Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 7m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 13:13
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Eiropas Savienības (ES) Padome 26. janvārī apstiprinājusi jauno Latvijas delegāciju Reģionu komitejā (RK) nākamo piecu gadu mandātam. Latvijas delegācijā Reģionu komitejā darbosies 14 pašvaldību politiķi, pārstāvot Latvijas pilsētu un novadu intereses Eiropas Savienībā.
Latvijas delegācijas sastāvu ierosinājusi Latvijas Pašvaldību savienības Dome, ņemot vērā gan dažādo pašvaldību veidu, gan līdzsvarotu Latvijas reģionālo pārstāvību un dzimumu līdztiesības principu. To apstiprinājusi Latvijas valdība.
Jaunajā Latvijas delegācijā darbosies šādi septiņi locekļi: Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Ventspils novada domes deputāts un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.
Savukārt viņus aizvietos septiņi aizstājēji: Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Jaunajā mandātā Latvijas delegācija iekļausies 350 Reģionu komitejas vietējo un reģionālo pašvaldību politiķu darbā. RK dibināta 1994. gadā pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas, un tās izveides mērķis bija dot iespēju Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām paust viedokli Eiropas Savienībā. Katram no 350 RK locekļiem jābūt politiski ievēlētam savā vietējā vai reģionālajā pašvaldībā. Vietējā un reģionālā līmeņa politiķi līdz pat sešām reizēm gadā pulcējas Briselē, lai apspriestu politiskās prioritātes un pieņemtu atzinumus par ES tiesību aktiem. Tāpat RK delegāciju pārstāvji darbojas tematiskajās komisijās, gatavojot atzinumus par Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem tādās jomās kā enerģētika, transports, nodarbinātība, izglītība un citas būtiskas jomas.
Vēl pirms darba uzsākšanas vaicājām delegācijas pārstāvjiem viņu viedokli par dažādiem patlaban Eiropas Savienības politiskajā dienaskārtībā aktuāliem jautājumiem, būtiskākajiem secinājumiem no darbības delegācijā iepriekšējos piecos gados, kā arī viņu gaidām jaunajā mandātā. Lūk, īsas viņu atbildes uz plašiem jautājumiem!
Andris Jaunsleinis
– Kas, jūsuprāt, 2014.–2020. gada Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI) plānošanas periodā būtu jāņem vērā, lai fondu līdzekļus gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī varētu izmantot visefektīvāk?
– Mūsu rīcībā ir jaunā kohēzijas politika, kas ir svarīgākā Eiropas Savienības ieguldījumu politika un ļoti nozīmīgs instruments. Nekad iepriekš no kohēzijas politikas nav sagaidīta tik liela atdeve un ietekme uz izaugsmi. Tagad pats lielākais izaicinājums dalībvalstu un reģionu līmenī ir koncentrēties uz ieviešanu. Tāpat arī jāturpina diskusija, kā vislabāk veicināt pārvaldību – šis ir diezgan sarežģīts jautājums gan nacionālo valdību, gan reģionu līmenī, kas visbiežāk ir Eiropas Savienības struktūrfondu saņēmēji. Mēs esam izveidojuši sistēmu, kurā galvenais – mācēt veiksmīgi atskaitīties, taču mums vairāk jāuzsver rezultāts, lai projekta pieteicējs varētu atbildēt, ka šis projekts sniedz ilgtspējīgu rezultātu.
Inga Bērziņa
– 2015. gadā papildus darbam Kuldīgas novada domē jūs iesaistāties arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā aktivitātēs. Ar kādām cerībām raugāties uz savu jauno pienākumu?
– Kuldīga ir unikāla kultūras un dabas mantojuma vieta, kur savijas senatne ar mūsdienām. Bijusī Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta ar dakstiņu jumtiem, viduslaiku ielu plānojumu, baznīcām un koka durvīm, pateicoties kuldīdznieku spītam un patriotismam, kļūst par aizvien skaistāku un draudzīgāku dzīvesvietu dažādu paaudžu cilvēkiem. Esmu gandarīta, ka varēšu darboties Reģionu komitejā un kopīgi ar citu valstu pārstāvjiem stiprināt mazo un vidējo pilsētu lomu ne tikai Kurzemē un Latvijā, bet arī visā Eiropā!
