Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 22:26
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Latvijā projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros ir izveidoti četri sadarbības tīkli, no kuriem trīs sīkāk iedalīti apakštīklos.
Pašvaldību stratēģiskās vadīšanas tīkls (T1).
Pašvaldību sociālā darba un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas tīkls (T2), kas sīkāk iedalīts divos apakštīklos:
Inovācijas sociālajā darbā, sociālo pakalpojumu jomā un veselības aprūpes veicināšanā pašvaldības konkurētspējas uzlabošanai (T2–1);
Vai pašvaldībai nepieciešama sociālā uzņēmējdarbība un kā to labāk attīstīt (T2–2).
Pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu un mājokļu politikas tīkla (T3) ietvaros izveidoti šādi divi apakštīkli:
Pašvaldību investīciju politika sabiedriskajos pakalpojumos un autoceļu uzturēšanā un būvniecībā (T3–1),
Pašvaldību mājokļu politika – sociālās politikas un infrastruktūras politikas sinerģija (T3–2).
Pašvaldību izglītības un kultūras tīkls (T4) arī iedalīts divos apakštīklos:
Mazo skolu problēmas jeb T4–1,
Saimnieciskā vadība un pedagogu motivācija jeb T4–2 apakštīkls.
Vienā vai vairākos sadarbības tīklos ir iesaistījušās kopumā 44 pašvaldības. Vairākas no tām iesaistījušās trijos dažādos sadarbības tīklos.
2015. gada pirmajā pusgadā plānoto tīklu sanāksmju grafiks ir noslogots un paredz aktīvu darbu, kas būs izaicinājums gan tīklu dalībniekiem, gan ekspertiem. Sanāksmju publisko daļu videoieraksti ir pieejami projekta mājaslapā: http://ms.lps.lv/. Katra tīkla ietvaros paredzētas arī izbraukuma sanāksmes, kas dos vērtīgu iespēju klātienē iepazīties ar kolēģu, sadarbības tīklu dalībnieku, paveikto.
Pieredze no Norvēģijas
No Norvēģijas pārvestā pieredze noderēs, tomēr tā izmantojama tikai kā pamats, uz kura jābūvē sava sadarbības tīklu sistēma, un jāpiepilda tā ar Latvijas pašvaldību attīstībai nepieciešamo saturu.
Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas (KS) padomniece Vešlemeija Hellema, kurai ir daudzu gadu pieredze efektivitātes tīklu vadīšanā, atzīst, ka efektivitātes uzlabošanas tīkli Norvēģijā darbojas kā mācību telpa tiešā un pārnestā nozīmē. Pirms iesaistīšanās efektivitātes tīklā svarīgi izvirzīt precīzu mērķi. Turklāt veiksmes priekšnoteikums ir nopietna un rūpīga attieksme pret tīkla ekspertu uzdotajiem mājasdarbiem. Norvēģijas eksperte uzsver, ka dalībniekiem jābūt gataviem atgriezties “skolas solā”, mācīties un salīdzināt.
Projekta “fans” – Gulbenes novads
Viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies vairākos sadarbības tīklos un apakštīklos, aktīvi un aizrautīgi darbojoties, ir Gulbenes novads. Tādēļ lūdzām projekta ekspertei un koordinatorei Gulbenes novadā Liānai Jansonei dalīties savās iecerēs un mērķos, kādi izvirzīti, piedaloties projektā.
– Kāda bija Gulbenes novada motivācija iesaistīties vairākos sadarbības tīklos? Ko tieši jūs vēlaties iegūt no līdzdalības katrā no tīkliem?
– Gulbenes novada pašvaldība ir projekta dalībniece mārketinga stratēģijas izstrādes, sociālā darba un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas un sabiedrisko pakalpojumu un mājokļu politikas apakštīklos. Uzskatām, ka valstī noteiktos uzdevumus iespējams veikt ar pašvaldību iniciatīvu palīdzību. Vēlamies harmonizēt novada darbu kopumā un mērķtiecīgi strādāt, lai visiem novada iedzīvotājiem būtu pārliecība – mēs dzīvojam vislabākajā
vietā!
– Iztēlojieties: ir 2016. gada aprīlis, NFI projekta noslēgums. Kādiem jābūt rezultātiem, lai varētu atzīt, ka projekts ir bijis veiksmīgs?
– Katrā no tīkliem veiksim dziļu novada darbības analīzi un, pamatojoties uz konkrētu faktoru ietekmi, izstrādāsim darba pilnveidošanas dokumentus iedzīvotāju, apmeklētāju un uzņēmēju atbalstam. Rezultātā ceram, ka visas iedzīvotāju grupas gūs reālu labumu, jo citu pašvaldību labās prakses piemēri pozitīvi ietekmēs arī mūsu darbu.
– Kā, jūsuprāt, būtu iespējams nodrošināt projekta idejas dzīvotspēju arī pēc tam, kad NFI finansētais projekts būs noslēdzies?
– Projekta rezultātā novadam svarīgie dokumenti attīstības un pakalpojumu uzlabošanas jomās tiks aktualizēti un izstrādāti konkrētām darbībām. LPS izveidotā datubāze palīdzēs ne tikai mūsu, bet arī citām pašvaldībām plānot un analizēt ieguldītās finanses un darbu, lai pašvaldības attīstības stratēģija darbotos novada attīstībai. Projekts ļauj katrai pašvaldībai pievērsties sev aktuālo problēmu risināšanai, vienlaikus pielāgojot saviem apstākļiem labās prakses piemērus no Norvēģijas, Polijas un Latvijas.
Projekta dzīvotspēju nodrošinās iniciatīvas bagāti novada domes darbinieki, deputāti un paši iedzīvotāji. Projekta realizācijas rezultātā iegūsim labus instrumentus – atliks vien radoši strādāt!
Projekts ilgs līdz 2016. gada 30. aprīlim. Projekta partneri ir arī Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (Kommunesektorens organisasjon – KS) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).
Projekta aktualitātēm, tajā skaitā tīkla sanāksmju atklāto daļu norisei, varat sekot līdzi arī projekta mājaslapā – http://ms.lps.lv/.
***
Projekts “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” tiek īstenots, izmantojot 2,12 miljonu EUR piešķīrumu no Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm”. Projekta mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu “mācīties salīdzinot” sistēmu, kas ir balstīta uz salīdzināmās bāzes metodes principiem un izmanto salīdzināmo datu bāzi pašvaldību veiktspējas uzlabošanai. Lai nostiprinātu pašvaldību lietpratīgu pārvaldību, “mācīties salīdzinot” sistēmas ietvaros tiks iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017