Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 08. maijs 05:10
Vārda dienas: Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Smagas sarunas starp pašvaldībām un Ministru kabinetu par nākamā gada budžetu
Novembra nogales un decembra sākuma karstākā aktualitāte ne tikai visas valsts mērogā, bet arī pašvaldībām ir nākamā gada valsts budžeta veidošana, prognozes, plāni, cīņa par papildu līdzekļiem. Novembrī ir notikusi gan LPS Valdes sēde par šo jautājumu, gan vairākkārtējas sarunas ar Finanšu ministriju un speciālistu un LPS vadības tikšanās ministrijā. Pēdējās sarunās vēl netika panākts vienots viedoklis, kā pašvaldībām kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu.
Vairāki pašvaldību vadītāji gan ar atzinību izteicās par atsevišķiem Finanšu ministrijas priekšlikumiem, kā mazināt nevienlīdzību starp turīgākām un mazāk turīgām pašvaldībām, tomēr šajā jautājumā vēl turpināsies diskusijas arī LPS ietvaros, lai panāktu risinājumu, kas būtu pieņemams visām pašvaldību grupām.
2015. gada budžeta plāns, ko 22. novembrī apstiprināja valdība, vēl arvien paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu nākamgad no 24% uz 23%, un tas rada būtisku negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis atzīmē, ka Finanšu ministrija arī šogad sarunās pielieto jau iepriekšējos gados izmēģināto metodi, kad vienu dienu pirms tikšanās tiek iesniegti pilnīgi jauni priekšlikumi, kurus pašvaldībām nav bijis pietiekami daudz laika izdiskutēt, – šoreiz tie bija par izmaiņām finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Šāda metode sarunās nav pieņemama, uzsver M. Pūķis.
22. novembrī tiekoties, konstatēts, ka budžetā nav iezīmēts finansējums vairāku pašvaldībām uzdotu funkciju realizēšanai, tāpēc nepieciešams precizēt valdības attieksmi – vai šos likumā noteiktos uzdevumus vēl pārcels vai tiks atrasts finansējums no nozaru līdzekļiem.
Būtiski, ka nākamajā gadā norisināsies nopietns darbs pie jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas, abām pusēm cieši iesaistoties. Neatkarīgi no tā, vai galvenais jaunā likuma sagatavotājs būs Finanšu ministrija vai, tāpat kā līdz šim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, svarīgs ir vienots viedoklis pašu pašvaldību vidū. LPS centīsies panākt, lai visas ieinteresētās puses – turīgās lielās pilsētas, mazāk turīgās pilsētas, bagātie novadi un novadi ar ierobežotiem līdzekļiem – būtu vispusīgi pārstāvēti un neviena grupa nebūtu zaudētāja.
Finanšu ministrijai nākamā gada budžeta veidošanā attiecībā uz pašvaldībām ir vairāki priekšlikumi, tajā skaitā mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sadalījumu starp republikas pilsētām un novadiem no 47%:53% uz 48%:52%, kā arī paredzēt speciālu dotāciju pašvaldībām ar zemākiem ienākumiem un palielināt dotācijas pašvaldībām 2015. gadam par 6,5 miljoniem eiro. LPS vadība norāda, ka mazāk turīgo pašvaldību atbalstīšana ir reģionālās attīstības jautājums un to nevar pēc ugunsgrēka dzēšanas principa risināt ar šādiem vienreizējiem piešķīrumiem. “Ir vajadzīgi ieguldījumi šo teritoriju attīstībā, palīdzība investoru piesaistē, darbavietu radīšanā, nevis šādi īstermiņa piedāvājumi,” pauž LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. “No vienas puses, ir pozitīvi, ka vismaz kaut kas tiek piešķirts, bet ir jāskatās ilgtermiņā.”
Jāņem vērā arī tas, ka lēmums nākamgad līdz 360 eiro celt minimālo darba algu būtiski ietekmēs pašvaldību budžetu, kopsummā šā lēmuma izpildei pašvaldībām būs jārod vismaz 25–30 miljoni eiro. Turklāt vidējā darba samaksa pašvaldībās ir apmēram par 40% zemāka nekā vidējā darba samaksa valsts pārvaldē.
Atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai ir jānodrošina pašvaldībām stabila, prognozējama un funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze. LPS norāda uz nepietiekamiem finanšu resursiem pašvaldību funkciju un pienākumu īstenošanai, darbaspēka nodokļa reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā rezultātā pēdējo trīs gadu laikā pašvaldību ieņēmumu bāze samazinājusies par vairāk nekā 140 miljoniem eiro.
