Nedeklarētais darbs: ēnu spēles likmes

Dzīves līkloči ir neparedzami, un nav noslēpums, ka kādā dzīves brīdī daudziem cilvēkiem nedeklarētais darbs šķiet vispareizākais īstermiņa risinājums savas ekonomiskās situācijas uzlabošanai vai pat izdzīvošanai. Taču satraucošas ir Eiropas ekonomistu aplēses, ka aptuveni 20% Eiropas ekonomikas veido ēnu ekonomika. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā nedeklarētais darbs rada ievērojamu neiegūto līdzekļu apmēru pašvaldību budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kurus pašvaldība būtu varējusi efektīvi ieguldīt gan pašvaldības pakalpojumu sniegšanā, gan iedzīvotāju sociālā atbalsta nodrošināšanai. Ēnu spēles lielākie ieguvēji ir negodīgie darba devēji, kuriem ir iespēja palielināt peļņu, samazinot preces vai pakalpojuma izmaksas pat līdz 50%. Taču spēlē iesaistītie nedeklarētā darba veicēji pakļauj sevi riskam, jo likmes, iesaistoties ēnu spēlēs, ir lielas: nekādu sociālo garantiju, bezpalīdzība negadījumā darba vietā un maza pensija.

“Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikums nedeklarētā darba novēršanai aktualizējis ļoti nozīmīgas problēmas Eiropas Savienības prestiža, migrācijas, brīvā darba tirgus, nodokļu politikas un sociālās aizsardzības jomās. Daudzos gadījumos nelegāli nodarbinātie ir arī cilvēku tirdzniecības upuri, kas paplašina nedeklarētā darba problemātiku līdz organizētās noziedzības apkarošanas līmenim,” tā savā uzrunā Reģionu komitejas (RK) 7. oktobra plenārsēdē nedeklarētā darba problēmas nozīmīgumu raksturoja Reģionu komitejas atzinuma autors, Latvijas delegācijas RK pārstāvis un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais. Viņam bija gods būt pirmajam Latvijas delegācijas pārstāvim RK, kurš ieguvis iespēju sagatavot atzinumu par kādu no aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Atzinums “Eiropas platforma cīņai pret nedeklarētu darbu” tapa vairākus mēnešus, kuru laikā Turlā kungs un viņa eksperte, tagadējā Saeimas deputāte Silvija Šimfa, tikās ar nodarbinātības jomas ekspertiem gan Rīgā, gan Briselē un meklēja kompromisus priekšlikumiem ar dažāda spektra RK politisko grupu pārstāvjiem. Taču patīkamu gandarījumu par kvalitatīvi sagatavoto atzinumu sniedza gan vienbalsīgais balsojums par atzinumu RK plenārsēdē, gan arī atzinīgie vārdi ne tikai no kolēģiem Reģionu komitejā, bet arī no ziņotāja Eiropas Parlamentā Georgija Pirinska.

Nedeklarētā darba problēma visā Eiropā

Eiropas Komisija šāgada aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā. Priekšlikuma pamatā ir problemātika, ka, no vienas puses, nedeklarētajam darbam ir ļoti negatīvas sekas: tas samazina nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumus, ietekmē nodarbinātību, darba apstākļus un rada negodīgu konkurenci darba tirgū. No otras puses, nedeklarēto darbu nenovēro un nereģistrē, turklāt tas ir atšķirīgi definēts valstu tiesību aktos, tā apgrūtinot ticamu aplēšu iegūšanu par tā izplatību dalībvalstīs. Tas savukārt apgrūtina mērķtiecīgas politikas izstrādi un inspekciju prakses uzlabošanu, lai novērstu, mazinātu vai vismaz uzraudzītu tā izplatību.

Lai veicinātu nedeklarētā darba novēršanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Komisija piedāvā izveidot Eiropas platformu cīņai pret nedeklarētu darbu, kas apvienotu šajā jomā strādājošās institūcijas, piemēram, darba un sociālās drošības inspekcijas, nodokļu un migrācijas iestādes, darba devēju un darba ņēmēju Eiropas Savienības līmeņa pārstāvjus. Jāatzīst, ka Komisijas priekšlikumā aizmirsta vietējo un reģionālo pašvaldību loma, ko savā uzrunā RK plenārsēdē klātesošajiem uzsvēra Dainis Turlais: “Princips “domāt globāli – rīkoties lokāli” būtu īsti vietā, realizējot Platformas mērķus, jo tieši pašvaldības visvairāk cieš no nedeklarētā darba sekām, tātad tās ir visvairāk ieinteresētas tā mazināšanā.” Tāpēc viņš aicināja Platformas mērķu efektīvai sasniegšanai izmantot arī vietējo un reģionālo pašvaldību zināšanas un pieredzi, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nepastarpināto saikni ar iedzīvotājiem un to sadarbību ar darba devējiem to teritorijās.

