Rīga 25°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 27. maijs 18:51
Vārda dienas: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
Šie vārdi no populārās Jelgavas himnas kļuva par vienotājsaukli tām 14 pašvaldībām, kas šogad bija izvirzītas kā sava reģiona uzvarētājas konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2014” otrajai kārtai. Šogad konkursa nolikumā tika ieviestas izmaiņas (pastāvēs, kas pārvērtīsies!). Pirmajos divos gados konkursa dalībniekus vērtēja divās – pilsētu un novadu grupās. Tomēr organizatori precīzi sajuta “tautas balss” urdošo nemieru: kā gan “sprīdīšnovads” ar pāris tūkstošiem iedzīvotāju var mēroties spēkiem ar 20 vai 30 tūkstošu ļaudīm bagātu “guliverzemi”! 2014. gadā triumfēja saprātīgs taisnīgums – par robežšķirtni novadu “klasifikācijā” divās grupās izvēlējās septiņus tūkstošus iedzīvotāju.
Desmit augusta dienas, kurās vērtēšanas komisija apbraukāja otrās kārtas dalībniekpašvaldības, bija atšķirīgas – gan karstas saules kveldētas, gan lietus smīgalas piesijātas, gan rēnas, gan brāzmaina vēja ārdētas. Tikpat atšķirīgas kā 14 pašvaldības – katra ar saviem veiksmes stāstiem un problēmzonām, ar tikai šim novadam vai pilsētai vien raksturīgām prioritātēm, ar brīnišķīgām “odziņām” un neparastiem cilvēkiem. Tomēr visas atvērti pretimnākošas un cilvēciski sirsnīgas, sagaidot “bargo” komisiju, kurā šovasar valdīja absolūts matriarhāts.
Augusta beigās komisijas pārstāves no ministrijām un konkursa sponsoru organizācijām summēja punktus, ko pēc katras pašvaldības apciemojuma cītīgi aizpildīja atbilstoši izpētei uzticētās konkursa nominācijas kritērijiem. Bieži vien pēc novada koptēla iezīmēšanas, tiekoties ar domes vadību un speciālistiem, komisijai nācās sadalīties divās, reizēm pat trīs daļās, jo pašvaldības centās ievērot noteiktos četru stundu laika limita rāmjus. Diemžēl nereti atskanēja žēla nopūta, ka kādai no vērtētāju pulciņa neizdevās redzēt kāroto, jo grupas maršrutam bija izvēlēti citi – nominācijai atbilstoši objekti. Kad žurnālā lasīsiet aprakstus un pētīsiet foto par visām 14 laureātēm un to izvirzītajiem Eiropas Gada cilvēkiem, jau iepriekš atvainojamies, ka arī materiālu izklāstu būs ietekmējis šis klātbūtnes efekts.
29. augustā masu medijiem tika paziņotas trīs “Eiropas Gada pašvaldības 2014” – Jelgavas pilsēta un Tukuma un Rundāles novadi, pārējo nomināciju ieguvējus šoreiz paturot noslēpumā līdz svinīgajai ceremonijai. Kā jau “lielākie” no laureātiem jelgavnieki laipni uzņēmās mājastēva pienākumus, 26. septembrī pulcējot visus kopā Jelgavas kultūras namā. Brīdinu, ka lasītājiem šoreiz nāksies ceļot laikā un telpā – no tagadnes uz pagātni, jo tuvāk iepazīties ar vasaras ceļojumos uzkrātajiem iespaidiem varēsiet tikai pēc noslēguma ceremonijas reportāžas. Vispirms uzzināsiet, kurā jomā pašvaldība izrādījusies pati spēcīgākā un kādas balvas līdz ar slavinošiem vārdiem tā saņēma Jelgavā, bet tad varēsiet censties saprast, kā šis panākums kaldināts.
Atklājot apbalvošanas ceremoniju, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka lielākais prieks viņam ir par apbalvotajiem pašvaldību cilvēkiem, kaut gan Gada cilvēka titulu noteikti būtu pelnījuši daudz vairāk ļaužu: “Viss, ko Latvijā esam sasnieguši, ir tikai pateicoties mūsu cilvēkiem. Konkurss dod iespēju parādīt sevi, celt mūsu pašapziņu. Ikdienā biežāk runājam par problēmām un trūkumiem, par nepaveikto mūsu valstī, bet jāprot arī priecāties par labo, ko redzam apkārt, par to, ko esam izdarījuši. Gan šīsdienas saimniekus – Jelgavu, gan tās pašvaldības, ko man šovasar kopā ar komisiju bija iespēja apskatīt, es nešaubīgi redzu kā eiropeiskas pilsētas un novadus. Man ir prieks par pašvaldībām, kas uzdrošinājās piedalīties konkursā, tomēr vislielākais prieks par cilvēkiem, kuriem pateicoties, tas viss ir sasniegts.”
Mājastēvs Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sveica visus klātesošos – cilvēkus, kas ar savu darbu ir stiprinājuši pašvaldības. “Konkurss parāda mūsu veikumu, mūsu visu padarītos darbus, ar kuriem jālepojas. Gribētos, lai šovakar, sakot paldies, mēs domātu par rītdienu. Arī mudinot ļaudis piedalīties Saeimas vēlēšanās, lai izteiktu viedokli par cilvēkiem, kuriem varētu uzticēties nākamos četrus gadus. Lai nākotnē mums visiem izdodas laba sadarbība ar Saeimu un valdību!” – tā skanēja uzvarētājpilsētas mēra vēlējums.
