Rīga 9°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 06. oktobris 23:51
Vārda dienas: Monika, Zilga, Zilgma
Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Strasbūrā
No 14. līdz 16. oktobrim Strasbūrā norisinājās Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE) 27. plenārsēde, kurā piedalījās arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa un Gulbenes novada pašvaldības vadītājs Nikolajs Stepanovs, pārstāvot Latvijas pašvaldības. Šī plenārsēde iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem notikumiem – tika ievēlēta jauna Kongresa vadība, pieņemta deklarācija par separātistu saspīlējumiem Ukrainā un kaimiņvalstīs, kā arī notika diskusijas ar jauniešiem no 34 Eiropas valstīm.
Kongresu turpmākos divus gadus vadīs Žans Klods Frekons no Francijas, kurš 2010. gadā piedalījās monitoringa misijā Latvijā un Kongresa 21. plenārsēdē 2011. gadā ziņoja par vietējo demokrātiju Latvijā. Par Kongresa Vietējo pašvaldību palātas prezidentu tika ievēlēts Andešs Knape no Zviedrijas, savukārt Reģionu palātas vadība turpmāk uzticēta Austrijas pārstāvei Gudrunai MoslereiTernstremai. Par Kongresa Monitoringa komitejas priekšsēdētāju ievēlēts šveicietis Filips Resevērs, par Pārvaldības komitejas priekšsēdētāju – Treisija SimpsoneLeinga no Anglijas, bet Aktuālo jautājumu komiteju turpinās vadīt Krievijas pārstāvis Farids Mukhametšins.
16. oktobrī pēc trīs stundu ilgām diskusijām Kongress pieņēma deklarāciju par separātistu saspīlējumiem Ukrainā un kaimiņvalstīs. Kongress jau iepriekšējā plenārsēdē nosodīja Krimas un Sevastopoles aneksiju, savukārt šajā deklarācijā tiek nosodītas Krievijas militārās darbības Ukrainas austrumos, kā arī Krievijas spiediens uz tās kaimiņvalstīm.
Kongresa 27. plenārsēde iezīmīga arī ar 34 Eiropas jauniešu, tajā skaitā Ikšķiles novada jaunatnes lietu speciālistes Agneses Jankunas, līdzdalību plenārsēdes diskusijās un komitejās. 15. oktobrī notika īpaši jauniešiem veltītas debates, kurās jaunieši nolēma runāt par divām tēmām – jauniešu bezdarbu un komenedžmentu un kopīgu lēmējinstitūciju izveidi. Uz Strasbūru tika uzaicināti kopumā 34 jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, bet pārējiem Eiropas jauniešiem bija iespēja sūtīt savus komentārus uz Twitter vietni, kas tika tiešraidīti plenārsēdes norises vietā. Pēc plenārsēdes notika atsevišķa jauniešu tikšanās ar Kongresa pārstāvjiem, kurā piedalījās arī Latvijas delegāti. Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa aicināja jauniešus vairāk iedziļināties pašvaldību darbā, piedalīties domes sēdēs un nebaidīties aktīvāk paust savu viedokli.
Pāvesta vizīte Strasbūrā pie EP deputātiem un CLRAE
Novembra beigās Eiropas Parlamentā vēsturiskā vizītē ieradās Romas pāvests Francisks, kurš sacīja uzrunu gan EP deputātiem Strasbūrā, gan arī atsevišķi Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam, un šajos pasākumos klāt bija arī Latvijas pārstāvji – Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa un Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
M. Juzupa atzīst, ka šis bijis ļoti saviļņojošs notikums un Latvijas delegācijai bija liels gods būt klāt, kad pāvests teica runu par aktualitātēm Eiropas sociālajā, politiskajā un cilvēktiesību jomā, pievēršoties tādām sociālpolitikas aktualitātēm kā bēgļi, jauniešu bezdarbs, izglītība un vienlīdzīgas iespējas. Savā runā pāvests aicināja izveidot “jaunu foruma veidu, kurā visas pilsoniskās un reliģiskās grupas varētu brīvi apmainīties domām, vienlaikus respektējot atšķirīgos sektorus un pozīciju dažādību”.
