Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 16:55
Vārda dienas: Ikars
Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele bija apņēmības pilns komisijai prezentācijā izrādīt to labo, kas aizvadītajā divgadē nācis klāt pirmā konkursa uzvarētājpilsētas dzīvē. Kaut arī iedzīvotāju skaits par nieku ir sarucis, tomēr “pilsētu ar rītdienu” joprojām par savu sauc aptuveni 40 tūkstoši jeb 1,9% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vidējā darba alga pērn bijusi 717 eiro (Latvijā – 626 eiro). Uzstāšanās sākumā A. Ābele ziņoja, ka bezdarba līmeni pagaidām vēl nav sekmējies “nodzīt” zem 7%, taču – tieši pils diskusiju laikā viņš saņēma SMS, ka beidzot tas ir noticis! Augusta vidū pilsētā darbu nebija atraduši 6,9% iedzīvotāju (Latvijā – 8,6%). Paredzot, cik dārgi Latvijas lauksaimniekiem un ražotājiem izmaksās Ukrainas konflikta dēļ Krievijas noteiktās sankcijas, par tālredzīgu jāatzīst senā, taču nereti piemirstā pamācība – “visas olas neglabāt vienā groziņā”! Kaut arī osta un terminālis bija un paliek nozīmīgs pašvaldības balsts, tomēr, nojaušot nākotnē iespējamās kolīzijas vai svārstības, pilsētas saimnieki dara visu, lai mazinātu atkarību no “zelta ostas” – veido kompleksu industriālo zonu un attīsta uzņēmējdarbību. Otras piejūras dižpilsētas “Liepājas metalurga” bēdu stāsts kaimiņus mudina neaizrauties ar megauzņēmumiem, kuru krīze būtu jūtams trieciens pašvaldībai, bet cenšas attīstīt nelielas ražotnes (50–200 strādājošie), toties produkcijai tiek prasīta paaugstināta pievienotā vērtība. Pasaulē augstā vērtē ir jauno tehnoloģiju attīstība, par tās pievienoto vērtību šaubu nav. Pirms gada Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā parakstītais sadarbības memorands par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares attīstību ļauj secināt, ka augšuptiece no 12 IKT uzņēmumiem 2005. gadā līdz 60 “vieduma centriem” pērn neapstāsies.
Ventspils saimnieki veido ilgtspējīgas attīstības pilsētu, kas visnotaļ atbilst slavenajam sauklim. Pilsētvides ilgtspēju nodrošina aktīvā iesaiste ēku energoefektivitātes projektos – gadā vidēji četru miljonu eiro ERAF līdzfinansējums tiek piesaistīts 40 daudzdzīvokļu mājām. Der piebilst, ka “pasīvās ēkas” principiem atbilst gan jaunuzceltā poliklīnika, gan renovētā domes ēka. Rūpes par vidi apliecina arī četru elektromobiļu iegāde, 45 km veloceliņu un fakts, ka ne reizi nav nācies nolaist Zilo karogu, ko Ventspils pludmale 1998. gadā saņēma pirmā Baltijas valstīs.
Ventspils galvenā bagātība nav vis osta, naftas terminālis, jūras tuvums, neparastā “govju parāde” un krāšņie ziedu kārtojumi, pat ne venti un pilsētas gudrie vadītāji, bet ventspilnieki, bez kuriem nebūtu nozīmes visām skaistajām iecerēm. Daudzi iedzīvotāji atbilstoši savām interesēm apvienojušies nevalstiskajās organizācijās. To darbības veicināšanai ik gadu tiek rīkoti vairāki konkursi: sociālajā sfērā, jauniešu, sporta un kultūras jomā. Kultūras projektu konkurss notiek jau desmit gadus, un tas ļāvis dubultoties kolektīvu skaitam un uzplaukt mazākumtautību pašdarbnieku prasmēm, kas kupli pārstāvētas festivālā “Ventspils vainags”. Domes finansiālais atbalsts ir viena no atgriezeniskās saites pusēm. Otra – vietējai varai daudz nozīmīgāka – ir iedzīvotāju viedokļa izzināšana. A. Ābele: “Grūti būtu strādāt, nezinot, vai mēs rīkojamies pareizi, vai darītais kādam ir vajadzīgs.” Ventspilī tam kalpo neskaitāmas iespējas. Kopš 1999. gada pilsētā veiktas 50 socioloģiskās aptaujas, kurās profesionāļi izzina un apkopo iedzīvotāju domas par pilsētas tēlu, uzņēmējdarbības vidi, mājsaimniecību budžetu, arī veic nelielas aptaujas par kādu brīža aktualitāti, piemēram, ielu nosaukumiem. Interesants secinājums – iedzīvotāju domas vispesimistiskākās ir februārī (gadumijas svētki pagājuši, ziema, sals, lieli rēķini), pilnīgi pretēju ainu aptaujas uzrāda vasaras izskaņā.