LPS Domes sēdē 9. decembrī plānots lemt par Ministru kabineta un LPS 2015. gada vienošanās un domstarpību protokola apstiprināšanu.
LPS vadības tikšanās ar jauno izglītības un zinātnes ministri
Lai pārrunātu aktualitātes izglītības jomā un īpaši jautājumus, kas saistīti ar skolu tīklu, izglītības kvalitāti un pedagogu atalgojumu, LPS pārstāvji 14. novembrī tikās ar jauno izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.
Viena no galvenajām pašvaldību funkcijām saistīta ar izglītību, un visdažādākie šīs jomas aspekti ir cieši ievīti pašvaldību ikdienas darbā, tādēļ uzzināt jaunās ministres ieceres bija īpaši būtiski, norāda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš uzsver, ka izglītības sistēmā par pārmaiņām un attīstību ir jālemj kopsakarībās, ņemot vērā pilnīgi visus posmus, no bērnudārza līdz pat augstākajai izglītībai un tālāk darba devējiem. “Lai neveidotos situācija, ka darba devēji sūdzas par slikti sagatavotiem speciālistiem, augstskolas pārmestu nepietiekamu kvalitāti vidējā izglītībā un līdzīgi – līdz pat pirmajiem soļiem izglītībā,” pauda LPS priekšsēdis.
Tādēļ LPS uzskata, ka būtu jāveido neformāla darba grupa, kas pulcētu speciālistus no visiem izglītības posmiem, lai kopīgi spriestu par nozarē nepieciešamajām pārmaiņām.
LPS vienlaikus atzīst, ka vairāki atbalstāmi un vērtīgi priekšlikumi ir iekļauti Izglītības attīstības pamatnostādnēs un ir svarīgi šo plānošanas dokumentu veiksmīgi ieviest dzīvē.
Viens no pārrunātajiem jautājumiem bija izglītības iestāžu tīkls, īpaši mazo lauku skolu jautājums. LPS priekšsēdis uzsvēra, ka lauku skolas un bibliotēkas nav tikai izglītības iestādes, bet arī būtisks reģionālās attīstības instruments, tās bieži pilda arī kultūras veicināšanas funkcijas. Tādēļ ir jārada priekšnosacījumi, lai pašvaldībām pašām būtu plašākas iespējas lemt par šo skolu saglabāšanu un tās arī veiksmīgi attīstīt.
M. Seile sarunā ar LPS pārstāvjiem atzina, ka viens no viņas darba stūrakmeņiem būs sadarbība un dialogs ar izglītības jomā iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, un pievienojās, ka būtiski ir nevis atkal un atkal izstrādāt jaunus politikas plānošanas dokumentus un ieviest izmaiņas, bet īstenot to, kas jau noteikts.
Apkures sezonas sākumā LPS Tehnisko problēmu komitejā – par situāciju ar parādniekiem un gatavību jaunajai sezonai
Lielākajā daļā vai pat visās pašvaldībās šoruden jau sākta apkures sezona, bet, kā jau katru gadu, kā smags vezums līdzi nāk iepriekšējo sezonu parādi, kas gan šogad ir mazāki nekā citas reizes, – šī tēma 29. oktobrī apspriesta LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē.
Ziņojot par pašvaldību gatavību jaunajai apkures sezonai un iepriekšējās sezonas “atskaņām”, LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis pauda, ka parāda par siltumenerģiju apmēru ir ietekmējis būtisks tarifu samazinājums 2013./2014. gada apkures sezonas sākumā. Tā rezultātā ievērojami samazinājās iedzīvotājiem izsniegtajos rēķinos par siltumenerģiju apmaksājamā summa.
Parāds par siltumenerģiju par visām apkures sezonām kopā 2014. gada 1. septembrī lielajās pilsētās bija 19,1 miljons eiro, kas ir par 28% mazāk nekā pērn šajā pašā datumā.
“Līdz ar to secināms, ka ievērojami uzlabojusies ne tikai aktuālo siltumenerģijas rēķinu apmaksas disciplīna, bet arī iepriekšējās apkures sezonās uzkrājušos siltumenerģijas parādu apmaksa,” stāstīja A. Akermanis.