Nominācija “PAŠVALDĪBA IEDZĪVOTĀJU IESAISTĪŠANAI”
Atzinības balvu saņēma RAUNAS NOVADS. Latvijā vienīgā Staburaga novadā dzīvo gandrīz 4000 iedzīvotāju, kas novērtē kultūrvēstures pieminekļus un dabas objektus, iesaistās kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī veido saliedētu un patriotisku kopienu. “Ar entuziasmu iesaistāmies ikvienā jaunā projektā un aktivitātē – tīrām upes, stādām mežus, veidojam pastaigu un velotakas, lai katrs iebraucējs būtu pārsteigts par mazā novada krāšņumu” – tā pašvaldību raksturo tās gados jaunā vadītāja Evija Zurģe, kuru ceremonijā aizstāja viņas “labā roka” – arī gados jaunā izpilddirektore Linda Zūdiņa. A. Jaunsleinis viņai pasniedza Atzinības rakstu par sekmīgu dalību konkursā.
Raunas novadā pēdējos gados sevi pamanāmi pieteikuši jaunieši, arī par Eiropas Gada cilvēkiem te izvirzīti trīs jauniešu centra “Pagrabiņš” līderi – Linda Kručāne, Ilze Podniece un Mareks Dombrovskis, kā arī mūžam jauneklīgais Gatartas pansionāta vadītājs Aivars Damroze, kura neizsīkstošās idejas īstenotas ne tikai pansionātā, bet visā novadā. Izņēmuma kārtā Raunas novads bija viena no divām pašvaldībām, kam tika pieļauts izņēmums – pārsniegt noteikto trīs apbalvojamo cilvēku limitu, jo jauniešu centra “svētā trīsvienība” nav dalāma.
Jelgavas kultūras nama prožektoru gaismā gan kopā ar Lindu Zūdiņu iznāca tikai Linda un Aivars, kuri saņēma žurnāla “Logs” speciālbalvu, patiesībā vairākas balvas – lielformāta ričuraču, kas pansionāta ļaudīm, pat sēžot ratiņkrēslā, ļautu atcerēties jaunību un izjust spēles azartu, un trīs mūsdienīgas āra spēles “Pagrabiņa” jauniešiem, kas, pēc redaktores Guntas Klismetas domām, palīdzēs vēl ciešāk saliedēt viņu komandu.
UNESCO ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika aicināja netiekties pēc “zelta lādes” kā senā pasakā, bet atcerēties, ka lielākās vērtības ir tepat mums blakus – ģimenē, parkos un laukumos, pilīs un būdiņās. Bagāta ir katra pašvaldība, kas liek lietā sev uzticēto mantojumu. Raunas novads bija viena no pašvaldībām, kas pieteikumā konkursam spēja parādīt, cik prasmīgi kultūru iekļauj pašvaldības attīstībā. Par to raunēnieši saņēma UNESCO “dārgumu karti”.
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja pārstāve Kristīne Sproģe atzinās, ka šovasar kā Eiropas Parlamenta “acs un auss” komisijas sastāvā iepazinusi visas 14 pašvaldības. Uzkrāto informāciju viņa solīja nodot savai priekšniecībai un izmantot tālāk ikdienas darbā, lai birojs labāk spētu pārstāvēt mūsu intereses Eiropas Savienībā, kā to dara Latvijas deputāti. Viens no viņiem – Krišjānis Kariņš gan pats nevarēja ierasties, lai sveiktu Raunas novada pārstāvjus, bet atsūtīja vēstījumu, kurā atgādināja Latvijā novēroto, ka “kopta un radoša vide bieži vien ir viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji izvēlas palikt un dzīvot konkrētajā pašvaldībā”. Raunas Gada cilvēkus gaida ceļojums uz Briseli, bet Raunā un visās pārējās godalgotajās pašvaldībās nemiera pilnās darbdienas stundas turpmāk skaitīs Informācijas biroja dāvinātais pulkstenis.
Pasniedzot savu dāvanu, tirdzniecības nama “Kurši” pārstāvis Juris Freibergs teica paldies “no iedzīvotāju puses”.
Izdevniecības “Valters un Rapa” valdes loceklis Paulis Barons 102 gadus vecās izdevniecības vārdā apsveica nevis atsevišķas personas, bet visus pašvaldību ļaudis. Pēc smagiem dienas darbiem izdevniecība visiem Eiropas Gada cilvēkiem dod iespēju izvēlēties lasāmo no dāvinātās “grāmatu tūtas”, bet “Latvijas valsts meži” “uzvaras dienas” atcerei – iestādīt skujkoku.
Par veiksmīgāko pašvaldību grupā, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 7000, atzīts TUKUMA NOVADS. Novada 32 tūkstoši iedzīvotāju var darboties kādā no 70 biedrībām, izmantot ledus halli, Tukuma skeitparku, sporta zāles, stadionus un veloceliņus, apgūt izglītību 14 izglītības iestādēs. Novada stiprais pamats ir darbīgie un varošie cilvēki. Trīs no viņiem saņēma titulu “Eiropas Gada cilvēks” – Pūres pagasta bibliotēkas – informācijas un novada izpētes centra vadītāja Valda Dzelzkalēja, kura palīdz saglabāt Pūres pagasta likteņstāstus; Pastariņa muzeja vadītāja Sanita Ratniece, kura radoši organizē pasākumus muzejā un izveidojusi te mazu kultūras centriņu Zentenes un Sēmes pagastu ļaudīm; Dzirciema internātpamatskolas skolotājs Andis Jakobsons, kurš galdnieka prasmes veiksmīgi iemāca jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tādu uzticamu sabiedroto Tukuma novada domes priekšsēdētājam Jurim Šulcam netrūkst.
Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks bija apmierināts par iespēju “kaut ko dot kaimiņiem”, jo dzīvo 20 minūšu brauciena attālumā no Tukuma. Gan strādājot Ārlietu un Aizsardzības ministrijā, gan tagad Eiropas Parlamentā, bieži nākas uzņemt citu valstu viesus: “Ciemiņus allaž vedam uz kādu no Latvijas skaistajām vietām, kas tiek sakoptas, pateicoties pašvaldību rūpēm. Arī trīs Tukuma novada Gada cilvēkus gaida ceļojums uz Briseli.” Tomēr par galveno ziņu A. Pabriks uzskata šo: “Kad aizbrauksiet uz Briseli, jūs sapratīsiet, cik labi ir dzīvot Latvijā!”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis dāvināja aploksni ar atšifrētu saturu – 300 eiro pašvaldības mācību vajadzībām. Nomināciju “Pašvaldība iedzīvotāju iesaistei” viņš atšifrēja tā: “Pašvaldība ir teritorija. Iekārtām nomainot citai citu, parādījās demokrātijas iedīgļi, ļaujot cilvēkiem iesaistīties. Cilvēki sāka lemt arī paši, izvēloties priekšstāvjus, kuriem jārealizē iedzīvotāju griba. Rudzu stiebrs ir viegli salaužams, kūlītī sasietu vis viegli nesalauzīsi. Ja pašvaldība māk cilvēkus iesaistīt, tad dzīvesvieta kļūst par viņu pagastu, novadu, pilsētu.”
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols atzina šo par svarīgāko nomināciju, jo pašvaldība bez aktīviem iedzīvotājiem būtu čaula bez satura.
SIA “Lattelecom” Valsts nozares piedāvājumu vadītāja Solvita Ūdre vis nebrauca “uz Tukumu pēc daudzinātā smukuma, bet vērot, kā pašvaldības aktivitāti ietekmē mūsdienu tehnoloģijas. Ne tikai novada domes sēžu gaitai, bet pat vērtēšanas komisijas vizītei iedzīvotāji varēja sekot interneta tiešraidē”.
Novadu grupā ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000 konkurentus pieveicis VIĻAKAS NOVADS, kas atrodas 230 km no Rīgas, toties ar Viļakas novadu sākas Eiropas Savienības robeža. Novads pazīstams ar bagātu kultūras mantojumu un uzņēmējiem, jo te ir labākā vieta attīstībai! Par Eiropas Gada cilvēkiem nominēta Medņevas folkloras kopas vadītāja Ināra Sokirka, folkloras kopas “Rekavas dzintars” vadītājs Vilis Cibulis un motosporta entuziasts Ēriks Eizāns. Arī Viļakas novadam – balvas no VARAM, Kultūras ministrijas un SIA “Lattelecom”. Uzņēmuma Biznesa klientu daļas direktors Gusts Muzikants atzina, ka šajā no Rīgas tālajā novadā “ar tehnoloģijām viss ir kārtībā”.
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs klātesošos ielīksmoja ar pateicības runu, jo “vectēvs teica, ka uz sanāksmi nav vērts braukt, ja tur neparunā”. Un izstāstīja pamācošu stāstiņu par samuraju, kas spēja pieveikt daudzus pretiniekus, bet negaidīti zaudēja jaunietim, kurš bikli lūdzis pamēģināt savus spēkus. Pārsteigtajiem skatītājiem samurajs vēlāk paskaidrojis: “Man jau vienalga, bet lai tam puikam prieks!” Ar šādu domu Viļakas novads pieteicās konkursam, jo “Andrim Jaunsleinim jau vienalga, bet mums būs prieks”.
Lielo pilsētu grupā par labāko atzīta VENTSPILS PILSĒTA. Negaidītu “zvaigžņu stundu” Jelgavā piedzīvoja Ventspils pilsētas domes deputāts un Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis, kurš pilsētas pasākumos aizņemto kolēģu un domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga vietā vienpersoniski saņēma gan Ventspils pilsētas pašvaldībai domātās balvas, gan dāvanas Ventspils “gada cilvēkiem” – muzeja direktorei Margaritai Marcinkevičai, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” galvenajam ārstam Dainim Gīlim un trešajam laureātam, pašam Slavinska kungam. VARAM, Kultūras ministrijas un SIA “Lattelecom” dāvinātājiem piepulcējās arī tirdzniecības nama “Kurši” pārstāvis, pasniedzot speciālbalvu.
