RĪGA – KULTŪRAS GALVASPILSĒTA

Uz žurnāla “Logs” jautājumiem atbild “Nodibinājuma Rīga 2014” vadītāja DIĀNA ČIVLE

– Rīga šogad bija un vēl ir Eiropas kultūras galvaspilsēta – vai, vērtējot visa gada garumā, jūsuprāt, Rīga atbilda un atbilst šim titulam un vai viss izdevies, kā bija iecerēts?

– Noslēdzoties 2014. gadam, droši varam teikt, ka šogad Rīga pārliecinoši parādījusi Eiropai un pasaulei, sev pašiem un daudzu valstu sadarbības partneriem, ar ko kopā veidoti pasākumi, ka esam un vienmēr būsim Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gads vairojis un stiprinājis pārliecību par Rīgu, kas visos laikos ir bijusi un būs kultūras pilsēta. Mēs esam bagātāki, nekā mums dažkārt šķiet, un pašapziņai par to ir jāturpina augt.

Šķiet, ka Rīgai patīk tituli – var jau būt, ka nākamais izaicinājums varētu būt Pasaules grāmatu galvaspilsētas tituls Latvijas simtgades gadā?

– Kā varētu raksturot šā gada pieredzi, veiksmes, atklājumus, ieguvumus, secinājumus un kļūdas (ja tādas bija) un vai gada sākumā izteiktais apgalvojums, ka šī būs vērienīgākā kultūras programma Latvijas kultūras vēsturē, īstenojies pilnā apjomā?

– Mēs pie šīs pozīcijas pieturamies, jo tik tiešām Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas sagatavošanā un īstenošanā visa 2014. gada garumā bija iesaistīti vairāk nekā 12 tūkstoši dalībnieku no teju simts dažādām kultūras institūcijām, valsts un pilsētas kultūras iestādēm un nevalstiskajām kultūras organizācijām. Ar kultūras galvaspilsētas palīdzību visplašākajā mērā tika iekustināts nevalstiskais sektors – ne tikai tās organizācijas, ko saprotam kā kultūras pasākumu organizatorus, bet arī apkaimju biedrības, jauniešu organizācijas un citus.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas mākslinieciskajā īstenošanā piedalījās vairāk nekā 1900 radošo mākslinieku. Tie bija režisori, producenti, mūziķi, dejotāji, aktieri, mākslinieki un vēl ļoti daudzas jo daudzas radošas personības no Latvijas, kā arī no ārvalstīm.

Arī šogad jūlijā Pasaules koru olimpiādes laikā, kas norisinājās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros un ir lielākais pasaules koru mūzikas festivāls, Rīga pulcēja piecu kontinentu 73 valstu 460 koru 27 tūkstošus dalībnieku. Tā organizēšanā iesaistījās 1600 cilvēku no 15 valstīm.

Turklāt Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumos piedalījās un aktīvi līdzdarbojās simtiem tūkstošu Rīgas un Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ droši var apgalvot, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts ir līdz šim vērienīgākais notikums Latvijas kultūras vēsturē. Manuprāt, šā gada lielākais ieguvums ir apziņa, ka kultūra un kultūras notikumi nav kas tāds, kas nāk pēc tam, kad esam apdarījuši ikdienas darbus, bet gan daļa no mūsu ikdienas svarīgajām vajadzībām. Tā ir kā jauna un īpaša šodienas un nākotnes rīdzinieka rakstura īpašība – rīdzinieki ieplāno kultūras pasākumu apmeklējumus kā neatņemamu savas ikdienas dzīves daļu – tas ir stilīgi, gudri un tālredzīgi.

– Gada atklāšanā jūs sacījāt, ka “šobrīd sākas ražas laiks no lauka, ko gandrīz piecu gadu garumā esam aruši un kopuši. Rīga 2014 notikumi veidoti, uzdrīkstoties darīt vairāk un citādāk, lai pārsteigtu un raisītu prieku”. Ko darījāt vairāk, ko – citādāk, kā pārsteidzāt un kā raisījāt prieku?

