Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 20:49
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Lai vērtētu un spriestu par situāciju un gaisotni, kāda valdīja Latvijā pirms 25 gadiem (periodā no 1987. līdz 1989. gadam), līdz pirmajām atmodas rītausmas pašvaldību vēlēšanām, ir nepieciešams neliels ieskats tā vēsturiskā laika notikumos.
Sekojot notikumiem Polijā, Ungārijā un Čehoslovakijā, radās cerība uz pārmaiņām, ticība tam, ka paši spējam būt šo pārmaiņu līdzdalībnieki. Sākums bija iestāšanās par Daugavu, protestējot pret jaunas HES celtniecību 80. gadu otrajā pusē; tās bija “Helsinki86” aktivitātes, pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā. Tālāk notikumi sekoja cits pēc cita. Latvijas Rakstnieku savienības plēnumā savu nostāju izteica inteliģence. 1988. gada 8. oktobrī tika nodibināta Latvijas Tautas fronte, kura vienoja demokrātus, liberāļus un nacionālistus. Tauta cēlās pret režīmu, pilsētās un ciemos veidojās LTF nodaļas.
1989. gada martā notika PSRS Tautas deputātu kongresa delegātu vēlēšanas, no Latvijas ievēlēto vairākums bija LTF izvirzītie kandidāti. Viņi izmantoja kongresa tribīni, lai saasinātu uzmanību uz Molotova–Ribentropa noziedzīgo līgumu, nosodot to. Rīgā – Doma laukumā, Daugavmalā, Mežaparkā – notika mītiņi. Novembrī “krita” Berlīnes mūris un atvērās “dzelzs priekškars”. Tāda priekšvēsture bija laikam, kad Latvijā pilnā sparā noritēja gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. To sagatavošanu kopā ar LTF nodaļām veica 1987. gada 21. jūnijā ievēlētie pilsētu un ciemu Tautas deputātu padomju deputāti. Viņi iesaistījās briestošo pārmaiņu aktivitātēs, Tautas frontes nodaļu izveidē un darbībā, “Baltijas ceļa” organizēšanā, priekšvēlēšanu sapulču rīkošanā.
1989. gada 10. decembrī Latvijā notika pirmās demokrātiskās mažoritārās vēlēšanas vietējās Tautas deputātu padomēs, pilsētu, ciemu, rajonu vienmandāta apgabalos. Daudzviet pilsētās tās bija 20. sasaukuma vēlēšanas. Mažoritārajās vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem apgabalos bija cieša saikne ar saviem vēlētājiem: vēlētāji pazina deputātu, bet viņš – savus vēlētājus, kuriem sniedza atskaites. Ja kāds griezās pie ievēlētā pēc padoma vai palīdzības, viņš sniedza nepieciešamo atbalstu vai ieteikumu.
Diemžēl tās bija vienīgās mažoritārās vēlēšanas Latvijas pašvaldību vēsturē, kad vēlētājiem bija iespēja savā apgabalā, nopietni izvērtējot, izdarīt izvēli par labu vienam no vairākiem kandidātiem. Deputāti strādāja bez atlīdzības, un pamatdarba administrācijai viņus vajadzēja atbrīvot deputāta pienākumu veikšanai (dalībai padomes un komiteju sēdēs), saglabājot vidējo algu. Sasaukuma darbības laikā Latvijā ciemus pārveidoja un pārdēvēja par pagastiem.
1990. gada janvārī notika jaunievēlēto Tautas deputātu padomju pirmās sesijas, darba kārtībā bija organizatoriskie jautājumi – tika ievēlēts prezidijs, priekšsēdētājs, vietnieks, sekretārs, apstiprināts izpildkomitejas priekšsēdētājs, izveidotas pastāvīgās komisijas. Komiteju sastāvu un izpildkomitejas locekļus apstiprināja nākamajās sesijās.
Jāatzīmē, ka Latvijas pašvaldībās vēlēšanās lielākoties uzvarēja LTF kandidāti, izņemot trijās – Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgas pilsētas Ļeņingradas (Kurzemes) rajonā –, kur vairākumu ieguva Interfrontes kandidāti. Tautas deputātu padomēm, atjaunojot Latvijā demokrātiju, bija jāveic daudzi svarīgi uzdevumi, iesaistoties arī valsts likumdošanas darbā. Kopā ar LTF nodaļām bija jāsagatavo Augstākās Padomes vēlēšanas, kas notika 1990. gada 18. martā ar pārliecinošu LTF kandidātu uzvaru.
1990. gada 21. aprīlī vietējo padomju deputāti no visas Latvijas pulcējās Daugavas stadionā, lai piedalītos Vislatvijas tautas deputātu sapulcē, kurā 8002 deputāti nobalsoja par neatkarības dokumenta projektu un pieņēma aicinājumu. Būtībā tika pasludināta Latvijas neatkarība, ko 1990. gada 4. maijā juridiski apstiprināja jaunievēlētā Augstākā Padome.