Apakšnominācija “PAŠVALDĪBA EIROPAS SAVIENĪBAS VĒRTĪBU UN IESPĒJU POPULARIZĒŠANAI”
“Mazo” novadu grupā lauri pienākas RUNDĀLES NOVADAM (priekšsēdētājs Aivars Okmanis). Savu novadu sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa raksturo tā: “Ja Rundāles novads būtu koks, tad noteikti ozols. Stabils, stalts, zemgalieša varēšanu un gribēšanu apveltīts. Ja Rundāles novads būtu sieviete, tad noteikti varen daiļa – krāšņā baroka kleitā, šmaugu korsetes ieskautu vidukli un greznu vēdekli rokās. Katrs vakars tad tiktu pavadīts skaistās ballēs Rundāles pilī. Jo viņa būtu arī laba dejotāja, vieglu soli un staltu stāju. Un kā viņa gleznotu – skaistas ainavas un dabas skatus – Lielupes ieleju, koku ieskauto Mežotnes pilskalnu, rudens lapu čaukstoņu Svitenes muižas Saules dārzā. Bet ja Rundāles novads būtu vīrietis... Viņš droši vien aizrautos ar kāršu spēlēm, jo azarts Rundālei piedien. Izaicinājums nezināmā priekšā, aprēķins daudzus soļus uz priekšu un neliela pārgalvība – tieši tā patiktos spēlēt Rundālei. Rundāles novads ir dažāds. Atbrauc un pārliecinies!”
Kristīne Kociņa šogad bija vienīgā šīs profesijas speciāliste, kuru novads un vērtētāji atzina par Eiropas Gada cilvēku. Kopā ar viņu balvas saņēma arī Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele un Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Ludmila Knoka.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka atzina, ka “Eiropas Savienību visi asociē ar Briseli, taču Eiropa nav tikai Brisele, Eiropa ir gan Rīga, gan Jelgava, katrs Latvijas novads un pilsēta. Prieks sveikt rundālniekus, kas prasmīgi popularizē Eiropas Savienības vērtības, tomēr gribu atgādināt, ka tās nav jāmeklē tikai Briselē vai citur svešumā, bet tepat Latvijā, jo nekur nav tik labi kā mājās”. Pārstāvniecības dāvinātajam datoram jāpalīdz labāk izvērtēt savas iespējas, jo tas vienmēr atvieglo izvēli.
Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule rundālniekiem novēlēja: “Atrodoties Zemgalē, vajadzētu vēlēt, lai nākotnē jūsu ceļš būtu tikpat gluds, plats un taisns kā Zemgales līdzenumi, bet kā vidzemniece gribu vēlēt līkumainus ceļus – kalnā un lejā, ar šķēršļiem, jo līdzens ceļš iemidzina, bet šķēršļi liek sasparoties un mobilizēties. Kādu ceļu izvēlēsies katrs no zālē sēdošajiem, paliek pašu ziņā, bet trīs jauko Rundāles meiteņu ceļš nākamā gada aprīlī vedīs uz Strasbūru.”
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja pārstāve Kristīne Sproģe, dāvinot pulksteni, vēlēja: “Lai jūsu laiks ir Eiropas Parlamenta laiks!”, bet UNESCO pārstāve Baiba Moļņika uzteica rundālniekus par stāstīšanas tradīciju veicināšanu.
“Lielo novadu” grupā Eiropas vērtības vissekmīgāk popularizējis JELGAVAS NOVADS, ko vada Ziedonis Caune. Jelgavas novads ar tā 13 pagastiem veido apgrieztu Latvijas kontūru valsts pašā centrā – kā Latvija Latvijā. Jelgavas novadu dēvē par “maizes klēti”, jo lauksaimniecība ir viena no būtiskākajām uzņēmējdarbības jomām. Svētē top dvēseliski cepta maize.
Vērtējot Jelgavas novada paveikto, daudzu aktīvo iedzīvotāju vidū tika izvēlēti trīs Eiropas Gada cilvēki: Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra vadītājas vietniece Nellija Veinberga un Jaunsardzes instruktors vairākās Jelgavas skolās Ēriks Grinevics, kurš aizsācis šo kustību arī Elejas bērnunamā. Tomēr vistiešāk ar novada izcīnīto balvu “Eiropas nominācijā” saistīta Tabita Šķerberga – “Europe Direct” informācijas centra Jelgavā vadītāja un novada tūrisma attīstības projektu vadītāja, kurai netrūkst svaigu ideju, kā bez samākslotības un birokrātijas īstenot dzīvē vēl kādu Eiropas ideju.
Arī Jelgavas novadam Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pasniedza datoru, lai vairotu iespējas izmantot internetu, kas uz Eiropas fona Latvijā izceļas ar plašu pieejamību un ātrumu. Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, sveicot Eiropas Gada cilvēkus, uzsvēra motivācijas nozīmi, lai dzīvē kaut ko sasniegtu: “Lai nākamgad jums nebūtu problēmu atrast motivāciju saviem turpmākajiem darbiem un sasniegumiem!” Arī Jelgavas novada “trio” nākamgad brauks uz Strasbūru.
Lielo pilsētu konkurencē uzvarējusi JELGAVAS PILSĒTA, ko nemainīgi vada Andris Rāviņš. 17 tūkstoši jelgavnieku – ģimenes ar maziem ķipariem ratos, skolēni, studenti, mācībspēki, mediķi, uzņēmēji un ražotāji – vairāk nekā trīs kilometrus garā pilsētas svētku gājienā ir nepārprotams apliecinājums viņu saliedētībai, mīlestībai un lepnumam par savu pilsētu.
Un arī lepnumam par pieciem 2014. gada Eiropas Gada cilvēkiem: Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētāju, Latvijas Poļu Savienības priekšsēdētāja vietnieci Mariju Kudrjavcevu, kura ar poļu tautai raksturīgo pozitīvo enerģiju padara bagātāku un krāsaināku Jelgavas pilsētas sabiedrisko dzīvi; Latvijā pirmā Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītāju Gintu Reinsonu un vēl vienu nedalāmu “trīsvienību” – Jelgavas 4. vidusskolas bērnu kora vadītāju komandu (Artu Jurgenovsku, Ingu Leilandu un Daigu Rudzīti). Viņu vadītais koris šovasar Pasaules koru olimpiādē ieguva olimpisko čempionu titulu un priecēja arī konkursa noslēguma pasākuma dalībniekus.