– Mani personīgi visdziļāk aizkustināja brīži, kad cilvēki nāca klāt pēc pasākumiem vai vienkārši tāpat uz ielas un teica paldies par to, ko mēs šogad darām – tagad jūtoties lepni par to, ka ir rīdzinieki un ka mums ir tik labi pasākumi. Tas ir tas prieks un pašapziņa, ko gribējām dāvināt ikvienam Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā.

Pasākumu lielais apmeklētāju skaits – daudz lielāks nekā iepriekš līdzīga veida pasākumos, daudz aktīvāka līdzdarbošanās pasākumu veidošanā – tie ir skaitliski apliecinājumi kvalitatīvo un mākslinieciski augstvērtīgo programmas pasākumu rezultātiem. Tas man apliecināja to, ka mēs esam atraduši pareizo veidu, kā uzrunāt tādu auditoriju, kas līdz šim bijusi pasīvāka kultūras cienītāja. Citādāks bija veids, kā mēs cilvēkus uzrunājām un aicinājām piedalīties, daudz vairāk rēķinājāmies ar publikas viedokli, jo pats programmas veidošanas paņēmiens jau bija citāds – mēs to veidojām visi kopā.

– Lūdzu, raksturojiet savu komandu, kas šo vērienīgo pasākumu īstenoja; kāda ir katra visoriģinālākā, visinovatīvākā, visradošākā ideja vai arī visas komandas kopīgais lielais “vis...”?

– Nodibinājuma komandu, manuprāt, raksturo tas, ka visi mēs kopā darbojāmies ar apziņu, ka šī ir unikāla iespēja katra mūsu dzīvē – veidot šo lielo kopprojektu. Mūs šis gads cieši apvienoja ar tādu kā misijas apziņu, ka visam ir jānotiek vislabākajā iespējamajā veidā, ar visaugstāko kvalitātes mēru. Pat ja dažkārt nācās pacīnīties par to, lai savstarpējās saspēles būtu gludas un nevainojamas, mēs pārliecinājāmies, ka esam guvuši veiksmīgu pieredzi.

Gada otrajā pusē paši sevi dažkārt pieķērām, ka pat tajos gadījumos, kad notikuši lieliski pasākumi, turpinām radoši strīdēties, kā to varējām izdarīt vēl labāk. Un kas gan var būt vēl labāks, ja kolēģi, kas pavada kopā garas darba stundas, kopā grib arī atpūsties, paballēties vai doties sēņot. Man ļoti patika mūsu kopīgā dzimšanas dienas dāvana kolēģei Anetei – 2014. numurs nākamā gada Lattelecom maratonā.

– Kādi notikumi Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā Latvijā norisinājās pirmo reizi?

– Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ieviesis jaunus pasākumus Rīgas kultūras kalendārā, sevi ir pieteikuši jauni festivāli, kas bagātina Rīgas kultūras telpu: ielu mākslas festivāls “Blank Canvas: art–ground, play–ground, crime–ground” un starptautiskais ielu mākslas un pasaules mūzikas festivāls “RE RE Rīga!”. Latvijas galvaspilsētā notikusī Pasaules koru olimpiāde un koru vēlme atgriezties Rīgā uzrāda pamatotu vajadzību pēc starptautiskā koru konkursa. Par Rīgas starptautisko muzikālo vizītkarti kļuvušais koncerts “Born in Riga”, kas jau translēts deviņās pasaules valstīs, mudina turpināt veidot īpašus lielformāta Rīgas mūzikas notikumus, kas rādītu mūsu pilsētu pasaulei kā izcilu mūziķu un augstas mākslinieciskās raudzes mūzikas notikumu dzimteni.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā ir dzimuši vairāki starptautiski pasākumi, kas paši likuši starptautiskus un tālejošu mērķus, piemēram, Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija 13. decembrī rosinās Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē, tādējādi liekot pamatus Rīgas Starptautiskajam kino festivālam, lai Latvijas kino industrija veidotu starptautisku sadarbību.