Ligita Gintere
– Reģionu komitejā nupat noslēdzies piecu gadu darba cikls, kurā jūs darbojāties Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības (EDUC) komisijā. Ko no šajā laikā skatītajiem atzinumiem jūs vēlētos izcelt kā īpaši svarīgu vai interesantu Latvijas pašvaldību kontekstā?
– Gribētu uzsvērt pirms diviem gadiem EDUC komisijā skatīto atzinumu par programmu “Radošā Eiropa”, kas apvieno trīs iepriekš atsevišķi pastāvējušās – “Kultūru”, “Media 2007” un “Media Mundus”. Latvijas pašvaldības šīs programmas līdz šim izmantojušas diezgan maz, tāpēc vēlos uzsvērt nepieciešamību novērtēt kultūras nozares sociālekonomisko devumu, meklējot jaunas iespējas mūsu valstī attīstīt radošo industriju. Gribētu aicināt raudzīties pāri vienas pašvaldības un projekta robežām, meklējot iespējas attīstīt Latvijā radošo industriju un atrast Latvijas “Nokia” kultūras jomā!
Aleksandrs Lielmežs
– Iepriekšējā Reģionu komitejas mandāta laikā jūs darbojāties Dabas resursu komisijā (NAT), jo īpaši uzmanīgi sekojot līdzi jautājumiem lauksaimniecības jomā. Kuru jūs izceltu kā, jūsuprāt, būtiskāko NAT skatīto atzinumu Reģionu komitejas piecu iepriekšējo darbības gadu ietvaros?
– Lauksaimniecības politika ir viena no jomām, kam nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī sekoju līdzi jau daudzus gadus. Tāpēc esmu gandarīts, ka man gan NAT komisijas, gan Reģionu komitejas plenārsēdes ietvaros bija iespēja piedalīties diskusijās par kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Šīs diskusijas jāturpina, jo daudzas lauksaimniekiem būtiskas izmaksu pozīcijas visās dalībvalstīs ir samērā līdzīgas, bet vislielākās atšķirības vērojamas darba samaksā.
Leonīds Salcevičs
– Jaunā 2014.–2020. gada ESI plānošanas perioda sākumā daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu lielākais izaicinājums ir veiksmīgi ieviest ESI plānošanas dokumentus un uzsākt projektu īstenošanu. Vai jūsu pārstāvētajai pašvaldībai jau ir skaidras ieceres šim plānošanas periodam?
– 2014.–2020. gada plānošanas periodā Jēkabpils pilsētā realizējamos projektus izvēlēsimies, ņemot vērā jau iepriekš īstenotos projektus un ilgtermiņa plānus. Jau šobrīd tiek domāts par bibliotēkas un multifunkcionāla centra izbūvi, Tautas nama renovāciju. Tāpat apzināmies, ka jāpilnveido dzīvojamo rajonu iekškvartāli, kā arī jādomā par sporta infrastruktūras attīstību. Mūsu projektu virsmērķis ir viens – mērķtiecīgi un atbildīgi gādāt par mūsu pilsētas un tās iedzīvotāju labklājību.
Dainis Turlais
– Kā jūs vērtējat vietējo un reģionālo pašvaldību un Reģionu komitejas lomu Eiropas Savienības attīstības kontekstā?
– Kad vērtējam Eiropas Savienības nākotni un attīstības tendences – politiskas, ekonomiskas un sociālas, viens no svarīgākajiem secinājumiem būs – Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no Eiropas pilsoņu viedokļa un vēlmēm. Var jau domāt arī tā, ka viss atkarīgs no ekonomisko gigantu un lielāko banku plāniem. Arī tie ir nozīmīgi, taču atcerēsimies mūsu Eiropas vēsturi – kas ir konfliktu pamatā un kas sabiedrības vieno, stabilizē. Globāla domāšana un Eiropas Savienības attīstības plānu īstenošana ir gandrīz pilnībā atkarīga no lokālas ieviešanas. Praktiski viss, ko mūsu iedzīvotāji personīgi izjūt, tiek realizēts caur vietējo varu – pašvaldībām!
Jānis Vītoliņš
– Reģionu komitejā jūs darbojaties jau vairākus gadus. Kuras tēmas no pēdējā laika diskusijām jums šķitušas būtiskākās, pašvaldību attīstībai svarīgākās?