Arī trešajai “eiropeisko vērtību” laureātu grupai pienācās dāvanas no Eiropai pietuvināto dāmu “trio”. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsvēra, ka Rāviņa kungam datoru pasniedz ar sevišķu prieku, jo Eiropas Komisijas jaunais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers par vienu no prioritātēm izvirzījis digitālās sabiedrības pilnveidošanu. Turklāt nesen pilsētā viesojies komisārs Hāns, kurš tikās ar Rāviņa kungu un prom no Jelgavas braucis patiesā sajūsmā par redzēto.
Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule atzina: “Latvijā grūti atrast cilvēku, kam Jelgavā nedzīvotu radi vai draugi. Arī man tādi ir jau 45 gadus, tāpēc varu salīdzināt, kāda izskatījās pilsēta pirms divdesmit gadiem, kad Jelgavu sauca par “bedrīšu galvaspilsētu”, un tagad, kad pilsētu pelnīti var dēvēt par Zemgales galvaspilsētu. To panākt spēj tikai īsts pilsētas saimnieks, sevišķi tāds, kuru nenomaina ik pēc četriem gadiem. Tikai īsts saimnieks izmanīsies iegalvot konkursa organizētājiem, ka nepieciešams nominēt nevis trīs, bet piecus “gada cilvēkus”, kurus gaidīs Strasbūra.” Klātesošo atzinību izpelnījās Ivetas Grigules solījums sadarbībā ar Kristīni Sproģi aprīlī uz Briseli aizvest visus Eiropas Gada cilvēkus. Eiropas Parlamenta Informācijas biroja pārstāve Kristīne Sproģe atgādināja, ka “80 procenti no Eiropas Parlamentā pieņemtajiem lēmumiem atspoguļojas Latvijas likumos. Par to, ka to zina Jelgavā, pārliecinājos šovasar kopā ar vērtēšanas komisiju. Pulkstenis pienākas šiem zinātājiem.”
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis sveica vienu no asociācijas “flagmaņiem” – Jelgavas pilsētu, kas pamazām no “nabaga klīstošo studentu” valstības pārtop par īstu rūpniecības flagmani.
Nominācija “PAŠVALDĪBA IZGLĪTOTAM, RADOŠAM UN AKTĪVAM IEDZĪVOTĀJAM”
Atzinības balvu pelnījusi DAUGAVPILS PILSĒTA. Daugavpilieši ir ļoti dažādi, jo pilsētu par savām mājām sauc vairāk nekā 70 tautību pārstāvji, bet viņi ir ļoti vienoti un savas pilsētas patrioti. Katra personīgie panākumi ir arī pilsētas panākumi. Šogad īpašus panākumus sasniedza trīs Eiropas Gada cilvēki: Žanna Stankeviča, kura vairāk nekā 17 gadus vada Daugavpils poļu kultūras centru, bet kolektīvu “Kukulečka” – vairāk nekā 20 gadus; Tatjana Kokina daudzus gadus audzinājusi jaunos mediķus Daugavpils medicīnas koledžā, bet tagad rūpējas par mazo daugavpiliešu veselību, un Anžela Peceviča, kura neatlaidīgi palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tikt galā ar problēmām un saskatīt pozitīvo. Pilsētas domi vada Jānis Lāčplēsis, bet Atzinības rakstu un balvas no Kultūras ministrijas un UNESCO Jelgavā saņēma viņa vietnieks Jānis Dukšinskis. Kultūras ministrijas pārstāvis Rihards Kols uzteica pilsētu, kas īsā laika sprīdī spējusi atjaunot un izveidot unikālus kultūras objektus – Marka Rotko centru un Daugavpils cietoksni. “Latvijas Dzelzceļa” viceprezidents Edvīns Bērziņš uzsvēra, ka speciālbalva Daugavpils pilsētai nav piešķirta nejauši. Uzņēmumā strādā 12 tūkstoši cilvēku, aptuveni pieci tūkstoši no viņiem strādā Daugavpilī, un katrā ģimenē ir kāds dzelzceļnieks.
Lielo pilsētu grupā uzvarējusi VALMIERAS PILSĒTA – Vidzemes reģiona uzņēmējdarbības, kultūras un sporta centrs ir zaļa, radoša un droša dzīvesvieta aktīviem un draudzīgiem valmieriešiem. Ik gadu attīstības latiņa tiek celta arvien augstāk, lai veidotu vienotu un stipru sabiedrību, kas lepojas ar to, ka Valmiera ir viņu mājas. Valmieras domi svētkos pārstāvēja izpilddirektora vietniece Evija Voitkāne un viena no Eiropas Gada cilvēkiem – Vidzemes slimnīcas Paliatīvās un īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas un Infekciju slimību nodaļas virsmāsa Inta Sīka. Viņas mājās aizvedīs dāvanas arī pārējiem laureātiem – AS “Valmieras stikla šķiedra” prezidentam Andrim Oskaram Brutānam un Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas attīstības centra audiologopēdei Dinai Tanbergai.
