Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 04:07
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Pēc ilga pārtraukuma atkal atgriežoties Rīgas Austrumu izpilddirekcijas zālē, lai diskutētu par nu jau labu laiku no dienaskārtības nezūdošo atkritumu apsaimniekošanas problēmu, Latvijas pašvaldību izpilddirektori vispirms uzklausīja LPIA priekšsēdētāja Gunta Kalniņa ziņojumu par Valdes sēdē pieņemtajiem lēmumiem. Būdami kārtīgi saimnieki, viņi jau laikus izplānojuši 2015. gada pirmā pusgada sanāksmju tematus un norises vietas: 7. janvārī Rīgā – atbilstoši tradīcijai gadu uzsāks ar finanšu problēmu analīzi, arī LPS un MK protokola sakarā; 4. februārī Rīgā – Zemes pārvaldības likums; pašvaldību ielas un ceļi; publiskie ūdeņi; 6. martā Garkalnē – daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana novados; LIAA (t.sk. biznesa inkubatori); 10. aprīlī Jēkabpilī – jaunatnes politika, līdzekļu piesaistes iespējas; 8. maijā Dundagā – VARAM un ZM par ES fondiem; 12. jūnijā Lielvārdē – kultūrpolitika, tautas tradīcijas, pieminekļu aizsardzība.
Klātesošo uzmanību runātājs pievērsa arī jaunajai kārtībai darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ), mudinot noskatīties videokonferenci LPS mājaslapā, bet radušos jautājumus sūtīt LPS padomniecēm – [email protected] vai [email protected]. Līdz februārim, kad sanāksmē diskutēs par Zemes pārvaldības likuma niansēm, gaidot atbilstošos MK noteikumus, jāņem vērā dažas jaunās normas – visa no reformas pārpalikusī zeme paliek pašvaldību rīcībā; divu gadu laikā ministrijas un pašvaldības var izņemt vajadzīgās platības no rezerves zemēm savu funkciju nodrošināšanai; publiskie ūdeņi – pašvaldību valdījumā; zeme zem pašvaldību ceļiem sakārtojama piecu gadu laikā; zemes īpašnieks nedrīkst aizliegt pārvietoties pa publisko ceļu u.c. Atgādinājumu vērts Valdei šķita arī Meža likuma aspekts – 2015. gada 1. janvārī sāksies faktiskā meža ieskaitīšana meža zemēs!
Ilgas pēc neandertāliešiem
Kaut arī sanāksmes pamattēma – atkritumu apsaimniekošana – tika aplūkota daudzpusīgi, turklāt bagātināta ar konkrētiem labās prakses piemēriem no reģioniem, tomēr, topot rakstam, nespēju atbrīvoties no rezignācijas. Tāpēc sākumā atgādināšu VARAM Vides aizsardzības departamenta direktores Rudītes Veseres runas nobeigumu: “Atkritumu apsaimniekošanas likums Saeimā palika otrajā lasījumā, jāturpina jaunajā Saeimā aizstāvēt savas pozīcijas!” Un šis likums nav vienīgais, kurā panāktie uzlabojumi, iespējams, nākotnē tiks grozīti vai atcelti. Diemžēl mūsu politiķu, ministru un ierēdņu lēmumu neprognozējamās izmaiņas un svārstības bieži bijušas ne vien neizprotamas un neizskaidrojamas (ja nepārzinām aizkulises!), bet visai absurdas. Kad pirms nepilna gada tika noteikta jauna kārtība – iekasēt maksu par atkritumiem no dzīvokļa, nevis atbilstoši tajā deklarēto “atkritumu radītāju” skaitam, medijus pārpildīja iedzīvotāju neizpratne un sašutums. Liktos, ka katrs neandertālietis nešaubītos par to, ka piecu cilvēku saimei atkritumu būs, ja ne piecreiz, tad tomēr vairākreiz pulkāk nekā vientuļai pensionārei. Pat tad, ja apdzīvojamā platība abos gadījumos identiska. Beidzot pie šā “atklājuma” atkārtoti nonākuši arī lēmēji... Tāpēc detalizētu pārskatu par sanāksmē runāto, kurā fiksēta novembra sākuma situācija, skatiet prezentācijās, jo sīki skaidrojumi, žurnālam iznākot, iespējams, jau atkal būs zaudējuši aktualitāti.