Pāvesta Franciska vizītes noslēgumā CLRAE prezidents Žans Klods Frekons atzinīgi novērtēja pāvesta runu un viņa aicinājumu turpināt dialogu, lai saglabātu mieru, ko tik ļoti vēlējās Eiropas Padomes dibinātāji. “Šis dialogs jāveicina visos politiskajos līmeņos – Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā, un tam arī jāietver starpkonfesiju līmenis, lai tādējādi aptvertu visus mūsu sabiedrības līmeņus,” teica Frekons.
CORLEAP sanāksmē Tbilisi
Austrumu partnerības reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) ikgadējā sanāksmē, kas šoreiz norisinājās Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzstājās ar uzrunu par Latvijas prioritātēm nākamā gada pirmajā pusē gaidāmās Eiropas Savienības prezidentūras laikā un uzsvēra pašvaldību lomu Austrumu partnerības politikā. Uzrunas ievadā viņš pauda, ka jau pirms diviem gadiem, sākot diskusijas par Latvijas prioritātēm, tieši Austrumu partnerība tika izvirzīta kā viena no galvenajām tēmām, un patlaban arī visā Eiropas Savienībā šis ir viens no aktuālākajiem politikas jautājumiem.
Latvijas Pašvaldību savienībai jau gadiem ilgi ir ļoti veiksmīga un aktīva sadarbība ar visām Austrumu partnerības valstīm, un, daloties pieredzē par pašvaldību attīstību, LPS vienlaikus aicina savus partnerus pašiem meklēt savu ceļu, citu valstu pieredzi izmantojot tikai kā labās prakses piemēru.
Nākamgad maijā Latvijā notiks Austrumu partnerības samits, un A. Jaunsleinis atzina, ka laiks pirms šīs augsta līmeņa sanāksmes būs īpaši saspringts, jo, ņemot vērā notikumu attīstību Ukrainā, Austrumu partnerības politikā nepieciešamas izmaiņas, pielāgojot to katras iesaistītās valsts individuālajai situācijai.
Sanāksmē uzstājās Latvijas īpašo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns, savā uzrunā uzsverot, ka Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā plānots pievērst uzmanību vietējo pašvaldību nozīmes attīstīšanai Austrumu partnerības ietvaros, īpaši akcentējot ES un tās partnervalstu politiskās asociācijas, ekonomiskās integrācijas, mobilitātes, cilvēcisku kontaktu turpmākas padziļināšanas nozīmi, kā arī pilsoniskās sabiedrības plašāku iesaisti Austrumu partnerības politikas īstenošanā.
Nākamā CORLEAP sanāksme norisināsies 2015. gada martā Rīgā, un to rīkos Latvijas Pašvaldību savienība.
Uzbekistānas pārstāvju iepazīšanās ar Latviju – Briselē
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis 9. oktobrī Briselē (Beļģijā) iepazīstināja Uzbekistānas vēstniecības Beļģijā un Uzbekistānas Publiskās administrācijas akadēmijas pārstāvjus ar Latvijas pašvaldību sistēmu un Latvijas Pašvaldību savienības darbību.
Eiropas Municipalitāšu un reģionu padomes (CEMR) rīkotās tikšanās laikā Uzbekistānas vēstnieks Beļģijā un Uzbekistānas misijas Eiropas Savienībā vadītājs Vladimirs Norovs vairākkārt uzsvēra, ka Uzbekistāna ir laicīga valsts Centrālāzijā, taču vienlaikus tā arvien vairāk iesaistās pasaules kopienā un ir ieinteresēta apmainīties ar labās prakses piemēriem ar Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībām savas valsts attīstības veicināšanai. Savukārt Uzbekistānas Publiskās administrācijas akadēmijas rektors Abdužabars Abduvahitovs atklāja, ka daudzkas jau pārņemts no Eiropas partneriem, kuri atbalstījuši Uzbekistānas centienus atrast savu vietu pasaulē: “Esam pakāpeniski pabeiguši savas politiskās un ekonomiskās reformas. Tagad valsts tiek virzīta pretī tirgus ekonomikai un biznesam, taču pilsoniskā sabiedrība ir visnozīmīgākais pīlārs.” Viņš arī norādīja, ka Uzbekistānas valsts virzības modelis patlaban ir “no spēcīgas valsts uz spēcīgu pilsonisko sabiedrību”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
