām idejām. Viņas neizsmeļamā enerģija un iniciatīva radījusi pamatu sekmīgai novada attīstībai un daudziem iedzīvotājiem devusi pārliecību, ka viss ir iespējams!
Rundāles novads ir īsts mākslas novads un ne tikai slavenās Rundāles pils dēļ – rundālnieki glezno arī paši, turklāt gan mazi, gan lieli un sirmi un domei pieder pat sava gleznu kolekcija, kas tapusi pērnvasaras plenēra laikā. Ciemiņu viesošanās sakrita ar kārtējo, jau ceturto plenēru, kurā novada jaunie mākslinieki Svitenes muižas pagalmā gleznoja kopā ar profesionāliem māksliniekiem no visas Latvijas. Viņus izdodas iesaistīt, pateicoties pasaulē atzītajai māksliniecei Īrai Rozentālei, kura ir arī Rundāles Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe.
Esošo un topošo mākslinieku darbi top Svitenē, jo te mājvieta gan gleznošanas studijai, gan Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienībai – Mūzikas un mākslas skolai, kur audzēkņi apgūst vizuāli plastisko mākslu, kā arī kordziedāšanu, ģitāras spēli un klavierspēli. Nesen ar skolas mazo mākslinieku palīdzību izdota krāsojamā grāmata “Nāc ciemos Rundālē!”, kas ļauj Rundāli ieraudzīt bērna acīm, kopā ar lauviņu dodoties ceļojumā cauri novadam. Šīs idejas autore ir Mūzikas un mākslas skolas vadītāja Lilita Lauskiniece. Jau vairākus gadus viņa arī vada Drāmas terapijas grupu, kurā darbojas septiņi novada jaunieši ar īpašām vajadzībām.
Novadā ir četras kultūras iestādes – Svitenē, Bērstelē, Viesturos un Pilsrundālē un piecas bibliotēkas, kas laukiem neraksturīgi ir atvērtas darba dienās līdz pulksten 19. Pilsrundāles bibliotēka ir UNESCO iniciatīvas “Stāstu bibliotēkas” dalībniece un katru mēnesi organizē tematiskus stāstu vakarus, kuros vietējie iedzīvotāji dalās savās atmiņās par Rundāli, turklāt visi stāsti tiek pierakstīti un apkopoti novadpētniecībai. Septembra beigās Rundāles novadā jau trešo reizi norisinājās Zemgales stāstnieku festivāls “Gāž podus Rundālē!”.
Domes Kultūras nodaļa pērn organizējusi pavisam 174 dažāda mēroga un dažādām mērķauditorijām domātus pasākumus. Katru gadu novadā tiek rīkoti tradicionālie pasākumi – Novada svētki Rundāles pilī, Lielais Bazārs Bērstelē, Annas dienas gadatirgus Pilsrundālē, Kāpostu festivāls Svitenē, ikgadējs novada pensionāru pasākums, Ziemassvētku eglītes pirmsskolas vecuma bērniem Rundāles pilī. Katrā pagastā notiek koncerti, sadziedāšanās, deju kolektīvu sadanči, novada amatierteātru un vieskolektīvu izrādes, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, gadskārtu svētki, filmu demonstrēšanas, dažādas izstādes, radošās darbnīcas, tematiski un atpūtas un izklaides pasākumi.
Kultūras nodaļas vadītāja un reizē arī Svitenes tautasnama vadītāja Sandra Kerēvica atklāj, kā atrisināts viens trūkums: “Mums nav nevienas brīvdabas estrādes, tāpēc ar LEADER projektu palīdzību iegādājāmies mobilo skatuvi un mobilu gaismas un skaņas aprīkojumu, un nu pasākumi var notikt jebkurā novada vietā.”