Tāpat Turlais mudināja Eiropas Komisiju vairāk analizēt nedeklarētā darba cēloņus, kas nav tikai vāja kontrole un administrēšana. Latvijas delegācijas pārstāvis pauda viedokli, ka galvenie cēloņi slēpjas ļoti būtiskās iedzīvotāju darba samaksas atšķirībās Eiropas Savienības dalībvalstīs to dažādo ekonomiskās attīstības līmeņu dēļ. “Ja Latvijā viena darba stunda izmaksā 6,58 eiro, bet pavisam netālu, vienas līdz pāris stundu lidojuma attālumā, piecas līdz desmit reizes vairāk, tad viens var izvēlēties doties peļņā uz citu valsti, bet otrs var maksāt nedeklarēti nodarbinātam ieceļotājam pusi no tā, kas pienākas savam pilsonim, un abi ir apmierināti. Taupības politika, pelnot 6 eiro un 60 eiro, ir ļoti dažādi lielumi,” problēmu raksturoja Dainis Turlais.

Atbalsts Daiņa Turlā priekšlikumiem Eiropas Parlamentā

Turlā secinājumam par abpusējo izdevīgumu, kas veicina nedeklarēto darbu, pilnībā piekrīt arī ziņojuma autors Eiropas Parlamentā Georgijs Pirinski: “Visās dalībvalstīs neatslābstoši pastāvošā nedeklarētā darba prakse apliecina to, ka attiecībā uz konkrētajām darbvietām ir gan pieprasījums, gan piedāvājums — no šejienes arī vajadzība nevis apspiest, bet gan piemērot tām sociālās tirgus ekonomikas oficiālo noteikumu un regulējumu klāstu.” Viņš arī vērš uzmanību uz Eiropas Savienības iestādes “Eurofund” veiktā pētījuma secinājumiem, ka valsts izdevumu veicināšana attiecībā uz darba tirgu un labklājības nodrošināšanu ir cieši saistīta ar ievērojami mazāku nedeklarētās ekonomikas daļu.

Dainim Turlajam uzreiz pēc atzinuma apstiprināšanas plenārsēdē bija iespēja tikties ar Eiropas Parlamenta ziņotāju Georgiju Pirinski, lai mudinātu viņu iekļaut Eiropas Parlamenta ierosinātajos grozījumos lēmuma priekšlikumā atsauci uz lielāku vietējo un reģionālo pašvaldību un Reģionu komitejas lomu. Pozitīvi vērtējams, ka ziņojuma priekšlikumā izvērtējumam Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas sanāksmē 1. decembrī Pirinski piedāvājis papildināt tiesību akta priekšlikumu, paredzot iespēju Platformas sanāksmēs piedalīties arī Reģionu komitejas kā vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvim.

Tāpat, ņemot vērā Daiņa Turlā akcentēto nepieciešamību iegūt kvalitatīvus statistikas datus nedeklarētā darba apjomu mērīšanai un mudinājumam nopietni strādāt arī ar nedeklarētā darba cēloņiem, Pirinski savā ziņojuma projektā Platformas ietvaros aicina uzlabot zināšanas un sapratni par nedeklarētā darba apkarošanas un darbavietu legalizēšanas metodēm, kā arī atsevišķu nozaru izpratni par nevienlīdzīgiem atalgojuma un aizsardzības nosacījumiem.

Darbs pie lēmuma projekta par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Padomē turpināsies vēl 2015. gadā, kad Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes darba norisi.

Bartkevičs aicina apdomīgi izvērtēt dalībvalstu sasniedzamos mērķus politikas pasākumu kopumā gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā

Latvijas delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā pārstāvis Edvīns Bartkevičs 17. oktobrī Boloņā (Itālijā) Reģionu komitejas organizētā konferencē “Vietējās un reģionālās stratēģijas klimata pārmaiņu jomā un to ieguldījums gaisa kvalitātes uzlabošanā” iepazīstināja Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību pārstāvjus ar Latvijas pašvaldību pieredzi gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Bartkevičs atklāja, ka pēdējo 20 gadu laikā visās Latvijas pašvaldībās daudz paveikts, lai uzlabotu gaisa kvalitāti – sekmīgi risināta problēma par sēra dioksīda, oglekļa dioksīda un slāpekļa dioksīda emisiju samazināšanu gaisā. Tāpēc pašlaik vides un gaisa kvalitāte Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir augsta.

