Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 13:58
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Tradīcijas formu Novadu diena ieguvusi pēc administratīvi teritoriālās reformas, un iepriekšējos gados tā rīkota Skrundā, Ogrē, Kocēnos un Kuldīgā, bet šogad Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējam pasākumam par mājvietu tika izraudzīta Iecava, jo pērn novads ieguva konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2013” uzvarētāja titulu.
17. oktobrī Iecavā pulcējās ap 200 pārstāvju no vairāk nekā 50 novadu pašvaldībām, lai apspriestu sasāpējušus jautājumus izglītības jomā un risinātu ar sociālo uzņēmējdarbību un kooperāciju, kā arī deinstitucionalizāciju saistītas problēmas.
Sveicot tuvākus un tālākus ciemiņus novadā, “kurā uzzied ne tikai dārzi, bet arī cilvēki”, Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis sacīja: “Jūs visi tikāt ļoti mīļi gaidīti un tāpēc šeit pie mums varat justies kā mājās. Lai mums šī diena ir sakarīga, piepildīta, daudzām atziņām un iespaidiem bagāta un vakarā neviens negribētu braukt mājās!”
Iecavas kultūras nama 120 gadu veco ēku, kas pirms pieciem gadiem renovācijas rezultātā piedzīvojusi pārvērtības no pagrabstāva līdz pat bēniņiem un ieguvusi divas skaistas zāles ar 350 un 200 vietām, todien ar kultūras nama direktores Almas Spales ziņu īpašā viesiem veltītā koncertā pieskandināja vairāki no 15 mākslinieciskās pašdarbības un amatiermākslas kolektīviem – vokālās studijas “Aprīļa pilieni” dziedātājas, solistes Signija Taraņenko un Patrīcija Spale, paši mazākie tautas deju izpildītāji Solveigas Linejas vadībā un šova deju grupa “Matrix”. “Ņem, iejauc ūdenskrāsas/ Un dienu izkrāso,/ Tā būs tava diena,/ Tā būs tava nakts,/ Cik raibi izkrāsosi/ Un ierāmēsi pats...” – šīs rindas no jauno iecavnieču dziedājuma derēja kā vadmotīvs arī Novadu dienas tālākajā gaitā.
Novadu apvienības priekšsēdētājs – LPS priekšsēža vietnieks un Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis pauda gandarījumu, ka Novadu dienā piedalās arī tie vietvaru speciālisti, kuri nav klāt pašvaldību kongresos vai LPS Domes sēdēs, un šeit viņiem iespējams izteikt savu viedokli par mums visiem aktuālām problēmām un priekšlikumus tēmām, ko Latvijas Pašvaldību savienībai izvirzīt priekšplānā un ieteikt risinājumus gan ministrijām un valdībai, gan parlamentam.
Novadu dienas ievaddaļā ar labiem ceļavārdiem tika pieminēti visi jaunievēlētie 12. Saeimas deputāti no pašvaldībām, vēlot viņiem aizstāvēt tās idejas, ko pauž pašvaldību pārstāvji un kas ir svarīgas cilvēkiem. “Cerams, ka ar jauno parlamentu aizies prom augstprātība, neprofesionalitāte un normatīvisms,” teica LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. “Pašvaldībām vienmēr pirmajā vietā ir cilvēks. Šādu attieksmi vajadzētu saglabāt arī Saeimā. Ja galvenais būs cilvēks, nevis normatīvi un papīru kaudzes, tad valstī viss būs kārtībā.”
Arī ilggadējais Mālpils novada pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lielmežs, kuram todien bija dzimšanas diena, aicināja kolēģus pašvaldībās neļaut nomenklatūrai ņemt virsroku, bet uzticēties saviem iedzīvotājiem un ļaut viņiem radoši izpausties: “Stāviet par pašvaldību lietu, neļaujiet nomenklatūrai ņemt varu pār jums – tas ir ceļš uz nekurieni!” Viņam pievienojās tāsdienas vārda gaviļniece Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa, kura vēlēja “turēties pretī nejēdzībām ierēdniecībā, domāt ar galvu, galvenais – izturēt un lai tauta jūsu darbu novērtē”.
Pateicoties Iecavas novadam par uzņemšanu, LPS priekšsēdis atzinīgi novērtēja pērnā gada konkursa “Eiropas Gada pašvaldība” uzvarētājpašvaldības paveikto un uzdāvināja iecavniekiem simbolisku pūci ar vēlējumu turpināt saimniekot gudri, stabili un uz attīstību.
Atlikusī dienas daļa aizritēja darba grupu sanāksmēs, plenārsēdē un ekskursijās pa Iecavas novadu.