Tālredzīgs solis sperts arī sporta jomā – kad pirms trim gadiem pie Pilsrundāles vidusskolas tapa stadions, to veidoja kā multifunkcionālu sporta laukumu ar vieglatlētikas sektoriem, basketbola un futbola laukumiem un pat tenisa kortu. Sporta nodaļas vadītāja p.i. Uldis Dzidrums priecājas, ka novadā strādā četri sporta organizatori, tādēļ ik gadu var rīkot gan vasaras (individuālās) un ziemas (kolektīvās) sporta spēles, iesaistot arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām, dažādus turnīrus un arī lielā tenisa apmācības kvalificēta trenera vadībā. Visās novada lielākajās apdzīvotajās vietās ir sporta zāles, un vietējiem iedzīvotājiem tās pieejamas bez maksas.
Savukārt vismazākajiem piešķirta brīnišķīga iespēja plunčāties un apgūt peldētprasmi Saulaines pirmsskolas izglītības iestādē “Mārpuķīte”, kas tika uzcelta no jauna un atklāta pirms četriem gadiem. Moderni aprīkotajās mācību un atpūtas telpās, ko papildina plaša konferenču zāle un labs tehniskais nodrošinājums, pirmo izglītību pašlaik iegūst 116 novada, kā arī tuvākās apkaimes bērni.
Rundāles novadam pieder arī speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Saulespuķe” un Pilsrundāles vidusskola ar trim struktūrvienībām – Bērsteles skolu, Svitenes skolu un Mūzikas un mākslas skolu. Pilnīgi visiem 1.–12. klašu audzēkņiem un piecgadīgajiem un sešgadīgajiem pirmsskolniekiem pašvaldība nodrošina brīvpusdienas. Par sasniegumiem olimpiādēs un konkursos bērni saņem naudas balvas, bet labākie 12. klases absolventi – Arnolda Ozoliņa fonda stipendijas. Lai celtu izglītojamo zināšanu līmeni un motivētu mācībām, 9.–12. klašu audzēkņiem tiek piešķirtas ikmēneša stipendijas. Katrai klasei dome ik gadu nodrošina vienu bezmaksas ekskursiju.
Lai mazinātu pirms laika izglītību pārtraukušo īpatsvaru, Rundāles novadā darbojas starpprofesionāļu komanda, apvienojot dažādu jomu speciālistus – Sociālā dienesta, bāriņtiesas, pašvaldības policijas, izglītības un ārstniecības iestāžu pārstāvjus. Katram bērnam ar mācīšanās un uzvedības problēmām tiek izstrādāta individuāla sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma, tostarp konsultācijas pie psihologa, speciāli grupu pasākumi un pārgājieni kopā ar Sociālā dienesta darbiniekiem, psihologu, psihoterapeitu – pārmaiņu treneri un citiem speciālistiem. Pilsrundāles vidusskola līdz ar pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās, pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas un speciālajām programmām īsteno arī vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētu programmu, kā arī interešu izglītību. Dažādojot piedāvājumu, pērn licencēta vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma, kurā vidusskolēni apgūst projektu vadību.
Pašvaldības rūpju lokā ir arī vecie ļaudis un dzīves pabērni – trūcīgajiem, personām ar invaliditāti un pensijas vecuma cilvēkiem kopš pērnā rudens trijās novada apdzīvotajās vietās – Svitenē, Saulainē un Viesturos pieejams atbalsta pakalpojums higiēnas nodrošināšanā, kas nozīmē veļas mazgāšanu un dušas izmantošanu. Savukārt Saulaines sociālajā centrā darbojas atbalsta grupas ģimenēm ar bērniem, jaunajām ģimenēm, jauniešiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem, bet centrā iekārtoto virtuvi var izmantot ikviens vietējais, lai apgūtu sociālās prasmes un īstenotu dažādas iniciatīvas.
Saulaines sociālajā centrā mājvieta arī pašvaldības Sociālajam dienestam, ko vada Eiropas Gada cilvēka titulam nominētā Kristīne Brūvele. Viņas profesionālo un sabiedrisko darbību raksturo inovatīva pieeja un neizsīkstoša darba dzirksts, stereotipu laušana un allaž pozitīva attieksme, sabiedriska aktivitāte un liela iniciatīva. Septiņu darba gadu laikā Kristīne piešķīrusi jaunu skanējumu jēdzienam “sociālais darbinieks”, pārvēršot to par veselīga dzīvesveida, iedzīvotāju iekļaušanas un savstarpējā dialoga nesēju un popularizētāju novadā.