Labklājības ministrs Uldis Augulis atzina, ka sociālā dienesta darbs ir nenovērtējams ikvienā pašvaldībā. Valmieriešiem viņš dāvināja sociālās uzņēmējdarbības paraugu – “laimes lācīti”, ko darinājuši Liepājas neredzīgie.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, vērtēšanas komisijas locekle Baiba Bašķere atgādināja: “Pētījumi liecina, ka izglītoti cilvēki dzīvo ilgāk, savukārt pieredze liecina, ka radoši un aktīvi cilvēki prot strādāt komandā un aizraut pārējos. Valmiera bija viena no manām pirmajām darba kalvēm, tāpēc zinu, ka pilsētā dzīvo daudz izglītotu un gudru cilvēku.”
Taipejas misijas pirmais sekretārs Jamins Sueņa kungs sveica klātesošos ar latvisko “labdien”, bet angliski pauda prieku par iespēju piedalīties šajā pasākumā, pasniedzot nelielu papildinājumu Valmieras pilsētas budžetam.
“Lielo” novadu vidū uzvaru ieguvis SMILTENES NOVADS, kas gadu no gada ir izaudzis par konkurētspējīgu un dinamisku novadu, kur attīstīta konkurētspējīga ražošana, tiek koptas senas un noturīgas izglītības, kultūras un sporta tradīcijas. Goda rakstu saņēma Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis. Par Eiropas Gada cilvēkiem smiltenieši turpmāk godās Bērnu un ģimenes atbalsta centra direktori Ļubovu Ņikiforovu, pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” vadītāju Santu Rudzīti un Sporta pārvaldes vadītāju treneri Guntaru Marksu. Viņš klātienē saņēma balvas arī savām “titula māsām”. Labklājības ministrs Uldis Augulis smilteniešu lācīti bija izvēlējies ar zilām ķepām, kas asociējas ar novada jaukā ģerboņa simbolu – rudzupuķi. IZM pārstāve Baiba Bašķere, pasniedzot balvu, uzteica Smiltenes izglītības iestāžu lieliskos vadītājus, arī Gada cilvēku Santu Rudzīti, kuras iestādē bērni jūtas laimīgi. Smiltenes novadam savu balvu dāvāja arī tirdzniecības nams “Kurši”.
“Mazo” novadu konkurencē pārliecinoši triumfēja NĪCAS NOVADS, kura devīze ir “Dzīvesvieta un pietura laimīgam cilvēkam”. Kopā ar ilggadējo domes priekšsēdētāju Agri Petermani bija atbraukuši trīs īpaši laimīgie Eiropas Gada cilvēki: Nīcas ambulances vadītāja Inata Štāle, sporta darba organizators Ingars Kalējs un Nīcas vidusskolas direktore Lāsma Petermane.
Labklājības ministrs Uldis Augulis atzina, ka Nīcas novadam ir ne tikai krāšņākais tautastērps, bet viņi skaistu dārzu ierīkojuši pat vidusskolas ēkā. Tomēr ministrijai pats svarīgākais, ka novadā prasmīgi sadraudzēti jaunieši un pensionāri. IZM pārstāve Baiba Bašķere ieteica visiem aizbraukt uz Nīcu ar cerību kādreiz nokļūt arī Nicā, jo abās ir skaisti nami un jūra, tomēr atšķirīgi esot tas, ka Nīcā ir mazliet dulli cilvēki šā vārda labākajā nozīmē. Lāsmas Petermanes veikums ir apbrīnas vērts. Taipejas misijas pirmais sekretārs nekavēja laiku ar runām, bet pasniedza “vērtīgo aploksni”. Laikam nojauta, ka viņam sekos “Latvijas Avīzes” mārketinga vadītājas Lindas Rumkas lieliskais veltījums nīceniekiem, kuru pašvaldībā gabaliņš no Lindas sirds palicis jau 2006. gadā, kad Nīcas pagasts tika atzīts par “sakoptāko” Kurzemē. Speciālbalvu – sudraba medaļu, kuras vērtība vis nesvārstās līdzīgi valūtai, – saņēma “Eldorado” mājas saimnieki Valija un Andris Beluzas, kuri dzīvo tik zaļi, ka ne tikai mājai, bet pat suņu būdai uzlikuši zaļu velēnu jumtu.
“Vai nu kurzemnieks ar’ ne vārda neteiks,” tā pateicības runu konkursa rīkotājiem un atbalstītājiem sāka Agris Petermanis. “Neba mēs, pašvaldības, pie stenderes mērīsimies, kurš garāks. Konkurss ļauj izvērtēt domes algoto darbinieku veikumu iedzīvotāju labā. Patīkami bija apzināties, ka nebija kauns rādīt mūsu novadu ciemiņiem.”
Apakšnominācija “PAŠVALDĪBA VESELAM IEDZĪVOTĀJAM”
“Lielo” novadu grupā uzvarēja DAGDAS NOVADS, kurā ikvienai ģimenei, cilvēkam, pat jaundzimušajam ir savs stāsts – stāsts par mīlestību, nesavtīgu došanu otram, cieņu, piederību un pilnveidošanos. Lai latgalieši neatpaliktu no nīceniekiem, Dagdas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Raitis Azins sev līdzi bija atvedis visas trīs “gada sievietes”: Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāju Mariju Mickeviču – Eiropas projektu un dažādu festivālu entuziasti, Sporta skolas izveidotāju un direktori Viju Niperi un veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” sociālo aprūpētāju Ināru Veržbicku.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole īpaši sveica 25 Nacionālā veselību veicinošo pašvaldību tīkla dalībnieces un 85 pašvaldību veselības veicināšanas koordinatorus. “Pašvaldība – tie ir cilvēki. Labi, ja tie ir veseli cilvēki. Nesen sarunā kādas daudzmiljonu tautas pārstāvis bija pārsteigts, cik mūsu ir maz. Tomēr tūlīt attapās uzslavai: tad jau jūs cits citu pazīstat! Tas, ka esam maz, ļauj mums palīdzēt cits citam.” Ministrijas dāvinātais volejbola tīkls ļaus Dagdas novadā ierīkot vēl vienu veselību veicinošu vietu.