Rudīte Vesere iepazīstināja ar normatīvo aktu regulējumu un nākamā plānošanas perioda prioritātēm (ES fondu pieejamajiem līdzekļiem nozares attīstībai). (Šī un citas prezentācijas skatāmas LPS interneta vietnē – http://www.lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1528.) Protams, nav šaubu, ka nākamajā plāna periodā (līdz 2020. gadam) īpaša uzmanība nemainīgi tiks pievērsta sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai (infrastruktūra, iedzīvotāju informēšana par šķirošanas nepieciešamību, par savākšanas laukumiem, nosakot stingrāku atbildību par ievērošanu, u.c.), elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu dalītās savākšanas un reģenerācijas sistēmas attīstībai, kā arī apglabājamā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanai. VARAM pārziņā būs ES fondu finansējums vides infrastruktūras attīstībai un vides aizsardzībai – notekūdeņu savākšanas tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī atbalsts pieslēgumu izbūvei, atkritumu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūras attīstībai, plūdu risku samazināšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai u.c. Atkritumu saimniecībai paredzēti 41,34 miljoni eiro, 35% valsts atbalsts: dalītās vākšanas sistēmai, pārstrādei, reģenerācijai, pārstrādes jaudu palielināšanai. Atbalsta saņēmēji: komersanti, pašvaldības, pašvaldību KS; iespējams, varētu runāt par lielāku atbalsta intensitāti pašvaldībām nekā 35%. (Vēlāk Guntis Kalniņš loģiski komentēja: “Palielinot atbalsta intensitāti pašvaldībām, jārēķinās ar atbalstam pieejamo summu – jo lielāks atbalsts, jo mazāk būs saņēmēju!”)
Ar atkritumu pārstrādes un reģenerācijas konkrētajiem mērķiem (piemēram, līdz 2015. gadam izveidot dalītās vākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, stiklam, plastmasai; līdz 2020. gadam vismaz 50% no savāktā izmantot atkārtotai pārstrādei u.c.) iesaku iepazīties prezentācijā. Diemžēl Eiropas Komisija uzskata, ka atkritumu saimniecības jomā 2020. gadā attiecīgo direktīvu mērķi netiks sasniegti!
SIA “Geo Consultants” projektu vadītājs Kaspars Kļavenieks informēja par ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda aktivitātēm atkritumu apsaimniekošanas sektorā. Uzņēmuma speciālisti izvērtē situāciju, sasniedzamos mērķus un piedāvās alternatīvus risinājumus nākamajam periodam, lai sasniegtu noteiktos rādītājus, kā arī veiks ekonomisko novērtējumu (jāatzīst uzreiz, ka īsti nav nekāda ekonomiskā ieguvuma, šie ir vides projekti!).
Dalītās atkritumu vākšanas sistēma daļai pašvaldību ir steidzami jāuzlabo (skatiet pelēkās zonas prezentācijas kartē!), kaut kopumā rādītājs – 550 iedzīvotāju uz vienu dalītās atkritumu savākšanas punktu – ir labs. Tāpēc viens no pirmajiem mērķiem – atbalsts sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošanai pašvaldībās, kur pakalpojuma nodrošinājums ir zemāks par minimālo (kopā papildus ierīkojami aptuveni 1000 punktu 53 pašvaldībās un 17 laukumu 14 pašvaldībās). Jāpievērš uzmanība savākto nešķiroto atkritumu apjomam, kas pārsniedz 500 tūkstošus tonnu jeb 84% no visiem sadzīves atkritumiem, un to sastāvam (būtisks ir BNA daudzums; arī pārstrādei derīgie materiāli)! Otra problēma – 19% sadzīves atkritumu tiek apglabāti. Lai nākotnē spētu pārstrādāt 19% sadzīves atkritumu, lielāka vērība jāvelta šķirošanai. K. Kļavenieks minēja vairākus ieteikumus: papildināt dalītās atkritumu savākšanas metodes ar “maršrutu savākšanu” (doortodoor), ko daudzviet jau izmanto; esošo lauksaimniecības produktu biogāzes staciju izmantošana sadzīvē radīto BNA pārstrādei; NAIK eksports utilizācijai ārvalstīs ir iespējams, bet nebūs rentabls. Joprojām aktuāla būs finansējuma piešķiršana sabiedrības informēšanai un izglītošanai par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, citādi, kā to apliecina līdzšinējā pieredze, izveidotās infrastruktūras atdeve ir zema.
Investīciju ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas maksu: pašreiz vidēji 65 eiro par tonnu; lai izpildītu ES prasības, maksai jādubultojas (110 eiro par tonnu). Izklausās daudz, bet arī tad maksājumi nepārsniegs 1% no mājsaimes izdevumiem! Ja lielāka atbalsta intensitāte, var panākt mazāku maksu!
Atbildība par atkritumiem joprojām gulst uz pašvaldību pleciem, kaut arī darbība nodota komersantiem! – Taisnība!
Vai ir zināms, kāda daļa atkritumu vispār tiek savākta? – Starpība starp savāktajiem un radītajiem atkritumiem ir neliela. Nav konstatēts, ka tie uzņēmumi, kam nav līguma ar konkrēto pašvaldību, izvestu mežā vai citā neatbilstošā vietā.