Konkursa žūrijas komisija viņu iepazina “cilvēka – orķestra” veidolā, jo Kristīne “atrādījās” gan dienesta vadītājas, gan deju kopas “Ir varianti” dalībnieces, gan Rundāles ēdamsuvenīra – vietējā ražojuma dzirā mērcētu rozīņu cienātājas ampluā.
Izdomas Kristīnei Brūvelei nekad nepietrūkst, bet enerģiju viņa noteikti gūst arī no aktīvajiem jauniešiem. Rundāles novadā darbojas četras jauniešu biedrības – “INICIO”, “Eureka”, “Labirints” un “Mums pieder pasaule”, kas prot sarīkot nakts orientēšanās sacensības, jautras ūdensspēles, hokeja un citus pasākumus un izmantoja arī iespēju pārbaudīt vērtētāju veiklību un humora izjūtu, organizējot vārtsargu saģērbšanas ātrumsacensības.
Gan jauniešu, gan arī abas pensionāru biedrības (“Vakarvējš” un “Sudrabupe”) ik mēnesi rīko kādu sporta, izglītojošu, sadraudzības, pilsoniskās līdzdalības, kultūras vai ģimeņu pasākumu. Kopš 2011. gada Rundāles novada sabiedriskajām organizācijām savu projektu īstenošanai sociālajā, izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes politikas jomā iespējams saņemt finansiālu atbalstu, kas šogad ir līdz 500 eiro gadā, bet dažādām iedzīvotāju grupām un arī NVO no pašvaldības pieejama naudiņa līdz pat 1000 eiro gadā, ja to plānos ietilpst vides labiekārtošana. Jāpiebilst, ka senioru biedrība “Sudrabupe” nesavtīgi palīdz kopt Rundāles pils parku un viņas dēvē par rožu krustmāmiņām. Savukārt konkursa vērtētājgrupa saka lielu paldies Ņinai Pakārklei par pašcepto torti, ko notiesājām gardu muti.
Stāsts nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu dabas vērotāju jeb sabiedriskā vides monitoringa grupu, kurā darbojas ap 30 interesentu – gan skolēni, jaunieši un pedagogi, gan jo īpaši seniori, kuri cenšas apzināt ikvienu novada nostūri. Iedzīvotāju pašiniciatīva un vēlme izzināt jauno vainagojusies ar noderīgiem pētījumiem dabas jomā, piemēram, apzināti dižkoki, pētīti un pierakstīti dati par putniem novadā un atklātas jaunas lapkoku praulgraužu vietas – ikdienā šo vaboli ieraudzīt izdodoties retajam.
Rundāles novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis, kurš vada domes darbu un ir atbildīgs par trīs pagastu – Rundāles, Svitenes un Viesturu – un to 4255 iedzīvotāju labklājību un nākotni, uzsver: “Rundāles novada misija atrasta sadarbībā ar iedzīvotājiem – Rundāle ir stabils un sakārtots Zemgales novads. Pašvaldība sekmē iedzīvotāju labklājību, pārticību un personisko izaugsmi, kā arī rūpējas par esošo materiālo un nemateriālo vērtību saglabāšanu. Mūsu attīstības prioritāte – droša, kvalitatīva un ilgtspējīga dzīves vide Rundāles novada iedzīvotājiem.”
Savukārt trešais Rundāles novada Eiropas Gada cilvēks – sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa ir pārliecināta: “Mēs dzīvojam visforšākajā novadā!”, un tie esot galvenie atslēgvārdi darbā. Pašu Kristīni raksturo azarts, dzirksts, uzņēmība un pozitīva attieksme, kas sekmē arī iedzīvotāju iesaistīšanos novada pozitīvā tēla veidošanā un Rundāles vārda izskanēšanā Latvijā un ārpus tās robežām.
P.S. Rundāles novadam uzvara gan nominācijā “Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību un iespēju popularizēšanai”, gan kopvērtējumā mazo novadu grupā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(1)