AS “Grindeks” Latvijas tirdzniecības nodaļas vadītāja Guntara Žīgura uzrunas “veselīgo pašvaldību” līderēm bija asprātību pilnas (laikam daudz “Grindeks” vitamīnu baudīts!). Ierastā labvakara vietā viņš, tēlojot pārteikšanos, visus sveicināja ar vārdiem: “Labu veselību!” Turpinājumā Žīgura kungs savērpa garu un zālē sēdošos sasmīdinošu asociāciju ķēdi, kas notiek, cilvēkam sasirgstot. No pārdzīvojuma par darbavietu, kam uz laiku atņemts vērtīgs kadrs, līdz ārstēšanai ar zāļu tējām, kas šoreiz nepalīdz, un sēdēšanu rindā pie daktera pēc dārgu zāļu receptes. Un tikai aptiekā, uzzinot, ka “Grindeks” medikamentus var nopirkt uz pusi lētāk, sirdzējs atgūst prieku. Un no prieka līdz veselībai vairs nav tālu. Kopā ar produktu grupas vadītāju Māri Iecelnieku viņi Dagdas novadam pasniedza pamatīgu kasti ar vitamīniem, mudinot pārējās pašvaldības līdzinātiem trim labākajiem, citādi viņu pašvaldībās var gadīties daudz tukšu “neaizstājamo kadru” darba vietu.
“Latvijas Avīzes” mārketinga vadītāja Linda Rumka turpināja bārstīt “veselības vitamīnus”, slavējot Ķepovas pagasta lielisko vides izglītības centru “Ķepa”, raizējoties, vai divas tur eksponētās mežacūkas sakarā ar postošo sērgu nepaliks vienīgās Latvijā. “Ķepā” L. Rumka acīgi pamanījusi viņu izdevniecības izdoto medību žurnālu. Nākamgad “ķepaiņi” to saņems pastkastē kā balvu.
Lielo pilsētu konkurencē uzvarētāja ir JŪRMALAS PILSĒTA – Latvijas vienīgā oficiālā kūrortpilsēta, kuras teritorijā atrodas trešdaļa no Zilā karoga pludmalēm. Dienu iepriekš Pasaules Veselības organizācija Jūrmalai jau otro reizi pasniedza “Veselīgas pilsētas” sertifikātu. Tomēr, nominējot Eiropas Gada cilvēkus, jūrmalnieki gribēja parādīt, ka veselīgi iedzīvotāji var gūt panākumus arī citās jomās. Zāle ar aplausiem sveica ne tikai Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni, bet arī Kultūras centra vadītāju Agni Kristvaldu, sociālo darbinieci Daci Riņķi, kura jūrmalnieku labklājības sardzē stāv 20 gadus, un Jūrmalas slimnīcas vadītāju Egonu Liepiņu, kurš jau 30 gadus ikdienā veic operācijas un ārstē pacientus.
Egita Pole no Veselības ministrijas uzsvēra, ka Jūrmalai daba devusi tik daudz, ka pilsētas vadītāji varētu vien gulēt uz šiem “veselīguma lauriem”, tomēr viņi turpina gādāt, lai pilsētā labi justos ne tikai veselie iedzīvotāji, bet arī jūrmalnieki ar īpašām vajadzībām. “Grindeks” pārstāvis garantēja, ka, lietojot vitamīnus atbilstoši pamācības norādēm, pēc garas dienas, vakaru vadot šādā ceremonijā, viņi nejutīs nogurumu.
“Mazo” novadu grupā par veselīgāko atzīts JAUNPILS NOVADS, kur varenās pils paspārnē vienuviet saplūst viduslaiku un mūsdienu elpa. Novadā aktīvi darbojas 29 biedrības, kopā pulcējot teju 500 dalībnieku. Par Eiropas Gada cilvēkiem atzītas trīs brašas jaunpilnieces – Viesatu pagasta bibliotekāre Sandra Šteina, veselīga dzīvesveida un mūžizglītības popularizētāja Jaunpils senioru vidū Austra Sipeniece un daudzo biedrību darbības koordinatore Vija Zīverte.
Veselības ministrijas pārstāves īpaši uzteica Jaunpils novada domes priekšsēdētāju Ligitu Ginteri par to, ka vidusskolā joprojām ir saglabāts veselības mācības priekšmets un prasmi meistarīgi piemērot daudzos normatīvos aktus tā, lai tie būtu ērti iedzīvotājiem, bet Guntars Žīgurs no AS “Grindeks” jaunpilniekus slavēja par godā celto profilaksi, kas samazina saslimšanu skaitu un tēriņus ārstniecībai, nobeigumā aicinot visus zālē sēdošos cits citam skaļi novēlēt labu veselību. Rīgas plānošanas reģions sumināja “mazo novadiņu, kas diženi turējās”.