Viens no nozīmīgākajiem soļiem sēra dioksīda izmešu samazināšanā bija padomju laika ogļu katlumāju nomaiņa 90. gadu beigās, pārorientējoties uz sēru maz saturošiem vai praktiski nesaturošiem kurināmā veidiem – dabasgāzi un atjaunojamiem energoresursiem.

Tāpat Latvijas pašvaldības aktīvi darbojas, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā, apzinoties siltumnīcas efektu izraisošo gāzu problēmu un it īpaši oglekļa dioksīda postošo iedarbību, kas kopā ar saules enerģiju atmosfērā pastiprina zemeslodes uzkaršanu. Bartkevičs arī pastāstīja, ka 2009. gadā tika uzsākta un arī šajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā turpināsies atjaunojamo energoresursu izmantošana publiskajās un dzīvojamās ēkās – bērnudārzos, skolās un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. “Mūsu pašvaldībās notiek ēku siltināšana, modernizētu apkures sistēmu – koka granulu katlu un siltuma sūkņu – izmantošana, kā arī inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešana enerģētikā un transportā,” atklāja Latvijas delegācijas pārstāvis.

Vienlaikus Bartkevičs vērsa uzmanību uz patlaban notiekošajām politiskajām diskusijām par politikas pasākumu kopumu gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā: “Vēlētos aicināt koncentrēties uz tiesību aktu kvalitāti, nevis lēmumu pieņemšanas tempu, jo īpaši runājot par mērķu noteikšanu 2030. gadam Nacionālo emisijas griestu direktīvas ietvaros. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis izanalizētu situāciju un pārliecinātos, ka būs spējīgas praksē īstenot noteikto ambīciju līmeni!”

Eiropas Komisija 2013. gada nogalē nāca klajā ar jaunu politikas pasākumu kopumu gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā “Tīru gaisu Eiropā”. Tas noteiks gaisa kvalitātes mērķus un emisiju ierobežojumus nākamajiem 15 gadiem ar mērķi turpināt stingrāku virzību uz gaisa kvalitātes uzlabošanu ilgtermiņā. Priekšlikums paredz jaunus gaisa kvalitātes mērķus laikposmam līdz 2030. gadam, noteikt stingrākas emisiju robežvērtības sešām galvenajām piesārņojošajām vielām (tostarp sēra dioksīdam un slāpekļa dioksīdam), kā arī samazināt piesārņojumu, ko rada vidējas jaudas (150 MW) sadedzināšanas iekārtas, piemēram, spēkstacijas ēku blokiem vai lielām ēkām.

Krievijai gāzes pircēji Eiropā tikpat svarīgi kā pircējiem gāze

“Putins ir autoritārs valdnieks, kurš turas pie varas ar brutālām metodēm, taču ir arī labas lietas, kuras notikušas, pateicoties viņam – Putins atdzīvinājis NATO, kas iepriekš bija jau tādā kā tukšgaitā, un arī Eiropas Savienības Enerģētikas savienības izveide tiek paātrināta, pateicoties Krievijas rīcībai,” tā 5. novembrī Briselē (Beļģijā) tikšanās laikā ar reģionālajiem žurnālistiem un pašvaldību sabiedrisko attiecību pārstāvjiem atzina Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas (EPP/“Vienotība”).

Kariņš uzsvēra, ka pēc Krievijas aktivitātēm Ukrainā Eiropas kolēģi mainījuši uzskatus par šo valsti kā labu sadarbības partneri, tagad to uztverot kā spēku, ar kuru jāsadzīvo, jo Eiropa joprojām ir atkarīga no Krievijas kā lielākā naftas un gāzes piegādātāja. Viena trešdaļa Eiropas Savienības importētās gāzes ir no Krievijas, savukārt caur Ukrainu tiek importēta viena puse no piegādātā dabas resursa, tāpēc Krievijas aktivitātes Ukrainas teritorijā satrauc ne tikai Baltijas valstis, bet visu Eiropu.