Rīga 2014 pirmo reizi visiem interesentiem atvēra durvis bijušajai Valsts drošības komitejas ēkai jeb Stūra mājai (Brīvības ielā 61). Ņemot vērā lielo apmeklētāju interesi par Rīga 2014 ekspozīciju “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014”, ko dažos mēnešos apmeklēja vairāk nekā 45 tūkstoši interesentu, plānots, ka no 2015. gada janvāra Stūra mājas pirmais stāvs un Čekas pagrabi gida pavadībā turpinās savu darbību.

Īpaši Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam ir tapuši vairāki jaundarbi.

Artūra Maskata opera “Valentīna”, kas veltīta Latvijas kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai Freimanei, ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laikposmā no 1939. līdz 1944. gadam. Operu “Valentīna” 2015. gada maijā uzvedīs arī Berlīnes Vācu operā.

Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskās operas – lekcijas “Mihails un Mihails spēlē šahu” centrā ir šaha spēles neparastās popularitātes fenomens “aukstā kara” laikā. Tās muzikālā dramaturģija precīzi balstīta 1960. gada Maskavas pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sestajā sensacionālajā šaha partijā, kurā Latvijas leģendārākais šahists Mihails Tāls simboliskā veidā pieveica šķietami neuzvaramo padomju tautas elku Mihailu Botviņņiku.

Abi jaundarbi ir iekļauti Latvijas Nacionālās operas repertuārā.

Tāpat Rīga 2014 programmā ir tapusi Zigmara Liepiņa “Transcendentālā oratorija”, kuras pamatā ir patiess un aizkustinošs stāsts par mātes visaptverošo mīlestību. Libreta autore – Andra Manfelde.

Ir tapis arī kameroperas iestudējums “Līsistrate”, ko veidoja starptautiska mākslinieku komanda no Šveices, Vācijas un Latvijas, radot divas viencēliena kameroperas – drāmu un komēdiju – par tēmu “Sieviete un karš”.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros koris “Kamēr…” ir ierakstījis disku “Amber Songs”, kurā pēc kora “Kamēr...” pasūtījuma komponisti no vēsturiskā Dzintara ceļa 17 valstīm apdarinājuši skaistākās latviešu tautasdziesmas.

Savukārt Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” ir izdevis albumu/dzejas grāmatu “Dzintara ceļš”, kas vienlaikus apvieno dzeju, ko radījuši laikmetīgās dzejas meistari no divpadsmit Eiropas valstīm, ar divpadsmit latviešu komponistu mūziku.

Rīga 2014 programmā ir izdoti vairāki, tostarp bilingvāli, dzejas krājumi, piemēram, tekstgrupas “Orbīta” grāmatas: Artūra Puntes “Poētiskie veltījumi”, Žorža Uaļļika “Redzu dzirdu klusēju”, Sergeja Timofejeva “Stereo”, Latvijas krievu autoru īsprozas izlase “PROZA” un daudzi citi darbi.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā ir tapušas vairākas dokumentālās un mākslas filmas, kas būs skatāmas arī turpmāk, piemēram, dokumentālā filma par izcilo latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieci Viju Celmiņu režisora Olafa Okunova dokumentālajā filmā “Teritorija. Vija Celmiņš”. Tāpat būs skatāma režisora Dāvja Sīmaņa filma “Escaping Riga”, kas ir dokumentālos notikumos balstīts stāsts par divām izcilām 20. gadsimta personībām – kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu un filozofu Jesaju Berlinu, kuri abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā septiņi Eiropā zināmi dokumentālā kino režisori ir izveidojuši vienu stāstu par Rīgu – dokumentālo filmu “Pāri ceļiem un upēm”.

– Cik dalībnieku un no kurienes bija iesaistīti Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanā visa 2014. gada garumā un cik tas izmaksājis valsts, Rīgas un citiem budžetiem (ja iespējams, salīdzinājumā ar citu gadu Eiropas kultūras galvaspilsētām)? Vai ir iespējams pretī nolikt arī materiālos ieguvumus naudas izteiksmē?

