Rīga 10°C, apmācies, iespējams lietus, ZA vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 10:40
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Par 2014. gadu kopumā
Aizvadītajā gadā lielu iespaidu gan uz valsts, gan pašvaldību darba rezultātu atstāja dažādi iekšējie un arī ārējie faktori. Ārējie vairāk saistīti ar notikumiem netālajās kaimiņvalstīs un jo īpaši Ukrainā, kas spēcīgi ietekmēja mūsu ekonomiku, un nozīmīga loma bija arī iekšpolitikas centrālajam notikumam – jauna parlamenta vēlēšanām.
Tā rezultātā ļoti īsā laika termiņā un ņemot vērā arī to, ka 1. janvārī sākās Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē, bija jāizveido valdība un jāpieņem šāgada budžets. Līdz ar to, budžetu sagatavojot un pieņemot tādā tempā, nevarēja gaidīt, ka tas būs kvalitatīvs. Nekādas nopietnas diskusijas nenotika, jo tam nebija laika, tāpēc arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā kompromisi par vairākām pamatlietām netika rasti.
Tas nozīmē, ka 2015. gada pašvaldību budžets faktiski būs tāds pats, kāds bija 2014. gadā, līdz ar to ir problēmas ar dažādu attīstības jautājumu finansēšanu, jo tiem vienkārši nav resursu.
Par 2015. gada pašvaldību budžetu
Papildu slogu šāgada pašvaldību budžetam uzliek minimālās algas palielinājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums. Tā kā IIN netika pārdalīts, pašvaldībām pie samazinātiem ieņēmumiem tomēr jātiek galā ar obligātajiem izdevumiem, ko rada minimālās darba algas palielināšana no 320 uz 360 eiro, un vienlaikus jārisina jautājums, kādā veidā apakšējo skalu, kurā ietilpst darbinieki ar zemu atalgojumu, samērot ar nākamo darbinieku kategoriju, kādā veidā pārbīdīt un saglabāt šo robežu, lai atšķirīgās kvalifikācijas dēļ cilvēkiem tomēr samaksātu pēc iespējas godīgāk. Tas atkal prasa papildu līdzekļus, tā ka pašvaldību pusē minimālās algas palielinājums uzliek diezgan smagu slogu. Valsts pusē tas notiks vieglāk, jo ministrijām izdalīti līdzekļi šā algu palielinājuma kompensēšanai, bet pašvaldībām tas jāizdara uz esošo līdzekļu rēķina. Tas ierobežo iespējas risināt attīstības jautājumus, jo vienkārši nepietiek resursu, lai to varētu izdarīt.
Mēs, protams, neiebilstam, ka cilvēkiem ar zemu atalgojumu nu šis slieksnis būs augstāks un tādā veidā valsts mēģina arī cīnīties pret ēnu ekonomiku. Tā kā mēs visi Eiropas Savienībā esam vienā ekonomiskajā telpā, arī algu ziņā mums vajadzētu līdzināties citām valstīm un agrāk vai vēlāk tam jānotiek. Virziens jau ir pareizs, taču pašvaldības, pieņemot 2015. gada budžetu, izjutīs diezgan smagu apgrūtinājumu, lai rastu iespēju palielināt zemākās algas un atrisināt tos uzdevumus, kas šogad stāv priekšā.
Par panākto
Kopš 2015. gada 1. janvāra Latvijā ir pilnībā atvērts elektroenerģijas tirgus, tāpēc ikviens lietotājs elektrību var iegādāties no brīvi izraudzīta tirgotāja. Rūpējoties par sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, ieviesta atbalsta programma, kas paredz zemākas elektroenerģijas izmaksas šiem iedzīvotājiem.
Par panākumu var uzskatīt to, ka Pašvaldību savienībai izdevās pārliecināt valdību un panākt, lai sakarā ar elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu pašvaldībām netiktu uzlikta liela administratīvā slodze – mums tikai sociālajos dienestos jāievada datubāzē trūcīgās personas elektrības līguma numurs, bet visu pārējo izdara tehnika. Uzskatām, ka ar informācijas tehnoloģiju palīdzību šo jautājumu var risināt daudz lētāk un efektīvāk.
Pagaidām izdevies vienā jomā, bet tas dod iespēju arī tālāk daudzus jautājumus risināt šādi un piespiest vairāk izmantot tehnoloģijas, lai taupītu valsts un pašvaldību līdzekļus. Domāju, ar laiku to novērtēs arī tie, kas ir pret šādu risinājumu.
Un otra lieta – šis elektrības cenu kompensācijas mehānisms neapdraud pašvaldību budžetus, jo tas ir no valsts puses finansēts pasākums, kaut gan sākotnēji to bija iecerēts transformēt uz pašvaldību izdevumiem, bet tas ir novērsts.
Par struktūrfondiem
Paralēli budžeta veidošanai LPS intensīvi nodarbojās arī ar struktūrfondu jautājumiem, lai ātrāk varētu sagatavot visu, kas nepieciešams jaunā struktūrfondu perioda uzsākšanai.