Novadu pašvaldībās parādu apmērs par visām apkures sezonām 1. septembrī bija 14,2 miljoni eiro, un tas ir par 12% mazāk nekā pirms gada.
LPS padomnieks Andris Akermanis secinājumā bilst, ka, pateicoties siltākai ziemai un dabasgāzes cenas pazeminājumam, rēķini par siltumenerģiju bija kopumā mazāki nekā iepriekšējā apkures sezonā.
Patlaban arī vērojama tarifu izlīdzināšanās, samazinās augstākie, palielinās zemākie. Aktuālo rēķinu apmaksa ir daļēji uzlabojusies, bet vecie parādi saglabājas. Lielākajā daļā pilsētu maksājumu disciplīna par saņemto siltumenerģiju ir uzlabojusies.
Par situāciju novados – lai gan iedzīvotāji rēķinos par siltumenerģiju saņēma mazāku apmaksājamo summu nekā iepriekšējā apkures sezonā, taču arī apmaksāta tika mazāka daļa nekā iepriekšējā apkures sezonā, ko, pēc vairāku pašvaldību domām, ietekmē reģionu iedzīvotāju zemā maksātspēja.
Pašvaldību pārstāvju iepazīšanās ar Jelgavas pieredzi bezskaidras naudas norēķinu ieviešanā sabiedriskajā transportā
Latvijas Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komiteja 25. novembrī izbraukuma sēdē iepazinās ar Jelgavas pieredzi, ieviešot bezskaidras naudas norēķinus sabiedriskajā transportā un samaksā par citiem pakalpojumiem, kuriem paredzēti pašvaldības noteikti atvieglojumi.
Bezskaidras naudas norēķiniem sabiedriskajā transportā ir divas pieejas – Rīgas izvēlētais variants ar etalonu, ko izmanto arī Alūksnē, Dobelē un Saldū, un Jelgavas pieeja ar banku sīkmaksājumu kartēm. Diskusija par sīkmaksājumu sistēmas ieviešanu arī citās pašvaldībās ir jau vairāk nekā gadu ilga, un tai pretojas gan Satiksmes ministrija, gan arī citas ministrijas.
Atvieglojumu administrēšanai ar bankas infrastruktūru ir vairāki plusi, tajā skaitā zemie administratīvie izdevumi un tas, ka pašvaldībām nav nepieciešami lieli ieguldījumi tehniskajā aprīkojumā. Turklāt ar šo sistēmu visi atvieglojumu saņēmēji tiek precīzi uzskaitīti, bet pakalpojuma sniedzējs apmaksu saņem vienas dienas laikā.
Šī metode noteic, ka atvieglojumu saņem pats pakalpojuma saņēmējs, nevis pakalpojuma sniedzējs, kā līdz šim. Šādu sistēmu var izmantot ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī sociālajos, veselības un vēl citos pakalpojumos. Jelgavā, piemēram, sīkmaksājumu karte darbojas kā brīvpusdienu apmaksas līdzeklis.
Starpinstitūciju saskaņošanā patlaban ir trīs Ministru kabineta noteikumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu apmaksas kārtību un atvieglojumiem, un tie paredz, ka sistēma, kas jau kopš 2012. gada darbojas Jelgavā, no 2015. gada 1. oktobra darbosies visā Latvijā un pašvaldības varēs brīvprātīgi lemt par pievienošanos tai.
LPS Tehnisko problēmu komiteja pēc iepazīšanās ar Jelgavas pieredzi nolēma atbalstīt Ministru kabineta noteikumu par bezskaidrajiem norēķiniem tālākvirzīšanu brīvprātības principa sistēmas ieviešanai un atzīmēja, ka šādu praksi vajadzētu ieviest ne tikai sabiedriskā transporta jomā, bet arī citās.
LPS izsaka pateicību Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniekam Jurijam Strodam un Jelgavas autobusu parka vadītājam Pēterim Salkazanovam par uzņemšanu un piepildīto dienu Jelgavā.
Ar informāciju par sistēmas darbību iespējams iepazīties prezentācijās, kas pieejamas LPS mājaslapā, Tehnisko problēmu komitejas sadaļā:
– Universāla pabalstu administrēšanas metode;
– Universāla pabalstu administrēšanas metode, izmantojot bankas infrastruktūru;
– Jelgavas pilsētas skolēna apliecība;
– Jelgavas pilsētas pašvaldības pabalstu piešķiršana, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu sistēmu “Ekartes”.