– Daļēji uz šo jautājumu ir atbildēts. Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts ir sadarbības platforma, kurā iesaistītas daudzas institūcijas, un tā īstenošana tiek finansēta no dažādiem finanšu avotiem – Eiropas Komisijas, valsts un Rīgas pilsētas finansējuma, Siguldas kā partnerpilsētas budžeta, no Eiropas Savienības (ES) fondiem un ES atbalsta programmas “Kultūra”, kā arī no partneru finansējuma (piemēram, no Rīga 2014 partnera “Lattelecom”). Kopējais plānotais projekta “Rīga 2014” budžets trīs gadiem ir 23 miljoni eiro.

Valsts finansējums, kas veido 44,57 procentus no kopēja budžeta, caur Kultūras ministriju tika tieši novirzīts kultūras institūcijām (Latvijas Nacionālā opera, muzeji, Latvijas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija un citas kultūras institūcijas) vai ministrijām (Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Aizsardzības, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības) konkrētu projektu vai funkciju realizācijai. Rīgas pašvaldības finansējums veido 36,2 procentus no kopējā trīs gadu budžeta. Savukārt pārējo kopējā budžeta līdzekļu apjomu veido Siguldas kā partnerpilsētas budžets, ko apsaimnieko partnerpilsēta, nodibinājuma iegūtie līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem un ES atbalsta programmas “Kultūra”, partneru finansējums, kas piekrita iesaistīties ar finansiālu atbalstu kultūras gada programmai. Nodibinājumam ir arī ieņēmumi no suvenīru un biļešu tirdzniecības.

– Vai ir apkopota statistika – cik pasākumu Rīgā un citur notikuši Eiropas kultūras galvaspilsētas gada ietvaros?

– Ja gribam saskaitīt visus – vairāki tūkstoši. Mēs parasti minam notikušo projektu skaitu, bet katrs no tiem ietver daudzus pasākumus, pat apjomīgas daudzu desmitu pasākumu programmas. Pavisam kopumā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā notika 124 projekti ar ļoti daudzām apakšaktivitātēm. Tā, piemēram, kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014” visas trīs sezonas (jau kopš 2012. gada) katru dienu notika vairākas Rīga 2014 programmas projektu aktivitātes – diskusijas, prezentācijas, koncerti, teātra uzvedumi, performances un citas aktivitātes, kas mērāmas simtos. Tāpat Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 25 Rīgas apkaimēs notika daudzi jo daudzi apkaimju projekti, arī pieci Rīgas radošo kvartālu projekti.

– Pastāstiet, lūdzu, plašāk par sadarbību ar Rīgas izpilddirekcijām (Austrumu, Ziemeļu un Pārdaugavas) un par 58 apkaimju akciju un tās iespējamo turpinājumu.

– Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā mums ir bijusi cieša sadarbība ar visām Rīgas izpilddirekcijām, kas palīdzēja ar pilsētas atbildīgajiem dienestiem saskaņot un organizēt Rīga 2014 pasākumus. Tā ik gadu ar Ziemeļu rajona izpilddirekciju mēs augusta pēdējā sestdienā rīkojam Seno ugunskuru nakti. Kopā ar projekta “Labas vietas TALKA” iniciatoriem, apkaimes iedzīvotājiem un izpilddirekciju palīdzību tika radītas idejas konkrētai pilsētas vietai ar mērķi to uzlabot, padarīt drošāku un interesantāku. Pavisam jaunu vizuālo izskatu ir ieguvis Alekša skvērs Sarkandaugavā, realizēti vides labiekārtošanas projekti Čiekurkalna un Ziepniekkalna apkaimē. Plānots, ka šāda apkaimju labiekārtošana turpināsies arī 2015. gadā.

