Rīga -1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 12. decembris 23:24
Vārda dienas: Iveta, Otīlija
Lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu un detalizēti plānotu 28 Moldovas pašvaldību vadītāju mācību vizīti Latvijā, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa 4. jūlijā Kišiņevā tikās ar Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa vadību. Septembra beigās projekta vadītāja Elita Kresse Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Moldovas Ziemeļu reģiona attīstības dienās, kuru laikā tikās arī ar CALM vadību un pārrunāja mācību vizītes programmu Latvijā. Uz Moldovu devās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece Jevgēnija Butņicka un daudzi pašvaldību pārstāvji – Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne, Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks vispārīgos jautājumos Māris Možvillo, Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš, Gulbenes novada domes Finanšu nodaļas vadītāja Anna Pružinska un Jelgavas novada domes Attīstības daļas vadītāja Līga Lonerte. Attīstības dienu laikā tika parakstīti savstarpējās sadarbības līgumi starp Moldovas un Latvijas pašvaldībām: Rēzeknes pilsētas dome – ar Sorokas pilsētu, Rēzeknes novada dome – ar Jedinecas pašvaldību. Jāatzīmē, ka pirms gada Attīstības dienās Alojas novada pašvaldības pārstāvji noslēdza sadarbības līgumu ar Koržeucas pašvaldību. Pasākumā izdevās nostiprināt saites ar Moldovas partneriem un vienoties par turpmākās sadarbības plāniem.
Nedēļu ilgā Moldovas pašvaldību vadītāju mācību vizīte sākās Rīgā 20. oktobrī. Apmācību pirmā diena tika pavadīta LPS mītnē, kur viesi tikās ar priekšsēdi Andri Jaunsleini un finanšu padomniecēm Sanitu Šķilteri un Lāsmu Ūbeli.
Katra prezentācija izvērtās diskusijā, kurā Moldovas pārstāvji vēlējās iegūt informāciju gan par Latvijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā, gan pašvaldību attīstības jautājumiem Latvijā. Moldovā pēc neatkarības iegūšanas no Padomju Savienības pārmantotā fiskālā sistēma nav veicinājusi pašvaldību attīstību, reāli pašvaldību patstāvība ir visai ierobežota, un tām nav stabilas finansējuma bāzes. Problēmas rada neskaidrs funkciju sadalījums starp dažādiem varas līmeņiem. Savukārt Latvijā pēc neatkarības atgūšanas ir izveidojusies stabila pašvaldību finansējuma bāze, ir izveidota sarunu sistēma ar valdību, kas ļauj pašvaldībām netieši piedalīties valsts budžeta izstrādes norisē. Eiropas Savienības eksperti Latvijas pašvaldību sarunu sistēmu ar valdību novērtējuši kā vienu no efektīvākajām Eiropas Savienībā. Moldovas pašvaldības ļoti vēlas apgūt Latvijas pašvaldību pieredzi stabilas pašvaldību finansējuma bāzes veidošanā, un tas lielā mērā noteica projekta “Fiskālā decentralizācija – pārvaldes reformas pamats” īstenošanas nepieciešamību.
Labas pārvaldības un fiskālās decentralizācijas jomas izvirzītas kā vienas no svarīgākajām arī Latvijas prezidentūras laikā. Moldova, viena no Austrumu partnerības valstīm, vēlas gūt labās prakses pieredzi no Eiropas Savienības valstīm, jo tas ir pamats pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai vismaz minimālā apmērā. Bijušās Padomju Savienības valstīs joprojām ir centralizēta finanšu sistēma, un pašvaldību finanšu neatkarība ir iluzora. Tā kā pašvaldībām nav tiešas pieejas finanšu tirgiem, lai iegūtu aizņēmumus un kredītus, tās ir ļoti atkarīgas no centra subsīdijām, kas kavē stabilas finanšu decentralizācijas sistēmas izveidi.