Diemžēl mums neizdevās panākt pilnīgu atteikšanos no nozaru principa, ko bijām iecerējuši struktūrfondu realizācijā, taču esam pārliecinājuši ministrijas un valdību, ka visās struktūrfondu pielietojuma nozarēs ir jābūt vērtējumam un skatījumam, vadoties pēc ietekmes uz teritoriju un izvēloties atbalsta instrumentus. Tas ir mēģinājums panākt – labāku vai sliktāku, bet pirmo reizi analīzi tieši par ietekmi uz teritorijām. Tātad viena analīze par situāciju pirms struktūrfondu izmantošanas, lai varētu identificēt visvājākās vietas, kur vajadzētu likt šos atbalsta instrumentus, un otrs – monitorings, vai struktūrfondu ieguldījumi, kas būtu nākotnē, atbilstoši teritoriju griezumam ieguldīti vispareizākajās un visvajadzīgākajās vietās. Te saskārāmies ar ļoti lielu pretestību, bet, tā kā ministrijas un valdība nepiekrita ne kvotām, ne tam, ka pilnīgi atsacītos no sektorālā principa, šādu prasību pēc kartējuma teritoriju griezumā katram no struktūrfondu SAMiem jeb specifiskajiem atbalsta mērķiem tomēr var uzskatīt par veselu revolūciju struktūrfondu apguvē.
Mēs neceram, ka viss izdosies ideāli, taču tā ir pirmā uzvara attiecībā uz domāšanas maiņu valsts institūciju pusē, galvenokārt Finanšu ministrijas un atbildīgo iestāžu personā. Arī pašiem sektoriem, ja tie domā valstiski, šāds skatījums būtu jāpiemēro ne tikai nozares, bet arī teritoriju griezumā.
Par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē
Prezidentūras trio, ko veido Itālija, Latvija un Luksemburga, ir kopīgās prioritātes un arī savas nacionālās. Ar prezidentūru turpina iesākto, bet katra valsts pieliek arī no sevis kaut ko klāt.
Mūsu klātpieliktais ir Austrumu partnerība, jo esam vieni no tiem, kas zina “drēbi” un darbojas ar šīm valstīm. Protams, lielas izmaiņas Austrumu partnerības politikā nesīs notikumi Ukrainā, kas maina pašu šo Austrumu partnerības politiku un nākotnes redzējumu, tāpat arī Eiropas kaimiņattiecību politiku, galvenokārt pret Krieviju kā Eiropas Savienības kaimiņvalsti, ar kuru jārisina ilgtermiņa jautājumi. Latvijas pienesumu šīs prezidentūras laikā pirmām kārtām gaida mūsu austrumu partneru valstis, jo zina, ka Latvija izprot viņu situāciju un, izmantojot prezidentūru, mēģinās tam pievērst visas Eiropas Savienības uzmanību.
Austrumu partnerības jautājums jau interesē tikai daļu no ES – tos, kas esam tuvāk, un daļēji arī lielās ietekmīgās valstis – Vāciju, Franciju un Angliju. Dienvidu valstīm ir citas problēmas. Taču viena prioritāte visām 28 valstīm gan ir kopīga – vai jaunajos apstākļos Eiropas Savienība ir spējīga pasaules globālajā ekonomikā konkurēt ar tādiem spēlētājiem kā Ķīnu, strauji augošo Indiju, ASV. Eiropai vēl jācīnās ar iepriekšējās krīzes sekām, kuru novēršanai būs vajadzīgi pāris gadu.
Par prezidentūru un pašvaldībām
Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē visvairāk skar Rīgas pašvaldību, jo visi pasākumi notiek galvaspilsētā. Mēs gribējām pārliecināt, lai tos novirzītu uz reģioniem, tā sekmējot to attīstību, taču klupšanas akmens ir infrastruktūra – viesnīcas, transports, sliktais ceļu stāvoklis. Ārpus Rīgas paredzētas tikai dažas kultūras sadaļas.
Protams, prezidentūras laiks dos pozitīvu ekonomisko ietekmi ne tikai Rīgai, bet visai Latvijas ekonomikai, jo šajā pusgadā šurp atbrauks daudz cilvēku no visām 28 Eiropas Savienības valstīm. Daudzi no viņiem te ieradīsies varbūt pirmo un vienīgo reizi, un no tā, kādu priekšstatu un iespaidu gūs, viņi arī veidos savu nākotnes skatījumu par Latviju kā Eiropas Savienības prezidējošo valsti un ES dalībvalsti.
Par šābrīža aktualitātēm
Jaunais gads LPS sācies ar darba turpināšanu pie struktūrfondu jautājumiem. Tiklīdz būs kādas izstrādes no Finanšu ministrijas, ķersimies pie jaunā finanšu izlīdzināšanas likuma gatavošanas. Mēs strādāsim pie tiem jautājumiem, kas ir LPS un MK protokolā – gan vienošanās, gan nevienošanās sadaļā.
Novados ļoti būtisks ir zemes jautājums. Grūti tapušie likuma grozījumi par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās, nevis pārāk lielu zemes platību koncentrēšanos atsevišķās saimniecībās, atkal būs jāmaina, jo tajā ir daudz aplamību un “spraugu”. Mēs tagad vācam informāciju no pašvaldībām, cik daudz iesniegumu domēs ir, cik pašvaldībām izmaksā speciālo komisiju darbs, pildot uzdoto jauno pienākumu, un vienlaikus gaidām arī priekšlikumus par nepieciešamajām likuma izmaiņām.
Tāpat problēmas ir ar meža zemēm. Kopš 1. janvāra spēkā jaunā kārtība par meža zemes transformāciju tur, kur lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir dabīgi aizaugusi. Manuprāt, šo jautājumu nevar traktēt tik viennozīmīgi – kāpēc tad mūsu senči pirms simts un vairāk gadiem līda līdumus, bet mēs tik vienkārši to aizaudzējam? Manā izpratnē transformācija par mežu būtu pieļaujama tikai tādai zemei, kas nav lauksaimniecībā izmantojama.
Par pārējām aktualitātēm lasiet: www.lps.lv, skatieties videotiešraides un lasiet iknedēļas infolapu un žurnālu “Logs”!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017