LPS Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejā – par debašu kustības attīstību reģionos
Latvijas Pašvaldību savienībā 4. novembrī norisinājās Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas sēde, kurā pirmais jautājums bija debašu kustības attīstība reģionos un nepieciešamība tajā iesaistīt pašvaldības.
Latvijas Debašu asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vaivods sēdes dalībniekus informēja par jaunu projektu, ko nevalstiskā organizācija “QUO tu domā” īsteno sadarbībā ar “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv”. M. Vaivods norādīja uz debašu kultūras nozīmi, uzsverot, ka tās māca jauniešus argumentēti aizstāvēt savu viedokli, uzstāties publikas priekšā, kā arī pārzināt plašu tēmu loku.
Lai attīstītu debašu kultūru, īpaši reģionos, aktīvisti vēlas iesaistīt skolu mācībspēkus, kas varētu palīdzēt ar debašu klubu veidošanu, iekļaut šo elementu ikdienas mācību stundās. Lai to panāktu, organizācija ir gatava doties uz skolām, vadīt skolotāju apmācību un palīdzēt veidot debašu pulciņus. Ar laiku iecerēts organizēt vietējos debašu turnīrus un pēc tam arī visas Latvijas mērogā. Līdz šim notikušas tikšanās ar skolotājiem Rēzeknē un Valmierā, vēl šogad tās ieplānotas arī Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Rīgā.
Lai varētu sasniegt iecerētos mērķus, Latvijas Debašu asociācija lūdz pašvaldību atbalstu un konkrētākas vajadzības un vēlmes darīs zināmas tuvākajā laikā.
LPS Veselības un sociālo jautājumu komiteja vēlas ieviest skaidrību par invalīda asistenta pakalpojumu un atskaitēm
LPS Veselības un sociālo jautājumu komiteja 11. novembrī uzklausīja Labklājības ministrijas (LM) speciālistu skaidrojumu par daudzās pašvaldībās neskaidro jautājumu – nepieciešamību invalīda asistentam rakstiski pierādīt kopīgi pavadīto laiku un veiktos aprūpes pakalpojumus. Izbrīnu un neskaidrības radījusi LM vēstule pašvaldībām, kurā aicināts sakārtot invalīdu asistentu atskaišu sistēmu, jo LM esot konstatētas vairākas nepilnības.
LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes dalībnieki negatīvi izteicās par kontroles palielināšanu asistentiem, norādot, ka tas gan attur cilvēkus uzņemties šos pienākumus, gan jau esošajiem asistentiem un viņu klientiem krietni apgrūtina ikdienu. Invalīdiem ļoti bieži tā ir vienīgā iespēja iziet ārpus mājas, un, ja vien netiek apmeklētas kādas oficiālas iestādes, tad vienkāršai pastaigai, kultūras pasākuma apmeklējumam vai iešanai uz parku vai baznīcu nav tik vienkārši saņemt kādu oficiālu apstiprinājuma dokumentu.
LM amatpersonas uzsvēra, ka nav vēlējušās sarežģīt šā pakalpojuma sniegšanu, taču ne vienmēr viss norit godīgi un ir pareizi noformēts.
Turpretī pašvaldību pārstāvji uzsvēra – jau pašlaik ir vērojama tendence, ka atsevišķi 1. grupas invalīdi atsakās no asistenta, jo ir bažas par dokumentācijas sakārtošanu. “Ir jāuzticas asistentiem, turklāt sociālie dienesti spēj uz vietas novērtēt konkrēto situāciju,” ir pārliecināti pašvaldību speciālisti, piebilstot, ka pretējā gadījumā “asistentiem nemaz nebūs laika sniegt šo pakalpojumu, jo visu laiku būs jāsniedz atskaites”.
Noslēgumā LM piekrita, ka sistēmā ir nepieciešama lielāka skaidrība, tādēļ līdz gada beigām publiskajā apspriešanā nonāks jauni noteikumi par asistenta pakalpojuma sniegšanu, kas atrisināšot lielu daļu neskaidrību. LM sola arī rīkot informatīvus seminārus, kuros skaidros, kā tieši jāizskatās atskaites plānam.
LPS ietvaros veidos Reģionālo attīstības centru apvienību
Lai aizstāvētu reģionālo attīstības centru specifiskās intereses, 4. novembrī nolemts LPS ietvaros veidot Reģionālo attīstības centru apvienību.