Rudīte Vesere papildināja runātāju, atgādinot par jaunu problēmu – no Rietumiem ienākusi veco izgāztuvju pārrakšana. Latvijā gan meklē tikai vienu atkritumu veidu – metālu. Pašvaldībām ir tiesības to ļaut vai neļaut, tāpēc apdomīgi jāslēdz līgumi ar raktkārajiem, paredzot to, cik par to jāsamaksā un kā teritorija pēcāk jāsakārto!
Ziemeļvidzemes Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) juridiskais konsultants Edgars Atlācis šķietami “meta tiltiņu” no vispārējām norādēm uz sanāksmē plānotajiem labās prakses piemēriem, jo viņa secinājumi pārbaudīti dzīvē, strādājot ZAAO, tomēr noderēs arī citās pašvaldībās. Temats – par juridiskajiem aspektiem un pašvaldību iespējām atkritumu apsaimniekošanā savā teritorijā. Viņa prezentācija lieti noderēs tiem, kas atkritumu saimniecību sākuši apgūt nesen, tāpēc te arī atbilstošo normatīvo aktu un pašvaldību pienākumu apkopojums.
Cīņā ar negodprātīgiem iedzīvotājiem reti izmanto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 75., 246. un 247. pantu. Tas ir labs instruments nepaklausīgo pārmācīšanai, ja nepalīdz sarunas vai sarakste. Valsts policijai ir pienākums iesaistīties. Labi palīdz iesaistītie masu mediji. Pozitīvās pieredzes regulāra parādīšana, ne tikai Lielās talkas dienā! Sabiedrības izglītošanai jāizmanto dažādas formas. E. Atlācis pierādīja, cik svarīga ir pašvaldību loma visos posmos. Pozitīvie piemēri (gan ārvalstīs, gan Latvijā) pārsvarā ir novērojami gadījumos, kad ar atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā nodarbojas pašvaldības īpašumā pilnībā vai daļēji esošs komersants.
Ja mājsaimei ir formāli noslēgts līgums, bet atkritumi no tās nav jāizved jau gadus trīs, par ko tādus var sodīt? – Līgumā jāparedz reižu skaits, lai vismaz minimālo samaksā.
Apsaimniekotāji grib mazākus konteinerus un retāk izvest! – Iesaistiet sētniekus, policiju, kaimiņus!
Ne katra māja slēdz līgumu. Ja pašvaldība uzskaita dzīvokļus, deklarētos un sadala uz galviņām konkrēto apjomu, vai tas darbojas? – Jā!
ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais (attēlā pa labi) dalījās organizācijas ilgus gadus krātajā pieredzē, jo 1998. gadā tika uzsākts pilotprojekts “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešana Ziemeļvidzemes reģionā”. Daži fakti: SIA “ZAAO” īpašnieces ir 28 novadu pašvaldības (Ziemeļvidzemē – 22; Pierīgas reģionā – 1; Malienas reģionā – 5). ZAAO darbība aptver 11 455 km2, kas ir 17,74% no Latvijas teritorijas, tur dzīvo 190 000 iedzīvotāju.
Pašvaldību uzdevumā uzņēmums veic pilnu atkritumu apsaimniekošanas spektru: atkritumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana; apstrāde, apglabāšana, sabiedrības izglītošana un informēšana. ZAAO jau šobrīd izpildījis ES normas, tāpēc pašvaldības savam uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas plānā noteikušas jaunas prasības. ZAAO politiku, attīstību, tarifu, maksu nosaka tikai un vienīgi pašvaldības. Uzņēmums ir profesionāls izpildītājs! ZAAO ir elektroniskā datubāze, ko redz pašvaldības, var to izmantot maršrutu noteikšanai un darba kontrolei. Katram iedzīvotājam pašvaldībā ir pieeja atkritumu apsaimniekošanas reģiona datubāzei, kur ik dienas var sekot notiekošajam (2015. gadā tāda būs visām pašvaldībām). Iedzīvotāji pieprasa ne tikai SMS, bet arī dažādas aplikācijas, arī rēķinu saņemšanu un nomaksu telefonos.
Protams, kā katram projektam Latvijā, ZAAO ir gan slavētāji, gan pretinieki un “blusu meklētāji”, tomēr neviens nespēs noliegt faktu, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir izveidota. Jāpiekrīt Aivara Sirmā teiktajam: “To, ko reāli darām, varat redzēt mājaslapā, bet vēl labāk – atbraucot ciemos!” Tomēr gribu uzsvērt vēl kādu būtisku A. Sirmā atziņu (cerot, ka tajā ieklausīsies augstākās varas pārstāvji, kam labpatīk neprognozējamas izmaiņas): “Nedrīkst ik pa trim gadiem likt mainīt iedzīvotāju paradumus! Sistēma nav jāmaina, vajag uzlabot kvalitāti!”