LPS apspriešanai bija izvirzījusi trīs galvenās tēmas: izglītību, sociālo uzņēmējdarbību un kooperāciju, kā arī deinstitucionalizāciju.
Izglītības darba grupā – skolu tīkls, pedagogu atalgojums un domāšanas maiņa
Izglītības darba grupas interesentus ceļš veda uz Iecavas vidusskolu, kas nesen piedzīvojusi renovāciju. Tā ir viena no sešām izglītības iestādēm novadā, un šeit audzēkņi apgūst zināšanas pēc sešām licencētām programmām, tajā skaitā mazākumtautību un pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, turklāt vidusskolēni var izvēlēties vispārizglītojošo, dabaszinību un šajā mācību gadā arī programmu ar komerczinību virzienu, kā arī skola piedāvā vakarskolas izglītības programmu. Skola pilnībā apgādāta ar datortehniku, te ir 42 digitālie projektori, sešas interaktīvās tāfeles, balsošanas pulšu komplekts, cita tehnika un interneta pārklājums visai skolai.
Darba grupas dalībnieki šeit tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietnieci un Izglītības departamenta direktori Eviju Papuli, lai uzklausītu un pārrunātu jaunās vadlīnijas un skolu tīkla attīstību, pedagogu atalgojuma sistēmu, mācību saturu un citus ar izglītību saistītus jautājumus.
Raksturojot skolu tīklu, E. Papule uzsvēra, ka laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam reorganizētas 60 un slēgtas 69 skolas. Pērn ministrija saskaņojusi pašvaldību lēmumus par 14 izglītības iestāžu reorganizāciju, divu slēgšanu un trīs pirmsskolas iestāžu dibināšanu. Salīdzinājumā ar 2012. gadu mazinājies slēgto, bet palielinājies reorganizēto izglītības iestāžu skaits, kā arī parādījusies jauna tendence, vispārējās izglītības iestādes apvienojot ar profesionālās izglītības iestādēm.
Diemžēl skolēnu skaitam ir tendence samazināties, tāpēc ar katru gadu aktuālāks kļūst jautājums par mazo skoliņu pastāvēšanu. Vairāk nekā trešā daļa (36%) vispārējās un speciālās dienas izglītības iestāžu ir tādas, kur skolēnu skaits ir līdz 100 audzēkņiem. 87% no šīm mazajām skolām atrodas lauku teritorijās – pagastos vai pagastu administratīvajos centros.
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam gan noteikts, ka pirmsskolas izglītība jānodrošina maksimāli tuvu dzīvesvietai, sākumskolas izglītība (1.–6. klase) – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā, kā arī nozīmīgi vērtēt pirmsskolnieku izglītības integrāciju šajās iestādēs, savukārt attiecībā uz pamatskolas izglītību (7.–9. klase) pamatnostādnes liek to pielāgot konkrētā institucionālā tīkla specifikai.
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam attiecībā uz vispārējo vidējo izglītību (10.–12. klase), kas pamatā jākoncentrē reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem jāvērtē arī profesionālo izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā, konsolidējot iestāžu pārvaldību un izmaksas, šādas iestādes dibinātājs ir pašvaldība.
Turpinot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu tīkla strukturālo reformu, IZM primāri meklēs risinājumu nelielajām (300 vai mazāk audzēkņu) profesionālās izglītības iestādēm, tajā skaitā plānojot to nodošanu pašvaldībām (profesionālā vidējā izglītība pamatā tiks koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros), kā arī stiprinās profesionālās izglītības kompetences centrus (PIKC).
Jaunās pamatnostādnes paredz profesionālās izglītības piedāvājuma paradigmas maiņu – reģionālo ekonomisko, nozaru, nodarbinātības, sociālo un demogrāfisko faktoru lomas pieaugumu profesionālās izglītības nodrošinājumā un pārvaldībā, kur vienlīdz svarīgi ir visi trīs sadarbības partneri: izglītības iestāde, pašvaldība un uzņēmumi. Jāpiebilst, ka jau kopš pagājušā mācību gada sešās profesionālās izglītības iestādēs notiek darba vidē balstītu mācību pilotprojekta īstenošana – kopā šajās mācībās iesaistīti 148 audzēkņi 17 dažādās programmās un tiek īstenota sadarbība ar 29 uzņēmumiem.
Viens no smagākajiem jautājumiem izglītības jomā ir pedagogu atalgojums. Ministrija piedāvā divus variantus: finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” un pilna laika slodzes modeli. Patlaban notiek to aprobācija 60 skolās, bet pēc gadumijas arī pārējās.
LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Jaunpils novada pašvaldības vadītāja Ligita Gintere uzsver, ka skolas ir lielu pārmaiņu priekšā un ļoti daudzkas būs atkarīgs no domāšanas maiņas gan skolās, gan arī pašvaldībās – ne tikai par pedagogu atalgojumu un izglītības institūciju tīklu, bet būtiski skolās rast radošu pieeju un aprobēt jaunas idejas. “Nākotnē jāliek uzsvars uz inovācijām un lielāka uzmanība jāvērš uz bērna radošā potenciāla attīstību. Mums ir jāiniciē šī radošā dzirksts, jaunas idejas un arī pašiem ar tām jāstrādā,” teica L. Gintere. “Lieku pie sirds visām pašvaldībām izstrādāt savu izglītības stratēģiju. Mēģināsim veidot jaunu pieeju, jaunu domāšanu, tad arī radīsies jauns modelis, kas pašiem patiks un būsim apmierināti pēc tā strādāt. Lai visiem izdodas, lai ir mirdzums acīs, ieinteresētība un azarts, un tad mums izdosies!”
Sociālās uzņēmējdarbības un kooperācijas darba grupā – no definīcijas līdz atbalstam
Iecavas internātpamatskola ir vispārējās izglītības iestāde, kura kopš 2009. gada rudens atrodas Iecavas novada domes pārziņā, nodrošinot izglītojamo diennakts aprūpi ne tikai sava, bet arī kaimiņu novadu bērniem. Skola īsteno divas izglītības programmas: pamatizglītības un speciālo pamatizglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. Atzīmējot Iecavas internātpamatskolas 55. jubileju, oktobra otrā nedēļa aizritēja svētku gaisotnē – 9. oktobrī tika sarīkoti svētki skolēniem, bet dienu vēlāk uz svinīgo pasākumu te pulcējās tagadējie un agrākie skolas darbinieki, kaimiņi un tālāki viesi.
17. oktobrī šeit strādāja sociālās uzņēmējdarbības un kooperācijas darba grupa un diskutēja arī par jautājumiem, kas saistīti ar iepirkumu sistēmu un vietējo zīmolu attīstību. Darba grupas vadītājs LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs un Rundāles novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis rezumē: “Mūsu darba grupā jautājumi bija interesanti un diskutabli. Par kooperāciju apmainījāmies viedokļiem un nonācām pie kopīga uzskata, ko faktiski jau zinām, bet par sociālo uzņēmējdarbību diskusijas bija krietni ilgākas, jautājumu daudz vairāk un tur nav tik viegli rast kopsaucēju.”
LZA Ekonomikas institūta direktore Dr. Ņina Linde prezentēja ES pilotprojektu par sociālo uzņēmumu identificēšanu un to ekonomiskās ietekmes izvērtēšanu Latvijā un pētījuma rezultātus, kas un kāds ir sociālais uzņēmums Latvijā un ar ko tas atšķiras no tradicionālā uzņēmuma, sociāli atbildīga uzņēmuma un labdarības. Secinājums – nav vienotas definīcijas. Arī Eiropas Savienībā nepastāv vienota pieeja vai universāla definīcija, un ES sociālās uzņēmējdarbības jēdzienu šobrīd izmanto, apzīmējot atšķirīgus uzņēmējdarbības principus un formas, sociālā uzņēmuma jēdziens izriet no katras valsts atšķirīgās situācijas, labklājības modeļa un tradīcijām.
2013. gadā veiktā Latvijas uzņēmumu aptauja liecina, ka mūsu valstī tikai 3% veic sociālo uzņēmējdarbību. Taču sociālā uzņēmējdarbība var būt perspektīvs darbības virziens, ja valstī ir īpaša pieeja un sociālās uzņēmējdarbības regulējums sniedz reālus priekšnosacījumus tās popularizācijai un attīstībai, kā arī liels ir NVO sektora potenciāls, saglabājot savas priekšrocības – sociālo orientāciju, iedzīvotāju vajadzības un aktuālu sociālu problēmu pārzināšanu, pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanā. Sociāla uzņēmējdarbība iespējama gan kooperatīva, gan nevalstiskas organizācijas, gan arī biznesa uzņēmuma formā, un sociālais uzņēmums var darboties gandrīz ikvienā darbības jomā, kur saskatāmas problēmas, piemēram, veselības aprūpē un bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanā, mājokļa nodrošināšanas un mājaprūpes pakalpojumu sniegšanā, kultūrā, mākslā un sportā, vides un ekosistēmas aizsardzībā, izglītībā un pētniecībā, jaunu darba vietu izveidē pašvaldībā.