Oktobrī Bērnu kultūras mēneša ietvaros visās Rīgas izpilddirekcijās sadarbībā ar Rīgas Interešu izglītības metodisko centru un 14 Rīgas bērnu un jauniešu centriem piedāvāja iepazīties ar Eiropas kultūru daudzveidību projektā “Rīga – Eiropas krustcelēs”. Projektā četras sestdienas Rīgas bērnu un jauniešu centri veda Rīgas pilsētas iedzīvotājus, bērnus, jauniešus, viņu vecvecākus un viesus Eiropas piedzīvojumā, kas tika izspēlēts teātra izrādēs, izdziedāts koncertos, zīmēts vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstādēs, fiksēts fotoizstādēs un izdejots dažādu tautu dejās.

– Vai 2014. gada 31. decembrī šis projekts beigsies vai arī tiks turpināts? Kādas ir turpmākās ieceres un nākamā gada lielākie notikumi un pasākumi Rīgā un vai “Nodibinājums Rīga 2014” iesaistīsies arī Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts notikumos?

– Vairāki Rīga 2014 programmas projekti turpināsies arī 2015. gadā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Tā, piemēram, Latvijas prezidentūras laikā – 2015. gada pirmajā pusē turpināsies projekti, kas aizsākti Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā.

Līdz 2015. gada 1. martam Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Rīgā, Brīvības ielā 32) skatāma izstāde “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, kurā aplūkojami izcilākie dažādu gadsimtu dzintara darinājumi un to tapšanas gaita – no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Unikālos muzeja eksponātus papildina multimediju iespējas, izstaigājot seno Dzintara ceļu.

Līdz 2015. gada 1. aprīlim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) skatāma izstāde “1514.Grāmata.2014”. Eiropas bibliotēku unikālas grāmatas papildina interaktīvas prezentācijas metodes, kas palīdz iegūt maksimāli plašu informāciju ne tikai par grāmatniecību, bet arī par vēsturi, ģeogrāfiju, politiku, reliģiju, mākslu, mūziku pirms 500 gadiem. Izstādē skan renesanses laika mūzika, skatāmi izcilu mākslinieku mākslas darbi. Izstāde apskatāma bez maksas.

Līdz 2015. gada 5. aprīlim Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10) skatāma izstāde “Kino trofejas”. Izstāde ir atskats uz kino izrādīšanu un skatīšanos Latvijā laikā pēc Otrā pasaules kara. Ekspozīcija stāsta par kinoteātru repertuāra politiku un skatītāju atmiņām par kinoapmeklēšanu.

Latvijas Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4) apskatāma pastāvīgā ekspozīcija “Dzintars laiku lokos”. Ekspozīcija iepazīstina ar Baltijas dzintaru, rādot tā dabīgās formas, krāsu toņu daudzveidību un nozīmīgo vietu pasaules dzintaru depozītu vidū. Izstādē akcentēta dzintara unikalitāte kā pirmā materiāla nozīmība, kādēļ sāka veidoties mūsu reģiona atpazīstamība senajās Eiropas kultūrās.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20) līdz 2015. gada 31. janvārim skatītājiem būs atvērta arī vērienīga Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde “ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Plan du Film un citi scenāriji”. ORLAN ir māksliniece, kuras darbi vienmēr provocē un nojauc robežas: klasisko mākslu un tehnoloģijas inovācijas, akadēmiskas vērtības un masu kultūras elementus, skaisto un neglīto, sievietes un vīrieša pasaules uztveri.

Rīga 2014 nebeigsies gada beigās, tā turpināsies te un tagad, un tā vienmēr arī turpmāk!

– Vai, jūsuprāt, šā gada laikā Rīga ir kļuvusi starptautiski pazīstamāka – kādi tam pierādījumi, skaitļi, atsauksmes, tūristu skaits Rīgā šogad?

– Pateicoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, Rīga un Latvija 2014. gadā ir kļuvusi daudz pamanāmāka Eiropas un pasaules kartē. Par šo faktu liecina skaitļi.