Stāstījumu par labo praksi turpināja A. Sirmā kolēģis no Latvijas pretējās malas – Austrumlatgales Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības (ALAAS) izpilddirektors Jurijs Petkevičs (attēlā pa kreisi). Sabiedrība ir jaunākā māsa, jo 2002. gadā ALAAS dibināja septiņas pašvaldības, kam pieder 100% kapitāldaļu. Tās darbības virzieni ir atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana, pārvadāšana, apglabāšana. No 2013. gada 1. janvāra SIA “ALAAS” sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Ciblas, Kārsavas un Viļānu novadu pašvaldību administratīvajās teritorijās.
Latgalieši uzsvēra to, cik svarīgi nelikt iedzīvotājiem mainīt ieradumus. Rēzeknes kolēģiem šā iemesla dēļ nācās nomainīt komersantu, kurš 2011. gadā vienpusēji samazināja atkritumu konteineru skaitu Rēzeknes pilsētā, lai palielinātu atkritumu izvešanas normu uz vienu iedzīvotāju. Pēc gada atkritumu operators sūtīja brīdinājuma vēstules pašvaldībām par pakalpojuma cenas paaugstināšanu no 2013. gada. Tā kā 2012. gada decembrī beidzās līgums ar iepriekšējo atkritumu apsaimniekotāju, pašvaldībām bija jāizvēlas, vai sludināt jaunu konkursu par šā pakalpojuma sniegšanu, kā to nosaka likumdošana, vai arī veidot pašvaldību kopuzņēmumu, kam nodot attiecīgās funkcijas. Galvenais arguments par labu pašvaldību uzņēmumam – iespēja saglabāt esošo tarifu, jo līdz šim iedzīvotāji bija ļoti neaizsargāti. Arī J. Petkevičs izteica gatavību uzņemt ciemiņus, kas vēlēsies iepazīt viņu pieredzi.
LVM – prognozējami un uzticami partneri
Šoreiz atļāvos grēkot pret īstenību, atstājot raksta noslēgumam LPIA sēdes dienaskārtības pirmo jautājumu, bet vēlējos sākt ar galveno un smagāko problēmu – atkritumu saimniecību, jo AS “Latvijas valsts meži” bija, ir un noteikti būs uzticams pašvaldību sadarbības partneris. LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics un Piegāžu loģistikas daļas vadītājs Mārtiņš Krūze informēja par uzņēmuma koksnes produktu loģistiku un tās nodrošināšanai nepieciešamo sadarbību ar pašvaldībām.
Loģistikas uzdevums ir nodrošināt klientiem nepieciešamo kokmateriālu apjomu ar vismazākajām piegādes izmaksām. Tā kā nereti pašvaldībām rodas pretenzijas par kokvedēju neapdomīgo rīcību, braucot ar pārkrautu transportu, bojājot pašvaldību ceļus, LVM pārstāvji analizēja uzņēmuma rīcībā esošo baļķu vedēju stāvokli un paveikto, piemēram, katram kokvedējam uzstādīta GPS sekošanas iekārta (tāpēc var noteikt kokvedēja braukšanas maršrutus, ātrumus un manipulatora lietošanu). Lai nerastos pretenzijas, nepieciešams nodrošināt operatīvu informāciju par ceļu stāvokli, par ceļu slēgšanu un atslēgšanu, par ierobežojošo zīmju uzlikšanu un noņemšanu. LVM aicina vienoties par vienotas ceļu izmantošanas atļaujas lietošanu. Kopš 2009. gada sadarbības līgumu ietvaros LVM veikusi uzlabošanas darbus 7628 km pašvaldību ceļu, citu īpašnieku ceļu uzlabošanas darbos ieguldot 2 503 000 EUR. Tomēr viens no nākotnes izaicinājumiem uzņēmumam joprojām būs kokvedēju ietekmes mazināšana uz autoceļiem.
Vai maršrutus plānojat, nesaskaņojot ar pašvaldībām? – Skaņojam, protams! Vēlamies uzlabot sadarbības līgumus. Ja atļauja dota un aizbraucot redzam aizlieguma zīmes, nav korekti!
LVM pārstāvis Ingus Barviķis paskaidroja, ka kopumā sadarbība ir sekmīga, protams, ir atsevišķi kokvedēji, kas neievēro kādu nosacījumu, ar tiem strādājot. Pilnībā visus 38 000 km pašvaldību ceļu LVM neņem savā aprūpē, bet savus maršrutus, par kuriem ir līgums, uztur kārtībā.
Pašvaldības ierobežo braukšanu nabadzības dēļ, jo ceļi netur noslodzi. – LVM ir atvērts un atbalstošs partneris.
To apliecināja Dobeles un Vecumnieku novada pārstāvji, kas, izmantojot iespēju, izteica pateicību mežiniekiem par sociāli atbildīgo pieeju un labo sadarbību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017