– Manuprāt, Reģionu komitejā jo īpaši spraigas un interesantas diskusijas bijušas pēdējos trīs gados, kad tika skatīti atzinumi par ESI fondu regulām, jo Latvijas valstij ESI fondu finansējums ir ļoti svarīgs. Tāpat vērīgi sekoju līdzi atzinumam par regulas priekšlikumu, kas paredzēja izveidot tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu. Augstu vērtēju iespēju ar iesniegtajiem grozījumiem Reģionu komitejas gatavotajā atzinumā vērst uzmanību uz pārāk stingro regulējumu un norādīt uz ostu dažādību gan pārkrauto kravu apjomā, gan atšķirībās kravu segmentos un tirgos.
Gunārs Ansiņš
– Latvija kā vienu no galvenajām prioritātēm prezidentūras laikā 2015. gada pirmajā pusgadā noteikusi Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu un jaunu darbavietu radīšanu. Kāda, jūsuprāt, ir pašvaldību vieta un loma izaugsmes, jaunu investīciju un jaunu darbavietu izveides veicināšanā?
– Investoriem pievilcīgas būs tās teritorijas un pilsētas, kurās būs sakārtota infrastruktūra – ielas un ceļi, apakšzemes komunikācijas (gāze, ūdens, elektrība). Pateicoties pieejamajam Eiropas Savienības finansējumam, šo “mājasdarbu” esam veikuši – Liepājā izveidots Biznesa centrs, kurā strādā ap 650 darbinieku. Pašlaik pilsētā tiek veidotas vēl divas teritorijas uzņēmējdarbības attīstībai. Ja skatāmies plašāk, ne tikai uz ražojošo uzņēmumu piesaisti, pilsētā investīcijas plānotas dažādos sektoros – sporta, kultūras, izglītības, veselības, vides un citās nozarēs. Pašvaldība nevar katru pilsētas iedzīvotāju nodrošināt ar darba iespējām, taču var darīt visu, lai potenciālais investors izvēlētos savu projektu realizēt konkrētajā pilsētā.
Jānis Baiks
– Darbs pie Junkera investīciju plāna izaugsmes veicināšanai Eiropas Savienības ekonomikā izvirzīts kā viens no Latvijas prezidentūras svarīgākajiem uzdevumiem. Kādas ir galvenās aktivitātes, kuras jūs nākamo piecu gadu laikā plānojat īstenot Valmieras pilsētā attīstības veicināšanai un papildu investīciju piesaistei?
– Galvenais Valmieras pilsētas uzdevums nākamajiem pieciem gadiem ir turpināt attīstīt ražošanu, uzņēmējdarbības infrastruktūru un sekmēt inovācijas dažādās jomās. Viens no soļiem šo mērķu sasniegšanā būs Vidzemes industriālā parka izveide, paplašinot pilsētas industriālo zonu par 60 hektāriem, vienlaikus mainot arī pilsētas administratīvās robežas. Industriālo zonu izveide un attīstība reģionos ir priekšnoteikums sekmīgai Latvijas nacionālās industriālās politikas īstenošanai, kam nepieciešams gan valsts, gan Eiropas Savienības atbalsts. Tajā pašā laikā ekonomiskais izrāviens būs iespējams tikai tad, ja Latvijā tiks stiprināta inovāciju sistēma, nodrošinot efektīvu mijiedarbību starp uzņēmējdarbību, zinātni, izglītību un finanšu, kā arī likumdošanas sistēmām.
Gints Kaminskis
– 2015. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs sāk īstenot Eiropas strukturālo un investīciju fondu projektus. Kādi, jūsuprāt, ir būtiskākie aspekti, kas dalībvalstīm jāņem vērā, lai pēc iespējas veicinātu visas teritorijas, ne tikai lielo pilsētu vai attīstības centru attīstību?
– Lai apzinātos, kas visvairāk valstij nepieciešams, kurās jomās vislabāk un pareizāk ieguldīt līdzekļus, lai attīstītos visa valsts kopumā, pirmām kārtām vēlreiz ir jāapzina un jāizvērtē iepriekšējo plānošanas periodu ieguldījums katrā teritorijā, ko tas devis mūsu iedzīvotājiem, katras dalībvalsts un Eiropas attīstībai kopumā. Neapmaldīsimies dažādos plānos, stratēģijās, vadlīnijās, bet vienmēr meklēsim pareizākos un efektīvākos līdzekļus līdzsvarotai visas teritorijas attīstībai! Primāri domājot par valsts un visas tās teritorijas ekonomisko attīstību, neaizmirsīsim izglītību, kultūru, sportu, medicīnu!