Nez vai Latvijā atradīsies vēl kāda pašvaldība, kurā iedzīvotāju viedoklim piešķir tik lielu nozīmi. Ventspilnieki savu jautājumu var atstāt domes speciālajās pastkastītēs vai ierunāt diennakts “karstajā tālrunī”. Abi gan ir salīdzinoši nepopulāri ziņu piegādātāji – 2013. gadā 22 vēstulītes un 234 zvani, jo līdera pozīcijās ir vietējā laikraksta rubrika “Hallo, Ventas Balss klausās” ar 1188 jautājumiem un sadaļa “Vaicā iedzīvotāji, atbild dome” pilsētas portālā www.ventspils.lv (pērn 2048 jautājumi). Visi šie “tautas balss” vēstījumi (arī anonīmie) tiek noformēti kā iesniegumi un atbilstoši izskatīti, reizi mēnesī tiek novērtēts konkrētā iesnieguma statuss. Pils diskusijā dzirdējām: domes speciālisti dienu sāk ar nemierīgu sirdi, pirms nepārbauda, vai viņa sfērai nav ticis kāds ventspilnieku pārmetums par neizdarību. Ne vienmēr tie ir pārmetumi, bieži arī lieliski ieteikumi muzeju, sporta un atpūtas objektu darba pilnīgošanai. Iedzīvotāju informācijas centrā 2013. gadā bija 5895 apmeklētāji. Mārketinga nodaļa katru dienu veic visu interneta portālu (arī komentāru) monitoringu. Atbildes, kā arī jaunākā domes informācija tiek sniegta visdažādākajos veidos – domes vadības videoatbildes, sižeti Kurzemes TV un vairākās radiostacijās, preses konferences Ventspilī un Rīgā, informatīvais izdevums, ko izplata visā Latvijā, komunikācija sociālajos tīklos. Galvenais virsuzraugs pār šo iedzīvotāju iesniegumu saimniecību ir domes Vispārējā nodaļa.
“Tautas balsi” vēl augstākā līmenī uzklausa pilsētas domē. Tajā darbojas četras komitejas un... 27 (!) pastāvīgās komisijas, kurās kopā ar domes deputātiem strādā konkrētās jomas speciālisti, arī NVO pārstāvji. Komisijā jaunās ierosmes izsver, tad izlemto kā ieteikumu nosūta domes komitejai, kur deputāti šo “Dieva balsi”, jādomā, atbilstoši novērtē. Tāpēc nebija šaubu, ka Ventspils pilsēta pelnījusi visaugstāko balvu nominācijā “Pašvaldība iedzīvotāju iesaistīšanai”.
Ventspils neklātienes iepazīšanai ieilgstot, pusskriešus novērtējām pārējos pilsētas piedāvātos objektus. Livonijas pils telpas ar pusaci vērojām tikšanās gaitā. Nesen apmeklētājiem atklātas otrā stāva ekspozīcijas bagātības, ko padziļināti izstudēt nāksies braukt citreiz. Ventspils muzeja direktores Margaritas Marcinkevičas valstība šogad saņēma izcilības balvu ASV organizētajā starptautiskā dizaina objektu konkursā, bet 2013. gadu noslēdza ar muzeja 95 gadu pastāvēšanas vēsturē lielāko apmeklētāju skaitu – 170 tūkstoši ventspilnieku un tūristu; saimniece palepojās, ka izstāde “Naudas dizains. PIN kods”, ko Rīgā apmeklēja desmit tūkstoši interesentu, Ventspilī šo skaitli sasniegusi jau pirmajās četrās nedēļās. 12 profesionālās darbības gadu laikā Ventspilī M. Marcinkeviča veicinājusi pilsētas un novada kultūras dzīves pilnveidošanu, prasmīgi vadot Ventspils Galveno bibliotēku un tagad Ventspils muzeju, konkursa vērtējumā izpelnoties Eiropas Gada cilvēka titulu.