Apvienības dibināšanas sanāksmē klātesošie pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ir vairāki jautājumi, kuros lielo novadu intereses krietni atšķiras no mazāku pašvaldību interesēm un vajadzībām, un tādēļ ir nepieciešama profesionāla to aizstāvība gan ministriju, gan Ministru kabineta un arī Saeimas līmenī.
Tā kā Latvijas Pašvaldību savienībā jau pašlaik darbojas vairākas interešu apvienības un asociācijas un ir izveidotas iestrādes šajā virzienā, gandrīz vienbalsīgi nolemts veidot apvienību LPS ietvaros.
Kā jomu, kurā pašvaldību intereses atšķiras viskrasāk, priekšsēdētāji vispirms min finansējuma sadalījumu nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauž atzinību par pašvaldību vēlmi aktīvāk aizstāvēt savas intereses un norāda, ka jaunās apvienības veidošana palīdzēs arī LPS ar stingrākām pozīcijām iestāties par novadu vajadzībām.
Valdi un priekšsēdētāju ievēlēs pēc LPS Domes sēdes, kurā tiks oficiāli apstiprināta Reģionālo attīstības centru apvienības izveide.
LPS ietvaros pašlaik jau darbojas Piekrastes pašvaldību apvienība, Latvijas Novadu apvienība, Sēlijas pašvaldību apvienība, Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija, kā arī vairākas profesionālas organizācijas, tajā skaitā Pašvaldību sociālo darbinieku apvienība un vēl citas.
Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu par reģionālajiem attīstības centriem ir definēti šādi novadi: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas.
Dundagā aizvadīta piekrastes pašvaldību vadītāju tikšanās
Dundagas novadā 21. novembrī aizvadīts Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) seminārs par sadarbību piekrastes attīstības plānošanā, kurā pašvaldību vadītāji un vairāku ministriju speciālisti diskutēja par ciešāku sadarbību starp pašvaldībām un valsts institūcijām piekrastes attīstībai, sagatavojot un īstenojot uz piekrasti specifiski attiecināmās Eiropas Savienības 2014.–2020. gada fondu aktivitātes un izstrādājot piekrastes publiskās infrastruktūras tematisko plānojumu.
LPPA priekšsēdētājs Māris Dadzis pauda, ka joprojām vairāki piekrastes pašvaldībām būtiski jautājumi nav līdz galam atrisināti. Viens no tiem ir šoruden pieņemtais Zemes pārvaldības likums, kas paredz vairākus pasākumus ar būtisku ietekmi uz pašvaldību budžetu. Pašvaldībām palielināsies izdevumi teritorijas attīstības plānošanai, jo tām būs jāplāno arī tām piegulošie jūras ūdeņi 2 km attālumā no krasta. Lai to veiktu, par maksu jāiegūst kartogrāfiskā pamatne šai akvatorijai. Būs jāapsaimnieko pludmales, kas tiek saglabātas valsts īpašumā, bet nodotas pašvaldību valdījumā. Aprēķinātā šo pasākumu ietekme uz pašvaldību budžetu 2015. un 2016. gadā ir aptuveni 1,5 miljoni eiro.
Tāpat likums paredz sagatavot vairākus jaunus Ministru kabineta noteikumus, ietekmējot pašvaldību budžetu 2016.–2017. gadā un turpmāk. Tā, piemēram, pašvaldības ir iesaistītas zemes konsolidācijas vadīšanā, tādēļ tām būs jānodrošina cilvēkresursi šim uzdevumam vai finanšu līdzekļi ārpakalpojumu iepirkšanai, cilvēkresursi būs nepieciešami arī zemes fonda pārvaldībai.
Dienu vēlāk par šo jautājumu tika runāts LPS un Finanšu ministrijas sarunās par nākamā gada budžetu, taču Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka budžetā līdzekļi tam nav paredzēti un pašvaldībām jādodas uz Ministru kabinetu un Saeimu aizstāvēt savu viedokli.
Daudz jautājumu radās par pieejamajiem Eiropas Savienības fondiem piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, projektu atlasi un kritērijiem līdzekļu piešķiršanā.
LPPA darbojas LPS ietvaros. Tā dibināta pirms desmit gadiem un apvieno 17 pašvaldības, kuras atrodas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē.