Tāpēc, lai palielinātu Eiropas drošību, tiek pastiprināti centieni samazināt atkarību no energoresursu importa. Jaunajā Eiropas Komisijā jaunizveidots enerģētikas savienības komisāra portfelis. “Doma ir savilkt spēkus kopā un strādāt kopīgi, nevis katrs par sevi. Tas nozīmē infrastruktūras izveidošanu tur, kur tās nav; runāt ar Krieviju kopā, iepērkot gāzi, jo tā ir liela starpība cenā un noteikumos, vai gāzi iepērk katra valsts atsevišķi vai visa Eiropas Savienība kopā,” norādīja Kariņš. Viņš tāpat atklāja, ka Krievijai Eiropa kā gāzes pircējs ir vismaz tikpat svarīga kā Eiropai no Krievijas importētā gāze, jo Krievijas budžets balstās uz eksportēto dabas resursu – gāzes un naftas – ienākumiem. Tā, piemēram, divas nedēļas pirms Lietuvas kuģa “Neatkarība”, kurā atradīsies Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis, pietauvošanās Klaipēdas ostā “Gazprom” samazināja gāzes cenu par 20%, baidoties zaudēt tirgu. Eiropas Parlamenta deputāts tāpat uzsvēra, ka, viņaprāt, nepastāv bīstamība, ka Krievija varētu Latvijai atslēgt gāzes piegādi, bet gan drīzāk jābaidās par pēkšņu un strauju cenas paaugstināšanu. Latvijas pozīcijas spēcīgākas padara Inčukalna gāzes krātuve, no kuras ziemā ar gāzi tiek apgādāta Latvija, Lietuva un Rietumkrievija. Tāpat arī Latvijas pašvaldībās arvien vairāk samazinās gāzes patēriņš, jo ar katru gadu arvien vairāk katlumājās tiek izmantota šķelda. Taču sarunas noslēgumā Kariņš atzina, ka Eiropa netiks galā ar enerģētikas atkarību no Krievijas ne šogad, ne nākamgad, tāpēc Eiropas šābrīža galvenais izaicinājums ir drošība.

Drošības jautājuma nozīmīgumu sarunā ar Latvijas pašvaldību mediju pārstāvjiem uzsvēra arī Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (EPP/“Vienotība”). Viņa atklāja, ka kopš Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina nākšanas pie varas Baltijas un Austrumeiropas valstis kopumā mēģināja brīdināt Rietumeiropu, ka nevar atteikties no aizsardzības budžeta un balstīt ekonomisko attīstību uz Krievijas tirgu, taču šie ieteikumi tika uzskatīti par vēstures pāridarījumu iekrāsotiem. “Rietumu ekonomiskā filozofija balstās uz pragmatismu un abpusēju sadarbības izdevīgumu, taču pēdējā laika notikumi pierādījuši, ka Krievija var darīt arī sev neizdevīgas lietas, kas dziļākajā mērā skar ekonomiku,” savos secinājumos dalījās Kalniete. Viņa tāpat atklāja, ka Latvija par sankciju ieviešanu pret Krieviju maksā visdārgāk, jo tas ietekmē gan mūsu valsts lauksaimniecības nozari, gan budžetu.

Līdzīgu viedokli par sankciju ietekmi pauda arī Andrejs Mamikins, jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas (S&D/“Saskaņa”). Viņš norādīja, ka, viņaprāt, sankcijas līdz šim Krievijas Federāciju nav ietekmējušas, izņemot aizliegumu Krievijas bankām refinansēties starptautiskos tirgos: “Eiropas Savienība nevar ieviest sankcijas pret privātām kompānijām, tikai pret valsts uzņēmumiem. Taču Putins var sodīt privātos uzņēmumus, un viņš sodīja visus lauksaimniekus Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tāpēc uzskatu, ka šajā sankciju karā Krievija ir lielāka vinnētāja.” Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka vairākums Latvijas teritorijā dzīvojošo krieviski runājošo iedzīvotāju, lai arī dažkārt kritiski pret Latvijas valdības lēmumiem, tomēr atbalsta Latviju, turpinās dzīvot un maksāt nodokļus Latvijā. Uz žurnālistu jautājumiem, ko Mamikins domā par Krievijas iespējamo iebrukumu Latvijas teritorijā, viņš atbildēja, ka nespējot vizualizēt šādu situāciju un neticot, ka lielākā daļa Latgales iedzīvotāju nobalsotu par atdalīšanos no Latvijas.

14 Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti piedalījās Eiropas Komisijas un Eiropas Komisijas Pārstāvniecības Latvijā organizētā Latvijas žurnālistu un pašvaldību pārstāvju vizītē Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, kas norisinājās Briselē no 3. līdz 6. novembrim.