Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 20:00
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Šoreiz Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) hronikā jāiemūžina divas sanāksmes. 2014. gada veikuma apkopojums un izvērtēšana 5. decembrī notika Jūrmalā, tomēr LPIA priekšsēdētāja Gunta Kalniņa ziņojumu detalizēti atreferēt nav vērts, jo visi izpilddirektoru gada notikumi jau aprakstīti žurnālā. Turklāt LPS interneta vietnē http://www.lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1529 izlasāms gada pārskats un aplūkojama Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes sagatavotā prezentācija par pilsētas šodienu un rītdienu. Par iecerēm līdz pat 2020. gadam.
Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis pauda cerību, ka tālejošos plānus izdosies īstenot, jo beidzot domē nostabilizējies politiskais mikroklimats. Izpilddirektoru neatsveramo lomu politisko lēmumu iedzīvināšanā viņš izprot īpaši labi, jo pats pildījis šo amatu. Noslēguma sanāksmi pagodināja senie domu un cīņubiedri no Čehijas Republikas Izpilddirektoru asociācijas. Tās pārstāvis Ivo Belonohijs izteica gandarījumu par vairāk nekā 15 gadu ilgo sadarbību. Ne mazāk siltus pateicības vārdus pelnījusi pasākuma mājasmāte – pilsētas izpilddirektores pienākumu izpildītāja, arī LPIA valdes locekle Gunta Smalkā, kura kopā ar kolēģiem bija gādājusi par to, lai sanāksmes dienā valdītu tuvo gada nogales svētku noskaņa. Sevišķs bija Jūrmalas Mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļa lieliskais priekšnesums, kas ļāva secināt, ka mūsu tautas mūzikas instrumentiem prasmīgās rokās pa spēkam gandrīz vai simfoniskā orķestra skaniskās vibrācijas. Izvēlētie apskates objekti bija saistoši dažādām gaumēm – atdzimusī Aspazijas māja, aktīvā dzīvesveida atbalstītājiem domātais Dzintaru Mežaparks un Jūrmalas brīvdabas muzejs.
Protams, svētku dienai pie jūras mazliet pietrūka spilgti zila debesjuma un saulītes fona, tomēr grandiozā kopbilde nepārprotami apliecina G. Kalniņa pārskatā teikto – asociācijas sastāvā ir visas 119 Latvijas pašvaldības! Sasnieguma noturēšanā nenovērtējams ir LPS padomnieces Sniedzes Sproģes ieguldījums. Viņa ar Mazajam Otrdienim piemītošu atbildību un entuziasmu diendienā uztur un koordinē izpilddirektoru štāba aktivitātes.
Žurnāla “Logs” īpašais paldies izpilddirektoriem par atsaucību un atbalstu, nogādājot mūsu izdevumu uz savām pašvaldībām!
Uzturot spēkā ilggadēju tradīciju, Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas biedri gada pirmo sanāksmi 7. janvārī Rīgā veltīja vienam no pašiem svarīgākajiem vietējās varas normālas darbības priekšnoteikumiem – finansēm. Šoreiz gan saruna netika orientēta tikai uz pašvaldību interesēm un iespējām, bet daudz plašāk un zinātniski pamatotāk, jo “Swedbankas” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks ieskicēja Latvijas ekonomikas tendences 2014.–2016. gadā. Turklāt jau ievaddaļā runātājs uzsvēra, ka objektīvie skaitļi reizumis tiks interpretēti subjektīvi. Izpilddirektori radoši uztvēra referenta piebildi, ka pašam neesot pārāk interesanti atkārtoti skaidrot situāciju, kaut arī atšķirīgai auditorijai, tāpēc urķīgu jautājumu lavīna plānoto pusotras stundas robežu nemanot aizvēla par stundu tālāk.
M. Kazāka prezentācijas ievadlapas moto bija: “Pārslēdzamies uz lēnāku ātrumu!” To zina katrs, kurš kaut nedaudz seko līdzi Latvijas notikumiem, galvenokārt – ekonomikā. No krīzes izķepurojāmies, diemžēl uz ilgstošu izaugsmi cerēt nevaram. “Zemākajos zaros ābolus esam novākuši, tie, kas atrodas augstāk, prasa vairāk laika un piepūles.” Tomēr labā ziņa, ko pauda analītiķis, bija tā, ka, sākoties nule pārciestajai krīzei, kritiens no trekno gadu karaliskās dzīves būtu salīdzināms ar piezemēšanos no desmitā stāva, turpretim tagad – necilo uzlabojumu iespējamais zaudējums nākotnē būtu vien salīdzinoši mazāk sāpīga lejupslīde no otrā stāva.
Atšķirībā no ASV, kas nupat jau veiksmīgi izķepurojusies no krīzes, Eiropai klājas grūti, jo ekonomika turpina un turpinās vārguļot. Dolāra vērtība augs, eiro diemžēl ne. Pēdējā laikā veiksmīgs izrāviens izdevies Lielbritānijai, turpretim mūžsenā veiksminiece Somija stagnē jau vairākus gadus, ietekmējot tai cieši “pielaulātos” kaimiņus Igaunijā, kas savukārt skar visas Baltijas valstis. Tā nav diža atklāsme, ka Eiropas izaugsmi sāpīgi skāris Krievijas un Ukrainas konflikts. Latvijā to visvairāk izjuta uz Krievzemes tirgu orientētie uzņēmumi. Naftas un benzīna cenu spējais kritums ir bezgala vājš plāksteris zaudētajiem ieņēmumiem. Tomēr pozitīvi, ka pamazām daudzi uzņēmumi meklē citus tirgus, neliekot visas “olas” vienā neprognozējamas dižvalsts “groziņā”.
Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka dot noderīgus padomus pašvaldībām viņš nespēj, tomēr atzina, ka vienīgais būtiskais ienākumu avots tām bija un paliks iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nekustamā īpašuma nodokļa ietekme ir niecīga, turklāt allaž, piedomājot par nākamo vēlēšanu rezultātiem, ar tā atlaidēm tiek cītīgi manipulēts. Zemie kredīta procenti ir vilinoši, bet jēga naudas ieguldījumiem būs tikai tad, ja to investēs izglītībā vai radīsies jaunas darba iespējas. Neskaitāmās sporta halles un tautasnami, kas tika uzcelti vai atjaunoti, sildot ekonomiku, diemžēl daudzās pašvaldībās tagad rada apsaimniekošanas problēmas, nevis uzvaras laurus. Ekonomikas analītiķis daudzos gadījumos atzina pašvaldību nevēlēšanos veikt nepieciešamus sāpīgos griezienus tieši vēlēšanu dēļ, bet... apburtais loks tādēļ nav pārraujams. M. Kazāks mudināja būt izlēmīgākiem, samazinot kadrus. “Krīzei sākoties, valdības vadītājs kopā ar pedagogu arodbiedrību vienojās nesamazināt skolotāju skaitu, bet visiem apcirpt algas. Tā visus lēma nabadzībai, kaut gan, krīzei beidzoties, bez darba palikušajiem būtu pavērušās iespējas pārkvalificēties un atrast jaunu perspektīvu darbavietu. Izglītību vajag modernu, kvalitatīvu, tomēr ne katrā vietā vajag vidusskolu, jo to nespējam uzturēt! Mazās skolas jāsaglabā mazajām klasēm, bet ne vidējai izglītībai! Pedagogiem ir daudz spēcīgāka arodbiedrība nekā grāmatvežiem. Tas arī paildzina izglītības jomas stagnēšanu.”
Tik zemu bezdarba līmeni kā pašlaik referents drīzā nākotnē nesola, tāpēc esot pēdējais brīdis izmantot šo iespēju. Darbavietu radīšana ir beigusies. Bezdarbs krītas tikai tādēļ, ka cilvēki emigrē un pensionējas. Darbaspēka aizplūšana joprojām turpinās. Kā ļoti ticamas ekonomists vērtē profesora Mihaila Hazana aplēses, ka gadā no Latvijas izbrauc viena Valmiera (aptuveni 25 000 iedzīvotāju). Daži atbrauc atpakaļ, taču tādu ir salīdzinoši ļoti maz.
Lai apturētu emigrēšanu, Mārtiņš Kazāks nepārprotami prognozē algu kāpumu, kas liks celt darba ražīgumu. To nevarēs panākt, audzējot cenas, tāpēc nāksies atlaist strādājošos. Interesanti, ka potenciālos viesstrādniekus viņš iesaka meklēt Ukrainā, jo ukraiņi mūsu mentalitātei radniecīgāki nekā tālumnieki. Krievijas krīzes patieso ietekmi uzņēmēji īsti izjutīs tikai 2016. gadā. “Pārāk lielas cerības uz Saeimu un valdību likt nevajadzētu, jo 2015. gadu “nobumbulēsim” ES prezidentūras aktivitātēs, varbūt 2016. gadā paveiksim kaut ko nozīmīgu, bet 2017. un 2018. gadu jau atkal ietekmēs pašvaldību un Saeimas vēlēšanu tuvums. Nabadzības risks daudz lielāks ir ne jau pensijas vecuma cilvēkiem, bet daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem. Bet... politiski ir grūti neatbalstīt savus galvenos vēlētājus! Tautai pašai ir jāizlemj, kādu labklājības valsti mēs gribam,” uzskata ekonomikas analītiķis.
Nodrošināt virzību uz labklājības valsti pašvaldībām nākotnē varētu palīdzēt LPIA sanāksmē iepazītais “Lattelecom Telemetrija” piedāvātais risinājums attālinātai mērierīču nolasīšanai, jo daudzus iedzīvotājus neapmierina ikmēneša ķēpīgais pienākums – atcerēties nolasīt un tālāk nodot ziņas par patērēto ūdeni, elektrību un citiem pakalpojumiem. Jaunais piedāvājums ļaus ne tikai iedzīvotājiem, bet arī maziem un lieliem uzņēmumiem bez pašu iesaistīšanās saņemt jau nolasītus un apstrādātus datus vienotā sistēmā. Turklāt “gudrā programma” pati arī raidīs brīdinājumu par maksājuma parādiem vai kavējumiem. Unikāls šim piedāvājumam ir tas, ka uzņēmums finansē visu nepieciešamo aprīkojumu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017