Sergejs Maksimovs
– Jūs pārstāvat pierobežas pašvaldību, kuras problēmas un vajadzības atšķiras no lielajām pilsētām un attīstības centriem. Kādas ir prioritārās jomas, kur plānojat izmantot 2014.–2020. plānošanas perioda ESI fondu līdzekļus?
– Priecē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ESI fondu līdzekļi būs pieejami uzņēmējdarbības attīstībai. Domāju, ka tas sekmēs publiskā un privātā sektora sadarbību. Īstenojot projektus, pašvaldība sadarbībā ar uzņēmējiem spēs sakārtot objektus uzņēmējdarbības attīstībai un tā sekmēt jaunu darba vietu izveidi. Uzskatu, ka, lai veicinātu lauku attīstību, būtu jāīsteno aktivitātes dzīves apstākļu uzlabošanai lauku teritorijās, piemēram, jāsniedz atbalsts mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm.
Aivars Okmanis
– Viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm ir izaugsmes un jaunu darbavietu veicināšana. Jūs esat izteicies, ka pēdējie desmit gadi Eiropas Savienībā sekmējuši ekonomisko stabilitāti un drošību, bet bremzējuši mazos uzņēmējus. Kā jūs uzskatāt, kādā līmenī – Eiropas Savienības, nacionālajā vai pašvaldību – būtu visizšķirīgāk īstenot aktivitātes, lai veicinātu mazo uzņēmēju darbību?
– Domāju, ka mazo uzņēmēju darbības aktivizēšanu nepieciešams aktualizēt abos līmeņos – gan Eiropas Savienības, gan arī nacionālajā līmenī, jo normatīvo aktu uzliktie ierobežojumi, īpaši spiediens vairāk atvērt tirgu, neļauj vietējām pašvaldībām aizstāvēt un aktivizēt savas teritorijas mazos uzņēmējus. Pašvaldībām gluži vienkārši pietrūkst instrumentu uzņēmējdarbības vides attīstīšanai savās teritorijās pārāk lielās resursu un lēmumu pieņemšanas centralizācijas dēļ.
Olga Veidiņa
– Kādas ir jūsu prioritātes vai jomas, kurām visvairāk pievēršat uzmanību savā darbā Reģionu komitejā? Kā informācija, ko gūstat Reģionu komitejā, papildina jūsu darbu Rīgas domē?
– Esmu Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, Rīgas Veselības padomes priekšsēdētāja un Eiropas asociācijas “Energy Cities” valdes locekle, tāpēc manas prioritātes saistītas ar sociālās integrācijas un ilgtspējīgas vides jautājumiem. Vēlos sekmēt ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanos un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālajos un ekonomiskajos procesos. Šim nolūkam aktīvāk jāizmanto jaunākās un videi draudzīgas tehnoloģijas, jāapgūst pozitīvā pieredze resursu saglabāšanā un veselības veicināšanas projektu attīstībā.
Hardijs Vents
– Viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm ir integrētākas enerģijas infrastruktūras un Enerģijas savienības izveide ES. Cik svarīga, jūsuprāt, šī prioritāte ir Latvijai un kā tas varētu ietekmēt Latvijas pašvaldību attīstību?
– Domāju, ka tas ir ļoti svarīgi Latvijai, ņemot vērā mūsu valstī noteiktos mērķus enerģētikas politikas attīstībā nākamo septiņu gadu laikā. Šie jautājumi ir būtiski arī kopējā Eiropas Savienības telpā, attiecinot to uz katru dalībvalsti un to enerģētikas politikām. Raugoties uz šobrīd pasaules politikā notiekošo un apzinoties, ka Latvijas lielākie partneri enerģijas nodrošināšanā atrodas ārpus Eiropas Savienības robežām, ļoti aktuāli ir saprast mūsu pašu iespējas dažādu enerģijas tīklu un starpsavienojumu izveidei sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Enerģijas infrastruktūra ir komplicēta sistēma, kas aptver ļoti svarīgas nozares, elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumpiegādi un atjaunojamos energoresursus. Šīs nozares ietekmē labklājību jebkurā valstī, tādēļ stratēģiska integrētākas enerģijas infrastruktūras veidošana Eiropas Savienībā ir iespēja veiksmīgāk realizēt kopēju enerģētikas tirgu un jaunas sadarbības platformas starp dalībvalstīm, tādējādi ietekmējot arī Latvijas pašvaldību attīstību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017