Moldovas kolēģi vairākkārt uzsvēra nepieciešamību valstī veikt patiesu administratīvo un fiskālo decentralizāciju, uzlabot finanšu līdzsvaru un resursu piešķiršanu vietējā un reģionālajā līmenī, paplašināt vietējo pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzi, veicināt tādu publisko un privāto partnerību izveidi, kas attīstītu publiskos pakalpojumus, un nostiprināt vietējā un reģionālā līmeņa valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju.
Moldovas pašvaldību vadītāji interesējās, kā darbojas LPS pastāvīgās komitejas, it īpaši – Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja, kas uztur dialogu ar ministrijām visa gada garumā un kopīgi diskutē par finanšu jautājumiem. Noderīga Moldovai ir arī LPS pieredze, kā saskaņot dažādu pašvaldību viedokļus un kā pārstāvēt pašvaldību intereses.
Mācību programmas turpinājumā Moldovas kolēģi tikās ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru. Komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja delegāciju ar komisijas pārziņā esošajiem jautājumiem, kā arī atbildēja uz neskaitāmiem Moldovas pašvaldību vadītājus interesējošiem jautājumiem. Viesus īpaši interesēja Eiropas Savienības fondu apgūšana un iespējas, jo Moldovai ir parakstīts asociācijas līgums ar Eiropas Savienību. Tāpat Moldovas kolēģus interesēja Latvijas pieredze eiro ieviešanā un vispār darbībā ES līmenī – jo īpaši tādēļ, ka Latvijai nākamgad ir gaidāma ES prezidentūra.
Vietējo un reģionālo pašvaldību sistemātiskas un stabilas prakses trūkums attiecībā uz savu finanšu autonomu pārvaldīšanu mazina to spēju pilnībā uzņemties ar Eiropas Savienības fondu pārvaldību saistītos pienākumus, kas prasa atbilstīgas administratīvās un stratēģiskās plānošanas spējas un pienācīgus līdzekļus, lai segtu vietējā finansiālā ieguldījuma summu. Tā kā arvien pieaug Eiropas Savienības kaimiņvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzēto programmu nozīme, vietējo pašvaldību finansiālās autonomijas stiprināšana ir būtisks elements, lai varētu izvērst sadarbību starp Eiropas Savienības un Moldovas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un noteikt iespējamos risinājumus kopējām problēmām.
Vietējās demokrātijas principi ir vispārēja Eiropas vērtība, kas nostiprināta Eiropas Vietējo pašvaldību hartā. Vietējās pašvaldības ir svarīgas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējas. Lai arī Moldova ir pievienojusies Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un Moldovas Republikas likumos formāli ir atzītas pašvaldību pamattiesības, reāli pašvaldību patstāvība ir neliela, un to darbība ir stipri ierobežota ar finansiālajiem un administratīvajiem resursiem. Lai iepazītos ar Latvijas valsts un pašvaldību budžetu veidošanas principiem, mācību vizītes programmā bija iekļauta vizīte Finanšu ministrijā, kur viesi tikās ar Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktori Intu Komisāri. Viņa atzīmēja, ka Latvijā pēc neatkarības atgūšanas izveidotā sarunu sistēma ar valdību ļauj pašvaldībām netieši piedalīties valsts budžeta izstrādes procesos un ka ir izveidojusies stabila pašvaldību finansējuma bāze.
Moldovas kolēģi pastāstīja, ka viņu valstī ir izveidota trīspakāpju finansēšanas sistēma un Finanšu ministrija pakļauj izlīdzināšanai visus pašvaldību ienākumus. Lai īstenotu valdības deklarētās normas par politisko un administratīvo decentralizāciju, jāīsteno arī finanšu decentralizācija. Reformas būtība ir šāda: daļu nodokļu ieņēmumu sadalīt pēc formulas, papildinot to ar valsts dotāciju, bet pārējos ieņēmumus, proti, nodevas un nekustamā īpašuma nodokli, kā arī daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, atstāt kā pašvaldību pašu ieņēmumus, ar kuriem pašvaldība var brīvi rīkoties. Jaunajā sistēmā samazināsies valsts noteikto normatīvu nozīme, tai pašā laikā dodot valstij atklātu un pārredzamu informāciju par notiekošo.