1990. gada 27. jūnijā Ogrē notika Latvijas Pilsētu savienības darbības atjaunošanas konference, tika apstiprināti savienības statūti un ievēlēta Valde. Pilsētu savienības uzsāktās aktivitātes liecināja, ka trūkst sadarbības starp pašvaldībām. Kopējā darbībā nebija aptvertas rajonu, ciemu un lielo pilsētu padomes. Vienojoties ar LTF Valdi, tika izveidota Pašvaldību pastāvīgā konsultatīvā apspriede (PPKA), tās pirmā sanāksme notika 1990. gada 30. oktobrī Rīgā, Pērses ielā 2. Sākās aktīvs darbs, tika izstrādāti vairāki aktuāli un svarīgi likumprojekti, izveidotas darba grupas svarīgu tautsaimniecības nozaru problēmu risināšanai. PPKA ierosināja uzsākt darbu pie Latvijas Pašvaldību savienības dibināšanas, izveidoja organizācijas komiteju dibināšanas kongresa sagatavošanai.
Nenovērtējama bija pašvaldību loma trauksmainajās 1991. gada janvāra barikāžu dienās un naktīs, organizējot regulāru cilvēku nomaiņu, meklējot transportu, gādājot par ēdināšanu, ātrās palīdzības un BUB biedru dežūru maiņu atbildīgos objektos, pievedot būvmateriālus barikāžu būvei. Augustā, kad Maskavā notika valsts apvērsums jeb pučs, pašvaldības bija gatavas organizēt nevardarbīgo pretestību, darbojoties nelegāli – pagrīdē.
Atskatoties nesenā vēsturē, rodas jautājums: kā būtu risinājušies notikumi 1990.–1991. gadā, ja toreiz nebūtu spēcīgu divu līmeņu pašvaldību ar lielu deputātu skaitu, kas varēja dažu stundu laikā mobilizēties un pulcēties mītiņam Daugavmalā, bet pēc tam nekavējoties organizēt barikādes un stāties neatkarības aizstāvju rindās. Salīdzinājumam – tagadējā Siguldas novadā ir 15 deputātu. Toreiz Siguldas pilsētā to bija 30, Siguldas ciemā – 25, Allažu ciemā – 20, Mores ciemā – 15; kopā 90 deputātu. Latvijas lielajos novados (Ogres, Madonas, Gulbenes, Talsu, Kuldīgas) šī starpība ir vēl iespaidīgāka.
Sasaukuma laikā tika veikta pašvaldību struktūru reorganizācija – ar Augstākās Padomes lēmumu tika uzdots līdz 1991. gada 10. jūlijam reorganizēt padomju prezidijus un izpildkomitejas, to vietā veidojot valdes. Valsts apvērsums Maskavā izgāzās, Latvijā Augstākā Padome 1991. gada 21. augustā pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Pašvaldības uzsāka vissavienības objektu pārņemšanu. 1991. gada 14.–15. decembrī Jūrmalā notika Latvijas Pašvaldību savienības dibināšanas kongress, kurā piedalījos kā delegāts (mandāts nr. 34).
Valstī sākās pāreja no valsts plānošanas sistēmas uz tirgus ekonomiku. Bija jāveic zemes reforma, īpašumu denacionalizācija un to atdošana likumīgajiem īpašniekiem. Notika trīs naudas reformas.
1994. gada 29. maijā tika ievēlētas pilsētu domes un pagastu padomes pēc partiju un apvienību sarakstiem. Notika Tautas deputātu padomju 20. sasaukuma pēdējās sesijas un valdes sēdes. Siguldā tā notika 27. maijā. Savādas bija izjūtas, klausoties atvadu vārdus, jo bija izveidojies darbaspējīgs kolektīvs, kaut sākumā visi bijām bez pieredzes. Mainoties sabiedriskajai iekārtai, visu nācās darīt pirmoreiz, tādēļ daudz vajadzēja mācīties, jāpārkārto komiteju darbs, pilnīgi uz citiem pamatiem jāveido sociālās palīdzības sistēma un jārisina citi tautsaimniecības jautājumi.
Pirms 25 gadiem, 1989. gadā, mūsu sasaukumu ievēlēja Latvijas PSR valsts iekārtā, nākamajiem deputātiem stafeti nodevām jau brīvā, atjaunotā Latvijā. Tas bija interesants laiks – milzīgs lūzuma posms Latvijas vēsturē. Mums bija laime to visu pieredzēt un piedzīvot, būt šo notikumu līdzveidotājiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017