Konkursa uzticamais sadarbības partneris “Latvenergo” koncerna valdes loceklis Arnis Kurgs neslēpa gandarījumu par to, ka uzņēmums jau trešo gadu atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības organizēto konkursu. Pirms galveno laureātu godināšanas viņš izvirzīja jaunu nomināciju “Eiropas Gada pašvaldību asociācija”, pasniedzot dāvanu priekšsēdim Andrim Jaunsleinim. Kopš 2009. gada sadarbībā ar LPS, jūtot sociālu atbildību par maznodrošinātajiem līdzcilvēkiem, “Latvenergo” ir sadalījis dāvanu kartes elektroenerģijas apmaksai par 8,1 miljonu eiro. Saeimas pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā garantēs uzņēmuma atbalstu arī turpmāk. Noslēdzot uzstāšanos, A. Kurgs atgriezās uz “jautrības nots” ar ziņu, ka uzņēmums apsver iespēju kļūt par LPS biedru, iepriekš gan jāveic korekcijas LPS statūtu 1. punktā.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pateicās sadarbības partneriem par atbalstu, bet vērtēšanas komisijas pārstāves savu balvu – iespēju īsā laikā apceļot Latvijas 14 pašvaldības – jau esot saņēmušas. Tomēr katrai “ceļotājai” tika pa jaunam lietussargam ar LPS simboliku, jo jau kopš 90. gadiem katram esot vajadzīgs “savs jumts”. Īpašo paldies viņš teica ģenerālsekretārei Mudītei Priedei, kura atbildes vārdos pateicās pašvaldību ļaudīm par vasarā saņemto mīlestību.
Andris Jaunsleinis teica paldies arī plānošanas reģionu pārstāvjiem par ieguldīto darbu konkursa pirmās kārtas organizēšanā: Gunai KalniņaiPriedei (Vidzeme), Valdai Iļjanovai (Latgale), Jānim Pelsim (Zemgale), Kristiānam Godiņam (Kurzeme) un Jānim Miezerim (Rīga).
“EIROPAS GADA PAŠVALDĪBA 2014”
Novadu grupā ar iedzīvotāju skaitu virs 7000 uzvarējis TUKUMA NOVADS. Kopā ar tovakar viskuplāko atbalstītāju komandu, gavilēm, ovācijām un fanfarām skanot, priekšsēdētājs Juris Šulcs saņēma tradicionālo statueti un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā dāvāto “goda plāksni”.
Konkursa ģenerālsponsora AS “Swedbank” Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute novēlēja nākamgad dubultot pirmās kārtas dalībnieku skaitu. Tukuma novada panākumus banka izjūtot arī kā savu uzvaru, jo ilggadējā sadarbībā ar pašvaldību ir pārliecinājusies, ka to vada atbildīgi politiķi un strādā profesionāla komanda, kam ir īstā attieksme citam pret citu un iedzīvotājiem. Ģenerālsponsora dāvātā 2500 eiro naudas balva palīdzēs novadam īstenot vēl kādu ieceri.
Juris Šulcs neliekuļoja, sakot, ka bijis pārsteigts par augsto novērtējumu, jo “visi tukumnieki zināja, ka mēs jau sen to bijām pelnījuši”. Uzvarētājs atzinīgi vērtēja jaunā konkursa dzimšanu, jo pēc 2009. gada novadu reformas pietrūcis “sakopto pagastu” un “sakārtoto pilsētu” sacensības.
Novadu grupā ar iedzīvotāju skaitu zem 7000 par labāko atzīts RUNDĀLES NOVADS. Aivaram Okmanim un atbalsta komandai tika mirdzošā statuete un “goda plāksne”, kā arī Ilzes Kukutes labie vārdi, pasniedzot naudas balvu rundālniekiem. Viņa atcerējās 2005. gadā dzirdēto domu, ka tik nelielā valstī viegli un ātri var nokārtot dažādus jautājumus. Tā ir arī nelielas pašvaldības priekšrocība. Ja vēl “pašvaldības komandā” ir tāds daiļavu pulks, darbiem jāsokas.
Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Jānis Pelsis izteica prieku par zemgaliešu dubulttriumfu un nožēlu, ka trešie reģiona pārstāvji – Jelgavas novads – šoreiz nekļuva par labākajiem.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis piekrita kolēģa Jura Šulca domai, jo arī rundālnieki jutās pelnījuši labākās pašvaldības godu, un pateicās vērtētājiem par grūto darbu un “pareizo” novērtējumu, jo pats ilgus gadus vadījis “sakopto pagastu” vērtēšanas komisiju.
Lielo pilsētu grupā par uzvarētāju atzīta JELGAVAS PILSĒTA. Tradicionālās dāvanas vairs neuzskaitīšu, tomēr citēšu Ilzi Kukuti, kura četrus gadus ir dzīvojusi Jelgavā, mācījusies Mūzikas vidusskolā: “Allaž, staigājot pa pilsētu, domāju, vai kādreiz pilsētā beigsies karš un kāds atjaunos Svētās Trīsvienības baznīcas torni. Beidzot tas ir noticis!”
“Eiropas Gada pašvaldības 2014” vadītājs Andris Rāviņš: “Mums jābūt drosmei lepoties ar mūsu cilvēkiem, ar izdarīto. Izmantojot Eiropas finansējumu, visas Latvijas pašvaldības varējušas sakopties, tomēr vislaimīgāk mēs jutīsimies tad, ja to visu spēsim izdarīt par savu naudu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017