Diemžēl Latvijas normatīvajos aktos sociālajai uzņēmējdarbībai nav tiesiska regulējuma. Labklājības ministrijas rīcības plāns koncepcijas īstenošanai paredz jaunu normatīvo aktu – Latvijas situācijā sociālais uzņēmums būs Komerclikuma subjekts (komercsabiedrība), kam noteiktā kārtībā tiks piešķirts īpašs sociālā uzņēmuma statuss; 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” izstrāde, kur ietvertas prasības un atlases kritēriji sociālās uzņēmējdarbības veicējiem; LM uzsākt izmēģinājumprojekta īstenošanu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim un līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu.
LPS piedāvājums ir šāds:
apzinoties, ka sociālā uzņēmējdarbība var tikt īstenota vairākās saimnieciskās darbības formās; ar sociālo uzņēmējdarbību ES vecās dalībvalstīs nodarbojas gan publiskas personas, gan privātpersonas; pašvaldībām ir būtiska loma sociālās uzņēmējdarbības vides veidošanā un šādu uzņēmumu attīstībā:
pašvaldībām ir jāparedz tiesības attīstīt sociālo uzņēmējdarbību (publiska persona veic komercdarbību) situācijā, kad privātā sektora aktivitāte – spēja/vēlme iesaistīties kādā no saimnieciskajām aktivitātēm ir ļoti zema un redzama tirgus nepilnība;
atbildīgajai nozares ministrijai pienākums precizēt Valsts pārvaldes iekārtas likuma un citu saistošo normatīvo aktu prasības, paredzot pašvaldībām tiesības attīstīt sociālo uzņēmējdarbību.
Secinājumi un priekšlikumi
Esošajos normatīvajos aktos nav uzņēmējorganizācijas formas, kam mērķis būtu bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu.
Lai pašvaldība varētu ne tikai sekmēt saimniecisko darbību, bet arī aktīvi iesaistīties un veidot uzņēmumus sociālu mērķu sasniegšanai, ir nepieciešama forma, tiesiskais ietvars, kādā šāda darbība organizējama. Priekšlikums – jāizstrādā jauns likums par bezpeļņas uzņēmumu.
Lai pašvaldība varētu iesaistīties tajā nozarē vai sfērā un tādiem mērķiem, kas konkrētā pašvaldībā nepieciešami, ne tikai tajās, kas ir pašvaldības funkcijas, jāveic grozījumi vai papildinājumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sakarā nepieciešams pārskatīt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 4. panta otrās daļas noteikumus, Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, tajā skaitā 7. pantu par atbalsta sniegšanas veidu; politikas veidotājiem jāizlemj, kādā dokumentā un kādā veidā tiks definēta sociālā uzņēmējdarbība Latvijā.
Aivara Okmaņa vadītā darba grupa bija vienisprātis par kooperācijas atbalsta nepieciešamību un attīstīšanu, kā arī to, ka sociālā uzņēmējdarbība var tikt īstenota vairākās saimnieciskās darbības formās, sākot ar sociālo uzņēmumu un beidzot ar kapitālsabiedrību un labdarības pasākumu uzņēmumu, un šeit būtiska loma tieši pašvaldībām.
Deinstitucionalizācijas darba grupā – īsti mēlesmežģi
Žēl, ka, vēl pirms šis termins bija aizgājis tautās, tā radītāji nepakonsultējās ar valodniekiem. Nu pamēģiniet skaļi izrunāt šo vārdu – deinstitucionalizācija! Todien tikai retajam tas izdevās ar pirmo piegājienu, ko gan nevar teikt par darba grupas vadītāju LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju un Talsu novada pašvaldības vadītāju Aivaru Lācaru.
Deinstitucionalizācijas (DI) jeb sociālo jautājumu darba grupā lielākās diskusijas bija par valsts sociālās aprūpes iestādēs esošo klientu iekļaušanos sabiedrībā. Galvenās mērķauditorijas ir bērni ar īpašām vajadzībām, bērni bez vecākiem un personas ar garīgiem traucējumiem. Par pirmajām divām darba grupas dalībnieki lielākoties piekrīt, ka, neraugoties uz dažādām problēmām, kas ar to saistītas, deinstitucionalizācija un iekļaušanās sabiedrībā ārpus aprūpes iestādēm ir veicināma un atbalstāma. Savukārt par personām ar garīga rakstura traucējumiem diskusijas bija smagas. “Kopīgi mums ir jāsakārto plānošanas dokumenti, sociālo pakalpojumu plāns reģionos un pašvaldībās, nepieciešama ciešāka informācijas apmaiņa ar Labklājības ministrijas iestādēm un sociālo darbinieku izglītošana, kā arī atbalsts,” uzsver A. Lācarus. “Šī nav tikai sociāla problēma, te ļoti daudz dažādu aspektu un tie nav tikai institucionāli, ir jāmainās arī sabiedrības attieksmei pret šiem cilvēkiem, lai mēs visi varētu viņus pieņemt.”