Kopā 2014. gadā (uz septembra mēnesi) ir fiksēti 66 pasaules valstīs 1327 raksti vai sižeti par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu vai tās programmu – 26 procenti no tiem jeb 344 raksti/sižeti ir Vācijas medijos. Otrajā vietā ierindojas raksti un sižeti Krievijas medijos, kur fiksēti septiņi procenti no kopējā skaita jeb 91 raksts vai sižets.

Aktuālākā mediju statistika pa valstīm un visas publikācijas pieejamas vietnē: http://office.riga2014.org/2014/06/09/riga2014atspogulojumsarvalstumedijos/. Šāgada pirmajos sešos mēnešos Rīgā tūristu skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu pieaudzis par 19 procentiem.

– Kā šāda mēroga pasākums ietekmējis vai ietekmēs kultūrpolitiku galvaspilsētā un valstī kopumā?

– Ar Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu esam vēlējušies parādīt to, ka kultūra ir pozitīvs spēks, kas var ļoti daudz ko mainīt un attīstīt. Mainīt katra cilvēka dzīvē, jo ikviens ir radošs, talantīgs un spējīgs. Gan visa Eiropas kultūras galvaspilsētas programma, gan tās iespējas, kādas programmas ietvaros radītas, ceru, ir mudinājis cilvēkus attīstīt un rast jaunas radošās izpausmes, līdzdarboties un izpausties.

Manuprāt, Rīga 2014 programma ir izveidojusi labu bāzi arī turpmākajām radošajām iniciatīvām un nostiprinājusi daudz lielāku Latvijas iedzīvotāju piederību Latvijas kultūrtelpā notiekošajiem procesiem. Rīgai būtu jāpārdomā, kā aktualizēt kultūrpolitikas nostādnes, pastiprinot apkaimēs notiekošo kultūras aktivitāšu nozīmi un arī turpmāk nepazaudējot starptautiski nozīmīgu pasākumu norisi Rīgā.

– Eiropas kultūras galvaspilsētu programmu raksturo divi būtiski jēdzieni – stabilitāte un ilgtermiņš. Kā, jūsuprāt, var panākt šo stabilitāti un ilgtermiņu kultūras jomā Rīgā un Latvijā?

– Tas ir tādēļ, ka jau no paša sākuma programmas ideja īstenota mērķtiecīgi un radoši. Finansiālais pamats ir bijis stabils un nemainīgs, kā arī visa komanda, ar ko pirms pieciem gadiem sākta Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas veidošana, ir darbojusies kopā. Tas ir vienots un saskaņots uz kopēju mērķi vērsts visu iesaistīto organizāciju darbs. Šādi principi būtu jāievēro arī visā kultūras jomā Latvijā.

– Kuras no šā gada iniciatīvām, jūsuprāt, noteikti vajadzētu turpināt?

– Eiropas kultūras galvaspilsētas programma ir ielikusi stiprus pamatus Rīgas nākotnes kultūras projektiem. Būtu jāturpina visi iepriekšaprakstītie jaunie projekti, kas jau ar pirmo reizi ir apliecinājuši iedzīvotāju interesi un atbalstu.

– Ko jūs gribētu piebilst, ņemot vērā, ka žurnāla “Logs” lielākā lasītāju auditorija ir cilvēki ārpus Rīgas?

– Ikvienas pilsētas un valsts galvenā vērtība ir tās cilvēki. Mums bija lieliska partnerpilsēta, kas aizrauj – Sigulda, esam realizējuši kopīgus projektus ar Daugavpili, programmas pasākumi ir notikuši Liepājā, Cēsīs, citās pilsētās. Rīgu par Eiropas kultūras galvaspilsētu padara rīdzinieki un visi Latvijas iedzīvotāji, un šogad katrs no mums savā ziņā ir bijis kultūras darbinieks.

Vēlos pateikt katram Latvijas iedzīvotajam PALDIES! Paldies, ka piedalījāties un paldies, ka aktīvi iesaistījāties Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu veidošanā! Paldies jums, ka apmeklējāt Rīga 2014 izstādes, koncertus, filmas un festivālus! Bez katra no jums Eiropas kultūras galvaspilsētas gads nebūtu iespējams! Paldies jums!