Novērtējām jaunuzcelto poliklīniku un Ūdens piedzīvojumu parku, kur īpaši aizkustināja iespējas izmantot šos labumus ne tikai spriganajiem, bet arī personām ar kustību traucējumiem (ratiņkrēslus augšup pa kāpnēm uzved pacēlājs, un speciāla ierīce nevarīgo ieceļ tieši baseinā). Žēl, ka piedzīvojumu parkā nevarējām uz pašu ādas izbaudīt daudzos ūdenspriekus, toties, stāvot pie maketa, varējām uzklausīt olimpiskā centra “Ventspils” valdes priekšsēdētāja Ulda Boitmaņa nākotnes vīzijas par slaveno “Lemberga hūti”. Kalns ne tuvu nav gatavs. Kamēr vien pilsētā turpināsies celtniecība, katra izraktā zemes krava tiks vesta šurp un pašreizējie 52 metri augs arvien tuvāk mērķim – augstākajam kalnam Latvijā (86 metri!). “Lembergs ir ekonomikas brīnumdaris, ģeniālu modeli izdomājis – būvētājiem izdevīgāk par nelielu samaksu izbērt zemi tepat pilsētā, nevis vest uz izgāztuvi! Viendien pat divarpus tūkstošus kubikmetru zemes te atveda. Nopelnīto “zemes naudu” ieguldām kalna veidošanā.” To, kas citur Latvijā un pat dažā Eiropas valstī sapnī neuzdrīkstas rādīties, U. Boitmaņa saimnieciskajam prātam liekas pašsaprotami: “Šodien vēl nav, bet rīt būs; labāks nekā galvaspilsētā!”
Pirmsskolas izglītības iestādē “Eglīte”, nevienu netraucējot, apskatījām labiekārtoto teritoriju un rotaļu iekārtas bērniem ar īpašām vajadzībām. Tā ir tikai viena no Eiropas Gada cilvēka – Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Alda Slavinska – rūpju loka “saliņām”. Vairāk nekā 24 profesionālās darbības gadu laikā viņš gudri un tālredzīgi veicinājis Ventspils pilsētas izglītības sistēmas vispusīgu attīstību, nodrošinot kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas vispārējās izglītības iegūšanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Alda Slavinska ieguldījums atspoguļojas mūsdienīgā izglītības infrastruktūrā, pedagoģiskā darba kvalitātē un profesionāli sagatavoto skolu absolventu eksāmenu rezultātos.
Kopā ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galveno ārstu un domes deputātu Daini Gīli izstaigājām daudzus gaiteņus un korpusus, “iebāzām degunus” pat reanimācijā, koši tonētajā bērnu nodaļā, kur sirdzējus uzmundrina “dakteri klauni”, un novērtējām to, cik prasmīgi veidota vecā un jaunā korpusa sazobe, ko vadītājs mums izrādīja uzreiz, stāvot uz ietves. Ventspils slimnīcas pirmsākumi saistās ar 1925. gadu, kad divas kopā samūrētas vasarnīcas atklāja prezidents Jānis Čakste. Medicīnas iestādei paplašinoties, slimnīca sadrumstalojās arvien jaunās ēkās visā pilsētā līdz rekordam – 17 mājvietas. Kad 2007. gadā blakus vecajai dzemdību nodaļai uzcēla jauno korpusu, Inženieru ielā 60 beidzot “sapulcējās” visas slimnīcas struktūrvienības. 2010. gadā, apvienojoties ar Talsu slimnīcu, pazuda arī senais Ventspils slimnīcas nosaukums. Daiņa Gīļa darbības pievienotā vērtība ir augstas kvalitātes veselības aprūpes infrastruktūra un plašais sabiedrībai pieejamo ārstniecības pakalpojumu piedāvājums, ko nodrošina kvalificēti un profesionāli medicīnas nozares speciālisti. Ēkas un nosaukumi piedzīvojuši izmaiņas, taču kāda vērtība palikusi nemainīga – nākamgad apritēs 30 gadu, kopš tur strādā 2014. gada Eiropas Gada cilvēks Dainis Gīlis!
Komisijas otra brigāde pa to laiku tuvojās zinību kalna augstumiem Galvenajā bibliotēkā, Digitālajā centrā, Ventspils tehnikumā, 2. pamatskolā un Ventspils Augstskolā (diemžēl vienlaikus fiksēt tekstā un fotogrāfijās abus notikumus nav iespējams, bet nešaubos, ka kolēģi savus vērojumus “iemūžināja” ne mazāk pamatīgi – punktos).
Dienas kopsavilkumam visi atkalsatikās slavenajā un pirms diviem gadiem iepazītajā Pārventas bibliotēkā, kur domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš salika vēl trūkstošos izziņas punktus uz “i” Ventspilī apskatīto objektu plejādē un domes iecerēs. Varbūt taisnība vietējiem, kas darbības plānos neatstāj daudz vietas populārajai reemigrācijai. Ventspilī mēdz citēt mēra frāzi: “Pirms grasies pamest Latviju, apdomā, vai nevari atrast sev vietu Ventspilī!”
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