Labklājības ministrijas izstrādātajās Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadam ietverti vairāki rīcības virzieni, bet viens no būtiskākajiem – deinstitucionalizācija – nozīmē, ka cilvēkiem, kuri pašlaik mīt valsts sociālās aprūpes institūcijās, bet varētu dzīvot ārpus tām, pakāpeniski tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā. LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktore Danute Jasjko stāstīja, ka mērķa grupas veidotas, balstoties uz Eiropas nostādnēm, kā arī uz konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Viņa gan piebilda, ka viens no faktoriem ir arī nepietiekamais finansējums.
DI aktivitātēm plānots Eiropas Sociālā fonda finansējums 48 709 260 eiro apmērā, tajā skaitā 15% valsts līdzfinansējums; sociālo dienestu darba efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi 44 441 977 eiro apmērā, tajā skaitā valsts un pašvaldību līdzfinansējums (15%); indikatīvi 15 300 000 eiro no tā paredzēti integrētai pilsētvides attīstībai (deviņās republikas pilsētās).
Ja šis deinstitucionalizācijas plāns tiks īstenots, tad 2020. gadā 700 pieaugušo klientu būs atstājuši ilgstošās aprūpes institūcijas; 1400 personām būs sniegti sociālie pakalpojumi, novēršot nonākšanu institūcijās; būs slēgtas vismaz trīs VSAC filiāles; klientu vietu skaits ilgstošās aprūpes institūcijās būs samazinājies par 1000; sabiedrībā balstīto pakalpojumu īpatsvars būs pieaudzis no 20 līdz 45%. Savukārt bērnu skaits, kas ievietoti ilgstošās aprūpes institūcijās ilgāk par trīs līdz sešiem mēnešiem, būs samazinājies par 60%; bērnu skaits institūcijās būs samazinājies līdz 720; 3400 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būs nodrošināti sociālie pakalpojumi.
Prezentējot darba grupas rezultātus, A. Lācarus uzsvēra gan plānošanas un normatīvo dokumentu nozīmi (DI plānu sinhronizācija ar sociālo pakalpojumu plāniem reģionos; normatīvo aktu izstrāde ar apspriešanu un saskaņošanu pirms DI procesa uzsākšanas), gan speciālistu problēmas (sagatavošanas apjoms un lietderība; speciālistu, tajā skaitā mediķu trūkums vai nepieejamība – fiziskā, organizatoriskā, transporta un finansiālā), gan infrastruktūras sadaļu programmas realizācijas gaitā, kas nozīmē pašvaldību objektu sakārtošanu pirms pakalpojumu klāsta paplašināšanas vai funkciju pārņemšanas; ES, valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu privātpersonu vai privāto un publisko kopīpašumu pielāgošanā speciālu prasību nodrošināšanai; valsts objektu nākotni (arī darbaspēka, bezdarba un sociālās problēmas). Nav mazsvarīgs arī pakalpojumu nepārtrauktības nodrošinājums – atbildīga un aprobēta kārtība (administratīvā, komunikatīvā, atgriezeniskā saite, iespēja atgriezties) un sadarbības jautājumi kā jauni pašvaldību izaicinājumi (pašvaldību sadarbība, savstarpējie norēķini, kopuzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības problēmas u.c.).
* * *
Noskatoties pašvaldības sagatavoto prezentāciju, šķirstot laikraksta “Iecavas Ziņas” jaunākos numurus un braucot īsās ekskursijās, viesi tuvāk iepazina novadu un tā aktualitātes. Novadu dienas dalībnieki pēc izvēles varēja pievienoties atšķirīgām ekskursiju grupām – Agras Zaķes un Jāņa Pelša vadībā interesenti devās apskatīt moduļu piebūvi pirmsskolas izglītības iestādē “Cālītis” un jauno stadionu pie vidusskolas, bet divas citas grupas, kur gidu lomā iejutās projektu vadītāja Ineta Bramane un Sociālās palīdzības dienesta vadītāja Sigma Strautmale, apmeklēja pašvaldības aģentūru “Iecavas veselības centrs” un Zorģu bibliotēku. Diena noslēdzās Iecavas parkā, kur pie estrādes viesi noskatījās Iecavas kultūras nama sagādāto pārsteigumu – Fire Spirit uguns žonglēšanas priekšnesumus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017