Pašvaldībām dos iespēju veidot komisijas, lai izvērtētu darījumus ar lauksaimniecības zemēm
Saeima 13. novembrī steidzamības kārtā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Pieņemtais likumprojekts paredz izslēgt obligāto nosacījumu novada pašvaldības komisijā iekļaut tiešās pārvaldes institūcijas pārstāvi, kā arī nosaka, ka pašvaldības komisija lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā vai atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā pieņem Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, līdz ar to dodot iespēju pašvaldības komisijai pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu, ja tas objektīvi ir nepieciešams.
Šie grozījumi dod arī iespēju pašvaldībām jau šobrīd veidot pašvaldības komisijas darījumu izvērtēšanai ar lauksaimniecības zemēm.
Iznākusi monogrāfija “Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas, risinājumi”
Balvu novada domes priekšsēdētāja Andra Kazinovska un Dr.oec. profesora Staņislava Keiša kopdarbu – zinātnisko monogrāfiju, kuru 21. novembrī svinīgi un draudzīgi atvēra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, – varētu nosaukt par 21. gadsimta “Zaļo zemi”.
Radniecība ar Andreja Upīša diždarbu jaušama ne tikai vākam izvēlētajā sulīgi zaļajā tonī. Vairāk šo līdzību var saskatīt tematiski – literatūras patriarhs romānā deva plašu un vispusīgu ieskatu 19. gadsimta pēdējo gadu desmitu Latvijā, kad kapitālisma rītausmā latviešos modās saimnieciska rosība. Nule izdotā monogrāfija izseko, fiksē un analizē Latvijas attīstību gadsimtu vēlāk – grāmata sagatavota, pamatojoties uz autoru 17 gadu ilgiem pētījumiem kopš 1996. gada. Arī tolaik valstī atdzima kapitālisma ekonomika, ļaudis atguva īpašumus, pirka zemi, cerot sekmīgi saimniekot. Cik lielā mērā viņu sapņiem palīdzēja (vai, gluži otrādi, tos iznīcināja) administratīvi teritoriālā reforma? Monogrāfija dos iespēju sekot līdzi notikumu attīstības gaitai, analizēt iespējamos valsts attīstības scenārijus, novērtēt neizmantotās iespējas un atklāt neveiksmju cēloņus, kā arī tā varēs kalpot par pamatu politiķiem izsvērtu politiski svarīgu lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.
Kopā ar nozīmīgās monogrāfijas autoriem bibliotēkas korē pulcējās daudz zinātnieku, kuri plašāk analizēja pētījuma veiksmes un tā nepieciešamību, pašvaldību un mediju pārstāvji. Kupls bija arī politiķu pulks – 12. Saeimas deputāti, lielākoties jaunievēlētie. Viena no viņiem – ilggadējā LPS padomniece Silvija Šimfa – bija uzaicināta par atvēršanas svētku moderatori. Saeimas vecbiedrs Sergejs Dolgopolovs, kurš nesen no jauna pārvēlēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja postenī, ne vien izteica atzinību autoriem par drosmi (“Pa šiem gadiem neesmu sastapis nevienu cilvēku, kurš būtu apmierināts ar reformu!”), bet arī cerību, ka, izlasot šo pētījumu, lēmēji beidzot sāks rīkoties atbildīgāk. “Ir pienācis laiks sākumā domāt, vērtēt, analizēt un diskutēt līdz putām uz lūpām, tikai tad pieņemt lēmumus.” Vai tas izdosies jaunieceltajam ministram Kasparam Gerhardam, kurš bija vienīgais valdības pārstāvis grāmatas atvēršanas svētkos?
Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora v.i. Gunta Veismane izteica gandarījumu par to, ka beidzot tapis ne tikai vērtīgs uzziņu materiāls valsts pārvaldes darbiniekiem, bet daudz svarīgāk to visu zināt topošajiem ierēdņiem, ministriem, deputātiem, priekšniekiem u.c.
Žurnālists Viktors Avotiņš kā būtisku izdevuma papildvērtību nosauca tulkojumu angļu valodā, kas turpmāk Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem ļaus nepastarpināti izzināt Latvijā notikušo, to, kāpēc “Latvijas laukiem bija lemts noasiņot” (A. Kazinovskis).
Andra Kazinovska tuvākie kolēģi no Balvu novada pašvaldības sveiciena vārdus bija uzticējuši izpilddirektorei Intai Kaļvai, kura lepni pavēstīja: “Latvijā ir 119 pašvaldību, bet mums vienīgajiem ir tāds vadītājs, kurš spējis uzrakstīt zinātnisko monogrāfiju!”
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017