Nākamā iestāde, ko apmeklējām, bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Moldāviem bija ļoti daudz jautājumu par administratīvi teritoriālās reformas norisi Latvijā, uz ko atbildes sniedza Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Pašvaldību sistēmas attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults. Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbības jomām. Viesi interesējās par pašvaldību attīstību un uzraudzību, reģionālās attīstības plānošanu, kā arī vides aizsardzības jautājumiem.
Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece Jevgēnija Butņicka prezentēja līdzšinējo Latvijas un Moldovas pašvaldību sadarbību, kā arī turpmākās sadarbības iespējas. VARAM sniedz metodisku atbalstu Moldovas Ziemeļu reģiona attīstības stratēģijas izstrādei un īstenošanai, sagatavojot metodiskus ieteikumus un organizējot pieredzes apmaiņas vizītes. Par aktuālajiem jautājumiem pašvaldību uzraudzības jomā informēja Pašvaldību departamenta juriste Ludmila Ivanova.
Mācību programmas turpinājumā Moldovas kolēģiem bija iespēja apskatīt konkrētu projektu īstenošanu vairākās Vidzemes pašvaldībās. Pirmā no tām bija Cēsu novada pašvaldība, kuras prezentācijas laikā viesus sajūsmināja sauklis “KEEP CALM AND LOVE CĒSIS”, jo CALM ir Moldovas Pašvaldību asociācijas abreviatūra. Īpašu paldies teicām Cēsu novada domes Komunikācijas nodaļas vadītājam Kārlim Potam un komunikācijas speciālistam Aleksandram Abramovam par lielisko novada prezentāciju, kā arī izsmeļošajām atbildēm uz delegāciju interesējošajiem jautājumiem. Cēsīs Moldovas kolēģi apskatīja Cēsu pili un muzeju, jauno Vidzemes koncertzāli un mūzikas skolu, kā arī veiksmīgo uzņēmumu “Staļi”. Tas ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Baltijā, kas ražo koka logus un durvis izcilā kvalitātē.
Pēc Cēsīm mūsu ceļš veda uz Amatas novadu, kur tikāmies ar Amatas novada domes priekšsēdētāju Elitu Eglīti un Amatas novada pašvaldības Teritorijas attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju Arvīdu Lukjanovu. Viesus sajūsmināja Amatas novadā redzētais – “Dores fabrika”, “EKJU”, Amatciems, kā arī tur satiktie sirsnīgie un atsaucīgie novada ļaudis.
Pirms atgriešanās Rīgā Moldovas pašvaldību vadītāju delegācija apmeklēja Priekuļu novadu, kur tikās ar pašvaldības vadītāju Māru Juzupu, izpilddirektoru Fjodoru Puņeiko un pārējo komandu. Viesi novērtēja novada enerģiskos cilvēkus un pašvaldības darbiniekus par pozitīvo attieksmi, dzīvesprieku un saliedēto komandas darbu, lai Priekuļu novads būtu pievilcīga dzīves un darba vieta. Priekuļu apciemojuma laikā viesiem bija iespēja apskatīt daudzus projektus, kas īstenoti, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Priekuļu apmeklējuma noslēgumā viesi varēja ieskatīties Saules pulkstenī, kas lepni izslējies Priekuļu centrā, Saules parkā.
Iespaidu bagāti, Moldovas kolēģi izteica cerību, ka, sekmīgi pielietojot Latvijā iegūtās zināšanas un pieredzi, būs iespējams pozitīvi ietekmēt fiskālās decentralizācijas procesus Moldovā, veidojot konstruktīvu dialogu ar likumdošanas institūcijām, kā arī sekmēt pārvaldes reformu īstenošanu valstī.
“Latvijā redzētais mūs iedvesmo veikt pārmaiņas savās pašvaldībās,” atvadoties teica CALM izpilddirektors Vjorels Furdui.
Raksts sagatavots ar Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu. Par raksta saturu pilnībā atbild tā autore.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
